Noslīdenis ir iežu masīvs, kas atšķēlies un noslīdējis vai slīd lejup pa nogāzi gravitācijas spēka, pazemes un virszemes ūdeņu ietekmē. Noslīdeņi var notikt gandrīz jebkurā pasaules vietā gan uz sauszemes, gan zem ūdens. Noslīdeņi sauszemē rodas gravu un upju nogāzēs, kalnos, jūru un okeānu krastos. Iežu masīvu kustību nogāzēs rada to izmirkšana lietus vai pazemes ūdeņu dēļ, zemestrīces ietekmē, plūdu izskalošanas rezultātā, jūras erozijai izskalojot krastus, kā arī cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā. Iežu un grunts berzes spēks, kas nodrošināja to saķeri un noturību, kļūst mazāks par smaguma spēku, kā rezultātā iežu masīvs gravitācijas spēka ietekmē sāk savu kustību. Video redzams noslīdenis 2006. gadā Āzijā kalnos.

Pēc noslīdeņa apjomiem tos klasificē sekojoši: • mazi noslīdeņi – līdz 10 000 m³ iežu; • vidēji noslīdeņi – 10 000 līdz 100 000 m³ iežu; • lieli noslīdeņi – 100 000 līdz 1 000 000 m³ iežu; • ļoti lieli noslīdeņi – lielāki par 1 000 000 m³ iežu.

Noslīdeņi var veidoties pat pie 5° nogāzes slīpuma, ja ir nenoturīga grunts un atbilstoši apstākļi noslīdeņa izveidei. Ļoti bieži noslīdeņi veidojas vietās, kur grunts kārtaini sastāv no divu veidu iežiem – ūdens necaurlaidīgiem (māls) un ūdeni uzsūcošiem iežiem. Noslīdeņi savā kustībā var gan sajaukt slīdošos iežus, apaugumu un būves, kas atrodas uz noslīdeņa, gan arī lēni pārvietoties, neradot noslīdeņa virspusē lielus postījumus. Noslīdeņi var būt lēni, kad iežu kustība ir pat tikai 0,5 – 1,0 metrs diennaktī, vai arī strauji, kad viss iežu slīdēšanas un postošais process beidzas dažās minūtēs. Video redzams noslīdenis, kuru nofilmējusi drošības novērošanas kamera konteineru ostā Brazīlijā pie Amazones upes 2010. gadā.

Zemūdens noslīdeņi ilgstoši bija neizpētīta joma. Tikai šādu zemūdens noslīdējumu rezultātā radušies postošie cunami bija vēstneši to esamībai. Zemūdens noslīdējumi veidojas, kad lielas iežu masas noslīd vai nobrūk kontinentālā šelfa malā. Piemēram, ir zinātniski pierādīts, ka Norvēģu jūrā senatnē (apmēram pirms 8 000 gadiem) ir bijuši vairākkārtīgi zemūdens noslīdeņi. Noslīdeņa lielums ir bijis grandiozi liela apjoma, kas mērāms pat kā 3 900 km³ liels. Noslīdeņa ceļš bija mērāms pat 500 km garš. Skotijā ir atrastas pazīmes, kas norāda, ka zemūdens noslīdeņa radītais cunami ir ielauzies iekšzemē pat 80 km no jūras krasta. Noslīdeņi ik gadu nogalina simtiem cilvēku visā pasaulē, sagrauj komunikācijas, noposta ēkas, iznīcina lauksaimniecības zemes un mežus. Video redzama noslīdeņa postošā darbība kāda ciemata apkārtnē 2010. gadā.

Noslīdeņu prognozēšanai un brīdinājumu sistēmas izveidei ir izstrādāta noslīdeņu riska karte.

Noslīdeņu riska karte

Lai arī Latvija ir iekļauta noslīdeņu zema riska zonā, tomēr arī pie mums noslīdeņi ir iespējami. Kā labāk atmiņā palikušais un pēdējais lielākais noslīdenis Latvijā ir jāmin noslīdenis Turaidas pilskalnā 2002. gada 7. un 8. februārī, kurš nopietni apdraudēja XIII gadsimtā celto Turaidas pili.

Turaidas pilskalna vēsturē šis 2002. gada noslīdenis nav pirmais gadījums. Iepriekšējais mazāka apjoma noslīdenis notika četrus gadus iepriekš. Vispār Gaujas ielejas krasti pie Siguldas ir vispārzināma noslīdeņu rašanās vieta. Esošie noslīdējumi Siguldā ir radušies vēsturiski, apbūvējot upju stāvkrastus (Turaidas pils), kā arī izmantojot nepiemērotas būvniecības un krastu nostiprināšanas metodes. Latvijā noslīdeņu rašanās parasti ir raksturīga tieši upju stāvkrastiem. Ir novērota noslīdeņu rašanās arī Ventas krastos, pie Losas, Abavas nogāzēs, pie Rīgas un Pļaviņu HES. Taču Latvijā šādu vietu nav īpaši daudz, un esošā informācija rāda, ka noslīdējumu rašanās nav uzskatāma par valsts mēroga problēmu. Latvijā nav veikti pētījumi noslīdeņu problēmas padziļinātai vērtēšanai. Tomēr vietām nepieciešams un ir iespējams veikt krastu nostiprināšanu (piemēram, lielo HES teritorijās).

Noslīdeņi, 8.9 out of 10 based on 25 ratings