Atbilstoši leģendai kafijas ieguves un kafijas dzeršanas pirmsākumi ir jāmeklē mūsu ēras 14. gadsimtā Āfrikā Etiopijas Kaffas provincē, kur Etiopijas kalnienēs auga savvaļas kafijas koki. Kaffas province • Tālāk kafijas koki tika pārvesti uz Arābijas pussalu, kur arī tika uzsākta kafijas koku audzēšana un kafijas pupiņu ieguve. • Vairākus gadsimtus kafijas koku audzēšana, kafijas ražošana un dzeršana bija arābu monopols. • 16. gadsimta beigās Eiropas tirgotāji no arābiem iepazina kafiju un uzsāka to vest uz Eiropu. • 17. gadsimta vidū kafijas pupiņas nonāca arī līdz Dienvidindijai. No šejienes holandiešu tirgotāji 17. gadsimta beigās slepeni izveda kafijas koku stādus uz Javu un Sumatru, kur tika uzsākta kafijas audzēšana. • 1706. gadā holandiešu kolonisti nosūtīja uz Amsterdamas botānisko dārzu kafijas koka stādus. Tas bija sākums kafijas koku nogādei uz Amerikas kontinentu, kur arī sāka kafijas audzēšanu. • Pēc pāris gadiem Francijas karalis saņem dāvanā no holandiešiem kafijas koka stādus. Tas ir sākums kafijas audzēšanai Francijas kolonijās. • 1721. gadā izveido pirmās kafijas koku plantācijas Gviānā un Martinikā. • 1727. gadā kafiju sāk audzēt Brazīlijā, 1730. gadā – Jamaikā. • 1748. gadā kafijas audzēšanu uzsāk Kubā, 1760. gadā – Gvatemalā, bet 1779. gadā – Kostarikā. Kafijas audzēšana un lietošana uzsāka savu triumfa gājienu pasaulē! Pašreiz pasaulē ir sastopami ap 500 dažādu kafijas koku veidu: no pundurkociņiem līdz kokiem, kuri pārsniedz 10 m augstumu. Selekcionētas vairāk kā 6000 kafijas šķirnes.

Mūsdienās pasaules mērogā kafijas audzēšana notiek, izmantojot 2 galvenos kafijas koku veidus vai to augļus – pupiņas: 1. Arabika (Cofféa arábica) – ap 65% pasaules kafijas kopprodukcijas; 2. Robusta (Coffea canephora vai Coffea robusta) – ap 30% pasaules kafijas kopprodukcijas.

Dažus procentus no pasaules kafijas kopprodukcijas veido arī divi kafijas koku veidi: Liberika (Coffea liberica) un Ekscelsa (Coffea dewevrei). Pasaulē vēl tiek ražoti ap 30 – 70 citi kafijas veidi, taču tiem nav lielražošanas nozīmes. Lūk, daži galvenie dati par to, kā atšķiras Arabikas un Robustas kafijas koku audzēšanas apstākļi un to kafija:

Raksturojums	ARABIKA	ROBUSTA
Pirmais kafijas veida apraksts	1753. gads	1895. gads
Laiks no ziedēšanas līdz kafijas pupiņas nobriešanai	9 mēneši	10 – 11 mēneši
Raža (kg pupiņu/ha)	1 500 – 3 000	2 300 – 4 000
Kafijas koku sakņu sistēma	dziļa	sekla
Optimālā gada vidējā temperatūra	15 – 24° C	24 – 30° C
Optimālais nokrišņu daudzums gadā	1 500 – 2 000 mm	2 000 – 3 000 mm
Optimālais reljefa augstums	1 000 – 2 000 m	0 – 700 m
Kofeīna saturs pupiņās	0,8 – 1,4%	1,7 – 4,0%
Kafijas pupiņas forma	izstiepta , gluda virsma	ovāla

Arabikas kafijas audzēšanai nepieciešams unikāls augstieņu tropu klimats, bet Robusta – var tikt audzēta zemienēs. Lai arī Arabikas kafijas koku ražība ir zemāka un šie koki ir vairāk pakļauti slimībām un kaitēkļiem nekā Robustas kafijas koki, tomēr Arabikas kafija aromāta ziņā tiek vērtēta augstāk nekā Robusta. Tai pašā laikā Robusta satur vairāk kofeīna un tā bieži tiek izmantota ekspresso maisījumos, kas nodrošina vairāk kvalitatīvas kafijas putiņu veidošanos un arī samazina maisījuma cenu. Pasaulē kafiju rūpnieciskos apjomos audzē, ražo un eksportē ap 70 valstīm, tādējādi nodrošinot 97% no pasaules kafijas patēriņa. 125 miljonu cilvēku visā pasaulē nodarbojās ar kafijas audzēšanu un pārstrādi, nodrošinot, ka ik gadu cilvēki uz Zemes izdzer vairāk kā 600 miljardus tasīšu kafijas.

Valstis – galvenās kafijas audzētājas pasaulē

Pēc Starptautiskās kafijas organizācijas (International Coffee Organization) datiem 2011. gadā pasaulē tika saražotas 7 944 tūkstoši tonnu kafijas. 2011. gada pasaules TOP 10 valstis, kuras visvairāk ražoja kafiju (Starptautiskās kafijas organizācijas dati):

Vieta	Valsts	Kafijas veids	Kafijas ražošana (tūkst. tonnas)	Kafijas ražošanas īpatsvars pasaulē (%)
1.	Brazīlija	Arabika un Robusta	2 609	32,8
2.	Vjetnama	Robusta	1 110	14,0
3.	Etiopija	Arabika	588	7,4
4.	Indonēzija	Arabika un Robusta	525	6,6
5.	Kolumbija	Arabika	510	6,4
6.	Indija	Arabika un Robusta	322	4,1
7.	Peru	Arabika	300	3,8
8.	Meksika	Arabika	270	3,4
9.	Hondurasa	Arabika	258	3,2
10.	Gvatemala	Arabika un Robusta	207	2,6

Kafijas cenas gadu no gada ir mainīgas pasaules tirgos. Tās ietekmē gan kafijas ražošanas apjomu svārstības, gan kafijas patēriņa izmaiņas.

Starptautiskās kafijas organizācijas dati liecina, ka 2012. gada janvārī vidējās tirgus cenas dažādām kafijas šķirnēm bija sekojošas: • Colombian Mild Arabicas (Vācija) – 5,59 ASV dolāri/kg; • Citas Mild Arabicas, (Vācija) – 5,20 ASV dolāri/kg; • Brazilian Natural Arabicas (Vācija) – 5,07 ASV dolāri/kg; • Robustas (Francija) – 2,08 ASV dolāri/kg.

Kāds ir kafijas patēriņš Latvijā un mūsu kaimiņu valstīs?

Uz šo jautājumu atbildes sniedz Starptautiskās kafijas organizācijas datubāze par 2010. gadu.

Valsts	Kafijas imports (tūkst. tonnas)	Kafijas reeksports (tūkst. tonnas)	Kafijas gada patēriņš uz 1 iedzīvotāju (kg)	Kafijas gada vidējā mazumtirdzniecības cena (ASV dolāri/kg)
Latvija	8,3	2,3	2,64	13,45
Igaunija	15,8	9,5	4,69	nav datu
Lietuva	22,5	9,2	4,09	11,84
Somija	76,4	11,6	12,12	8,13
Zviedrija	103,6	30,3	7,89	8,80
Krievija	239,5	19,8	1,57	nav datu
Ukraina	95,3	6,2	1,96	nav datu
Polija	196,7	67,4	3,40	8,02
Vācija	1236,1	692,5	6,79	10,50
Norvēģija	45,6	0,8	9,21	9,87

Secinājumi: 1. Latvijā ir visdārgākā kafija salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm. 2. Somi ir vislielākie kafijas dzērāji. Somijā to izdzer 4,6 reizes vairāk kā Latvijā. 3. Gan lietuvieši, gan igauņi dzer vairāk kafiju nekā latvieši. 4. Vēl mazāk kā Latvijā kafiju dzer tikai Krievijā un Ukrainā. Par Baltkrieviju datu nav. 5. Vācija gadā izdzer tik daudz kafijas, cik to gadā saražo visa Etiopija. 6. Brazīlijas gada kafijas kopraža nodrošinātu Latvijas kafijas patēriņu 520 gadu garumā.

Nobeigumā kafijas cermonija Etiopijā…

Kafija – pasaules melnā mafija, 10.0 out of 10 based on 28 ratings