NeoGeo.lv jau kādā no iepriekšējiem rakstiem informēja par mēstules jeb spama rašanās vēsturi un izplatību mūsdienās. Šoreiz iepazīstināsim savus lasītājus ar interesantu ASV zinātnieku pētījumu par mēstuļu piedāvāto produktu izplatīšanas risinājumiem pasaulē. 2010. gada beigās ASV zinātnieku grupa no Kalifornijas Universitātes (University of California) veica pētījumu („Click Trajectories: End-to-End Analysis of the Spam Value Chain”), lai noskaidrotu kāds ir mēstuļu izplatīšanas un piedāvāto pakalpojumu mārketinga mehānisms. Lai izprastu mēstuļu piedāvāto produktu un pakalpojumu piedāvājuma, apmaksas un piegādes ķēdi, zinātnieki uz 3 mēnešiem saviem datoriem atslēdza visus mēstuļu filtrus. Visus šos 3 mēnešus tika vāktas visas mēstules, kuras netraucēti nonāca zinātnieku datoru e-pastos. Kopā tika saņemtas 970 miljoni mēstuļu no 18 miljoniem domēnu. Visas mēstules tika tematiski grupētas un analizētas. Tā kā lielas daļas mēstuļu viens no pamatuzdevumiem ir ieinteresēt mēstules saņēmēju un panākt to, ka tas iegādājas kādu preci vai pakalpojumu, tad zinātnieku grupa veica 120 kontroles pirkumus, iztērējot ap 30 000 USD. Tika pirkti gan farmakoloģijas produkti, gan slavenu zīmolu pakaļdarinājumi (replikas). Interesanti ir tas, kas gandrīz visu farmakoloģijas produktu sūtījumi tika piegādāti no Indijas, bet slavenu zīmolu pakaļdarinājumi – no Ķīnas. Pētījumā tika konstatēts, ka mēstuļu piedāvāto produktu pārdevēju darījumu transakcijas tiek veiktas, izmantojot virkni pasaules valstu bankas. Tiek pieminētas arī šādas Latvijas finanšu iestādes kā Latvijas DnB Nord banka, Latvijas Pasta Banka un Latvijas Krājbanka. Spama infrastruktūras shēma