Bērnībā daudzi ir dzirdējuši teicienu, ka jūrā ūdens jūrā ir sāļš tāpēc, ka tur dzīvo siļķes. Iespējams, ka kādu laiku mēs šādam izskaidrojumam pat ticējām.
Kāpēc jūrās un okeānos ūdens ir sāļš?
Ūdens jūrās un okeānos ir sāļš, jo tajā ir izšķīduši dažādi sāļi un citi ķīmiski elementi.
| Jūru un okeānu ūdenī
sastopamie galvenie
ķīmiskie elementi: |
| hlors |
| nātrijs |
| magnijs |
| sērs |
| kalcijs |
| kālijs |
| broms |
| ogleklis |
| stroncijs |
| bors |
| fluors |
Ūdens sāļums tiek mērīts
promilēs (‰) vai
praktiskā sāļuma vienībās (PSV). Ūdens sāļums promilēs (‰) izsaka to, cik cieto vielu daudzums gramos ir katrā ūdens kilogramā. Piemēram, ūdens sāļuma 35 promiles nozīmē, ka 35 grami cieto vielu ir katrā ūdens kilogramā.
1978. gadā visas pasaules okeanogrāfijas organizācijas apstiprināja un ieviesa praktiskā sāļuma skalu PSS-78 (angliski –
Practical Salinity Scale 1978), kurā sāļuma mērījumi balstās nevis uz ūdens iztvaicēšanu, bet uz ūdens elektrovadītspēju. Kopš tā laika ūdens sāļuma noteikšanu pārsvarā veic ar speciālām sāļuma noteikšanas mērierīcēm, kurās izmanto elektrisko metodi.
Standarta jūras ūdens pudelē. Foto: wikipedia.org
Lai veiktu sāļuma mērierīču pārbaudi un testēšanu, lieto
standarta jūras ūdeni. Piemēram, Lielbritānijas laboratorija
Ocean Scientific International Limited ražo šādu standarta jūras ūdeni. Ievērojot visus mērījumu standartus, var veikt ūdens sāļuma mērījumus ar precizitāti līdz 0,001 PSV.
Tiek pieņemts, ka pasaules okeāna vidējais ūdens sāļums ir 35 ‰ vai PSV.
Ūdens sāļums pasaules jūrās un okeānos ir ļoti dažāds, un parasti tas svārstītās no 4 – 40 PSV.
2009. gada pasaules okeānu sāļuma karte ūdens virskārtā
(ASV Nacionālā okeanogrāfijas datu centra (National Oceanographic Data Center) informācija)
2009. gada pasaules okeānu sāļuma karte 1 km dziļumā
(ASV Nacionālā okeanogrāfijas datu centra (National Oceanographic Data Center) informācija)
Viena no pasaules sāļākajām jūrām ir
Nāves jūra, kurā ūdens sāļums ir pat 260 – 300 PSV.
Nāves jūra
Baltijas jūras ūdeņu sāļuma karte. Avots: www.itameriportaali.fi/
Otrā galējība ir mazsāļās jūras, pie kurām pieder arī mūsu
Baltijas jūra.
Baltijas jūra ir kaut kas vidējs starp ezeru un jūru, jo tās ūdens ir tikai pavisam nedaudz sāļš un tā ir viena no lielākajām iesāļa ūdens jūrām pasaulē. Baltijas jūrā ūdens sāļums svārstās no 4 – 16 PSV, bet lielākajā daļā sāļums nepārsniedz 8 PSV.
Pie Dānijas Baltijas jūrā atrodas Kategata jūras šaurums, un tur Baltijas jūrā ir vissāļākais ūdens (ap 16 PSV), jo tur no Ziemeļjūras Baltijas jūrā ieplūst sāļais ūdens, padarot Baltijas jūru sāļāku. Taču šī ūdens apmaiņa ir neliela, un sālsūdens atšķaidās ar Baltijas jūrā ieplūstošo daudzo upju ūdeni.
Salīdzinoši sāļāks ūdens ir arī Baltijas jūras centrālajā daļā (10 – 13 PSV).
Vismazāk sālsūdens ir Baltijas jūras līčos – Botnijas līcī (4 – 5 PSV), Somu līcī (4 – 9 PSV) un Rīgas jūras līcī (4 – 7 PSV).
Lūk, Latvijas Veselības inspekcijas Uzraudzības plānošanas un attīstības departamenta Vides veselības nodaļas dati par ūdens sāļuma mērījumiem Rīgas jūras līcī 2011. gadā:
• Engures novada peldvietās ziemas periodā ūdens sāļums svārstās no 5,6 – 5,8 PSV. Vasarā virsējā slānī ir jūtama atsaldināto līča dienvidu daļas ūdeņu ietekme. Virsējā slānī ūdens sāļums svārstās no 4,4 – 5,9 PSV, bet piedibens slānī – no 5,1 – 5,9 PSV.
• Saulkrastu pludmalēs salīdzinoši zemais sāļums (vidēji ~ 4.5 PSV) liecina par Lielupes, Daugavas, Gaujas grīvu tuvumu un to ietekmi.
Nedaudz lielāks ūdens sāļums ir Baltijas jūras Kurzemes piekrastē, kur tas ir 6 – 8 PSV.
Baltijas jūras ūdenī ir izveidojies unikāls jūras un saldūdens sugu sajaukums no tādām sugām, kas ir spējušas piemēroties īpašajiem dzīves apstākļiem. Bet šī savdabīgā vide ir arī iemesls tam, ka sugas un dzīvotnes ir ļoti jutīgas pret ekoloģisko apstākļu izmaiņām, respektīvi, tā ir trausla ekosistēma, kam nepieciešama mūsu uzmanība un aizsardzība.
Saudzēsim mūsu jūru!
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.4/10 (40 balsotāji)
Atslēgvārdi: Baltijas jūra, jūra, sāļums
Komentāri
Pievienot komentāru
20.02.2012 pulkst. 16:48(#)
Ļoti saturīgs raksts.
Varbūt varētu uzrakstīt par eitrofikāciju, kas pamazām “nogalina” Baltijas jūru, projektiem, kā to uzlabot. Tāpat par Melno jūru, kur vispār dziļumā dzīvo tikai baktērijas, jo ir ļoti augsta hidrogēnsulfāta koncentrācija.
Vispār ar interesi lasu jūsu portālu. Tā tik turpiniet!
20.02.2012 pulkst. 16:55(#)
Raksts ir interesants, bet neatbild uz jautājumu kāpēc tomēr tā ir sanācis. Zemāk ir jautājumi.
“Ūdens jūrās un okeānos ir sāļš, jo tajā ir izšķīduši dažādi sāļi un citi ķīmiski elementi.”
1) Vai upēs neizšķīst sāļi?
2) No kurienes radās okeānos tie sāļi un ķīmiskie elementi, kas nav ezeros un upes?
20.02.2012 pulkst. 17:24(#)
http://www.spoki.lv/vesture/Pasi-TIE-fakti/218581
7. Katrā jūras ūdens litrā atrodas aptuveni 25 grami sāls (pie visa vainīgi ir vaļi, vienas ejakulācijas laikā valis izdala 400 galonus (~1514 litrus) spermas no kuriem 10 procenti nonāk mātītē un pārējie 360 galoni(~1363litri) Nonāk okeānā).
20.02.2012 pulkst. 19:34(#)
Atbilde Dimiz.
Paldies par labiem vārdiem!
Centīsimies turpināt strādāt, lai daudziem mūsu lasītājiem būtu interesanti.
Atbilde Verdi.
Ari ezeri mēdz būt ar ļoti sāļu ūdeni.
Zemūdens iežu ķīmiskais sastāvs, kurus šķīdina ūdens, ir viens no cēloņiem, kāpēc ūdenī nonāk dažādi sāļi un citi ķīmiski elementi.
21.02.2012 pulkst. 01:20(#)
Kas ietekmē ūdens sāļuma izmaiņas atkārībā no dziļuma līmeņa?
21.02.2012 pulkst. 08:34(#)
Atbilde kanepē.
Atkarībā nodziļuma ūdens sāļuma izmaiņas notiek daudzu un dažādu faktoru ietekmē: straumes, temperatūru starpības, dažādu sāļumu ūdens sajaukšanās, dažādi Zemes ģeoķīmiskie un ģeofizikālie faktori.
21.02.2012 pulkst. 19:18(#)
Sveiki. Bet kā ar zemūdens vulkānisko iedarbību. Šķiet skatīju ko līdzīgu vulkanologu kartēs. Tu arī bija sālu un citu ķīmisko savienojumu kartes, bet sāļuma karte nedaudz savādāka nekā šeit.
01.03.2012 pulkst. 21:11(#)
Nevar saprast Modris dumjš vai ākstās…