Galvenais par mēstuli jeb spamu

09.01.2012 |  kategorija Tas ir interesanti  |  7 komentāri draugiem.lv

Foto: http://soshable.com
Ja e-pastā esat saņēmuši negaidītu, uzbāzīgu un nevēlamu elektronisku vēstuli, tad ziniet, ka esat kļuvuši par mēstules jeb spama upuri. Mūsdienās nevar sastapt nevienu datora lietotāju, kurš nebūtu saņēmis mēstules. Mēs visi ar to esam samierinājušies. Saņemt un izdzēst, saņemt un izdzēst, un tā daudzas reizes katru dienu…
Kā radās vārds un jēdziens SPAMS?

Vārds SPAM radās 1936. gadā, un pirmsākumā tas nemaz nesaistījās ar nevēlamu surogātpastu. SPAM šifrētā veidā nozīmēja angļu vārdus – SPiced hAM vai tulkojumā „ass šķiņķis”, kas bija ASV kompānijas Hormel Foods zīmols gaļas konserviem no asas cūkgaļas šķiņķa.

Kara gadu SPAM konservi. Avots:http://www.defensemedianetwork.com
Pēc 2. Pasaules kara palika milzīgi krājumi ar SPAM gaļas konserviem, kuri bija saražoti amerikāņu un citu sabiedroto karaspēka apgādes vajadzībām. Lai iztirgotu ne pirmā svaiguma SPAM konservus, kompānija Hormel Foods realizēja grandiozu reklāmas kampaņu. Vārds SPAM bija redzams gandrīz vai uz katra lēto pārtikas preču veikala reklāmas stenda, katra autobusa un tramvaja sāna, uz daudzu māju fasādēm. Laikraksti, žurnāli un radio bija pilni ar SPAM reklāmu. Reklāma bija tik uzbāzīga un SPAM konservi bija tik negaršīgi, ka tautas apziņā vārds SPAM sāka asociēties ar uzbāzīgu un nevajadzīgu lietu. 1986. gadā kādas finansu piramīdas darbonis sāka bieži un nekaunīgi izsūtīt reklāmas ziņojumus „Nopelni kaudzi naudas”. Tas noriebās uzbāzīgo ziņojumu saņēmējiem un lika tiem atcerēties SPAM konservu reklāmas kampaņu. Tā dzima jauns datortermins – SPAM, kas nozīmē uzbāzīgu un nevēlamu e-pastu saņemšanu. Latviešu valodā šis termins saucas mēstule. Mēstule ir 2004. gadā radies jaunvārds. Pēc „Kaspersky Lab” ekspertu viedokļa 2011. gada novembrī mēstules veidoja ap 80,6% no visu e-pasta vēstuļu apjoma pasaulē.
Lūk, 2011. gada novembra mēneša mēstuļu aptuvenais sadalījums pēc to satura:25% – izglītības ieguves piedāvājumi; • 17% – nekustamo īpašumu piedāvājums; • 11% – atpūta un ceļojumu reklāma; • 9% – medikamentu, veselības preču un pakalpojumu piedāvājumi; • 8% – dažādu preču un pakalpojumu piedāvājumi; • 7% – mēstuļu pakalpojumu reklāma; • 5% – juridisko pakalpojumu un audita piedāvājums; • 3% – remonta un labiekārtošanas pakalpojumu reklāmas; • 3% – poligrāfijas pakalpojumu reklāmas; • 3% – filmas un citi informatīvie pakalpojumi; • 3% – transporta reklāmas; • 2% – elitāru zīmolu repliku piedāvājums; • 2% – krāpnieciski piedāvājumi; • 2% – finanšu pakalpojumu reklāma.
Mēstuļu izplatīšanas veidi ir dažādi, un to galvenie avoti ir sekojoši:

Legāla biznesa reklāma
Kompānijas un uzņēmumi, kuri nodarbojas ar legālu biznesi, nereti izmanto iespēju reklamēties ar mēstuļu palīdzību. Šādas reklāmas priekšrocība ir tā, ka tā ir lēta un var aptvert milzu potenciālo klientu auditoriju. Taču šādai reklāmai noteikti ir arī pretējais efekts – neliela rezultativitāte un mēstuļu saņēmēju nepatika pret šāda veida reklāmu, un galu galā arī psiholoģiska nepatika pret piedāvāto preci vai pakalpojumu.
Nelegālas produkcijas reklāma
Ar mēstuļu palīdzību reklamē tās preces un pakalpojumus, kurus legālā ceļā reklamēt nedrīkstētu. Piemēram, pornogrāfiju, slavenu zīmolu preču replikas, zāles ar brīvas izplatīšanas ierobežojumiem, nelegālas datorprogrammas, zagtas datubāzes u.c.
Antireklāma
Dažkārt, lai kompromitētu konkurentus, tiek veikta mēstuļu izsūtīšana, kas apmelo konkurentus un to produkciju.
„Nigēriešu vēstules”
Tas ir viens no krāpniecisko mēstuļu veidiem, ar kura palīdzību cenšas izkrāpt naudu no lētticīgiem cilvēkiem. Šādu mēstuļu veids nosaukts Nigērijas vārdā, jo no šīs valsts pirmsākumos tika veikti vislielākie šādu mēstuļu sūtījumi. Krāpšana balstās uz to, ka mēstules saņēmējam tiek apgalvots, ka tas ir vai nu vinnējis kādā loterijā vai saņēmis mantojumu, vai izraudzīts par personu, kas palīdzēs legalizēt lielu naudas summu. Tiek prasīti personas un tās banku dati vai pat neliels naudas pārskaitījums, lai noformētu dokumentus un veiktu naudas pārvedumu.
„Fišings”
Viens no krāpniecisko mēstuļu veidiem, lai izkrāptu cilvēku kredītkaršu numurus un internetbanku paroles. Parasti šādas mēstules tiek maskētas kā banku administrācijas e-pasta vēstules klientiem. Tiek minēts, ka klientam ir jāapstiprina savi un bankas konta dati, pretējā gadījumā konts tiks bloķēts vai arī to gaida citas nepatikšanas. Tiek lūgts ieiet mēstulei pievienotajā saitē, kurā ir jāveic prasīto datu ievade. Protams, ka saite ir krāpnieku radīta. Lai neradītu aizdomas, atverot saiti redzamā darba virsma ir ļoti līdzīga īstās bankas mājas lapai.
„Laimes vēstules”
Reliģioza vai mistiska satura mēstules, kuras pārsūtot nesīs laimi to pārsūtītājam. Tiek spekulēts uz cilvēku lētticību, žēlsirdību, mantkārību, bailēm un vienkārši uz ziņkārību.
Propaganda
Politisku un dažādu citu uzskatu, mācību un ideju izplatīšana.
Datorvīrusu izplatīšana
Mēstuļu izsūtīšana, kuru saturs satur dažāda veida datorvīrusus. Šādi datorvīrusi var gan bojāt saņēmēja datus, gan kaitēt datoram, gan veikt datu vākšanas un spiegošanas uzdevumus. Mēstules tiek izsūtītas ne tikai izmantojot e-pastu, bet tas veiksmīgi tiek darīts, izmantojot gan sociālos tīklus, iepazīšanās portālus, forumus, blogus un SMS īsziņas.
Kā mēstuļu izsūtītāji iegūst jūsu e-pasta adresi?
E-pasta adreses tiek iegūtas dažādos veidos.
Lūk, daži galvenie veidi: • Ja e-pasta adrese ir publicēta vispārpieejamā vietā internetā (piemēram, mājaslapā, sludinājumā u.c.), tad šo adresi var iegūt speciāla programma, kura veic interneta satura skenēšanu. • Ja e-pasta adrese nav unikāla un ir ļoti vienkārša, tad to var atklāt, lietojot speciālas mēstuļu vārdnīcas, no kurām programma ģenerē e-pasta adreses, izmantojot vienkāršu vārdu kombinācijas. • Ja dators vai serveris ir inficēts ar kaitīgu datorprogrammu „Trojas zirgs” vai trojānu, tad visas e-pasta adreses var tikt nozagtas un izmantotas mēstuļu izsūtīšanai. • Uzņēmumu un iestāžu klientu datu bāzes var tikt uzlauztas un nozagtas. Dažkārt paši negodprātīgie uzņēmumi var pat pārdot savu klientu datus mēstuļu izsūtītājiem.
Pasaulē ir virkne valstu, no kurām regulāri tiek veiktas vislielākās mēstuļu izsūtīšanas. Pēc „Kaspersky Lab” ekspertu pētījumiem 2011. gada novembrī mēstuļu izsūtīšanas lielvalstu TOP 16 ir: Mēstuļu izsūtīšanas lielvalstu TOP 16
Ir veikti dažādi pētījumi, lai noskaidrotu, cik daudz mēstuļu saņēmēju izmanto tajās piedāvātās preces un pakalpojumus. Pētījumu rezultāts ir viennozīmīgs – mēstuļu efektivitāte ir ļoti zema vai dažkārt pat bez jebkāda efekta.
Piemērs: Jaunu no dabas produktiem veidotu zāļu reklāmai ASV Kalifornijas štatā tika nolemts lietot mēstules. 26 dienu laikā tika izsūtīti 350 miljoni mēstuļu ar piedāvājumu nopirkt šīs zāles. Šādas reklāmas kampaņas rezultāts – 28 pasūtījumi. Efektivitāte – 0,000008%.
Mēstules rada kaitējumu ne tikai tāpēc, ka tās var inficēt jūsu datoru vai jūs varat uzķerties uz krāpnieciskiem piedāvājumiem. Mēstules piesārņo jūsu e-pastu. Nepieciešams laiks un pūles, lai sašķirotu, atlasītu un dzēstu regulārās mēstules. Ar mēstulēm tiek pārslogoti interneta sakaru kanāli un iekārtas. Mēstules diskreditē līdzīgas, bet legālas reklāmas kampaņas. Tās var radīt reputācijas zaudējumus dažādiem uzņēmumiem, to precēm un pakalpojumiem. Interneta sakaru un pakalpojumu nodrošinātājiem jātērē līdzekļi, lai radītu tehniskos un programmlīdzekļus mēstuļu atpazīšanai un bloķēšanai, jānodrošina rezerves jaudas sakaru kanāliem u.c. Ir grūti precīzi noteikt un aprēķināt mēstuļu radītos zaudējumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem pasaulē. Taču tie noteikti ir rēķināmi desmitos vai pat simtos miljardu ASV dolāru gadā. Kādā no turpmākajiem NeoGeo.lv rakstiem mūsu lasītāji tiks iepazīstināti ar interesantu ASV zinātnieku pētījumu par mēstuļu izplatīšanas risinājumiem. Jāpiemetina, ka šajā pētījumā ir pieminētas arī Latvijas bankas, kuras nodrošinājušas mēstuļu piedāvāto produktu un pakalpojumu apmaksu.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 10.0/10 (23 balsotāji)
Galvenais par mēstuli jeb spamu, 10.0 out of 10 based on 23 ratings

Atslēgvārdi: ,

Komentāri

  1. krabis komentē:

    09.01.2012 pulkst. 09:48(#)

    “Saņemt un izdzēst, saņemt un izdzēst, un tā daudzas reizes katru dienu…”

    Nezinu, nezinu… Gmailā jau gadiem nav šīs problēmas. Reizi pusgadā varbūt kaut kas iziet cauri viņu spamfiltram.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 3)
  2. Nelabojams komentē:

    09.01.2012 pulkst. 14:56(#)

    Lietoju citu pasta servisu, bet jāsaka, ka arī tur spams parādās varbūt reizi mēnesī. Ja atnāk pāris līdzīgu vēstuļu, atliek tās tikai ielikt “blacklistē” un miers ir uz visiem laikiem.
    Kurpretī viens otrs no vietējiem pasta servisiem (vārdā nesaukšu, tauta jau tāpat zina) pats ir riktīgākais spama ģenerators.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 3)
  3. 911 komentē:

    09.01.2012 pulkst. 15:24(#)

    Tāpēc es nesaprotu tos cilvēkus, kas izmanto inbox.lv
    Tur spams nāk katru dienu kaudzēm.
    Beztam inbox.lv no tā nopelna milzu naudu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 7)
  4. Šņibītis komentē:

    09.01.2012 pulkst. 15:49(#)

    911 par inbox ir taisnība. Tieši tāpēc to var nevērt vaļā ilgstoši un nejusties neko zaudējis. Vajadzīgie kontakti sen ievirzīti jau citā epasta adrešu sniedzējā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 3)
  5. Omg komentē:

    09.01.2012 pulkst. 19:14(#)

    Starp citu, es esmu spam savulaik ēdis. Tiešām garšīgs.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 4)
  6. Verdi komentē:

    10.01.2012 pulkst. 13:41(#)

    Piemēram gmeilā ir 2 konti kur viens nekur nav publiskots un vēl neviens spams nav atnācis. Galvenais lai nenoplūst no datoriem ar tiem ar kuriem es sarakstos.
    kas attiecās uz atrodamo gmeila kontu, tad es teiktu ka biežāk kā pusgadā atnāk jauns spams, ko filtri nav izķēruši.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  7. Oto komentē:

    23.02.2012 pulkst. 22:09(#)

    to OMG:

    Tas būs bijis uzlabotais SPAM. Diez vai 50. gados to ēdi

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Ziemeļkorejas apmātība un bailes

Ziemeļkorejas apmātība un bailes NeoGeo.lv mēģina nedaudz ieskatīties Korejas un Ziemeļkorejas vēsturē, lai radītu priekšstatu par šo valsti.

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv