Sākotnēji Barringer meteoroīds bija milzīgs virs 40 m diametrā un ap 300 000 tonnas smags dzelzs blāķis, bet, ieejot Zemes atmosfērā, tas sāka sadalīties mazākos gabalos un atmosfēras iedarbībā pakāpeniski sadegt.
Balstoties pašreizējām zinātnieku prognozēm, var pieņemt, ka pēc aptuveni 4000 – 6000 gadiem ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās būs cēlies par aptuveni 30 metriem.
Macha meteoroīds bija ļoti liels, bet, ieejot Zemes atmosfērā, tas sadalījās daudzos mazākos gabalos, no kuriem, nokrītot vislielākajam meteorīta gabalam, izveidojās krāteris ~300 m diametrā un ~60 m dziļumā.
Atļausimies pafantazēt par to, ka „Mazsalacas meteorīta” izraktās bedres vietā nokristu daudz lielāks meteorīts. Tāds, kura nokrišanas iespēja uz Zemes tiek rēķināta ar varbūtību reizi 5000 gados!
Nonākot līdz Kundziņsalai, 3 m augstais frontālais plūdu vilnis aiz sevis izraisa ūdens līmeņa celšanos Daugavā ar ātrumu 1 cm minūtē.
Tā kā Daugavas labais krasts ir ļoti zems, tas ir par cēloni ļoti plašu teritoriju applūšanai.
