Loading...
Statistika

Kriminālā Rīga

Noziedznieki nesnauž. 2011. gada Latvijas Valsts policijas statistika liecina, ka Rīgā vidēji katrās 22 minūtēs tiek reģistrēts kāds noziegums, bet kopā Latvijā tas notiek ik pēc 10 minūtēm. Rīgā ir viena no augstākajām noziedzības intensitātēm (noziegumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem) valstī.
Vai Rīgā ir teritorijas, kuras ir īpaši kriminogēnas? Vai ir kādas vietas Rīgā, kur var paglābties no laupītājiem un izvarotājiem? Vai mūsu stereotipi par bīstamajām un mierīgajām vietām Rīgā ir patiesi?

Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sniegs NeoGeo.lv, kas, izmantojot jaunāko Latvijas Valsts policijas statistiku no Vienotā notikumu reģistra, ir apkopojis un izvērtējis noziedzības stāvokli Rīgā 2011. gadā.

Slepkavības


2011. gadā Rīgā reģistrētas 18 slepkavības. Slepkavību intensitāte Rīgā
Slepkavību sadalījums pa Rīgas apkaimēm:
Rīgas apkaimes
Iedzīvotāju skaits * Slepkavību skaits Slepkavības uz 10 000 iedzīvotājiem
RĪGA
706 413
18
0,25
Ziepniekkalns
35205
2
0,57
Bieriņi
8538
1
1,17
Āgenskalns
28741
1
0,35
Ķengarags
53352
1
0,19
Maskavas forštate
32714
3
0,92
Avotu ielas apkaime
22095
2
0,91
Centrs
34284
1
0,29
Brasa
14102
1
0,71
Mežciems
15884
1
0,63
Teika
30968
1
0,32
Jugla
26817
2
0,75
Imanta
49698
1
0,20
Iļģuciems
24893
1
0,40
* Informācija par iedzīvotāju skaitu Rīgā un tās apkaimēs ņemta no Rīgas pašvaldības un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājas lapām.
Pārējās 45 Rīgas apkaimēs Latvijas Valsts policijas Vienotā notikumu reģistrā 2011. gadā nav fiksēta neviena slepkavība.
Secinājumi par slepkavībām Rīgā 2011. gadā: 1. Pārdaugavā visbīstamākā ir bijusi Bieriņu apkaime – slepkavību intensitāte vislielākā Rīgā. 2. Maskavas forštate un Avotu ielas rajons – visslepkavnieciskākās apkaimes Daugavas labajā krastā. 3. Slepkavības nav reģistrētas Vecpilsētā. 4. Slepkavības nav reģistrētas nevienā no 12 Ziemeļu rajona apkaimēm. Ziemeļu rajons – visdrošākais Rīgas rajons slepkavību ziņā. 5. Lai arī Vecpilsētā nav reģistrētas nevienas slepkavības, tomēr kopumā Centra rajons ir ar vislielāko slepkavību intensitāti Rīgā.

Laupīšanas


2011. gadā Rīgā reģistrētas 709 laupīšanas. Laupīšanu intensitāte Rīgā
Laupīšanu sadalījums pa Rīgas apkaimēm:
Rīgas apkaimes
Iedzīvotāju skaits Laupīšanu skaits Laupīšanas uz 10 000 iedzīvotājiem
RĪGA
706 413
709
10,04
Bišumuiža
2440
3
12,30
Atgāzene
1097
2
18,23
Ziepniekkalns
35205
23
6,53
Bieriņi
8538
3
3,51
Pleskodāle
3697
5
13,52
Torņkalns
7406
15
20,25
Šampēteris
7179
8
11,14
Zolitūde
20145
9
4,47
Āgenskalns
28741
38
13,22
Dārziņi
2380
2
8,40
Ķengarags
53352
65
12,18
Šķirotava
2256
2
8,87
Maskavas forštate
32714
71
21,70
Pļavnieki
48176
41
8,51
Dārzciems
20830
14
6,72
Grīziņkalns
13691
28
20,45
Avotu iela apkaime
22095
51
23,08
Centrs
34284
77
22,46
Vecpilsēta
3059
14
45,77
Dreiliņi
4317
4
9,27
Purvciems
62053
52
8,38
Brekši
1803
1
5,55
Skanste
152
1
65,79
Brasa
14102
9
6,38
Mežciems
15884
4
2,52
Teika
30968
11
3,55
Berģi
3099
2
6,45
Jugla
26817
13
4,85
Bolderāja
14523
15
10,33
Daugavgrīva
9767
4
4,10
Zasulauks
9139
8
8,75
Dzirciems
13134
10
7,61
Ķīpsala
823
2
24,30
Imanta
49698
36
7,24
Iļģuciems
24893
25
10,04
Kleisti
215
1
46,51
Spilve
89
2
224,72
Buļļi
249
1
40,16
Mežaparks
4529
1
2,21
Mīlgrāvis
4251
1
2,35
Vecmīlgrāvis
24949
12
4,81
Jaunciems
2688
1
3,72
Vecdaugava
1366
1
7,32
Pētersala – Andrejsala
5407
4
7,40
Sarkandaugava
19189
17
8,86
Pārējās 13 Rīgas apkaimēs Latvijas Valsts policijas Vienotā notikumu reģistrā 2011. gadā nav fiksēta neviena laupīšana.
Secinājumi par laupīšanu intensitāti Rīgā 2011. gadā: 1. Atrodoties Spilvē un tās pļavās – vislielākais risks būt aplaupītam. Otra bīstamākā apkaime – Skanste. 2. Arī nomaļajos Kleistos un Buļļos ir liela iespēja tikt aplaupītam. 3. Drūzmainā un saviesīgā Rīgas Vecpilsēta – ļoti laba vide laupītājiem. 4. Papildus uzmanīgiem jābūt – Torņkalnā, Maskavas forštatē, Grīziņkalnā, Avotu ielas apkārtnē, Centrā un Ķīpsalā. 5. Kopumā Centra rajonā ir vislielākā iespēja tikt aplaupītam. Otrā vietā pēc aplaupīšanas bīstamības – Latgales priekšpilsēta. 6. Visdrošākais no laupītājiem – Ziemeļu rajons. Otra drošākā vieta – Vidzemes priekšpilsēta (izņēmums – Skanste).

Dzimumnoziegumi


2011. gadā Rīgā reģistrēti 42 dzimumnoziegumi. Dzimumnoziegumu intensitāte Rīgā
Dzimumnoziegumu sadalījums pa Rīgas apkaimēm:
Rīgas apkaimes
Iedzīvotāju skaits Dzimumnoziegumu skaits Dzimumnoziegumi uz 10 000 iedzīvotājiem
RĪGA
706 413
42
0,59
Ziepniekkalns
35205
1
0,28
Torņkalns
7406
1
1,35
Dārziņi
2380
1
4,20
Ķengarags
53352
6
1,12
Maskavas forštate
32714
4
1,22
Pļavnieki
48176
1
0,21
Grīziņkalns
13691
2
1,46
Avotu iela apkaime
22095
6
2,72
Vecpilsēta
3059
1
3,27
Centrs
34284
1
0,29
Purvciems
62053
5
0,81
Teika
30968
1
0,32
Jugla
26817
2
0,75
Imanta
49698
2
0,40
Iļģuciems
24893
2
0,80
Mežaparks
4529
2
4,42
Sarkandaugava
19189
4
2,08
Pārējās 41 Rīgas apkaimēs Latvijas Valsts policijas Vienotā notikumu reģistrā 2011. gadā nav fiksēts neviens dzimumnoziegums.
Secinājumi par dzimumnoziegumu intensitāti Rīgā 2011. gadā: 1. Mežaparks – visbīstamākā vieta tikt izvarotam vai seksuāli izmantotam. 2. Ļoti augsts dzimumnoziegumu risks – Vecpilsētā un Dārziņos. 3. Būtiski palielināts dzimumnoziegumu intensitātes fons ir arī Avotu ielas rajonā, Sarkandaugavā, Grīziņkalnā, Maskavas forštatē un Torņkalnā. 4. Kopumā Latgales priekšpilsētā ir vislielākā dzimumnoziegumu intensitāte. Otrā vietā pēc bīstamības – Centra rajons. 5. Visdrošākais no dzimumnoziegumu iespējas – Zemgales priekšpilsēta (izņēmums – Torņkalns). Otrs drošākais – Kurzemes rajons (izņēmums – Iļģuciems).
Informācijai: • 62 % dzimumnoziegumu cietušo ir jaunāki par 18 gadiem. • 82 % gadījumu dzimumnoziegumi tiek veikti pret sieviešu dzimuma pārstāvēm. • 90 % gadījumu policija netiek informēta par dzimumnozieguma izdarīšanu. Nākamajos rakstos NeoGeo.lv turpinās informēt savus lasītājus par situāciju Rīgā visāda veida zādzību, narkomānijas, huligānisma un citu likumpārkāpumu jomā.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.1/10 (29 balsotāji)
Kriminālā Rīga, 9.1 out of 10 based on 29 ratings
21 comments
  1. Kristaps

    Jāatzīst, ka šajā pētījumā apkopoto gadījumu skaits ir gana mazs, lai tā sadalījumi būtu statistiski maznozīmīgi. 18 slepkavības pa 14 rajoniem? Tam vairāk ir gadījuma raksturs.

    Bet neskatoties uz to – ļoti interesenti. Secinājumus no tā visa tā pat var veikt!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +5 (no 5)
  2. Zorro

    Stipri jau nu nesakarīgas kartes – sanāk, ka vislielākā iesēja Rīgā tapat aplaupītam ir staigājot pa Spilves pļavām. Bet Vecrīga un Mežapaks (kopā ar Dārziņiem) ir bīstamākie Rīgas izvarotāju rajoni, savukārt Bieriņi – visslepkavnieciskākais rajons Rīgā. Diezgan interesanti izskatās gan.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 3)
  3. Aerials

    Par Bieriņiem interesanti. Līdz šim man likās, ka čigāni nav tendēti uz vardarbību un vairāk specializējas aplaupīšanā ar viltu, tomēr Bieriņu statistika šo priekšstatu pabojā. Nav gan, protams, arī nekādas garantijas, ka tieši dēļ čigānu apmetnes Bieriņos tādi rādītāji…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  4. Dimiz

    Manupuprāt nav īsti korekti salīdzināt mikrorajonus ar 60 tūkst iedzīvotājiem, un 200 iedzīvotājiem. Tādēļ arī Kleisti un Spilve izlec uz vispārējā fona.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  5. NeoGeo.lv

    Lai salīdzinātu savstarpēji Rīgas apkaimes tiek izmantots noziedzības intensitātes rādītājs (noziegumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem).

    Tas arī raksturo kriminogēno situāciju.
    Piemēram, ja apkaimē, kur dzīvo tikai 1000 iedzīvotāju ir notikusi 1 slepkavība, tad tur noziedzības intensitāte ir lielāka nekā apkaimē, kur notikušas 10 slepkavības, bet dzīvo 60 000 iedzīvotāju.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 4)
  6. RedStar7

    Spilve un Buļļu salas tālākais gals ir vietas, kurās cilvēki dzīvo maz, bet bieži uz tām brauc apmeklēt pludmali, mazdārziņus. Tādēļ arī tie šeit statistikā izlec.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  7. trakais_vells

    Viss ir ļoti interesanti, bet tā karte… Kaut centrālās ielas būtu iezīmētas!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -3 (no 3)
  8. Imants

    Šis raksts šodien diezgan rezonējis ineternetus.
    Ņemot vērā, ka man ir nelielas šaubas par piedāvātās informācijas precizitāti (faktiski informācija būtu sniedzama ar dažām atrunām), labprāt sakontaktētos ar raksta autoru un šo lietu pārrunātu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  9. Kristaps

    Būtu interesanti šādu apkopojumu redzēt ar sakarīgākām kartēm – šajās ļoti grūti kaut ko saprast, kā arī par ilgāku laika periodu – piemēram, pēdējiem 10 gadiem, jo nav nopietni kaut ko secināt par slepkavībām/dzimumnoziegumiem – kad aprēķini balstās uz 1-2 gadījumiem/rajonā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  10. Anita

    Tēma interesanta, bet kartes reti nepārskatāmas. Būtībā viss ir izlasāms no komentāriem, kartes ka info grafika nav lietojamas.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  11. Radars

    Pēc statistikas teorijas Bieriņus par visslepkavnieciskāko Rīgas rajonu saukt _nedrīkst_, jo aprēķinos izmantoto slepkavību skaits ir tik mazs, ka nepārsniedz minimālo slieksni saprātīgas statistikas iegūšanai. Šī ir tāda veida statistika, kā izmanto politiķi, lai uz ļoti ierobežotiem datiem pierādītu savas idejas. 1 gadījums var būt arī negadījums, un nekādi neraksturo konkrētā rajona kriminogēno situāciju.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +7 (no 7)
  12. Aigars

    Ielieciet kaut kādus apzīmējumus kartē – ielu vai rajonu nosaukumus,kaut vai vismaz Daugavu uzzīmējiet zilā krāsā

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  13. Pastaiga

    Ko vispār pielīdzināt Maskavas forštati ar vairāk nekā 30 000 iedzīvotājiem privātmāju rajonam Bieriņiem, kur nav pat 10 000 iedzīvotāju.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 4)
  14. sh00s

    Statistika ir nekorekta 2 iemeslu dēļ:
    1) Slepkavību skaits Rīgā – 18 – ir pārāk mazs, lai vilktu kaut kādas kopsakarības par kaut ko. Lai iegūtu precīzāku bildi būtu jāizmanto statistika, kurā būtu vismaz 100-200 slepkavības – t.i. par pēdējiem gadiem 10.

    2) dēļ tā, ka izmanto iedzīvotāju skaitu kā metriku, pret kuru mērīt noziegumus arī uzņēmējdarbības/industriāliem rajoniem. Skanstē var būt ir 152 iedzīvotāji, bet tūkstošiem cilvēku katru dienu tur dodās uz darbu (parēķiniet kaut vai DnB Nord un Krājbankas, kuriem galvenie biroji ir Skanstes ielā, darbinieku skaitu). Līdzīga situācija ar Kleistiem un Spilvu, kur ir pilns ar industriālām/noliktavu teritorijām, bet iedzīvotāji pēc statistikas pat 200 nav.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 3)
  15. Gundega

    Ļoti interesanti. Es līdz šai dienai neesmu saņēmusies viena pati aiziet pastaigāt uz Spilves pļavām un redz, ne velti, jo arī māc šaubas, ka kāds mani tajās pļavās aplaupīs, izvaros, vai arī nogalinās, lai gan Spilvē ir vismazākais iedzīvotāju skaits, bet bieži vien redzamas dīvainas, baisas sejas starp Spilvi un Voleriem. Skatos, ka mans Iļģuciems arī visās sliktajās statistikās dominē, lai gan nevar tā pateikt pēc skata, ka kaut kāda baigā noziedzība būtu.
    Buļļi ir manuprāt visnomaļākā apkaime, kurā arī dzīvo ļoti maz cilvēku, tāpēc es pat īsti nezinu ko tur varētu aplaupīt, ja nu vienīgi pludmales apmeklētājus, vai pa ceļam kādam ejot, pa mežu, nu nezinu…
    Lai gan kaut kā tomēr šaubos par šo statistiku, jo kā gan laupīšanas ziņā Spilve un Vakarbuļļi/Rītabuļļi(Buļļi) var būt kā vienas no laupītāju iecienītākām vietām, ja dzīvo ļoti maz cilvēku, tajā pašā laikā visapdzīvotākajās apkaimēs notiek mazāk zādzību, nekā šajās mierīgajās, nomalēs?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  16. Arvis

    NeoGeo ir iekrituši visīstākajās statistikas lamatās, pasludinot Bieriņus par slepkavnieciskāko apkaimi un Spilves pļavas par laupītāju paradīzi. Daži komentētāji ar veselo saprātu jau minēja, ka datus šādi interpretēt nedrīkst. Lai dati būtu statistiski precīzi, apkaimēs jābūt līdzvērtīgam iedzīvotāju skaitam. Ņemot vērā nelielo gadījumu skaitu, būtu jāapkopo dati par vismaz 3-5 gadiem. Tikai tad var sākt secināt

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 4)
  17. NeoGeo.lv

    NeoGeo.lv vēlreiz visiem, kuri neizprata vai rūpīgi neizlasīja šo rakstu, paskaidro:
    1)Raksta sastādīšanai izmantoti 2011. gada dati, tātad secinājumi ir izdarīti tikai par šo gadu.
    2)Lai salīdzinātu apkaimes, kurās ir ļoti atšķirīgs iedzīvotāju skaits tiek izmantots noziedzības intensitātes rādītājs (noziegumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem).
    3) Dati – publiski pieejamie dati no Vienotā notikumu reģistrā reģistrēto notikumu statistikas datiem. Kuriem gan ir sekojoša piebilde – Vienotajā notikumu reģistrā informācijas ievadē iesaistīto iestāžu (Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un nākotnē Valsts robežsardzes) dienesta interesēs atsevišķu notikumu informācija var tikt atspoguļota aptuveni vai neatspoguļota vispār.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  18. Pelēcis

    Tik ērmīgu statistikas skaidrojumu sen nebiju redzējis.Muļķīgi, smieklīgi un uzjautrinoši.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
Leave a Reply

Your email address will not be published.