Tautas nobalsošanas rezultātu karte

21.02.2012 |  kategorija Statistika  |  25 komentāri draugiem.lv

2012. gada 18. februārī notika tautas nobalsošana par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Likumprojekts paredzēja mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā. Apkopotie rezultāti no visiem 1035 vēlēšanu iecirkņiem Latvijā un ārzemēs liecina, ka vēlētāji pārliecinoši noraida divvalodību Latvijā! Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai PAR nobalsojuši 24,9% vai 273 347 vēlētāju, bet PRET – 74,8% vai 821 722 vēlētāju. Savukārt 0,3% vai 3 524 vēlētāju zīmes bija nederīgas. Referendumā piedalījās pēdējā laika rekordliels vēlētāju skaits – 1 098 921 Latvijas pilsoņu jeb 71,12% no balsstiesīgo pilsoņu skaita. Referenduma rezultāti pa Latvijas novadiem un lielajām pilsētām ir ļoti atšķirīgi. Rezultātu diapazons ir no gandrīz absolūta divvalodības nolieguma līdz ļoti pārliecinošam divvalodības pārsvaram.
Lūk, Latvijas TOP 5 novadiem, kur bija vislielākā vēlētāju pretestība divvalodībai: 1. Alsungas novads (Kurzeme) – 0,5% par divvalodību; 2. Dundagas novads (Kurzeme) – 0,7%; 3. Pārgaujas novads (Vidzeme) – 0,7%; 4. Nīcas novads (Kurzeme) – 0,8%; 5. Mērsraga novads (Kurzeme) – 0,9%.

Lūk, Latvijas TOP 5 novadiem un lielajām pilsētām, kur bija vislielākais vēlētāju atbalsts divvalodībai: 1. Zilupes novads (Latgale) – 90,3% par divvalodību; 2. Daugavpils (Latgale) – 85,1%; 3. Daugavpils novads (Latgale) – 65,6%; 4. Krāslavas novads (Latgale) – 61,4%; 5. Rēzekne (Latgale) – 60,3%.
Referenduma par krievu valodu rezultātu karte
Republikas pilsēta / novads
PAR PRET Nederīgas Balsotāju kopskaits % PAR krievu valodu kā otro valsts valodu no referendumā piedalījušos skaita
Latvija
273347
821722
3524
1098921
24,9
Rīga
119621
193976
1364
315124
38,0
Jūrmala
8072
16439
106
24621
32,8
Valmiera
1361
15665
28
17055
8,0
Ādažu novads
881
4733
12
5628
15,7
Alojas novads
49
3083
4
3136
1,6
Alūksnes novads
845
8709
21
9575
8,8
Amatas novads
62
3126
4
3192
1,9
Apes novads
51
2169
4
2224
2,3
Babītes novads
543
3748
9
4300
12,6
Baldones novads
99
3040
10
3151
3,1
Beverīnas novads
42
1568
8
1618
2,6
Burtnieku novads
394
3453
13
3860
10,2
Carnikavas novads
669
2862
10
3545
18,9
Cēsu novads
603
11746
21
12374
4,9
Cesvaines novads
34
1614
1
1650
2,1
Ērgļu novads
38
2093
1
2132
1,8
Garkalnes novads
565
3262
12
3840
14,7
Gulbenes novads
758
11855
16
12634
6,0
Ikšķiles novads
292
4965
11
5268
5,5
Inčukalna novads
1034
2653
7
3695
28,0
Jaunpiebalgas novads
30
1466
1
1498
2,0
Ķeguma novads
237
2826
6
3069
7,7
Ķekavas novads
1846
10823
37
12707
14,5
Kocēnu novads
173
3302
7
3482
5,0
Krimuldas novads
46
3196
4
3247
1,4
Lielvārdes novads
350
5852
6
6208
5,6
Līgatnes novads
71
2212
3
2286
3,1
Limbažu novads
372
10309
13
10694
3,5
Lubānas novads
23
1717
2
1742
1,3
Madonas novads
671
14043
23
14740
4,6
Mālpils novads
97
1982
1
2080
4,7
Mārupes novads
1378
8279
21
9678
14,2
Mazsalacas novads
53
2028
7
2088
2,5
Naukšēnu novads
19
1177
1
1197
1,6
Ogres novads
2754
18110
49
20928
13,2
Olaines novads
2764
3873
39
6676
41,4
Pārgaujas novads
18
2535
1
2555
0,7
Priekuļu novads
373
3862
13
4248
8,8
Raunas novads
26
2058
2
2086
1,2
Ropažu novads
260
2894
8
3163
8,2
Rūjienas novads
42
3367
4
3413
1,2
Salacgrīvas novads
167
5110
4
5281
3,2
Salaspils novads
3346
5491
41
8878
37,7
Saulkrastu novads
424
4231
6
4662
9,1
Sējas novads
42
1220
0
1262
3,3
Siguldas novads
591
10581
27
11202
5,3
Smiltenes novads
141
8398
10
8549
1,6
Stopiņu novads
1372
3765
22
5159
26,6
Strenču novads
378
1540
29
1947
19,4
Valkas novads
585
4639
11
5236
11,2
Varakļānu novads
71
2280
3
2354
3,0
Vecpiebalgas novads
52
2694
7
2753
1,9
Daugavpils
34419
5816
172
40424
85,1
Rēzekne
11395
7422
84
18903
60,3
Aglonas novads
813
1121
14
1948
41,7
Baltinavas novads
76
567
1
644
11,8
Balvu novads
1167
6509
25
7703
15,1
Ciblas novads
247
985
0
1232
20,0
Dagdas novads
1783
1592
20
3396
52,5
Daugavpils novads
6470
3324
40
9834
65,8
Ilūkstes novads
981
2842
3
3827
25,6
Kārsavas novads
695
2362
5
3062
22,7
Krāslavas novads
4352
2690
47
7089
61,4
Līvānu novads
1613
5228
19
6862
23,5
Ludzas novads
3754
2512
23
6290
59,7
Preiļu novads
1724
4323
25
6072
28,4
Rēzeknes novads
5090
6811
35
11936
42,6
Riebiņu novads
611
1892
9
2512
24,3
Rugāju novads
66
1156
5
1227
5,4
Vārkavas novads
77
1039
3
1120
6,9
Viļakas novads
515
2247
13
2775
18,6
Viļānu novads
1564
1798
22
3384
46,2
Zilupes novads
1324
133
10
1467
90,3
Liepāja
7070
28213
79
35367
20,0
Ventspils
3659
14577
45
18282
20,0
Aizputes novads
60
5613
5
5679
1,1
Alsungas novads
5
905
2
912
0,5
Brocēnu novads
163
2740
1
2904
5,6
Dundagas novads
18
2589
5
2612
0,7
Durbes novads
20
1779
2
1801
1,1
Grobiņas novads
73
5065
7
5145
1,4
Kuldīgas novads
216
15036
29
15284
1,4
Mērsraga novads
10
1080
4
1094
0,9
Nīcas novads
16
1940
3
1960
0,8
Pāvilostas novads
22
1712
0
1734
1,3
Priekules novads
62
2949
5
3016
2,1
Rojas novads
32
2579
1
2612
1,2
Rucavas novads
17
1100
1
1118
1,5
Saldus novads
287
15063
19
15369
1,9
Skrundas novads
58
3196
5
3259
1,8
Talsu novads
307
18902
22
19232
1,6
Vaiņodes novads
45
1342
5
1392
3,2
Ventspils novads
142
6328
7
6478
2,2
Jēkabpils
3622
9280
63
12965
27,9
Jelgava
7581
22490
222
30298
25,0
Aizkraukles novads
924
4032
16
4972
18,6
Aknīstes novads
68
1527
3
1598
4,3
Auces novads
128
3615
10
3753
3,4
Bauskas novads
760
12825
27
13613
5,6
Dobeles novads
881
10349
16
11246
7,8
Engures novads
130
4493
6
4629
2,8
Iecavas novads
507
4259
4
4770
10,6
Jaunjelgavas novads
142
2810
3
2955
4,8
Jaunpils novads
27
1533
3
1563
1,7
Jēkabpils novads
90
2708
9
2807
3,2
Jelgavas novads
1238
8873
22
10133
12,2
Kandavas novads
80
5105
10
5195
1,5
Kokneses novads
93
3060
5
3158
2,9
Krustpils novads
517
2304
20
2841
18,2
Neretas novads
84
1998
2
2084
4,0
Ozolnieku novads
642
3971
21
4634
13,9
Pļaviņu novads
335
2788
1
3125
10,7
Rundāles novads
93
1498
2
1595
5,8
Salas novads
100
1789
4
1893
5,3
Skrīveru novads
68
2255
3
2326
2,9
Tērvetes novads
38
1731
0
1769
2,1
Tukuma novads
914
16364
62
17343
5,3
Vecumnieku novads
220
4848
11
5079
4,3
Viesītes novads
99
2060
8
2167
4,6
Ārzemes
8163
31461
79
39763
20,5
Referenduma rezultātu diapazons pa Latvijas kultūrvēsturiskiem novadiem
Vidzemē balsošanas apgabalā: • vismazāk PAR ir Pārgaujas novadā – 0,7%; • visvairāk PAR ir Olaines novadā – 41,4%. Latgales balsošanas apgabalā: • vismazāk PAR ir Rugāju novadā – 5,4%; • visvairāk PAR ir Zilupes novadā – 90,3%. Kurzemes balsošanas apgabalā: • vismazāk PAR ir Alsungas novadā – 0,5%; • visvairāk PAR ir Liepājā un Ventspilī – 20,0%. Zemgales balsošanas apgabalā: • vismazāk PAR ir Kandavas novadā – 1,5%; • visvairāk PAR ir Jēkabpilī – 27,9%. Ļoti liela bija arī Latvijas pilsoņu aktivitāte ārzemēs, kur kopā nobalsoja 39763 vēlētāju. Ārzemju vēlētāju balsu sadalījums: • PAR divvalodību – 20,6% vai 8 163 vēlētāji; • PRET divvalodību – 79,2% vai 31 461 vēlētāji.
TOP 5 vietām, kur nobalsoja vislielākais Latvijas pilsoņu skaits: 1. Londona (Lielbritānija) – 5086 vēlētāji (PAR – 30,7%, PRET – 68,9%); 2. Dublina (Īrija) – 3527 vēlētāji (PAR – 36,8%, PRET – 62,7%); 3. „Straumēni” (Lielbritānija) – 2261 vēlētāji (PAR – 16,8%, PRET – 82,9%); 4. Pīterboro (Lielbritānija) – 1893 vēlētāji (PAR – 24,7%, PRET – 75,0%); 5. Bredforda (Lielbritānija) – 1710 vēlētāji (PAR – 29,4%, PRET – 70,4%).
Latvijas pilsoņu pārliecinošais PRET krievu valodai kā otrai valsts valodai ir ļoti pozitīva zīme mūsu kopējam spēkam! Nevajadzētu arī visus vēlētājus, kuri balsoja PAR, pasludināt par Latvijas ienaidniekiem. Lielum lielais šo cilvēku vairums balsoja nevis pret Latviju, bet par savu slinkumu mācīties un lietot latviešu valodu. Viņi vēlas iet vieglāko pretestības ceļu. Protams, kāda neliela daļa šo cilvēku ir arī neatkarīgas Latvijas ienaidnieki. Necieņa, agresivitāte un naids ir šo ļaužu dzinulis. Kamēr Latvijas pilsoņi Latvijā un ārzemēs būs vienoti savā mīlestībā uz savu valsti, tikmēr uzvara būs mūsu! Kādā no nākošajiem rakstiem NeoGeo.lv informēs jūs par to, kur ir lielākie divvalodības piekritēji un pretinieki Rīgas pilsētā un arī ārzemēs.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 8.5/10 (44 balsotāji)
Tautas nobalsošanas rezultātu karte, 8.5 out of 10 based on 44 ratings

Atslēgvārdi: , , , ,

Komentāri

  1. Zorro komentē:

    21.02.2012 pulkst. 10:15(#)

    Var jau šādu karti rādīt, taču tā neatbilst satversmei un likuma būtībai. Šada rezultātu interpretācija ir aplama, jocīgi ir tikai tas, ka šādi to pasniedz nevis kāds Krievijas vai citurienes virspsuīgs interpretētājs, bet avots latviešu valodā, – it kā jau nu vajadzēja saprast atškirību.

    Atbilstoši satversmei referendumu uzskata par notikušu, ja PAR nobalso vairāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem, nevis no balsojušajiem. Zināma daļa latviešu uz refrendumu negāja, jo jautājumu neatbalsta gan tie, kas balsoja pret, gan tie, kas uz referendumu negāja vispār.

    Tādejādi būtībai daudz vairāk atbilst šī karte – bit.ly/wJeIMP , kas rāda, ka satversmē noteiktā robeža tika pārsniegta tikai Daugavpilī un Zilupes novadā un pat Rēzeknē tā nav pārsniegta.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +10 (no 30)
  2. Jānis komentē:

    21.02.2012 pulkst. 10:20(#)

    ,,Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.”

    Līdz ar to precīzāk būtu skaitīt attiecību no kopējā pilsoņu skaita. Piemēran to var aplūkot: ritvars.files.wordpress.com/2012/02/18-02-2012-no-balsstiesc4abgiem.png
    Turklāt kopumā un īpaši attiecībā uz Latgali ir jāmin, ka attiecībā pret balsstiesīgo skaitu, vairākums ir nevis ,,par” bet grozījumus neatbalsta,no kuriem liela daļa to apliecināja iecirkņos ar,,pret”.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +6 (no 14)
  3. N.R. komentē:

    21.02.2012 pulkst. 11:03(#)

    Super komentāri! Piekrītu, situācija nav tik slikta kā to mālē mediji (un diemžēl arī Neogeo, vilšanās!).

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 8)
  4. N.R. komentē:

    21.02.2012 pulkst. 11:05(#)

    Jo tas ko neogeo ir uzzīmējis, ir aptuveni ta – ja uz iecirkni aiziet tikai viens cilvēks, un nobalso PAR, tad tas iecirnis ir melnā krāsā ar 100% par. Maldinoši.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 7)
  5. RedStar7 komentē:

    21.02.2012 pulkst. 11:11(#)

    Vajadzētu pielikt klāt procentus no balsstiesīgajiem, īpaši teksta daļā.
    Būtu arī interesanti pievienot nacionālo sastāvu, ko līdz šim, šķiet, neviens nav darījis.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 8)
  6. NeoGeo.lv komentē:

    21.02.2012 pulkst. 11:17(#)

    Atbilde Zorro, Jānim un N.R.
    Tuvākajās dienās rakstam tiks pievienota tabula ar visu novadu skaitliskiem referenduma rezultātiem.
    Šajā referendumā galvenais aicinājums bija nesēdēt mājās, bet iet un teikt savu viedokli.
    Piedalījās rekordliels cilvēku skaits.
    Mūsu karte uzrāda PAR un PRET viedokļu sadalījumu no balsošanā piedalijušos skaita.
    Tāda ir arī kartes pamatdoma – uzrādīt dažādo viedokļu proporciju.
    Ko domā atlikušie 29% balstiesīgo, kuri nepiedalijās referendumā, ir grūti pateikt. Mēs to saprotam tā – “man viss ir vienalga”.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 15)
  7. Zorro komentē:

    21.02.2012 pulkst. 12:01(#)

    > NeoGeo

    “Ko domā atlikušie 29% balstiesīgo, kuri nepiedalijās referendumā, ir grūti pateikt. Mēs to saprotam tā – “man viss ir vienalga”.”

    Protams, var jau šādus datus rādīt, taču tā vairāk Vienotības un NA interpretēcaija, taču Satversme būtība ir tā, ka tiek skaitīti PAR balsojuma attiecība pret visu balstiesīgo skaitu. Šie dati ir tikai tāds blakusprodukts, koprotams, var interpretēt, bet nevar uzdot par korektu rezultātu (Līdzīgi, kā par korektu nevar uzdpot pirms dažām dienām publicēto Rīgas noziedzības karti, nelaime ir tā, ka tiek paķerti kādi dati un vizualizēti, neizprotot būtību).

    Referendumu ignorēja ne tikai tie, kam vienalga, bet arī tādi, kas labi saprata Satversmes garu un to, ka šis referendums ir bezjēdzīgs.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +5 (no 11)
  8. x-f komentē:

    21.02.2012 pulkst. 12:28(#)

    Pievienojos iepriekšējiem komentētājiem, šajā referendumā tiek ņemti vērā balsstiesīgie, nevis tikai balsotāji.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 5)
  9. :) komentē:

    21.02.2012 pulkst. 12:49(#)

    Vai varētu NeoGeo palūgt uztaisīt vēl vienu karti, kura būtu parādīts, cik % no balsstiesīgajiem ir ieprasījuši krievu valodu par valsts valodu?

    Jo, tik tiešam, ir svarīgs tieši šis rādītājs.

    Nepiedalīšanāš vēlēšanās jau bija sava veid ar “balsošana ar kājām”. Un valsts prezidents jau pat tika ar savu piemēŗu rādījis, ka ja tu nepiekrīti referenduma temai, t.u. pēc būtības esi “pret, tad tev labak palikt mājās (beigās gan pats pārdomāja).

    Un pat ja piekrīt nostājai, ka, “ja jau viņš neatnāca, tad viņam vienalga”, tad tieši tas, ka viņam ir “vienalga”, norāda, ka viņs nav par, ka viņam tā kreivu valoda nav vajadzīga, Tatad tiem, kas atturējās, kopā ar tiem, kas balsoja “pret” ietilpst vienā grupā – “tie, kam krievu valoda nav vajadzīga”.

    Un tieši šādu karti būtu jauki redzēt.

    Paldies jau iepriekš, ja jūs to uztaisīsiest!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 4)
  10. N.R. komentē:

    21.02.2012 pulkst. 13:39(#)

    Te ir tāda karte:
    ritvars.files.wordpress.com/2012/02/18-02-2012-no-balsstiesc4abgiem.png

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -2 (no 6)
  11. b_d komentē:

    21.02.2012 pulkst. 14:37(#)

    Karte atspoguļo faktus, kādi nu tie ir. Kādēļ tik emocionāli komentāri? Nu vienreiz ielika linku uz citu karti, un miers. Vai tad tiešām cilvēki ir jāuzskata par TIK stulbiem, kam ar pirmo reizi nepielec?

    Kas attiecas uz faktu interpretāciju, domājams Neogeo karte ir visai vērā ņemama, un tieši tādēļ, ka ir bijusi rekordaugsta vēlētāju aktivitāte. Ja šis jautājums 29% balsstiesīgo iedzīvotāju šķita nesvarīgs, lai paustu savu nostāju, tad kādēļ gan cerēt, ka būs kāds cits jautājums, kur aktivitāte būs vēl augstāka? Tātad, varam pieņemt, ka šie paši cilvēki, vai pat mazāk, varētu gribēt paust savu viedokli referendumā, piemēram, par Eiro ieviešanu, tautas vēlētu prezidentu, u.c.

    Aizžmiegt acis un izliekties, ka fakti melo, ir visai neauglīgi. Drīzāk jādomā, kā labot situācija.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 7)
  12. N.R. komentē:

    21.02.2012 pulkst. 15:54(#)

    b_d referendums bija par izmaiņām likumā. tie kuri gribēja šīs izmaiņas, tie gāja un par tām balsoja. tas ir tik vienkārši.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 5)
  13. Uldis komentē:

    21.02.2012 pulkst. 19:23(#)

    Būtu daudz efektīgāk parādīt pagastu karti. Kā arī Pans Kleksis minēja, nevajagot skatīties reģionāli. Jo to veido lielās pilsētas, bet ņemot pagastus, pavisam cits skats kaut uz bieži minēto Latgali.
    Lūdzu pārveidot karti uz pagastu sadalījumu, lai nepiesārņotu cilvēku galvas ar reģioniem.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 4)
  14. Osis komentē:

    21.02.2012 pulkst. 21:57(#)

    Es saprotu, ka šis portāls tomēr pretendē tā kā vairāk uz ģeogrāfiju, nevis Satversmes pārzināšanu, tādēļ ir jau labi. Tomēr atļaušos atzīmēt (jurists būdams), ka šajā referendumā vispār nedrīkstēja būt ailīte “PRET”, jo Satversme tādu neparedz. Visi, kas neaiziet, šajā gadījumā balso “pret”. Tādēļ, vismaz rezultātu attēlošanā būtu nepieciešams saglabāt kaut nedaudz konstitucionālisma.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 5)
  15. NeoGeo.lv komentē:

    21.02.2012 pulkst. 22:31(#)

    Paldies visiem par PAR, PRET un Satversmes grozīšanas jautājumiem.
    Tas, ka nepieciešamās balsis Satversmes grozīšanai netiks savāktas, jau pirms referenduma bija skaidrs.
    NeoGeo.lv vairāk interesēja RAR un PRET proporcija.
    Vai jūs neinteresē cik starp jūsu kaimiņiem ir vienādi un pretēji domājošie?
    Vai jūs neinteresē dažādi domājošo proporcijas dažādās vietās?
    Mūs tas interesē un mēs par to arī stāstīsim.
    Kā minējām būs arī kartes par Rīgu un ārzemēm.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -3 (no 9)
  16. Jānis komentē:

    22.02.2012 pulkst. 04:47(#)

    Tāda ir arī kartes pamatdoma – uzrādīt dažādo viedokļu proporciju.
    Ko domā atlikušie 29% balstiesīgo, kuri nepiedalijās referendumā, ir grūti pateikt. Mēs to saprotam tā – “man viss ir vienalga”.
    ———–
    Es negāju, jo šis jautājums par otrās valsts valodas – krievu jautājums nebija saistošs man. T.i. – ja es biju apmierinats ar esošo situāciju, tad iet nebija obligāti.

    Otrs: jautājums ir labi noformulēts, lai radītu smadzeņu mežģus latviešiem par to, ka viņiem uz referendumu ir jāiet un jābalso PAR latviešu valodu… kur jāatzīmē PRET. Latviešu vairākums šajā skatījumā noreaģēja tā kā nedomājošs pūlis kas balstās uz emocijām – bailēm, bez dziļākas situācijas analīzes. Pilnīgi loģisks solis ir nākamā referenduma pieteikšana no Lindermaņa puses – tas nozīmē, ka latvieši bez pašu iniciatīvas piedalīsies visos referendumos, kurus organizēs Lindermans līdz bezgalībai. Loģisks solis no latviešu puses bija organizēt referendumu balstoties uz tādām pašām krievu bailēm, vai arī vienkāršākais solis – izmainīt domas par šo iestigušo purvu, nelikties ne zinis par šiem izlecējiem un darīt pa savam un aizmirst krievu valodu vispār un sākt kā igauņiem PSRS laikos savā valodā sakot, ka nesaprot krievu valodu, jo acīmredzami – PSRS laiku nelikumīgo imigrantu deportācija tuvākajā laikā pašu spēkiem nenotiks – vismaz tik ilgi, kamēr pastāvēs Maskava, kas šā jautājuma risināšanā nav ieinteresēta un kaimiņattiecības balsta uz principu, ka izdevīgāk ir ka kaimiņsētā regulāri tik lauztas mēbeles un dauzīti trauki, savstarpējos ķīviņos, nevis cepts BBQ un šašliki, dzerts alus un organizētas ballītes uz kurām tiek lūgti pārējie kaimiņi.

    Trešais: kā var tik tālu nonākt, ka nepilsonis, kas regulāri izsaka pretvalstiskus(ASV par šādu rīcību deportētu ASV nedzimušus pilsoņus vai liktu cietumā) un starpetnisku naidu kurinošus saukļus iniciēt referendumu, atrasties brīvībā un Latvijā, kaut viņa partija Krievijā ir aizliegta un tās vadītāju regulāri liek cietumā?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 4)
  17. PAR komentē:

    23.02.2012 pulkst. 14:39(#)

    Cien. NeoGeo.lv,

    Vispirms liels paldies par interesantu projektu. Sekoju līdzi neogeo.lv jau pusgadu.

    Uzskatu ka ir viena kļūme rakstā. Jūs rakstiet, ka “Lielum lielais šo cilvēku vairums balsoja nevis pret Latviju, bet par savu slinkumu mācīties un lietot latviešu valodu.” It kā nav loģiski, lielākais skaits no tiem “kuri balsoja PAR” nolika eksāmenu uz LR pilsonību, tas nozīme ka latviešu valodu labi pārzina un slinkuma nebija. Varbūt Jums tas nav zināms, t.k. Jums nevajadzēja kārtot šo murgu.

    Par visiem atbildet nevaru, bet balsoju es PAR krievu skolām, lai maniem bērniem būtu iespējams macīties dzimtā valodā.

    Ja vēlāties objektīvu statistiku, ņemiet nepilsoņus, no viņiem nost 71,12%. Un pievienojiet kopējai statistikai ar atbildi “PAR”. Un publicējiet ziņojumu ar nosaukumu “Tautas melna nobalsošanas rezultātu karte” .. it kā PAR atzīmējiet ar melno krāsu.

    Ceru ka tas ziņojums ir izņēmums (ta daļa, kas atteicas uz veidokli par tiem kas “kuri balsoja PAR”) un neogeo.lv vairāk nodarbosies ar ģeogrāfiju nevis politiku.

    Lai veicas.

    P.S. Vismaz viens no lasītājiem, kas balstoja PAR.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -4 (no 4)
  18. NeoGeo.lv komentē:

    23.02.2012 pulkst. 14:55(#)

    Atbilde PAR.

    Paldies par Jūsu viedokli!
    Vēlamies tikai Jums atgādināt, ka kopš naturalizācijas procesa sākuma 1995. gada 1. februārī līdz 2011. gada 30.septembrim ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemtas 136 897personas. To skaitā 14 012 nepilngadīgie bērni.
    Domāju, ka ne visi no šiem jaunajiem Latvijas pilsoņiem bija PAR. Starp viņiem ir arī ļoti daudzi lojāli Latvijas patrioti.
    PAR nobalsoja – 273 347 vēlētāju.

    NeoGeo.lv nenodarbojas ar politiku, taču savu viedokli vienmēr izteiks.

    Lai mums visiem kopā veicās!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 3)
  19. bulbazaurs komentē:

    23.02.2012 pulkst. 15:02(#)

    Ritvara karte gan briesmīga krāsu un dizaina ziņā

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 3)
  20. lops komentē:

    23.02.2012 pulkst. 17:23(#)

    krievi vēzis Latvijā

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -2 (no 4)
  21. ETT komentē:

    24.02.2012 pulkst. 09:40(#)

    Ja nu tiešām šādu karti likāt, vajag arī korekti rakstīt “no referendumā piedalījušos skaita”, nevis “vēlētāju”. “Vēlētāji” pēc nozīmes ir “balstiesīgie”. Nelabojiet karti, labojiet tekstu. Ja nu tomēr teksts tuvāks, tad jālabo karte. Uz diviem krēsliem sēdēt uzreiz nav ne glīti, ne ērti…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 4)
  22. NeoGeo.lv komentē:

    24.02.2012 pulkst. 11:29(#)

    Atbilde ETT.
    Lai pat ezītim miglā viss būtu skaidrs, pievienojām Jūsu minēto papildinājumu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 3)
  23. ģirts gauja komentē:

    27.02.2012 pulkst. 13:55(#)

    kartei ir burvīgas krāsas ^_^

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  24. Bezdievis - Zorro komentē:

    24.03.2012 pulkst. 16:21(#)

    Ļoti nepareiza pieeja. Tiklīdz tika saprasts, ka balsu skaits būs pietiekošā daudzumā bija jāiet balsot! Par nepiedalīšanos balsojumā varētu domāt tikai tādā gadījumā, ja būtu pārliecība, ka nesavāks pietiekošu balsu skaitu.

    Tāpēc NĒ – nepiekrītu, ka balsotājiem PRET var pieskaitīt nenobalsojošo balsis. Jo nenobalsojošie pret, ir tieši tādi paši kā nenobalsojošie par!

    To vajadzētu ielāgot – tiklīdz tu nepiedalies vēlēšanās, referendumā vai met tukšas lapiņas, tu ar to parādi, ka esi par 100% apmierināts ar notiekošo un savu balsi atdod visiem pārējiem balsotājiem, kas izlems tavā vietā!

    Iesaku atmest slinkumu ar attaisnojumiem un vienmēr stingri iestāties par savu viedokli arī ar reālu darbību, nevis ar slinkumu un attaisnojumiem.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  25. Bezdievis - Zorro komentē:

    24.03.2012 pulkst. 16:25(#)

    Un pilnīgas muļķības: “ja PAR nobalso vairāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem”.
    Ja tiek sasniegts minimālais balsotāju skaits, tad referendums jau stājas spēkā un ņem vērā % sadalījum starp nobalsojušajiem! Nebalsojušie šajā gadījumā netiek ņemti vērā!!!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Ūdens sāļums jūrās un okeānos

Ūdens sāļums jūrās un okeānos Kāpēc jūrās un okeānos ūdens ir sāļš? Kā tas tiek mērīts, kāds ir Baltijas jūras...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv