
Mūsdienās pasaules mērogā kafijas audzēšana notiek, izmantojot 2 galvenos kafijas koku veidus vai to augļus – pupiņas: 1. Arabika (Cofféa arábica) – ap 65% pasaules kafijas kopprodukcijas; 2. Robusta (Coffea canephora vai Coffea robusta) – ap 30% pasaules kafijas kopprodukcijas.


ARABIKA | ROBUSTA | |
---|---|---|
Pirmais kafijas veida apraksts | ||
Laiks no ziedēšanas līdz kafijas pupiņas nobriešanai | ||
Raža (kg pupiņu/ha)
| ||
Kafijas koku sakņu sistēma | ||
Optimālā gada vidējā temperatūra | ||
Optimālais nokrišņu daudzums gadā | ||
Optimālais reljefa augstums | ||
Kofeīna saturs pupiņās | ||
Kafijas pupiņas forma |

Valstis – galvenās kafijas audzētājas pasaulē

Valsts | Kafijas veids | Kafijas ražošana (tūkst. tonnas) | Kafijas ražošanas īpatsvars pasaulē (%) | |
---|---|---|---|---|
1. | ||||
2. | ||||
3. | ||||
4. | ||||
5. | ||||
6. | ||||
7. | ||||
8. | ||||
9. | ||||
10. |
Starptautiskās kafijas organizācijas dati liecina, ka 2012. gada janvārī vidējās tirgus cenas dažādām kafijas šķirnēm bija sekojošas: • Colombian Mild Arabicas (Vācija) – 5,59 ASV dolāri/kg; • Citas Mild Arabicas, (Vācija) – 5,20 ASV dolāri/kg; • Brazilian Natural Arabicas (Vācija) – 5,07 ASV dolāri/kg; • Robustas (Francija) – 2,08 ASV dolāri/kg.
Kāds ir kafijas patēriņš Latvijā un mūsu kaimiņu valstīs?
Uz šo jautājumu atbildes sniedz Starptautiskās kafijas organizācijas datubāze par 2010. gadu.Kafijas imports (tūkst. tonnas) | Kafijas reeksports (tūkst. tonnas) | Kafijas gada patēriņš uz 1 iedzīvotāju (kg) | Kafijas gada vidējā mazumtirdzniecības cena (ASV dolāri/kg) | |
---|---|---|---|---|
Latvija | ||||
Igaunija | ||||
Lietuva | ||||
Somija | ||||
Zviedrija | ||||
Krievija | ||||
Ukraina | ||||
Polija | ||||
Vācija | ||||
Norvēģija |
Secinājumi: 1. Latvijā ir visdārgākā kafija salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm. 2. Somi ir vislielākie kafijas dzērāji. Somijā to izdzer 4,6 reizes vairāk kā Latvijā. 3. Gan lietuvieši, gan igauņi dzer vairāk kafiju nekā latvieši. 4. Vēl mazāk kā Latvijā kafiju dzer tikai Krievijā un Ukrainā. Par Baltkrieviju datu nav. 5. Vācija gadā izdzer tik daudz kafijas, cik to gadā saražo visa Etiopija. 6. Brazīlijas gada kafijas kopraža nodrošinātu Latvijas kafijas patēriņu 520 gadu garumā.
Daži interesanti fakti par kafiju:
• Pirmā kafejnīca durvis vēra 1654. gadā Venēcijā. • Dažās valstīs ir speciāli svētki, kuri veltīti kafijai. Tā 12. septembris Kostarikā, 19. septembris Īrijā un 1. oktobris Japānā tiek atzīmēta kā „Kafijas diena”. • Melna kafija bez cukura nesatur kalorijas. • Kafijas koka augļi – kafijas pupiņas ir ogas. Katra oga sastāv no divām pupiņām. • Kafijas koka mūža ilgums ir gandrīz cilvēka mūža garumā – 60 līdz 70 gadi. • Voltērs vidēji dienā izdzēra ap 50 tasītes kafijas un nomira 83 gadu vecumā.
Sumatras meža kaķis jeb palmciveta. Avots:http://hk.lifestyleasia.com• Visdārgākā un neparastākā kafija pasaulē ir “Kopi Luwak”, kura nāk no Indonēzijas, kur kafijas lauki atrodas Javas, Sumatras un Sulavesi salās. To iegūst no kafijas pupiņām, kuras pirms tam apēduši un pēc tam izkārnījuši Sumatras meža kaķi jeb palmcivetas. Palmcivetas pārtiek no kafijas krūma ogām, bet to sēklas – kafijas pupiņas – barības traktā netiek sagremotas. Vietējie iedzīvotāji salasa palmcivetu izkārnījumus un atlasa kafijas pupiņas. Kvalitātes pamatā ir palmcivetu dabiskā spēja pārtikai izvēlēties pašus gatavākos kafijas krūma augļus. Palmcivetas kuņģa sula noņem pupiņām daļu kofeīna un proteīnus, padarot kafiju maigāku. Pēc ievākšanas šīs pupiņas tiek mazgātas un pēc tam grauzdētas. Lai nesabojātu to sarežģīto smaržu, kafija tiek grauzdēta neilgu laiku. Gada laikā tiek ievākti tikai ap 500 kg „Kopi Luwak” kafijas. Šādu kafiju pārdod par aptuveni 50 ASV dolāriem tasītē.
• Pirmā kafejnīca durvis vēra 1654. gadā Venēcijā. • Dažās valstīs ir speciāli svētki, kuri veltīti kafijai. Tā 12. septembris Kostarikā, 19. septembris Īrijā un 1. oktobris Japānā tiek atzīmēta kā „Kafijas diena”. • Melna kafija bez cukura nesatur kalorijas. • Kafijas koka augļi – kafijas pupiņas ir ogas. Katra oga sastāv no divām pupiņām. • Kafijas koka mūža ilgums ir gandrīz cilvēka mūža garumā – 60 līdz 70 gadi. • Voltērs vidēji dienā izdzēra ap 50 tasītes kafijas un nomira 83 gadu vecumā.

Nobeigumā kafijas cermonija Etiopijā…
Kafija – pasaules melnā mafija,
lala
Vietējie nevis salasa, bet civetkaķi tiek turēti būros un non-stop režīmā baroti ar kafijas pupiņām.
Ta ir pati nežēlīgāka kafija.
N.R.
Cik zinu no pieredzes, Igaunijā kafija ir stipri lētāka kā pie mums, tā ka mēs arī ar igauņiem tabulā turpinam izcelties s ar dārgo kafiju 🙁
N.R.
500Kg Kopi Luwak izklausās neticami maz, ņemot vērā cik dauz kur šo kafiju var dabūt, un tās relatīvi niecīgo cenu (50$ pie tasītes nozīmētu, ka tur neviens neko nepelna).
Nelabojams
Man auto bez jumta. Vīns vecs. Siers sapelējis. Kafija kaķu izd#r$ta. Suņa dzīve, vārdu sakot…
Emīls
Dažas piezīmes no botāniķu puses. Lielāko daļu tas gan jau ka baigi neraustīs, tomēr, ja par kaut ko nebūt tiek informēta plašāka masa, nevajadzētu spraust batonus ausīs.
Coffea arabica, Coffea robusta (jeb Coffea canephora), Coffea liberica nav vis kafijas kociņu “veidi”, bet sugas – katra ar dažādām pazīmēm. Un sugu ietveros tad arī tiek veikta selekcija, kuras rezultātā tiek radītas šķirnes.
Kofeīns
Šķiet, ka Igaunijā kafija nav akcīzes prece un tur par katru ievesto kg. 1Ls neieripo valsts kasē.