Zelta pasaule

26.09.2011 |  kategorija Tas ir interesanti  |  11 komentāri draugiem.lv

Papua-Jaungvinejā iegūts zelta paraugs. Foto: www.flickr.com/photos/jeff-o-matic/
Vai jums pieder 2,38 grami tīra zelta?

Ja atbilde ir jā, tad jūs esat cilvēks, kura īpašums zeltā pārsniedz vidējo no visa pasaules zelta daudzuma, kurš sadalīts vienādās daļās uz katru no 7 miljardiem planētas iedzīvotāju. Kopš civilizācijas pirmsākumiem līdz mūsdienām uz Zemes ir iegūtas tikai 166 600 tonnas zelta.

Zelts ir viens no visretāk sastopamajiem metāliem uz Zemes: • zelta ir 3 reizes mazāk nekā retā metāla pallādija; • 15 reizes mazāk nekā sudraba; • 300 reizes mazāk nekā volframa; • 600 reizes mazāk nekā urāna;
Uzziņai:

Zelts ir viens no smagākajiem pasaules metāliem, un tā blīvums ir 19,32 g/cm³ vai 19,32 tonnas/m³. Par zeltu blīvāki ir tikai 5 metāli – osmijs, irīdijs, rēnijs, platīns un plutonijs. 2 500 tonnas zelta, ko vidēji ik gadu iegūst pasaulē, pēc apjoma ir 129 m³ zelta (zelta kubs ar 5 m šķautnēm).

Teorētiski zelts ir visur. Gandrīz jebkurā vietā uz pasaules zemes iežos ir sastopams zelts. Zelta putekļu daudzums gan vidēji ir ļoti niecīgs 0,5 – 5 grami uz 1000 tonnām iežu. Arī okeānu, jūru un upju ūdenī ir zelts – ap 4 kg zelta 1 km³ ūdens. Arī Latvijā ir zelts. Tas atklāts veiktajos ģeoloģiskās izpētes darbos, taču zelta koncentrācija Latvijas pazemes iežos dažviet ir tikai 8 grami uz 1000 tonnu iežu, kas padara tā ieguvi par absolūti neizdevīgu. Latvijā ir atrasti arī daži smilšu graudiņu lieluma zelta gabaliņi. Tie ir atrasti sanesumu iežos – morēnās – un visticamāk tie atnesti no Skandināvijas. Pašreizējie ģeoloģiskie dati liecina, ka nav ilūziju par Latviju kā zelta atradņu valsti. Zelta ieguve pasaulē ir notikusi jau no senvēstures laikiem. Gan sensenos laikos, gan mūsdienās zelta ieguve notiek, izmantojot divus galvenos paņēmienus: • skalojot zeltu saturošo upju smilti; • šahtās un raktuvēs iegūstot zeltu saturošos iežus.

Elatsite zelta raktuves Bulgārijā. Foto: www.flickr.com/photos/10543624@N04/
Zelta ieguve ir sarežģīts process, jo viss zelts, kas jebkad ir bijis viegli izrokams, ir jau iegūts. Zeltu rok gan virszemes raktuvēs, gan iegūst pazemes šahtās. Zelta raktuvju šahtas atrodas līdz pat 4 000 metru dziļumā, kur gaisa temperatūra pārsniedz + 30°C. Zeltu saturošo rūdu nogādā virszemē un skalo no tās ārā zeltu. Mūsdienās no vienas tonnas zeltu saturošas rūdas parasti iegūst tikai ap 2 – 5 gramiem zelta.
2010. gadā vairāk kā puse no visas pasaules gada zelta ieguves notika 6 valstīs:
Vieta pasaulē Valsts % no kopējās gada pasaules zelta ieguves Iegūtais zelts (tonnas)
1. Ķīna 12,8% 301
2. Austrālija 9,4% 221
3. Dienvidāfrikas Republika 8,9% 210
4. ASV 8,9% 209
5. Krievija 7,9% 186
6. Peru 7,7% 182
Liela apjoma rūpniecisko zelta ieguvi pasaulē veic vērienīgas derīgo izrakteņu ieguves kompānijas, kuras veic gan zelta atradņu izpēti, gan zelta ieguvi, gan atradņu iegādi pa visu pasauli. Kā pasaulē viena no lielākajām zelta ieguves kompānijām ir jāmin Kanādas uzņēmums „Barrick Gold”, kura iegūst zeltu 26 raktuvēs, kas atrodas 4 pasaules kontinentos.
„Barrick Gold” piederošās Kovala ezera zelta raktuves Austrālijā. Foto: www.conorashleigh.com
2010. gadā „Barrick Gold” ieguva 242,6 tonnas zelta (ap 10% no visas pasaules gada zelta ieguves) 3,5 miljardu USD vērtībā.

Neliels ieskats dažās „Barrick Gold” zelta raktuvēs:
Raktuves nosaukums Valsts Zelta ieguve 2010. gadā (tonnas) Kopējie zelta krājumi raktuvē (tonnas)
Cortez ASV, Nevada 35,5 450
Veladero Argentīna 34,8 350
Plutonic Austrālija 4,2 13
Bulyanhulu Tanzānija 7,5 100
Interesanti:

Ja visu pasaulē esošo zeltu (166 600 tonnas), sakausētu vienkopus, tad iegūtu kubu, kura šķautnes ir tikai 20,5 m garas. Kad pēc 40 gadiem pabeigs iegūt visus pašreiz zināmos un pieejamos pasaules zelta krājumus, tad zelta kuba šķautnes būs 24,4 m. Zemes zelts būs beidzies!

Kur atrodas pasaules zelts?

Pēdējo gadu dati uzrāda, ka uz pasaules iegūtās 166 600 tonnas zelta atrodas: • 33 600 tonnas jeb 20% – starptautisko finanšu organizāciju un valstu centrālo banku krājumos; • 84 000 tonnas jeb 50% – pārstrādātas juvelierizstrādājumos; • 21 000 tonnas jeb 13% – elektronikas rūpniecībā un stomatoloģijā; • 28 000 tonnas jeb 17% – investīciju uzkrājumos.
Zelts, kas tiek uzkrāts starptautisko finanšu organizāciju un valstu centrālo banku krājumos, nodrošina nacionālo valūtu stabilitāti un kalpo kā finanšu garants.
“Bank of England” zelta rezerves. Foto: www.flickr.com/photos/bankofengland
2011. gada augusta Pasaules Zelta padomes (“World Gold Council”) dati uzrāda, ka pasaules 20 lielākās zelta rezerves atrodas sekojošu valstu centrālajās bankās un finanšu institūcijās (lai iegūtu vairāk informācijas, pārvietojiet kursoru pa grafika rādītājiem):

Latvijas zelta rezervju krājums ir 7,7 tonnas, un tas nodrošina Latvijai 67. vietu pasaulē.Lietuvas zelta rezervju apmērs ir 5,8 tonnas, un pēc šā rādītāja Lietuva ir 75. vietā pasaulē. Igaunijai pieder tikai 0,2 tonnas zelta, un tā atrodas 105. vietā pasaulē. Kopā pasaulē zelta rezerves ir tikai 114 valstīm.
Interesanti.

Maz zināms ir fakts, ka Latvijas valsts zelta rezerves 1919. gadā sāka veidoties no tautas savāktajiem ziedojumiem. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī Latvijai bija jārada sava nacionālā valūta. Pirmsākumos par to kļuva – Latvijas rublis. Iesākumā iedzīvotāju uzticība jaunajai naudai bija neliela, tāpēc bija nepieciešams nodrošināt naudas segumu ar zelta rezervēm. Par aizmetni Latvijas zelta fondam kalpoja tautas ziedotās vērtslietas – zelta pulksteņi, zelta un sudraba laulības gredzeni, ikonas, sudraba biķeri, zelta briļļu rāmji un citas ne mazāk vērtīgas un personiskas lietas. Viss sākās ar latviešu tautā cienītās un mīlētās rakstnieces Ivandes Kaijas aicinājumu Latvijas sievietēm ziedot vērtslietas, lai atbalstītu Latvijas armiju 1919. gada smagajās brīvības cīņās. Cilvēki uz jaunizveidoto Latvijas Sieviešu zelta fondu sāka nest vērtīgas personiskās lietas. Atdāvināja arī ārvalstu valūtu. Tādējādi no visa saziedotā tika izveidots Valsts zelta fonds. Kad 1922. gada 1. novembrī nodibināja Latvijas Banku, tā pārņēma arī tautas ziedotās vērtslietas, kas satilpa 99 kastēs, 6 čemodānos, 3 kurvjos un vienā maisiņā. 20. gadsimta divdesmitajos gados tautas saziedotie dārgmetāli kopā ar Finanšu ministrijas pirkto zeltu tika pārkausēti zelta stieņos, ko Latvijas Banka pārsūtīja glabāšanai uz Anglijas Banku. Tā tika radītas Latvijas pirmās zelta rezerves, kas turpmākajos gados noderēja kā viens no līdzekļiem lata kursa noturēšanai noteiktā līmenī. 1939. gada 31. decembrī Latvijai piederēja ap 11,5 tonnām zelta. Daļa zelta (ap 1,5 tonnām) atradās Latvijas Bankas glabātavā, pārējais – Anglijā, ASV un Francijā. Padomju okupācijas laikā zelts, kas atradās Latvijā, tika padomju varas piesavināts. Mūsdienās Latvijas Bankas rīcībā esošās 7,7 tonnas zelta glabājas Lielbritānijas un Šveices bankās. Tas nodrošina apmēram 7% no lata seguma. Pārējo lata segumu nodrošina ārvalstu valūta. Zelta rezerves pasaulē joprojām uzskatāmas par svarīgām psiholoģiskām rezervēm. To visnotaļ var teikt arī par Latviju, kuras zelta krājumu vēsture aizsākusies Latvijas Republikas tapšanai izšķirošā laikā un to tālākais liktenis bijis zīmīgs Latvijas vēsturē. Pašlaik Latvijas Banka neplāno ne pārdot Latvijas zelta rezerves, ne arī tās papildināt.

Mūsdienās zelta pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Ja vidēji gadā zelta pieprasījums pasaules tirgū ir ap 4 500 tonnām, tad visām pasaules zelta raktuvēm strādājot ar pilnu jaudu, zelta ieguve gadā ir tikai ap 2 500 tonnām. Šāds zelta deficīts mūsdienās rada arī zelta cenas pieaugumu. Pasaules Zelta padomes (“World Gold Council”) dati par zelta cenas dinamiku pasaules tirgū kopš 1900. gada (grafiks ir interaktīvs, pārvietojiet kursoru pa grafika līkni).


Uzziņai. 1 Trojas unce = 31, 1034768 grami 1 kilograms = 32,15074656 Trojas unces
Daži interesanti fakti par zeltu:

• Tīrs zelts nekad nerūsē un neapsūbē. • Zelts ir mīksts un apbrīnojami plastisks metāls – no 1 grama zelta var izgatavot 5 mikronus (0,005 mm) platu diegu, ko var izstiept 2,6 km garumā. • Zelts kūst pie 1064°C un vārās pie 2808°C. • Vairāk kā 90% visa pašreizējā pasaules zelta ir iegūti pēdējos 100 gados. • Ap 100 miljoniem cilvēku pasaulē pārtiek no darba zelta ieguvē. • Zeltam piemīt unikāla temperatūras vadītspēja, tāpēc jebkura zelta rotaslieta (gredzens, ķēdīte), kas saskaras ar cilvēka ķermeni uzreiz iegūst cilvēka temperatūru. • Vislielākais jebkad atrastais zelta tīrradnis bija 72 kg smags, un to atrada 1869. gadā Austrālijā.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.7/10 (68 balsotāji)
Zelta pasaule, 9.7 out of 10 based on 68 ratings

Atslēgvārdi: , , ,

Komentāri

  1. ctrnz komentē:

    26.09.2011 pulkst. 09:46(#)

    Kaut kas nav labi ar tabulu
    “2010. gadā vairāk kā puse no visas pasaules gada zelta ieguves notika 6 valstīs”
    2x ir Krievija. Un lai arī Ķīna saražo vairāk tonnas, % no pasaules uzrādas mazāks.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  2. NeoGeo.lv komentē:

    26.09.2011 pulkst. 09:55(#)

    Paldies ctrnz!
    Tehniskas dabas kļūdas tabulā izlabotas.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  3. Mulkari komentē:

    26.09.2011 pulkst. 12:12(#)

    Par zelta izbeigšanos pēc 40 gadiem ir maza neprecizitāte. Izsīkstot esošajām atradnēm pieaugs zelta cena un līdz ar to izdevīgi kļūs apgūt atradnes, kur zelta koncentrācija ir tik zema ka pie pašreizējās zelta cenas ieguve neatmaksājas.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 4)
  4. Juris komentē:

    27.09.2011 pulkst. 13:03(#)

    šis princips nedarbojas bezgalīgi, lai gan ir stumulējošs, nenoliedzami

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  5. Māris komentē:

    03.10.2011 pulkst. 14:06(#)

    Ja kāda prece (šajā gadījumā zelts) tiek saražota (iegūta) un uzkrāta, tad tās cenai vajadzētu kristies. Kā redzam, zeltam, jo tā kļūst vairāk, tā cena ievērojami paaugstinās.
    Vai tas varētu būt saistīts ar to, ka zināma zelta daļa tiek izņemta no apgrozības, lai radītu zelta deficītu un uz tā rēķina paaugstinātu tā cenu?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  6. Ilze komentē:

    06.10.2011 pulkst. 11:42(#)

    Lasot radās jautājums.
    1. Latvijai piederēja ap 11,5 tonnām zelta
    2. Daļa zelta (ap 1,5 tonnām, vēlāk padomju varas piesavināts) atradās Latvijas Bankas glabātavā
    3. Mūsdienās Latvijas Bankas rīcībā esošās 7,7 tonnas zelta
    ? kas notika ar 2,3 tonnām?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 4)
  7. NeoGeo.lv komentē:

    06.10.2011 pulkst. 11:55(#)

    Atbilde Ilzei.
    Acīmredzot, laika posmā no 1940. gada līdz 2011. gadam ar Latvijas zelta rezervēm notika kādas samazinošas izmaiņas.
    Kas? Kad? Kāpēc? – tas ir jautājums.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  8. Modris Slava komentē:

    07.12.2011 pulkst. 21:07(#)

    Vai tad pēc neatkarības atjaunošanas daļu Latvijas zelta neizmantoja zelta simtlatnieku monētu kalšanā (kas gan nonāca tikai “izredzēto”, resp., “blatņiku” rokās)? Vienīgi nezināju, ka tik daudz zelta ir izlaupīts (kā lai citādi to nosauc?).

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  9. Krams komentē:

    22.03.2013 pulkst. 08:59(#)

    Kur palika LTF saziedotas vertibas, ari zelts ? Vati taisniba , ka to visu izlaupija tautas frontes darboni ?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 3)
  10. Goldinvest komentē:

    18.09.2013 pulkst. 17:05(#)

    Ķīnai vajadzētu būt krietni vairāk zeltam. Viņi katru gadu izrok 400 tonnas un lielāko daļu ieliek sev glabātuvē.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  11. peters komentē:

    11.01.2015 pulkst. 00:29(#)

    Pajautājiet Godmaņa kungam par iztrūkstošo Latvijas zeltu

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Latvijas garā un īsā šķērslīnija

Latvijas garā un īsā šķērslīnija NeoGeo.lv veica aprēķinus, lai noskaidrotu, cik gara ir Latvijas īsākā un garākā šķērslīnija.

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv