Alūksnes ezers. Foto: NeoGeo.lvCivillikuma 1102. pantā ir noteikts: „Pie publiskiem ūdeņiem pieder jūras piekrastes josla, kā arī šā panta pielikumā uzskaitītie ezeri un upes. Visi pārējie ūdeņi ir privāti.”Civillikuma pielikumā, kurš pēdējo reizi ir precizēts 2011. gada 1. februārī, uzskaitīti visi Latvijā esošie publiskie ūdeņi. Pielikumā ir ierakstītas 42 Latvijas lielākās un no zivju un dabas aizsardzības viedokļa svarīgākās upes, kā arī robežupes ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu. Ezeru sarakstā ir 207 lielākie ezeri, kā arī ezeri, kas atrodas pilsētās, aizsargājamās dabas teritorijās vai kurus šķērso Latvijas robeža ar kaimiņvalstīm. Publiskie ūdeņi ir arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņi. Makšķerēt publiskās upēs, ezeros un jūras piekrastē var jebkurš Latvijas vai ārvalstu iedzīvotājs, tikai viņam jāiegādājas makšķerēšanas karte. Dažkārt, ja nepieciešams, jāiegādājas arī licence un jāievēro makšķerēšanas noteikumi. Lai mūsu makšķerniekiem būtu vieglāk orientēties publisko ūdeņu sarakstos, NeoGeo.lv ir uzsācis veidot publisko ūdeņu karti (drīzumā karte tiks papildināta arī ar publiskajām upēm). Izmantojot šo karti, ir viegli saprast, kuros ūdeņos Latvijā var makšķerēt brīvi bez bailēm sastapties ar bargu privātīpašnieku. Publiskajiem ezeriem ir sniegti arī galvenie raksturlielumi par ezeru dziļumiem, dibenu, krastiem un zivju krājumiem.
Lai makšķerēšana noritētu veiksmīgi, atgādinām dažus galvenos makšķerēšanas noteikumus:
• Makšķerniekam jāiegādājas makšķerēšanas karte. Bez tās makšķerēt atļauts personām, kas jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdiem. Nepieciešami personas dokumenti. • 2011.gadā ir nopērkamas divu veidu makšķerēšanas kartes – gadam un trim mēnešiem. Makšķerēšanas gada kartes maksa ir Ls 10,00 (ar PVN), bet makšķerēšanas īstermiņa karte (trim mēnešiem) ir Ls 5,00 (ar PVN). • Makšķerēšanas kartes iespējams iegādāties ne tikai makšķerēšanas karšu izplatīšanas vietās – specializētajos makšķernieku veikalos, zooveikalos, sporta veikalos, Latvijas pasta nodaļās un citur, bet arī elektroniski interneta mājas lapā www.makskeresanaskarte.lv. • Licencētās makšķerēšanas vietās papildus makšķerēšanas kartei jāiegādājas arī licences. Tās izsniedz pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe. • Makšķernieks drīkst bez maksas pārvietoties gar ūdens malu tauvas joslā: gar jūras piekrasti – 20 m, gar privāto ūdeņu krastiem – 4 m, gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 m. • Makšķerniekam vienlaikus atļauts izmantot ne vairāk kā: – 2 makšķerēšanas rīkus iekšējos ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par 3 jebkura veida āķiem. Vairākžuburu āķi uzskata par vienu āķi; – 4 makšķerēšanas rīkus jūras ūdeņos, ja kopējais āķu skaits nepārsniedz 8 āķus un katram rīkam ir ne vairāk kā 4 jebkura veida āķi. Vairākžuburu āķi uzskata par vienu āķi. • Vienā makšķerēšanas reizē vienam makšķerniekam lomā atļauts uzglabāt un paturēt: – akmeņplekstes, varavīksnes foreles, līdakas, līņus, mencas, sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus – 5 no katras sugas; – ālantus, salates (meža vimbas), samus, strauta foreles – 3 no katras sugas; – alatas, sīgas – 1 no katras sugas; – taimiņus, lašus, kas noķerti jūras ūdeņos, kā arī Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, – 1 no katras sugas, bet pārējos iekšējos ūdeņos – saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumiem; – asarus, kas noķerti iekšējos ūdeņos, un plekstes, kas noķertas jūras ūdeņos – 5 kilogramus no katras sugas; – asarus, kas noķerti jūras ūdeņos, un salakas, kas noķertas jūras ūdeņos un iekšējos ūdeņos – 10 kilogramu no katras sugas; – pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma. • Lomā atļauts paturēt zivis, kas atbilst šādam pieļaujamam garumam: – lasi – sākot ar 60 centimetriem; – līdaku, taimiņu un samu – sākot ar 50 centimetriem; – salati (meža vimbu) un zandartu – sākot ar 45 centimetriem; – zuti – sākot ar 40 centimetriem; – strauta foreli – no 30 līdz 40 centimetriem; – mencu – sākot ar 38 centimetriem; – akmeņpleksti, alatu, ālantu, līni, sapalu, sīgu, varavīksnes foreli, vēdzeli un vimbu (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā, virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi un kurai pieļaujamais garums nav noteikts) – 30 centimetru; – asari, kas noķerts jūras ūdeņos, – 17 centimetru. • Visu sugu zivju garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam. • Sezonālie aizliegumi makšķerniekiem: – nēģus – visu gadu; – lašus un taimiņus: – iekšējos ūdeņos visu gadu, izņemot Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā virzienā augšup pret straumi līdz 700 metru no Rīgas HES, kā arī licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās un laikā; – jūras ūdeņos no 1.oktobra līdz 15.novembrim; – līdakas – no 1. marta līdz 30. aprīlim; – zandartus – no 16. aprīļa līdz 31. maijam; – alatas – no 16. marta līdz 15. maijam; – sīgas, strauta foreles un repšus (ripusus) – no 1. oktobra līdz 30. novembrim; – salates (meža vimbas) – no 1.marta līdz 15.maijam. • Visu gadu aizliegta jebkura veida makšķerēšana: – jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā: – jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā – 2000 metru rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā – 1000 metru rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonā – 200 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai; – 200 metru posmā virzienā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet vietās, kur upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, – iekšpusē starp moliem visā to garumā; – 100 metru posmā lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām gultni aizsprostojošām ietaisēm; – no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām; – ne tuvāk kā 50 metru attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām; – kuģu ceļā ostu akvatoriju robežās. • No 1.marta līdz 30.aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana: – no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot makšķerēšanu jūras ūdeņos un licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās; – kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī ezerus savstarpēji. • Ir noteikts saraksts ar makšķerēšanas aizliegumiem dažādās ūdenstilpēs. Ar šo aizliegto teritoriju karti NeoGeo.lv iepazīstinās savus lasītājus kādā no turpmākajām publikācijām. • Makšķerniekam ir šādi pienākumi: – makšķerēšanas vietā uzrādīt kontrolei makšķerēšanas kartes, licences un citus dokumentus saskaņā ar šiem noteikumiem, kā arī makšķerēšanas rīkus un lomu; – izmantot visus nepieciešamos palīglīdzekļus un paņēmienus, lai zivi saudzīgi uztvertu un atbrīvotu no āķa, un nekavējoties atlaist ūdenī zivis un vēžus, ko nav atļauts iegūt un paturēt. Ja nav iespējams āķi saudzīgi izņemt no zivs mutes, makšķerēšanas rīka auklu pārgriež; – nosūtīt valsts zinātniskajam institūtam “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts” (Rīgā, Daugavgrīvas ielā 8 ) zivij piestiprināto numurēto zīmi ar zinātniski pētnieciskās iestādes nosaukumu vai abreviatūru, ja lomā ir iegūta pētījumu nolūkos iezīmēta zivs; – lomā paturamās zivis nogalināt uzreiz pēc to noķeršanas, izņemot gadījumus, ja zivis uzglabā ūdens vidē dzīvas un peldus stāvoklī, kā arī makšķerējot uz ledus. Tad zivis nogalina, tiklīdz makšķerēšana ir pabeigta; – saudzīgi izturēties pret dabu, nepiesārņot ūdenstilpes un to piekrastes joslu. • Makšķerēšanas noteikumu pārkāpēji tiek saukti pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
• Makšķerniekam jāiegādājas makšķerēšanas karte. Bez tās makšķerēt atļauts personām, kas jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdiem. Nepieciešami personas dokumenti. • 2011.gadā ir nopērkamas divu veidu makšķerēšanas kartes – gadam un trim mēnešiem. Makšķerēšanas gada kartes maksa ir Ls 10,00 (ar PVN), bet makšķerēšanas īstermiņa karte (trim mēnešiem) ir Ls 5,00 (ar PVN). • Makšķerēšanas kartes iespējams iegādāties ne tikai makšķerēšanas karšu izplatīšanas vietās – specializētajos makšķernieku veikalos, zooveikalos, sporta veikalos, Latvijas pasta nodaļās un citur, bet arī elektroniski interneta mājas lapā www.makskeresanaskarte.lv. • Licencētās makšķerēšanas vietās papildus makšķerēšanas kartei jāiegādājas arī licences. Tās izsniedz pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe. • Makšķernieks drīkst bez maksas pārvietoties gar ūdens malu tauvas joslā: gar jūras piekrasti – 20 m, gar privāto ūdeņu krastiem – 4 m, gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 m. • Makšķerniekam vienlaikus atļauts izmantot ne vairāk kā: – 2 makšķerēšanas rīkus iekšējos ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par 3 jebkura veida āķiem. Vairākžuburu āķi uzskata par vienu āķi; – 4 makšķerēšanas rīkus jūras ūdeņos, ja kopējais āķu skaits nepārsniedz 8 āķus un katram rīkam ir ne vairāk kā 4 jebkura veida āķi. Vairākžuburu āķi uzskata par vienu āķi. • Vienā makšķerēšanas reizē vienam makšķerniekam lomā atļauts uzglabāt un paturēt: – akmeņplekstes, varavīksnes foreles, līdakas, līņus, mencas, sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus – 5 no katras sugas; – ālantus, salates (meža vimbas), samus, strauta foreles – 3 no katras sugas; – alatas, sīgas – 1 no katras sugas; – taimiņus, lašus, kas noķerti jūras ūdeņos, kā arī Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, – 1 no katras sugas, bet pārējos iekšējos ūdeņos – saskaņā ar licencētās makšķerēšanas nolikumiem; – asarus, kas noķerti iekšējos ūdeņos, un plekstes, kas noķertas jūras ūdeņos – 5 kilogramus no katras sugas; – asarus, kas noķerti jūras ūdeņos, un salakas, kas noķertas jūras ūdeņos un iekšējos ūdeņos – 10 kilogramu no katras sugas; – pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma. • Lomā atļauts paturēt zivis, kas atbilst šādam pieļaujamam garumam: – lasi – sākot ar 60 centimetriem; – līdaku, taimiņu un samu – sākot ar 50 centimetriem; – salati (meža vimbu) un zandartu – sākot ar 45 centimetriem; – zuti – sākot ar 40 centimetriem; – strauta foreli – no 30 līdz 40 centimetriem; – mencu – sākot ar 38 centimetriem; – akmeņpleksti, alatu, ālantu, līni, sapalu, sīgu, varavīksnes foreli, vēdzeli un vimbu (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā, virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi un kurai pieļaujamais garums nav noteikts) – 30 centimetru; – asari, kas noķerts jūras ūdeņos, – 17 centimetru. • Visu sugu zivju garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam. • Sezonālie aizliegumi makšķerniekiem: – nēģus – visu gadu; – lašus un taimiņus: – iekšējos ūdeņos visu gadu, izņemot Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā virzienā augšup pret straumi līdz 700 metru no Rīgas HES, kā arī licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās un laikā; – jūras ūdeņos no 1.oktobra līdz 15.novembrim; – līdakas – no 1. marta līdz 30. aprīlim; – zandartus – no 16. aprīļa līdz 31. maijam; – alatas – no 16. marta līdz 15. maijam; – sīgas, strauta foreles un repšus (ripusus) – no 1. oktobra līdz 30. novembrim; – salates (meža vimbas) – no 1.marta līdz 15.maijam. • Visu gadu aizliegta jebkura veida makšķerēšana: – jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā: – jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā – 2000 metru rādiusā no ietekas, Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā – 1000 metru rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonā – 200 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai; – 200 metru posmā virzienā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet vietās, kur upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, – iekšpusē starp moliem visā to garumā; – 100 metru posmā lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām gultni aizsprostojošām ietaisēm; – no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām; – ne tuvāk kā 50 metru attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām; – kuģu ceļā ostu akvatoriju robežās. • No 1.marta līdz 30.aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana: – no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot makšķerēšanu jūras ūdeņos un licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās; – kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī ezerus savstarpēji. • Ir noteikts saraksts ar makšķerēšanas aizliegumiem dažādās ūdenstilpēs. Ar šo aizliegto teritoriju karti NeoGeo.lv iepazīstinās savus lasītājus kādā no turpmākajām publikācijām. • Makšķerniekam ir šādi pienākumi: – makšķerēšanas vietā uzrādīt kontrolei makšķerēšanas kartes, licences un citus dokumentus saskaņā ar šiem noteikumiem, kā arī makšķerēšanas rīkus un lomu; – izmantot visus nepieciešamos palīglīdzekļus un paņēmienus, lai zivi saudzīgi uztvertu un atbrīvotu no āķa, un nekavējoties atlaist ūdenī zivis un vēžus, ko nav atļauts iegūt un paturēt. Ja nav iespējams āķi saudzīgi izņemt no zivs mutes, makšķerēšanas rīka auklu pārgriež; – nosūtīt valsts zinātniskajam institūtam “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts” (Rīgā, Daugavgrīvas ielā 8 ) zivij piestiprināto numurēto zīmi ar zinātniski pētnieciskās iestādes nosaukumu vai abreviatūru, ja lomā ir iegūta pētījumu nolūkos iezīmēta zivs; – lomā paturamās zivis nogalināt uzreiz pēc to noķeršanas, izņemot gadījumus, ja zivis uzglabā ūdens vidē dzīvas un peldus stāvoklī, kā arī makšķerējot uz ledus. Tad zivis nogalina, tiklīdz makšķerēšana ir pabeigta; – saudzīgi izturēties pret dabu, nepiesārņot ūdenstilpes un to piekrastes joslu. • Makšķerēšanas noteikumu pārkāpēji tiek saukti pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
teo
zilo un ezeru zeme 🙂 labi, labi, joks, es lepojos, ka mums ir tik daudz ezeru!
Šņibītis
Labi viss salikts, tagad vienmēr apskatīšos, pirms došos uz kādu pusi – varbūt piebraukt arī pie ezera.
Viesis
Hmm… No kurienes tā info par zivīm? Vai tam var uzticēties? Makšķere padusē un aidā!
Juris
Žetons veidotājiem! Bija pirms kāda laika tāda paša doma par aizliegtajām teritorijām. Uzsāku pat zīmēt. Žēl, ka tie, kas pieņem šos likumus, nevar nelielus valsts līdzekļus investēt jau pašā sākumā.
Zivju info laikam no ezeri.lv?
NeoGeo.lv
Paldies Juri!
Informācija par ezeriem ir no dažādiem Latvijas informatīvajiem avotiem.
Uldis
Tas vienkārši kolosāli salikts, karte ar noteikumiem. It sevišķi priekš tiem kas izraujas pāris reizes gadā.
Super…
marcello
Karte, manuprāt, vēl jāpilnveido. Tā, piemēram,nav minēts Laukezers Kūku pagastā, Jēkabpils apkaimē un Ildzenieku ezers, Klaucānu ezers Jēkabpils novadā.
NeoGeo.lv
Atbilde marcello.
Jūsu nosauktie ezeri nav Civillikuma publisko ezeru sarakstā.
Zaļā
A kur tās upes, vai neprotu meklēt?
NeoGeo.lv
Atbilde zaļai.
Upes būs kartē drīz.
Līdz Ziemasvētkiem noteikti!
Hmm
Un lielākā daļa Rīgas ezeru ir privāti?
Aleksandrs
Zaļā komentē:
04.11.2011 pulkst. 16:17(#)
A kur tās upes, vai neprotu meklēt?
Vērtējums: 0 (no 0)
NeoGeo.lv komentē:
04.11.2011 pulkst. 16:42(#)
Atbilde zaļai.
Upes būs kartē drīz.
Līdz Ziemasvētkiem noteikti!
daba
obligāti jāliek bildītes? vai lielākā daļa ezeru ir privāti? es domāju kad ezeriem ir jāpieder vaistijun tajos ezeros varētu peldēties visi kas grib. es nezinu kā jūs par to domājāt bet manuprāt tas būtu labāk visiem
daba
vai jums neliekas ka ezeros kuri ir privāti neviens cilvēks kam nepieder šis ezers neva rtajā peldēt.tas nav pareizi.
Edgars
Publiskajās ūdenstilpēs arī drīkst medīt medījamos putnus, likumā atļautajā laikā!
delfim.lv
Jāmēģina pievienot karti copes forumam
Anonymous
Makšķerēt drīkst arī pēc civillikuma privātajos, ja vien nav zīmes par pretējo
Karlis
Sveiki, NatGeo!
Kā ar šo?
Paldies!
—————————————————————————
Zaļā November 4, 2011 at 16:17
A kur tās upes, vai neprotu meklēt?
Vērtējums: -1 (no 3)
—————————————————————————
NeoGeo.lv November 4, 2011 at 16:42
Atbilde zaļai.
Upes būs kartē drīz.
Līdz Ziemasvētkiem noteikti!
Vērtējums: 0 (no 2)
—————————————————————————
Jurijs
Es arī nu neredzu tās ūpes…