Ļoti daudzi Latvijā apgalvo: „Mums ģimenēs dzimtu vairāk bērnu, ja mums būtu vairāk naudas, ja mēs dzīvotu labākos apstākļos, ja valsts mums nodrošinātu lielāku atbalstu bērnu radīšanai un audzināšanai.”
It kā viss ir pareizi.
Ja ir slikti dzīves apstākļi, maz naudas, nav bērnudārza – tātad būs arī maz bērnu.
2011. gadā publicēts pētījuma projekta pārskats „Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība”, kurā ir veikta arī Latvijas iedzīvotāju aptauja par to, kas traucē radīt vairāk bērnu.
Šādas ir 1313 sieviešu un 1304 vīriešu atbildes uz 2011. gadā uzdoto aptaujas jautājumu: „Kādi apstākļi traucē (varētu traucēt, traucēja) sasniegt optimālu bērnu skaitu ģimenē?
No aptaujas rezultātiem redzams, ka tā iemeslu daļa, kas attiecas uz maziem ienākumiem, uz sliktiem dzīves apstākļiem un nestabilitāti darbā, ir attiecināma uz apmēram 41% sieviešu un 45% vīriešu. Tātad, ja valsts radītu ideālus apstākļus ekonomikas uzplaukumam, darba vietu un ienākumu kāpumam, bērnudārzu izbūvei un vērā ņemamu pabalstu izmaksai, tad tas motivētu radīt vairāk bērnus tikai mazāk kā pusei Latvijas iedzīvotāju. Jāatceras arī tas, ka, dzīvojot pārpilnībā, vienmēr būs tādi cilvēki, kam naudas tik un tā būs par maz, vēlme būs dzīvot vēl labāk un greznāk. Otra iemeslu grupa traucēkļiem radīt vairāk bērnu ir saistīta ar apstākļiem, kuru risināšanā valsts atbalsts un ekonomiskie apstākļi spēlē nelielu lomu vai vispār neietekmē. Piemērota partnera trūkums, vēlme veidot karjeru, vēlēšanās padzīvot bez atbildības, kā arī nestabilitāte ģimenē ir jautājumi, kuri ir tikai pašu cilvēku risināmi. Šo cilvēku, kuri nerada vairāk bērnus šādu apstākļu dēļ, Latvijā ir ļoti daudz – 48% sieviešu un 43% vīriešu. Cita aptauja, kura ir iekļauta pētījuma projekta pārskatā „Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība”, ir saistīta ar to, cik bērnu pie optimāliem apstākļiem vēlētos Latvijas iedzīvotāji. Šādas ir 1313 sieviešu un 1304 vīriešu atbildes uz 2011. gadā uzdoto aptaujas jautājumu: Cik bērnu kopā jūs gribētu savā ģimenē?
Tātad vidēji no visiem aptaujātajiem ideālu apstākļu variantā: • sievietes vēlētos 2,16 bērnus; • vīrieši vēlētos 2,24 bērnus.
Secinājumi:
1. Sarežģīti ekonomiskie apstākļi valstī un līdzekļu trūkums ģimenēs nav galvenais iemesls tam, ka bērnu nedzimst vairāk. 2. Ja šobrīd valsts un pašvaldību atbalsts ģimenēm būtiski palielinātos, kā arī tiktu samazināts bezdarbs, radītas darba vietas, uzlaboti dzīves apstākļi, tad tas teorētiski motivētu radīt vairāk bērnu tikai ap 43% Latvijas iedzīvotājiem reproduktīvajā vecumā. Praktiski to izdarītu ne vairāk kā 30%. Rezultātā bērnu skaits uz 1 sievieti pieaugtu no 1,17 uz 1,52. 3. Ļoti daudzi vēlas redzēt savās ģimenēs tikai 1 bērnu vai nevēlas tos vispār – 15% sieviešu un 18% vīriešu. 4. Vēlme veidot karjeru, dzīvot bez saistībām, neuzņemties papildus atbildību un piemērota partnera meklējumi ir galvenais cēlonis, kāpēc atliek bērnu radīšanu vai rada maz bērnu. Ir cilvēku grupa, kas vispār nevēlas bērnus. 5. Nekādi pabalsti, dzīves labumi un ideāli apstākļi nepalīdzēs, ja paši mēs nevēlēsimies vairāk bērnu savās ģimenēs. 6. Šobrīd Latvijas sabiedrība vēlas savās ģimenēs redzēt tikai vidēji 2,2 bērnus. Zinot, ka vēlēšanās ir viena lieta, bet reāla darbība ir cita lieta, tad pat pie ideāliem apstākļiem Latvijā šobrīd nebūtu vairāk kā 1,7 bērni 1 sievietei. 7. Izskatās, ka citas tautas (t.sk. lietuvieši un igauņi) tomēr sev grib vairāk bērnu nekā mēs. 8. Egoisms un dažāda veida aizbildināšanās ir galvenā mūsu problēma, kāpēc mums ir maz bērnu. 9. Lai tauta neizmirtu un būtu vismaz 2,2 bērni katrā ģimenē, tad: – 60% ģimenēs ir jābūt 2 bērniem; – 35% – 3 un vairāk bērniem.
Vai mēs ļoti gribam bērnus?
P.S. Raksta sagatavošanai izmantoti aptauju dati no 2011. gadā publicētā pētījuma projekta „Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība”. Projekts īstenots ar Pasaules Veselības organizācijas, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas, Eiropas Kontracepcijas asociācijas (European Society of Contraception) finansējumu un biedrības „Papardes zieds” piesaistīto līdzekļu palīdzību.
Vai mēs ļoti gribam bērnus?,
renrins
Lūk beidzot ir viens raksts, kurā skaidri un gaiši tiek pateikts, ka pie izmiršanas esam mēs paši vainīgi. Valsts var kaut vai miljonu maksāt par bērnu, bet arī tad būs tādi, kuri izvēlēsies labāk iztikt bez bērniem, nekā ar.
Vienīgais, ko var pārmest valstij ir ideoloģijas un attiecīgās propogandas trūkums, par labu bērnam.
Naudas trūkums nav arguments. R-eiropā, kur ir labi apstākļi arī ir problēmas ar dzimstību. Latvijā pēc 2.p.k arī nebija nekāda saldā dzīve, tomēr bērni dzima.
Āfrikā neviens nedod nekādus pabalstus, nenodrošina nekādus bērnudārzus, bet bērni dzimst.
Tikai Latvijā kaut kādu iemeslu dēļ ne. Te jau ir jāskatās nedaudz plašāk, kāda ir mūsu dzīves uztvere, vērtības un vispār attieksme pret bērniem.
Pārējais viss ir tikai pakārtots vēlmei radīt bērnus.
vientuļā marija
Man nav bērnu partnera trūkuma dēļ, ko min 16 % sieviešu. Tas ir ļoti daudz un nopietni.
atveriet acis
Redzot nereālo aktivitāti komentāros nevarēju neuzrakstīt. No 1990 gada Eiropas demogrāfijas problēmas uztur imigranti un to pēcnācēji! Statistika šausminoša:
Francija uz etnisko ģimeni 1,8 bērnu imigrantu 8,1 to lielpilsētās 45% no visiem jaundzimušjiem.
Anglijā 1,6
Ggrieķijā 1,3
Vācijā 1,3
Itālijā 1,2
Spānijā 1,1
Vidējais Eiropā pamatnāciju dzimstības koificents 1.38
PĒC ANALIZĒJOŠIEM STATISTIKAS FAKTIEM NEVIENA NĀCIJA NAV ATJAUNOJUSIES PIE KOIFICENTA 1,9 BET PIE 1,3 TĀ REĀLI SĀK IZMIRT PC 25 GADIEM- BET TĀS ATDZIMŠANAI VAJADZĒTU 80- 100 GADIEM!!!
Tātad Holandē jau 50% jaundzimušo ir musulmaņu
kā arī citās veco eiropu valstīs līdzīga situācija!!!
PĒC 13 GADIEM(uz 2025gadu)1/3 Eiropas iedzīvotāju jaundzimušo būs musulmaņu ģimenēs.
VĀCIJA OFICJĀLI ATZINUSI JA TĀ TURPINĀSIES TAD UZ 2050 GADU IR IESPĒJA KĻŪT PAR ISLAMA VALSTI!!!
Ieteiktu publicēt pasaules vai vismaz Eiropas
reliģiski demogrāfisko karšu apskati tas gan būtu kaut kas ( reāli tādas kartes pastāv ) tas gan būtu labs iemesls atvert acis “mirušajiem kristiešiem” kas visus tos sagaida pie tādas multikulturālas un lieldemokrātiju sabiedrības modeļa uzturēšanas’.
LAI VEICAS DEMOGRAFU STATIĶIEM !!!
adler
Man gan škiet,ka tik vēsu pratu nevar izvērtēt cik ļoti uz to visu spēlē materalitāte. Šo visu nevar tik ļoti nodalīt. Gandrīz visur tomēr savu lomu dzīves uzskatiem un nākotnes skatījumā spēlē stabilitātes sajūta, ko mūsdienās spēlē nauda.
Arī sliktāka veselība ir sliktāk nodrošinātiem cilvēkiem – takā daudzko var plusot kopā un kopsaucejā būs “zaļais” iznākums.
Uldis
Ir arī kāda pretruna. Novērojot ne tikai pie mums, bet arī ārzemēs, lielākais dzimstības koeficients ir trūcīgās gimenēs. Pat nevajaga norādīt kāda dzimstība ir Čiganiem vai citiem kas nav turīgo parlamentāriešu sarakstos.
Vēsturē un arī tagad, lielākā problēma tikt pie bērna ir tieši turīgākiem. Pēc kā arī ir mākslīgās apaugļošanas, un rezultātā dzimst dvīņi, trīņi.
Skatoties lauku virziena, tad tur ja būtu vairāk neaizbraukušo jauniešu, būtu arī lielāka dzimstība. Pašam novērojot Vidzemē, jaunošiem tomēr vairāk dzimst bērnu nekā pilsētā.
Šeit būtu arī pie vainas lielā karjeras plānu kalšana un uzdzīve ja ne pie datoriem ta krogus izklaidē. Secinot ne gluži materiālā stāvoklī, ne kādās nestabilitātēs, ne turīgumos un dzīves apstākļos tas jautājums jārisina. Un šeit jau būtu darbs jauniešu audzināšanā par ģimenes mācību, nevis par karjeru un bagātību makā. Par nožēlu šodien pajautājiet kādiem, cik zin savus senčus paaudzēs u.t.t.. Daļa jau piemirs ka nākuši no Līvāniem, Viesītes vai citiem lauku nostūriem.
Domāju ka šajā ziņā labklājības ministrijai ir daļēji, daudz daļēji, pilnīgi greizi uzskati demogrāfijas celšanai.
Ar cieņu,
Uldis
Andris
Lai nu kā manā gadījumā, galveno lomu spēlē labklājība, jo normalu meiteni bez graša pie dvēseles ilgi nenoturēsi.
Mazāk naudas – mazāk izklaižu, mazāk iespēju, mazāka sabiedrība apkārt.
Mārtiņš
Priekš kam radīt vēl liekas mutes un resursu patērētājus?
GTS
Domāju, ka palielinot valsts atbalstu, klāt nāktu vairāk, nekā izskatās. Ja būtu vairāk pozitīvu piemēru, jaunie veiksmīgie vecāki ātri pārliecinātu citus par to, ka “nav tik traki” un bērnu gribētāju skaits pieaugtu. Šobrīd daudzi vispār negrib dzīvot, vai arī negrib dzīvot šajā valstī, šajā realitātē. Izvēlas nomirt, aizbraukt, nodzerties vai nonarkoties. Kad cilvēki visapkārt jutīsies labāk, tad arī pati no sevis radīsies vēlme gan dzīvot, gan dot dzīvi citiem.
Nja
Kā ir iespējams vēlēties ceturtdaļu bērna ?
Aga
Tomēr ļoti savdabīga tā statistikas datu analīze.. “ĻOTI DAUDZ, t.i, 15% grib tikai vienu bērnu…” A to, ka 23% grib 3 bērnus nav pat pieminēts.
venture
Piekrītu renrina viedoklim, ka valstij absolūti nav nekādas propagandas.. Vienmēr esmu teicis, ka cilvēki ir aitu bars. Un ne sliktā nozīmē- tā vienkārši ir. Un, ja šīs aitas neviens negana, tad viņas noklīst. Aizskrien, aizbrauc, aiziet mežā, kur viņas pa vienai vilki saplosa.. Latvijas valsti neviens nevada. Tie, kas skaitās vadītāji, pārvalda vai nu paši savu kabatu, vai interesējas par citu sev zināmu cilvēku kabatām. Bet valsts nesastāv no Rīgas. No Parex bankas, vai Rīgas brīvostas. Tas ir kas vairāk.
Un otra problēma ir tā, ka tīri “demokrātiskā veidā” valsts absolūti nekontrolē reklāmu. Un mūsdienās populāri ir skaitīt naudu svešos maciņos. Skaitīt naudiņu, ko neesam nopelnījuši. Salīdzināt ienākumus valstī, kurai karš beidzās 1945tajā gadā(Vecās Eiropas valstis) ar mūsu ienākumiem(valstī, kurā karš reāli beidzās 1991majā gadā.. )… Un to NEDRĪKST salīdzināt. Tur nav nekā salīdzināma!