Kad sagrūst Pļaviņu HES aizsprosts. III daļa

12.03.2010 |  kategorija Katastrofas  |  52 komentāri draugiem.lv

Turpinājums…

Pēc 3 stundām 15 minūtēm kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 3.15.). Milzīgām ūdens masām sākot ieplūst Rīgas HES ūdenskrātuvē, plūdu viļņa fronte ir nonākusi līdz Ikšķilei (4000 iedzīvotāji). Šie ūdeņi sev līdzi nes ledus gabalus, salauztus kokus, visa veida peldošus priekšmetus. Ceļā no Ogres pilsētas līdz Ikšķilei applūst daudzi desmiti viensētu Daugavas kreisajā krastā. Bekavas ciema rajonā apbūve nonāk zem 3 – 5 m bieza ūdens slāņa. Rīgas HES ūdenskrātuves dambis nespēj pilnībā pasargāt Ikšķili no draudošajiem katastrofas ūdeņiem, jo, ūdens līmenim strauji ceļoties Daugavā un tuvojoties palu maksimumam, daļa ūdens apiet ūdenskrātuves dambi no Ogres puses (Rīgas ielas un Ievu ielas rajonā) un ūdens sāk ieplūst Ikšķiles pilsētas zemākajās vietās. Tomēr tā kā Ikšķile ir izvietota uz pauguriem, applūst tikai 1/4 daļa pilsētas, kas atrodas zemākajās vietās – Rīgas ielas , Līvciema ielas un Ganu ielas rajoni. Maksimālā applūduma brīdī (ap pulksten 6.00 – 7.00) pilsētas zemākās vietas klāj 1 – 6 m bieza ūdens kārta. Ikšķile, Krasta iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 6 m Ikšķile, Rīgas iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 5 m Ikšķile, Rīgas iela. Ūdens maksimālais appludinājums – 5 m

Pēc 3 stundām 50 minūtēm kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 3.50.). Neatvairāmi un strauji pieplūstošās ūdens masas no Pļaviņu HES (500 miljoni m³) un Ķeguma HES (168 miljoni m³) ūdenskrātuvēm sāk piepildīt jau tā pārpildīto Rīgas HES ūdenskrātuvi (339 miljoni m³)! Ūdens līmenis Rīgas HES ūdenskrātuvē ceļas ar ātrumu 2 cm minūtē, kas strauji tuvina brīdi, kad neizturēs Rīgas HES aizsprosts! Rīgas HES ūdenskrātuves maksimālā līmeņa ierobežojums, kas ir 18 m virs jūras līmeņa, tiek pārsniegts! Tas ir tikai nepilnu dažu stundu jautājums, līdz aizsprosts tiek pārrauts! Visa Rīgas HES ūdenskrātuve, kas stiepjas no Ikšķiles līdz Rīgas HES aizsprostam, ir ierobežota ar biezu betona dambi un dabiskiem augstiem Daugavas krastiem, kas neļauj strauji pieplūstošam ūdenim noplūst, apejot aizsprostu. Tāpēc katastrofas brīdī nopietnas briesmas nedraud ne Salaspilij, ne Daugavas kreisajam krastam. Saulkalnē applūst zemākās vietas pie Daugavas. Zem ūdens pazūd (1 – 5 m) arī desmitiem viensētu iepretim Ikšķilei Daugavas kreisajā krastā. Ik minūti Rīgas HES ūdenskrātuvē turpina ieplūst ap 1,2 miljoni m³ ūdens! Rīgas HES ūdenskrātuve. Normālā stāvoklī tilpums – 339 miljoni m³ ūdens
Rīgas HES ūdenskrātuve un dambis Dzelzsbetona dambis, kas pildīts dolomītu, māliem, akmeņiem un smilti. Dambja platums 70 – 140 m, garums – vairāk kā 15 km. Rīgas HES ir jaunākā Daugavas hidroelektrostacija un otrā lielākā elektrostacija Latvijā. Tā tika celta no 1966. – 1974. gadam. Rīgas HES kopējā uzstādītā jauda – 402 MW. Ūdens caurplūde caur turbīnu – 607 m³/s.

Pēc 5 stundām 20 minūtēm kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 5.20.). Ūdens līmenim Rīgas HES ūdenskrātuvē tuvojoties 22 m atzīmei virs jūras līmeņa, pārpludināšanas rezultātā tiek pārrauts Rīgas HES aizsprosts!!! Gandrīz 30 000 m³ ūdens ik sekundi sāk gāzties Daugavā lejpus pārrautajam Rīgas HES aizsprostam! Ap 10 m augsta plūdu viļņa fronte ar sākuma ātrumu 22 km/h, traucoties pa Daugavas gultni, sāk savu iznīcinošo ceļu uz Rīgu.

Pēc 5 stundām 45 minūtēm kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 5.45.) Plūdu viļņa fronte aiztraukusies 7 km no pārrautā Rīgas HES aizsprosta un pietuvojusies Ķengaragam. Sagrūstot Rīgas HES aizsprostam, pirmie briesmīgo ūdens uzbrukumu izjūt Dārziņu un Doles salas iedzīvotāji. Jaunbūvējamais dzīvojamais ciemats uz Zirņu salas Rīgas HES aizsprosta pakājē tiek noslaucīts pirmo 10 sekunžu laikā pēc aizsprosta sabrukuma. Tāpēc šo ciematu varētu nosaukt par „Pašnāvnieku ciematu”. Jau pirmajās minūtēs pēc Rīgas HES aizsprosta pārrāvuma plūdu viļņa ietekmē tiek appludinātas plašas teritorijas Dārziņos. Ūdens līmenim kāpjot, jau pēc 1 stundas gandrīz visi Dārziņi atrodas zem 1 – 6 m bieza ūdens slāņa. Tikai aptuveni 1/4 daļa Dārziņu, kas atrodas paaugstinātās vietās, netiek nopostītas. Doles sala, kas arī atrodas pie pašas milzīgās Rīgas HES ūdenskrātuves, tiek appludināta daļēji. No pilnīgas appludināšanas to paglābj tas, ka liela daļa salas tomēr atrodas būtiskā reljefa paaugstinājumā, tāpēc cieš tikai zemākajās vietās esošā apbūve. Doles sala, katastrofas ūdeņiem strauji kāpjot ar ātrumu 15 cm minūtē, dažu stundu laikā sadalās 4 mazākās salās. Applūst visas zemākās Doles salas teritorijas gar Daugavu (ieskaitot Annušku) un Sauso Daugavu, kā arī bijušās Daugavas attekas Lebjavas zemiene. Simtiem māju Doles salā nokļūst zem 1 – 7 m mutuļojošas ūdens straumes. No Sausās Daugavas puses ūdens strauji sāk ieplūst Ķekavā (5 500 iedzīvotāji). Ūdens līmenis Sausajā Daugavā sāk celties ar ātrumu 10 cm minūtē, un dažu stundu laikā gandrīz 1/3 Ķekavas būs zem 1 – 4 m dziļa ūdens. Kalnakroga un Odukalna rajonā applūst plašas teritorijas, tai skaitā apbūve zemākajās vietās Sausās Daugavas virzienā. Tieši Ķekavas centra rajonā aptuveni 1km posmā tiek appludināts autoceļš Rīga – Bauska (A7). Daugavas kreisajā krastā applūst viss Vimbukrogs (1 – 6 m ūdens). Ūdens virzību tālāk Ķekavas putnu fabrikas virzienā aiztur nelielais Rīga – Bauska autoceļa (A7) uzbērums. Gandrīz viss ciemats Alejas Sausās Daugavas krastā piedzīvo to pašu likteni. Pļavniekkalna, Ģipšustūra, Rāmavas un Ziedoņa teritorijās dažu stundu laikā applūst tūkstošiem jaunbūvēto privātmāju, kas atrodas zemajās pļavās pie Daugavas. Liela daļa no tām vairākas stundas atradīsies zem 4 – 5 m dziļa postoša Daugavas ūdens straumes! Daugavas labajā krastā pēc gandrīz visu Dārziņu izpostīšanas kāpjošā ūdens straume noslauka no zemes virsas visus mazdārziņus gar Daugavas krastu. Reljefa paaugstinājuma dēļ tālāk par bijušā Rumbulas lidlauka skrejceļu ūdens netiek. Visa industriālā un dzīvojamā apbūve gar Maskavas ielu Dārziņu un Rumbulas apkārtnē paliek neskarta. Jaunbūvētas ciemats uz Zirņu salas – 300 m no Rīgas HES aizsprosta Jaunbūvētas ciemats uz Zirņu salas – „Pašnāvnieku ciemats” – tiks noslaucīts no Zemes virsas pirmajās 10 sekundēs pēc aizsprosta sagrūšanas Dārziņi. Maksimālā appludinājuma brīdī attēlā redzamā apbūve atradīsies 4 – 6 m zem ūdens Doles sala, Annuška. Ūdens maksimālais appludinājums – 6 m Doles sala, Annuška. Ūdens maksimālais appludinājums – 5 m Doles sala, Annuška. Ūdens maksimālais appludinājums – 6 m Ķekava, Doles luterāņu baznīca. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m Ķekavas centrs. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m Ķekavas centrs. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m Ķekavas centrs. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m Ģipšustūra jaunbūvētās privātmājas. Ūdens maksimālais appludinājums- 3 m Ģipšustūra jaunbūvētās privātmājas. Ūdens maksimālais appludinājums – 3 m

Pēc 6 stundām kopš katastrofas sākuma.

(2012. gada 29. marts pulksten 6.00.). Postošais ūdens vilnis ir nonācis līdz Dienvidu tiltam! Aiz aptuveni 6 m augstā frontālā ūdens viļņa, kas ar ātrumu 10 km/h traucas pa Daugavas gultni, Daugavā strauji sāk celties ūdens līmenis. Ūdens ieplūst starp Ķengaraga daudzstāvu namiem Daugavas labajā krastā. Nelielais reljefa paaugstinājums Maskavas ielas rajonā novērš iespēju ūdenim šķērsot Maskavas ielu. Tomēr plaša dzīvojamā apbūve starp Daugavu un Maskavas ielu dažu stundu laikā tiek appludināta (1 – 2 m). Daugavas kreisajā krastā, ūdens līmenim Daugavā strauji ceļoties (4 cm minūtē), Valdlauču un Rāmavas rajonā applūstot plašām, zemām un daļēji apbūvētām pļavām, izveidojas jauna sala, kuras krastā vareni slejas Katlakalna luterāņu baznīca. Šī sala gan pastāvēs tikai 8 stundas. Katlakalns īpaši necieš – applūst Daugavas piekraste līdz Bukaišu ielas apbūvei. Liels pārbaudījums sagaida pirmo Daugavas tiltu – Dienvidu tiltu! Vai jaunbūvētais Dienvidu tilts izturēs mežonīgo katastrofas ūdeņu uzbrukumu, kas līdzi nes salauztu koku stumbrus, elektrības stabus un ledus gabalus? Dienvidu tilta rajonā ūdens savā maksimālā applūduma brīdī paceļas par 6 – 7 metriem un traucas ar ātrumu ap 14 km/h. Tas var izraisīt tilta balstu izskalošanu, kā rezultātā tiltu balstu noturība samazinās un tilts var sabrukt. Ķengarags, Daugavas krastmala. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m Ķengarags, Daugavas krastmala. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m Ķengarags, Daugavas krastmala. Ūdens maksimālais appludinājums – 2 m Rīga, Dienvidu tilts – uzbūvēts 2008. gadā. Maksimālā appludinājuma brīdī ūdens līmenis būs 1 – 2 m zem tilta laiduma Rīga, Dienvidu tilts. Tiltu vietās straumes ātrumi palielinās. Vai tilta balsti izturēs? Rīga, Dienvidu tilts. Mežonīgā Daugavas straume nesīs sev līdzi lauztus kokus un ledus gabalu, kas pie tiltiem var veidot sastrēgumus Turpinājumu lasiet raksta IV daļā…
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.2/10 (31 balsotāji)
Kad sagrūst Pļaviņu HES aizsprosts. III daļa, 9.2 out of 10 based on 31 ratings

Atslēgvārdi: , , ,

Iepriekšējais raksts:
Kur ir Rīgas centrs ?
Nākošais raksts:
Kur ir Latvijas centrs ?

Komentāri

  1. Andris komentē:

    21.11.2015 pulkst. 10:37(#)

    Un cik tas ir reāli, ka šāda katastrofa var tiešām notikt?

    Paldies!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  2. Nū Kolupa komentē:

    13.11.2016 pulkst. 16:40(#)

    tas nav reāli.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Kur ir Rīgas centrs ?

Kur ir Rīgas centrs? Rīga – Latvijas Republikas galvaspilsēta. Rīgas pilsētas administratīvā teritorija ir 307,17 km². Kur atrodas Rīgas ģeogrāfiskais...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv