Tautas nobalsošanas rezultātu karte

21.02.2012 | kategorija Statistika | 25 komentāri

2012. gada 18. februārī notika tautas nobalsošana par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Likumprojekts paredzēja mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā. Apkopotie rezultāti no visiem 1035 vēlēšanu iecirkņiem Latvijā un ārzemēs liecina, ka vēlētāji pārliecinoši noraida divvalodību Latvijā! Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai PAR nobalsojuši 24,9% vai 273 347 vēlētāju, bet PRET – 74,8% vai 821 722 vēlētāju. Savukārt 0,3% vai 3 524 vēlētāju zīmes bija nederīgas. Referendumā piedalījās pēdējā laika rekordliels vēlētāju skaits – 1 098 921 Latvijas pilsoņu jeb 71,12% no balsstiesīgo pilsoņu skaita. Referenduma rezultāti pa Latvijas novadiem un lielajām pilsētām ir ļoti atšķirīgi. Rezultātu diapazons ir no gandrīz absolūta divvalodības nolieguma līdz ļoti pārliecinošam divvalodības pārsvaram.

Lūk, Latvijas TOP 5 novadiem, kur bija vislielākā vēlētāju pretestība divvalodībai: 1. Alsungas novads (Kurzeme) – 0,5% par divvalodību; 2. Dundagas novads (Kurzeme) – 0,7%; 3. Pārgaujas novads (Vidzeme) – 0,7%; 4. Nīcas novads (Kurzeme) – 0,8%; 5. Mērsraga novads (Kurzeme) – 0,9%.

Lūk, Latvijas TOP 5 novadiem un lielajām pilsētām, kur bija vislielākais vēlētāju atbalsts divvalodībai: 1. Zilupes novads (Latgale) – 90,3% par divvalodību; 2. Daugavpils (Latgale) – 85,1%; 3. Daugavpils novads (Latgale) – 65,6%; 4. Krāslavas novads (Latgale) – 61,4%; 5. Rēzekne (Latgale) – 60,3%.

Referenduma par krievu valodu rezultātu karte

Republikas pilsēta / novads	PAR	PRET	Nederīgas	Balsotāju kopskaits	% PAR krievu valodu kā otro valsts valodu no referendumā piedalījušos skaita
Latvija	273347	821722	3524	1098921	24,9
Rīga	119621	193976	1364	315124	38,0
Jūrmala	8072	16439	106	24621	32,8
Valmiera	1361	15665	28	17055	8,0
Ādažu novads	881	4733	12	5628	15,7
Alojas novads	49	3083	4	3136	1,6
Alūksnes novads	845	8709	21	9575	8,8
Amatas novads	62	3126	4	3192	1,9
Apes novads	51	2169	4	2224	2,3
Babītes novads	543	3748	9	4300	12,6
Baldones novads	99	3040	10	3151	3,1
Beverīnas novads	42	1568	8	1618	2,6
Burtnieku novads	394	3453	13	3860	10,2
Carnikavas novads	669	2862	10	3545	18,9
Cēsu novads	603	11746	21	12374	4,9
Cesvaines novads	34	1614	1	1650	2,1
Ērgļu novads	38	2093	1	2132	1,8
Garkalnes novads	565	3262	12	3840	14,7
Gulbenes novads	758	11855	16	12634	6,0
Ikšķiles novads	292	4965	11	5268	5,5
Inčukalna novads	1034	2653	7	3695	28,0
Jaunpiebalgas novads	30	1466	1	1498	2,0
Ķeguma novads	237	2826	6	3069	7,7
Ķekavas novads	1846	10823	37	12707	14,5
Kocēnu novads	173	3302	7	3482	5,0
Krimuldas novads	46	3196	4	3247	1,4
Lielvārdes novads	350	5852	6	6208	5,6
Līgatnes novads	71	2212	3	2286	3,1
Limbažu novads	372	10309	13	10694	3,5
Lubānas novads	23	1717	2	1742	1,3
Madonas novads	671	14043	23	14740	4,6
Mālpils novads	97	1982	1	2080	4,7
Mārupes novads	1378	8279	21	9678	14,2
Mazsalacas novads	53	2028	7	2088	2,5
Naukšēnu novads	19	1177	1	1197	1,6
Ogres novads	2754	18110	49	20928	13,2
Olaines novads	2764	3873	39	6676	41,4
Pārgaujas novads	18	2535	1	2555	0,7
Priekuļu novads	373	3862	13	4248	8,8
Raunas novads	26	2058	2	2086	1,2
Ropažu novads	260	2894	8	3163	8,2
Rūjienas novads	42	3367	4	3413	1,2
Salacgrīvas novads	167	5110	4	5281	3,2
Salaspils novads	3346	5491	41	8878	37,7
Saulkrastu novads	424	4231	6	4662	9,1
Sējas novads	42	1220	0	1262	3,3
Siguldas novads	591	10581	27	11202	5,3
Smiltenes novads	141	8398	10	8549	1,6
Stopiņu novads	1372	3765	22	5159	26,6
Strenču novads	378	1540	29	1947	19,4
Valkas novads	585	4639	11	5236	11,2
Varakļānu novads	71	2280	3	2354	3,0
Vecpiebalgas novads	52	2694	7	2753	1,9
Daugavpils	34419	5816	172	40424	85,1
Rēzekne	11395	7422	84	18903	60,3
Aglonas novads	813	1121	14	1948	41,7
Baltinavas novads	76	567	1	644	11,8
Balvu novads	1167	6509	25	7703	15,1
Ciblas novads	247	985	0	1232	20,0
Dagdas novads	1783	1592	20	3396	52,5
Daugavpils novads	6470	3324	40	9834	65,8
Ilūkstes novads	981	2842	3	3827	25,6
Kārsavas novads	695	2362	5	3062	22,7
Krāslavas novads	4352	2690	47	7089	61,4
Līvānu novads	1613	5228	19	6862	23,5
Ludzas novads	3754	2512	23	6290	59,7
Preiļu novads	1724	4323	25	6072	28,4
Rēzeknes novads	5090	6811	35	11936	42,6
Riebiņu novads	611	1892	9	2512	24,3
Rugāju novads	66	1156	5	1227	5,4
Vārkavas novads	77	1039	3	1120	6,9
Viļakas novads	515	2247	13	2775	18,6
Viļānu novads	1564	1798	22	3384	46,2
Zilupes novads	1324	133	10	1467	90,3
Liepāja	7070	28213	79	35367	20,0
Ventspils	3659	14577	45	18282	20,0
Aizputes novads	60	5613	5	5679	1,1
Alsungas novads	5	905	2	912	0,5
Brocēnu novads	163	2740	1	2904	5,6
Dundagas novads	18	2589	5	2612	0,7
Durbes novads	20	1779	2	1801	1,1
Grobiņas novads	73	5065	7	5145	1,4
Kuldīgas novads	216	15036	29	15284	1,4
Mērsraga novads	10	1080	4	1094	0,9
Nīcas novads	16	1940	3	1960	0,8
Pāvilostas novads	22	1712	0	1734	1,3
Priekules novads	62	2949	5	3016	2,1
Rojas novads	32	2579	1	2612	1,2
Rucavas novads	17	1100	1	1118	1,5
Saldus novads	287	15063	19	15369	1,9
Skrundas novads	58	3196	5	3259	1,8
Talsu novads	307	18902	22	19232	1,6
Vaiņodes novads	45	1342	5	1392	3,2
Ventspils novads	142	6328	7	6478	2,2
Jēkabpils	3622	9280	63	12965	27,9
Jelgava	7581	22490	222	30298	25,0
Aizkraukles novads	924	4032	16	4972	18,6
Aknīstes novads	68	1527	3	1598	4,3
Auces novads	128	3615	10	3753	3,4
Bauskas novads	760	12825	27	13613	5,6
Dobeles novads	881	10349	16	11246	7,8
Engures novads	130	4493	6	4629	2,8
Iecavas novads	507	4259	4	4770	10,6
Jaunjelgavas novads	142	2810	3	2955	4,8
Jaunpils novads	27	1533	3	1563	1,7
Jēkabpils novads	90	2708	9	2807	3,2
Jelgavas novads	1238	8873	22	10133	12,2
Kandavas novads	80	5105	10	5195	1,5
Kokneses novads	93	3060	5	3158	2,9
Krustpils novads	517	2304	20	2841	18,2
Neretas novads	84	1998	2	2084	4,0
Ozolnieku novads	642	3971	21	4634	13,9
Pļaviņu novads	335	2788	1	3125	10,7
Rundāles novads	93	1498	2	1595	5,8
Salas novads	100	1789	4	1893	5,3
Skrīveru novads	68	2255	3	2326	2,9
Tērvetes novads	38	1731	0	1769	2,1
Tukuma novads	914	16364	62	17343	5,3
Vecumnieku novads	220	4848	11	5079	4,3
Viesītes novads	99	2060	8	2167	4,6
Ārzemes	8163	31461	79	39763	20,5

Referenduma rezultātu diapazons pa Latvijas kultūrvēsturiskiem novadiem

Vidzemē balsošanas apgabalā: • vismazāk PAR ir Pārgaujas novadā – 0,7%; • visvairāk PAR ir Olaines novadā – 41,4%. Latgales balsošanas apgabalā: • vismazāk PAR ir Rugāju novadā – 5,4%; • visvairāk PAR ir Zilupes novadā – 90,3%. Kurzemes balsošanas apgabalā: • vismazāk PAR ir Alsungas novadā – 0,5%; • visvairāk PAR ir Liepājā un Ventspilī – 20,0%. Zemgales balsošanas apgabalā: • vismazāk PAR ir Kandavas novadā – 1,5%; • visvairāk PAR ir Jēkabpilī – 27,9%. Ļoti liela bija arī Latvijas pilsoņu aktivitāte ārzemēs, kur kopā nobalsoja 39763 vēlētāju. Ārzemju vēlētāju balsu sadalījums: • PAR divvalodību – 20,6% vai 8 163 vēlētāji; • PRET divvalodību – 79,2% vai 31 461 vēlētāji.

TOP 5 vietām, kur nobalsoja vislielākais Latvijas pilsoņu skaits: 1. Londona (Lielbritānija) – 5086 vēlētāji (PAR – 30,7%, PRET – 68,9%); 2. Dublina (Īrija) – 3527 vēlētāji (PAR – 36,8%, PRET – 62,7%); 3. „Straumēni” (Lielbritānija) – 2261 vēlētāji (PAR – 16,8%, PRET – 82,9%); 4. Pīterboro (Lielbritānija) – 1893 vēlētāji (PAR – 24,7%, PRET – 75,0%); 5. Bredforda (Lielbritānija) – 1710 vēlētāji (PAR – 29,4%, PRET – 70,4%).

Latvijas pilsoņu pārliecinošais PRET krievu valodai kā otrai valsts valodai ir ļoti pozitīva zīme mūsu kopējam spēkam! Nevajadzētu arī visus vēlētājus, kuri balsoja PAR, pasludināt par Latvijas ienaidniekiem. Lielum lielais šo cilvēku vairums balsoja nevis pret Latviju, bet par savu slinkumu mācīties un lietot latviešu valodu. Viņi vēlas iet vieglāko pretestības ceļu. Protams, kāda neliela daļa šo cilvēku ir arī neatkarīgas Latvijas ienaidnieki. Necieņa, agresivitāte un naids ir šo ļaužu dzinulis. Kamēr Latvijas pilsoņi Latvijā un ārzemēs būs vienoti savā mīlestībā uz savu valsti, tikmēr uzvara būs mūsu! Kādā no nākošajiem rakstiem NeoGeo.lv informēs jūs par to, kur ir lielākie divvalodības piekritēji un pretinieki Rīgas pilsētā un arī ārzemēs.

Raksta vērtējums: 8.3/10 (45 balsotāji)

Tautas nobalsošanas rezultātu karte, 8.3 out of 10 based on 45 ratings

Atslēgvārdi: cilvēki, demogrāfija, Latvija, statistika, valodas

Iesaki:

Komentāri

Zorro komentē:

21.02.2012 pulkst. 10:15(#)

Var jau šādu karti rādīt, taču tā neatbilst satversmei un likuma būtībai. Šada rezultātu interpretācija ir aplama, jocīgi ir tikai tas, ka šādi to pasniedz nevis kāds Krievijas vai citurienes virspsuīgs interpretētājs, bet avots latviešu valodā, – it kā jau nu vajadzēja saprast atškirību.

Atbilstoši satversmei referendumu uzskata par notikušu, ja PAR nobalso vairāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem, nevis no balsojušajiem. Zināma daļa latviešu uz refrendumu negāja, jo jautājumu neatbalsta gan tie, kas balsoja pret, gan tie, kas uz referendumu negāja vispār.

Tādejādi būtībai daudz vairāk atbilst šī karte – bit.ly/wJeIMP , kas rāda, ka satversmē noteiktā robeža tika pārsniegta tikai Daugavpilī un Zilupes novadā un pat Rēzeknē tā nav pārsniegta.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +9 (no 31)
Jānis komentē:

21.02.2012 pulkst. 10:20(#)

,,Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.”

Līdz ar to precīzāk būtu skaitīt attiecību no kopējā pilsoņu skaita. Piemēran to var aplūkot: ritvars.files.wordpress.com/2012/02/18-02-2012-no-balsstiesc4abgiem.png
Turklāt kopumā un īpaši attiecībā uz Latgali ir jāmin, ka attiecībā pret balsstiesīgo skaitu, vairākums ir nevis ,,par” bet grozījumus neatbalsta,no kuriem liela daļa to apliecināja iecirkņos ar,,pret”.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +6 (no 14)
N.R. komentē:

21.02.2012 pulkst. 11:03(#)

Super komentāri! Piekrītu, situācija nav tik slikta kā to mālē mediji (un diemžēl arī Neogeo, vilšanās!).

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +2 (no 8)
N.R. komentē:

21.02.2012 pulkst. 11:05(#)

Jo tas ko neogeo ir uzzīmējis, ir aptuveni ta – ja uz iecirkni aiziet tikai viens cilvēks, un nobalso PAR, tad tas iecirnis ir melnā krāsā ar 100% par. Maldinoši.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +1 (no 7)
RedStar7 komentē:

21.02.2012 pulkst. 11:11(#)

Vajadzētu pielikt klāt procentus no balsstiesīgajiem, īpaši teksta daļā.
Būtu arī interesanti pievienot nacionālo sastāvu, ko līdz šim, šķiet, neviens nav darījis.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +4 (no 8)
NeoGeo.lv komentē:

21.02.2012 pulkst. 11:17(#)

Atbilde Zorro, Jānim un N.R.
Tuvākajās dienās rakstam tiks pievienota tabula ar visu novadu skaitliskiem referenduma rezultātiem.
Šajā referendumā galvenais aicinājums bija nesēdēt mājās, bet iet un teikt savu viedokli.
Piedalījās rekordliels cilvēku skaits.
Mūsu karte uzrāda PAR un PRET viedokļu sadalījumu no balsošanā piedalijušos skaita.
Tāda ir arī kartes pamatdoma – uzrādīt dažādo viedokļu proporciju.
Ko domā atlikušie 29% balstiesīgo, kuri nepiedalijās referendumā, ir grūti pateikt. Mēs to saprotam tā – “man viss ir vienalga”.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +1 (no 15)
Zorro komentē:

21.02.2012 pulkst. 12:01(#)

> NeoGeo

“Ko domā atlikušie 29% balstiesīgo, kuri nepiedalijās referendumā, ir grūti pateikt. Mēs to saprotam tā – “man viss ir vienalga”.”

Protams, var jau šādus datus rādīt, taču tā vairāk Vienotības un NA interpretēcaija, taču Satversme būtība ir tā, ka tiek skaitīti PAR balsojuma attiecība pret visu balstiesīgo skaitu. Šie dati ir tikai tāds blakusprodukts, koprotams, var interpretēt, bet nevar uzdot par korektu rezultātu (Līdzīgi, kā par korektu nevar uzdpot pirms dažām dienām publicēto Rīgas noziedzības karti, nelaime ir tā, ka tiek paķerti kādi dati un vizualizēti, neizprotot būtību).

Referendumu ignorēja ne tikai tie, kam vienalga, bet arī tādi, kas labi saprata Satversmes garu un to, ka šis referendums ir bezjēdzīgs.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +5 (no 11)
x-f komentē:

21.02.2012 pulkst. 12:28(#)

Pievienojos iepriekšējiem komentētājiem, šajā referendumā tiek ņemti vērā balsstiesīgie, nevis tikai balsotāji.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +1 (no 5)
:) komentē:

21.02.2012 pulkst. 12:49(#)

Vai varētu NeoGeo palūgt uztaisīt vēl vienu karti, kura būtu parādīts, cik % no balsstiesīgajiem ir ieprasījuši krievu valodu par valsts valodu?

Jo, tik tiešam, ir svarīgs tieši šis rādītājs.

Nepiedalīšanāš vēlēšanās jau bija sava veid ar “balsošana ar kājām”. Un valsts prezidents jau pat tika ar savu piemēŗu rādījis, ka ja tu nepiekrīti referenduma temai, t.u. pēc būtības esi “pret, tad tev labak palikt mājās (beigās gan pats pārdomāja).

Un pat ja piekrīt nostājai, ka, “ja jau viņš neatnāca, tad viņam vienalga”, tad tieši tas, ka viņam ir “vienalga”, norāda, ka viņs nav par, ka viņam tā kreivu valoda nav vajadzīga, Tatad tiem, kas atturējās, kopā ar tiem, kas balsoja “pret” ietilpst vienā grupā – “tie, kam krievu valoda nav vajadzīga”.

Un tieši šādu karti būtu jauki redzēt.

Paldies jau iepriekš, ja jūs to uztaisīsiest!

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: 0 (no 4)
N.R. komentē:

21.02.2012 pulkst. 13:39(#)

Te ir tāda karte:
ritvars.files.wordpress.com/2012/02/18-02-2012-no-balsstiesc4abgiem.png

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: -2 (no 6)
b_d komentē:

21.02.2012 pulkst. 14:37(#)

Karte atspoguļo faktus, kādi nu tie ir. Kādēļ tik emocionāli komentāri? Nu vienreiz ielika linku uz citu karti, un miers. Vai tad tiešām cilvēki ir jāuzskata par TIK stulbiem, kam ar pirmo reizi nepielec?

Kas attiecas uz faktu interpretāciju, domājams Neogeo karte ir visai vērā ņemama, un tieši tādēļ, ka ir bijusi rekordaugsta vēlētāju aktivitāte. Ja šis jautājums 29% balsstiesīgo iedzīvotāju šķita nesvarīgs, lai paustu savu nostāju, tad kādēļ gan cerēt, ka būs kāds cits jautājums, kur aktivitāte būs vēl augstāka? Tātad, varam pieņemt, ka šie paši cilvēki, vai pat mazāk, varētu gribēt paust savu viedokli referendumā, piemēram, par Eiro ieviešanu, tautas vēlētu prezidentu, u.c.

Aizžmiegt acis un izliekties, ka fakti melo, ir visai neauglīgi. Drīzāk jādomā, kā labot situācija.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +1 (no 7)
N.R. komentē:

21.02.2012 pulkst. 15:54(#)

b_d referendums bija par izmaiņām likumā. tie kuri gribēja šīs izmaiņas, tie gāja un par tām balsoja. tas ir tik vienkārši.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: -1 (no 5)
Uldis komentē:

21.02.2012 pulkst. 19:23(#)

Būtu daudz efektīgāk parādīt pagastu karti. Kā arī Pans Kleksis minēja, nevajagot skatīties reģionāli. Jo to veido lielās pilsētas, bet ņemot pagastus, pavisam cits skats kaut uz bieži minēto Latgali.
Lūdzu pārveidot karti uz pagastu sadalījumu, lai nepiesārņotu cilvēku galvas ar reģioniem.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: 0 (no 4)
Osis komentē:

21.02.2012 pulkst. 21:57(#)

Es saprotu, ka šis portāls tomēr pretendē tā kā vairāk uz ģeogrāfiju, nevis Satversmes pārzināšanu, tādēļ ir jau labi. Tomēr atļaušos atzīmēt (jurists būdams), ka šajā referendumā vispār nedrīkstēja būt ailīte “PRET”, jo Satversme tādu neparedz. Visi, kas neaiziet, šajā gadījumā balso “pret”. Tādēļ, vismaz rezultātu attēlošanā būtu nepieciešams saglabāt kaut nedaudz konstitucionālisma.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +1 (no 5)
NeoGeo.lv komentē:

21.02.2012 pulkst. 22:31(#)

Paldies visiem par PAR, PRET un Satversmes grozīšanas jautājumiem.
Tas, ka nepieciešamās balsis Satversmes grozīšanai netiks savāktas, jau pirms referenduma bija skaidrs.
NeoGeo.lv vairāk interesēja RAR un PRET proporcija.
Vai jūs neinteresē cik starp jūsu kaimiņiem ir vienādi un pretēji domājošie?
Vai jūs neinteresē dažādi domājošo proporcijas dažādās vietās?
Mūs tas interesē un mēs par to arī stāstīsim.
Kā minējām būs arī kartes par Rīgu un ārzemēm.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: -3 (no 9)
Jānis komentē:

22.02.2012 pulkst. 04:47(#)

Tāda ir arī kartes pamatdoma – uzrādīt dažādo viedokļu proporciju.
Ko domā atlikušie 29% balstiesīgo, kuri nepiedalijās referendumā, ir grūti pateikt. Mēs to saprotam tā – “man viss ir vienalga”.
———–
Es negāju, jo šis jautājums par otrās valsts valodas – krievu jautājums nebija saistošs man. T.i. – ja es biju apmierinats ar esošo situāciju, tad iet nebija obligāti.

Otrs: jautājums ir labi noformulēts, lai radītu smadzeņu mežģus latviešiem par to, ka viņiem uz referendumu ir jāiet un jābalso PAR latviešu valodu… kur jāatzīmē PRET. Latviešu vairākums šajā skatījumā noreaģēja tā kā nedomājošs pūlis kas balstās uz emocijām – bailēm, bez dziļākas situācijas analīzes. Pilnīgi loģisks solis ir nākamā referenduma pieteikšana no Lindermaņa puses – tas nozīmē, ka latvieši bez pašu iniciatīvas piedalīsies visos referendumos, kurus organizēs Lindermans līdz bezgalībai. Loģisks solis no latviešu puses bija organizēt referendumu balstoties uz tādām pašām krievu bailēm, vai arī vienkāršākais solis – izmainīt domas par šo iestigušo purvu, nelikties ne zinis par šiem izlecējiem un darīt pa savam un aizmirst krievu valodu vispār un sākt kā igauņiem PSRS laikos savā valodā sakot, ka nesaprot krievu valodu, jo acīmredzami – PSRS laiku nelikumīgo imigrantu deportācija tuvākajā laikā pašu spēkiem nenotiks – vismaz tik ilgi, kamēr pastāvēs Maskava, kas šā jautājuma risināšanā nav ieinteresēta un kaimiņattiecības balsta uz principu, ka izdevīgāk ir ka kaimiņsētā regulāri tik lauztas mēbeles un dauzīti trauki, savstarpējos ķīviņos, nevis cepts BBQ un šašliki, dzerts alus un organizētas ballītes uz kurām tiek lūgti pārējie kaimiņi.

Trešais: kā var tik tālu nonākt, ka nepilsonis, kas regulāri izsaka pretvalstiskus(ASV par šādu rīcību deportētu ASV nedzimušus pilsoņus vai liktu cietumā) un starpetnisku naidu kurinošus saukļus iniciēt referendumu, atrasties brīvībā un Latvijā, kaut viņa partija Krievijā ir aizliegta un tās vadītāju regulāri liek cietumā?

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +2 (no 4)
PAR komentē:

23.02.2012 pulkst. 14:39(#)

Cien. NeoGeo.lv,

Vispirms liels paldies par interesantu projektu. Sekoju līdzi neogeo.lv jau pusgadu.

Uzskatu ka ir viena kļūme rakstā. Jūs rakstiet, ka “Lielum lielais šo cilvēku vairums balsoja nevis pret Latviju, bet par savu slinkumu mācīties un lietot latviešu valodu.” It kā nav loģiski, lielākais skaits no tiem “kuri balsoja PAR” nolika eksāmenu uz LR pilsonību, tas nozīme ka latviešu valodu labi pārzina un slinkuma nebija. Varbūt Jums tas nav zināms, t.k. Jums nevajadzēja kārtot šo murgu.

Par visiem atbildet nevaru, bet balsoju es PAR krievu skolām, lai maniem bērniem būtu iespējams macīties dzimtā valodā.

Ja vēlāties objektīvu statistiku, ņemiet nepilsoņus, no viņiem nost 71,12%. Un pievienojiet kopējai statistikai ar atbildi “PAR”. Un publicējiet ziņojumu ar nosaukumu “Tautas melna nobalsošanas rezultātu karte” .. it kā PAR atzīmējiet ar melno krāsu.

Ceru ka tas ziņojums ir izņēmums (ta daļa, kas atteicas uz veidokli par tiem kas “kuri balsoja PAR”) un neogeo.lv vairāk nodarbosies ar ģeogrāfiju nevis politiku.

Lai veicas.

P.S. Vismaz viens no lasītājiem, kas balstoja PAR.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: -4 (no 4)
NeoGeo.lv komentē:

23.02.2012 pulkst. 14:55(#)

Atbilde PAR.

Paldies par Jūsu viedokli!
Vēlamies tikai Jums atgādināt, ka kopš naturalizācijas procesa sākuma 1995. gada 1. februārī līdz 2011. gada 30.septembrim ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemtas 136 897personas. To skaitā 14 012 nepilngadīgie bērni.
Domāju, ka ne visi no šiem jaunajiem Latvijas pilsoņiem bija PAR. Starp viņiem ir arī ļoti daudzi lojāli Latvijas patrioti.
PAR nobalsoja – 273 347 vēlētāju.

NeoGeo.lv nenodarbojas ar politiku, taču savu viedokli vienmēr izteiks.

Lai mums visiem kopā veicās!

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +1 (no 3)
bulbazaurs komentē:

23.02.2012 pulkst. 15:02(#)

Ritvara karte gan briesmīga krāsu un dizaina ziņā

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +1 (no 3)
lops komentē:

23.02.2012 pulkst. 17:23(#)

krievi vēzis Latvijā

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: -1 (no 5)
ETT komentē:

24.02.2012 pulkst. 09:40(#)

Ja nu tiešām šādu karti likāt, vajag arī korekti rakstīt “no referendumā piedalījušos skaita”, nevis “vēlētāju”. “Vēlētāji” pēc nozīmes ir “balstiesīgie”. Nelabojiet karti, labojiet tekstu. Ja nu tomēr teksts tuvāks, tad jālabo karte. Uz diviem krēsliem sēdēt uzreiz nav ne glīti, ne ērti…

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +4 (no 4)
NeoGeo.lv komentē:

24.02.2012 pulkst. 11:29(#)

Atbilde ETT.
Lai pat ezītim miglā viss būtu skaidrs, pievienojām Jūsu minēto papildinājumu.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +1 (no 3)
ģirts gauja komentē:

27.02.2012 pulkst. 13:55(#)

kartei ir burvīgas krāsas ^_^

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: 0 (no 0)
Bezdievis - Zorro komentē:

24.03.2012 pulkst. 16:21(#)

Ļoti nepareiza pieeja. Tiklīdz tika saprasts, ka balsu skaits būs pietiekošā daudzumā bija jāiet balsot! Par nepiedalīšanos balsojumā varētu domāt tikai tādā gadījumā, ja būtu pārliecība, ka nesavāks pietiekošu balsu skaitu.

Tāpēc NĒ – nepiekrītu, ka balsotājiem PRET var pieskaitīt nenobalsojošo balsis. Jo nenobalsojošie pret, ir tieši tādi paši kā nenobalsojošie par!

To vajadzētu ielāgot – tiklīdz tu nepiedalies vēlēšanās, referendumā vai met tukšas lapiņas, tu ar to parādi, ka esi par 100% apmierināts ar notiekošo un savu balsi atdod visiem pārējiem balsotājiem, kas izlems tavā vietā!

Iesaku atmest slinkumu ar attaisnojumiem un vienmēr stingri iestāties par savu viedokli arī ar reālu darbību, nevis ar slinkumu un attaisnojumiem.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +2 (no 2)
Bezdievis - Zorro komentē:

24.03.2012 pulkst. 16:25(#)

Un pilnīgas muļķības: “ja PAR nobalso vairāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem”.
Ja tiek sasniegts minimālais balsotāju skaits, tad referendums jau stājas spēkā un ņem vērā % sadalījum starp nobalsojušajiem! Nebalsojušie šajā gadījumā netiek ņemti vērā!!!

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: 0 (no 0)

Tautas nobalsošanas rezultātu karte

Referenduma rezultātu diapazons pa Latvijas kultūrvēsturiskiem novadiem

Komentāri

Pievienot komentāru

Nosūtīt ziņojumu

Read previous post:

Ūdens sāļums jūrās un okeānos