Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 20 000 gados…

Sākotnēji Barringer meteoroīds bija milzīgs virs 40 m diametrā un ap 300 000 tonnas smags dzelzs blāķis, bet, ieejot Zemes atmosfērā, tas sāka sadalīties mazākos gabalos un atmosfēras iedarbībā pakāpeniski sadegt.

Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (30 metri). III daļa

Balstoties pašreizējām zinātnieku prognozēm, var pieņemt, ka pēc aptuveni 4000 – 6000 gadiem ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās būs cēlies par aptuveni 30 metriem.

Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (20 metri). II daļa

Dažas prognozes vēsta, ka pēc aptuveni 2500 – 3000 gadiem ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās var celties par aptuveni 20 metriem.

Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 10 000 gados…

Macha meteoroīds bija ļoti liels, bet, ieejot Zemes atmosfērā, tas sadalījās daudzos mazākos gabalos, no kuriem, nokrītot vislielākajam meteorīta gabalam, izveidojās krāteris ~300 m diametrā un ~60 m dziļumā.

Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (10 metri). I daļa

Pamatojoties uz pasaules zinātnieku aprēķiniem, tuvākajos 100 gados ūdens līmenis pasaules okeānos un jūrās celsies par 0,5 – 2,0 metriem.

Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 5000 gados…

Atļausimies pafantazēt par to, ka „Mazsalacas meteorīta” izraktās bedres vietā nokristu daudz lielāks meteorīts. Tāds, kura nokrišanas iespēja uz Zemes tiek rēķināta ar varbūtību reizi 5000 gados!

Kad sagrūst Pļaviņu HES aizsprosts. V daļa

Nonākot līdz Kundziņsalai, 3 m augstais frontālais plūdu vilnis aiz sevis izraisa ūdens līmeņa celšanos Daugavā ar ātrumu 1 cm minūtē. Tā kā Daugavas labais krasts ir ļoti zems, tas ir par cēloni ļoti plašu teritoriju applūšanai.