Pret Krievijas Valsts domes vēlēšanām vērsts transparents vienā no Kremļa torņiem. Foto: forum-msk.orgVai ar matemātikas palīdzību var noskaidrot krāpšanos vēlēšanās?
Var! NeoGeo.lv piedāvā iepazīties ar vienkāršu matemātisku metodi, ar kuras palīdzību var noskaidrot, vai ir notikušas būtiskas vēlēšanu rezultātu falsifikācijas. Histogrammu vai dažādu citu grafiku izveide ir metode, ar kuras palīdzību var apstrādāt lielu daudzumu dažādu statistikas datu. Piemēram, medicīnā ar histogrammu palīdzību statistiķi veido gripas slimnieku sadalījumu pa vecumu grupām vai nedēļām. Vēlēšanās par labu statistikas elementu kalpo vēlētāju aktivitāte – to vēlētāju īpatsvars, kuri ir atnākuši uz vēlēšanām un nobalsojuši. Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, bet tieši vēlētāju aktivitātes rādītāji ir ļoti labi indikatori, ar kuru palīdzību var konstatēt vēlēšanu rezultātu viltošanu. Vēlēšanu iecirkņi, kuros ir notikusi vēlētāju balsu mākslīga palielināšana, izjauc to ainu, kuru nosaka statistisko lielumu ietekmēšanās no daudziem nejaušajiem faktoriem. Mēģināsim to izskaidrot vienkāršākiem vārdiem. Piemēram, ja valstī ir 1000 vēlēšanu iecirkņu un vidējā vēlētāju aktivitāte valstī bijusi 70%. Demokrātisku un godīgu vēlēšanu gadījumā būs pavisam nedaudz vēlēšanu iecirkņu, kuros būs bijusi ļoti maza vēlētāju aktivitāte (piemēram, ap 30%). Būs arī nedaudz to vēlēšanas iecirkņu, kur vēlētāju aktivitāte būs bijusi salīdzinoši liela (piemēram, ap 90%). Vislielākais skaits vēlēšanu iecirkņu būs tādu, kur vidējā vēlētāju aktivitāte ir bijusi tuvu vidējam rādītājam valstī (minētajā piemērā ap 65 – 75%). Vēlēšanas iecirkņu skaits pakāpeniski samazinās gan zemākās, gan lielākās aktivitātes virzienā. Ja vēlēšanas aktivitātes rādītāju un vēlēšanas iecirkņu skaitu attēlotu grafikā, tad demokrātisku un godīgu vēlēšanu gadījumā grafiks atgādinātu zvana formu.
Vēlētāju aktivitātes rādītāju sadalījums pa vēlēšanu iecirkņiem Meksikā, Polijā, Bulgārijā un Zviedrijā
Grafikā var redzēt, ka visās četrās valstīs grafiki atgādina zvanu formu. Neliels izņēmums ir Bulgārija, kur neloģiski izlec lielais iecirkņu skaits ar 100% apmeklētību.
Kāpēc brīvām un demokrātiskām vēlēšanām grafikā ir jāattēlojas zvanu formā?
Tas ir tāpēc, ka vēlētāju aktivitāti nosaka vesela virkne nejaušu gadījumu: • vēlētāju politiskās simpātijas; • vēlētāju vienaldzība un apātija; • ekonomiskā situācija valstī; • transporta iespējas nokļūt vēlēšanu iecirknī; • laika apstākļi; • aizņemtība citos darbos un pasākumos; • un citi dažādi apstākļi.Ja lielos apmēros notiek vēlēšanu datu falsifikācija, tad mākslīgi kāpinot vēlētāju apmeklētības rādītāju, tiek izjaukta grafika zvana forma. Palielinās to vēlēšanu iecirkņu skaits, kuros uzrādās lielāks apmeklētāju skaits. Lūk, kā izskatās vairāku Krievijas Federācijas Valsts domes vēlēšanu un prezidenta vēlēšanu grafiki pēc vēlētāju aktivitātes rādītājiem un vēlēšanas iecirkņu skaita.
Vēlētāju aktivitātes rādītāju sadalījums pa vēlēšanu iecirkņiem Krievijas Federācijas Valsts domes un prezidenta vēlēšanās
Krievijas vēlēšanu aina būtiski atšķiras no iepriekšējā grafika. Grafikā ir lielas nobīdes uz to iecirkņu skaitu, kur bijusi liela iedzīvotāju aktivitāte. Pie tam tas ir noticis visās grafikā norādītajās Krievijas Valsts domes un prezidentu vēlēšanās. Šāda aina vedina uz pamatotām aizdomām par mākslīgi palielinātu vēlētāju skaita uzrādīšanu daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Falsificējot datus par vēlētāju aktivitāti, tiek panākts tas, ka mākslīgi pievienotās vēlētāju balsis tiek nodotas par tiem politiskiem spēkiem, kuri kontrolē šos vēlēšanu iecirkņus. Vai kāds var noticēt tam, ka Krievijā vislielākais īpatsvars ir tiem iecirkņiem, kur ierodas gandrīz 100% visu vēlētāju? Ļoti liels īpatsvars ir arī iecirkņiem, kur bijuši 80%, 90% un 95% vēlētāju. Demokrātisku valstu pieredzē un statistikā šādi fenomeni nav nenovēroti. Interesanti būtu aplūkot analogu grafiku par Latviju. NeoGeo.lv piedāvā iepazīties ar vēlētāju aktivitātes grafiku 2009. gada 6. jūnija Eiropas Parlamenta un Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlētāju aktivitāte ir apkopota par 118 vēlēšanu apgabaliem, kas atbilst 109 Latvijas novadiem un 9 republikas pilsētām. Šāda vēlēšanas apgabalu skaita izmantošana grafika sastādīšanā ir analoga atsevišķu vēlēšanas iecirkņu skaita izmantošanai. Lūk, kāds grafiks veidojas no Latvijas vēlēšanu datiem.
Vidējā vēlētāju aktivitāte 2009. gada 6. jūnija Eiropas Parlamenta un Latvijas pašvaldību vēlēšanās bija 53,7 %. Latvijas vēlētāju aktivitātes grafiks uzskatāmi atveido zvana formu, kas liecina, ka šajās vēlēšanās nav notikušas lielas vēlēšanu rezultātu falsifikācijas. 2011. gada 4. decembrī Krievijā notika parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanas. Krievijas Valsts dome tiek ievēlēta uz piecu gadu termiņu. Tajā ir 450 deputāti, kas tiek ievēlēti pēc partiju sarakstiem, kuriem iekļūšanai domē ir jāpārvar 7% barjera. Balsstiesības ir 109 miljoniem Krievijas pilsoņu. Pēc provizoriskiem 2011. gada 5. decembra vēlēšanu rezultātiem Krievijas vēlētāju aktivitāte bijusi 60,2 %.
Vēlēšanu provizoriskie rezultāti uzrāda sekojošu Krievijas tautas izvēli: • Vladimira Putina vadītā “Vienotā Krievija” – 49,5 % balsu, • Krievijas Federācijas Komunistiskā partija ieguvusi – 19,2 % balsu, • “Taisnīgā Krievija” – 13,22 % balsu, • Krievijas Liberāldemokrātiskā partija – 11,66 % balsu, • Liberālā politiķa Grigorija Javļinska partija “Jabloko” – 3,3 % balsu, • “Krievijas patrioti” – 1,0 % balsu, • Partija “Taisnā lieta” – 0,5 % balsu.Ņemot vērā noteikto 7% barjeru iekļūšanai Krievijas Valsts domē, uz nokļūšanu tur var pretendēt tikai pirmās četras sarakstā minētās partijas. Jau nākošajās dienās pēc provizorisko vēlēšanu rezultātu paziņošanas tūkstošiem cilvēku pulcējās Maskavas centrā un Sanktpēterburgā, lai protestētu pret pārkāpumiem, kas pieļauti Krievijas parlamenta vēlēšanu laikā.
Mg
Būtiski pietrūkst Krievijas karte, kurā būtu iezīmēti tie iecirkņi, kuros ir tā vairāk par 80% aktivitāte. Tad varbūt to varētu arī savādāk izskaidrot.
usis
Šajās vēlēšanās lielākā aktivitāte Čečenijā (93%), Mordovijā (91 %), Kabarda-Balkārija (90%)…
Mg
To vai šajās zemēs tiešām 90% ir piedalījušies vēlēšanās var noskaidrot ar vienkāršu iedzīvotāju aptauju. Varbūt piedalīšanās vēlēšanās tur patiesi ir nacionālā īpatnība.
Omg
Kolosāls raksts.
Mg, neiemetīšu precīzu citātu, bet Čečenijā prezidenta vēlēšanās salīdzinoši nesen bija gadījums, ka par Putinu vai Medvedevu nobalsoja 100% vēlētāju vai kkas ļoti tuvu tam.
Tas vairs pēc nacionālās īpatnības neizskatās.
Rihards
Tur ir pāri par 4000 vēlēšanu iecirkņiem, kur nobalsoja 100% cilvēku!
Labs
Izcili! Ar nepacietību gaidām Krievijas vēlēšanu aktivitātes grafiku:)
Nesaprasha
Šo “zvanu”, manuprāt, jau sen kā sauc par Gausa līkni. 🙂
Artis
Kruta, kruta..
Ienāca prātā tikai viena ideja, kā putinieši šo varētu skaidrot – proti, 4. decembris bija svētdiena, kad liela daļa vēlētāju devās brīvdienās un balsoja nevis “savā” iecirknī, bet gan kādā citā, kurš atrodas stratēģiski tuvu brīvdienu maršrutiem. Tīri teorētiski dažos iecirkņos/reģionos aktivitāte varētu būt pat virs 100%. Ja nemaldos, bija viena nobalsošana arī LV, kur Saulkrastos vēlētāju aktivitāte vasaras vidū bija ūberaugsta.
Māris
Labi parādīts.
Vēl labāk būtu, ja būtu iecirkņu aktivitātes dati no citas Krievijas valsts līmeņa iedzīvotāju nobalsošanas.
Dotais piemērs tomēr nav vispusējs.
Slaviks
Jums šito vajadzētu iztulkot Krieviski un ielaist sociālajos tīklos. Aizies “viral” uz urā.
Otra doma: var pamēģināt novērtēt “lieko” aktivitāti, nofitojot simetrisku Gausu, un saskaitot “atliekas”. Pieņemot, ka falsificēts tika 100% par labu vadošajai partijai, var novērtēt, kāds balsu sadalījumu būtu bez šiem izkropļojumiem. Dodiet ziņu, ja kas labs sanāk. Var noziņot seminārā universitātē vai kur citur.
heh
Krievijā šajās vēlēšanās pat matemātika darbojas pēc citiem likumiem, jo saskaitot visas balsis kopā dažos apgabalos tiek konstatēts, ka partijas kopsummā ir ieguvušas vairāk nekā 100%… bija dažas brīnišķīgas bildes internetā, kur saskaitot kopā partiju procentus sanāk pat 120%… 🙂
NeoGeo.lv
Atbilde Slavikam.
Analizējot Gausa līkni (“zvanu”) par Krievijas Federācijas Valsts domes vēlēšanām 2007 gadam, secināms, ka mākslīgi pa papildus ir pievienotas aptuveni 13 miljonu balsis jeb 20% no nodotā balsu kopskaita.
Jānis
Baigi iespārda tie pīķīši pie apaļiem skaitļiem. 🙂
Baibiņa
Ja ļoti prātīgi pievieno balsis, tad man šķiet var viltot vēlēšanas un neapgāzt šo zvanu 🙂
NeoGeo.lv
Atbilde Baibiņai.
Lai prātīgi “pievienotu mākslīgās” balsis un “neapgāztu zvanu”, vajadzētu viltojumus veikt gandrīz visos vēlēšanu iecirkņos.
Pie tam balsu “pievienošanu” veikt proporcionāli tam kāda ir dabiskā vēlētāju aktivitāte iecirkņos.
Piemēram, zemas aktivitātes iecirknī “pievienot” nedaudz, augstas aktuivitātes – vairāk.
Šādu grandiozu manipulāciju nevarētu veikt nevienā valstī, it īpaši Krievijā.
Jāatceras, ka viscaur ir arī godīgi cilvēki, ka ir saglabājusies kāda kontroles un novērotāju ietekme.
Liela apmēra falsifikācijas VIENMĒR “izjauc zvanu”!
Jānis
NeoGeo ar katru rakstu paliek arvien interesantāks.
Par šo tēmu: Kādus gadus atpakaļ skatījos, kā notiek balsošana ar SMS un maksas zvaniem par televīzijas šoviem (izbalsošanas, dejošanas utt.) Tur arī vienmēr varēja pasmieties, kā balsošanas (pseido)rezultāti veido pilnīgi neiespējamus statistikas modeļus, lai tikai saasinātu situāciju un liktu zvanīt vēl un vēl. Domāju, ka šīs anomālijas daudzi tā arī nepamanīja.
Muulis
#8 Artis: tas tādēļ, ka Latvijā var balsot jebkurā iecirknī, līdz ar to iecirkņos, kas ir tuvāk masu atpūtas vietām (piem. Saulkrastu pludmalei), balsotāju skaits var pārsniegt pašvaldībā reģistrēto balsstiesīgo iedzīvotāju skaitu