Kafija – pasaules melnā mafija

27.02.2012 |  kategorija Tas ir interesanti  |  6 komentāri draugiem.lv

Atbilstoši leģendai kafijas ieguves un kafijas dzeršanas pirmsākumi ir jāmeklē mūsu ēras 14. gadsimtā Āfrikā Etiopijas Kaffas provincē, kur Etiopijas kalnienēs auga savvaļas kafijas koki. Kaffas province
Kafijas koks 1680. gada gravīrā. Avots: http://http://voc-kenniscentrum.nl
• Tālāk kafijas koki tika pārvesti uz Arābijas pussalu, kur arī tika uzsākta kafijas koku audzēšana un kafijas pupiņu ieguve. • Vairākus gadsimtus kafijas koku audzēšana, kafijas ražošana un dzeršana bija arābu monopols. • 16. gadsimta beigās Eiropas tirgotāji no arābiem iepazina kafiju un uzsāka to vest uz Eiropu. • 17. gadsimta vidū kafijas pupiņas nonāca arī līdz Dienvidindijai. No šejienes holandiešu tirgotāji 17. gadsimta beigās slepeni izveda kafijas koku stādus uz Javu un Sumatru, kur tika uzsākta kafijas audzēšana. • 1706. gadā holandiešu kolonisti nosūtīja uz Amsterdamas botānisko dārzu kafijas koka stādus. Tas bija sākums kafijas koku nogādei uz Amerikas kontinentu, kur arī sāka kafijas audzēšanu. • Pēc pāris gadiem Francijas karalis saņem dāvanā no holandiešiem kafijas koka stādus. Tas ir sākums kafijas audzēšanai Francijas kolonijās. • 1721. gadā izveido pirmās kafijas koku plantācijas Gviānā un Martinikā. • 1727. gadā kafiju sāk audzēt Brazīlijā, 1730. gadā – Jamaikā. • 1748. gadā kafijas audzēšanu uzsāk Kubā, 1760. gadā – Gvatemalā, bet 1779. gadā – Kostarikā. Kafijas audzēšana un lietošana uzsāka savu triumfa gājienu pasaulē! Pašreiz pasaulē ir sastopami ap 500 dažādu kafijas koku veidu: no pundurkociņiem līdz kokiem, kuri pārsniedz 10 m augstumu. Selekcionētas vairāk kā 6000 kafijas šķirnes.
Mūsdienās pasaules mērogā kafijas audzēšana notiek, izmantojot 2 galvenos kafijas koku veidus vai to augļus – pupiņas: 1. Arabika (Cofféa arábica) – ap 65% pasaules kafijas kopprodukcijas; 2. Robusta (Coffea canephora vai Coffea robusta) – ap 30% pasaules kafijas kopprodukcijas.
Arabikas šķirnes kafijas koka augļi. Avots: http://www.flickr.com/photos/lightcliff
Robustas šķirnes kafijas koka augļi. Avots: http://www.flickr.com/photos/paulcarvill/
Dažus procentus no pasaules kafijas kopprodukcijas veido arī divi kafijas koku veidi: Liberika (Coffea liberica) un Ekscelsa (Coffea dewevrei). Pasaulē vēl tiek ražoti ap 30 – 70 citi kafijas veidi, taču tiem nav lielražošanas nozīmes.
Lūk, daži galvenie dati par to, kā atšķiras Arabikas un Robustas kafijas koku audzēšanas apstākļi un to kafija:
Raksturojums
ARABIKA ROBUSTA
Pirmais kafijas veida apraksts
1753. gads
1895. gads
Laiks no ziedēšanas līdz kafijas pupiņas nobriešanai
9 mēneši
10 – 11 mēneši
Raža (kg pupiņu/ha)
1 500 – 3 000
2 300 – 4 000
Kafijas koku sakņu sistēma
dziļa
sekla
Optimālā gada vidējā temperatūra
15 – 24° C
24 – 30° C
Optimālais nokrišņu daudzums gadā
1 500 – 2 000 mm
2 000 – 3 000 mm
Optimālais reljefa augstums
1 000 – 2 000 m
0 – 700 m
Kofeīna saturs pupiņās
0,8 – 1,4%
1,7 – 4,0%
Kafijas pupiņas forma
izstiepta , gluda virsma
ovāla
Arabikas un Robustas pupiņu salīdzinājums. Avots: www.aftouch-cuisine.com
Arabikas kafijas audzēšanai nepieciešams unikāls augstieņu tropu klimats, bet Robusta – var tikt audzēta zemienēs. Lai arī Arabikas kafijas koku ražība ir zemāka un šie koki ir vairāk pakļauti slimībām un kaitēkļiem nekā Robustas kafijas koki, tomēr Arabikas kafija aromāta ziņā tiek vērtēta augstāk nekā Robusta. Tai pašā laikā Robusta satur vairāk kofeīna un tā bieži tiek izmantota ekspresso maisījumos, kas nodrošina vairāk kvalitatīvas kafijas putiņu veidošanos un arī samazina maisījuma cenu. Pasaulē kafiju rūpnieciskos apjomos audzē, ražo un eksportē ap 70 valstīm, tādējādi nodrošinot 97% no pasaules kafijas patēriņa. 125 miljonu cilvēku visā pasaulē nodarbojās ar kafijas audzēšanu un pārstrādi, nodrošinot, ka ik gadu cilvēki uz Zemes izdzer vairāk kā 600 miljardus tasīšu kafijas.
Valstis – galvenās kafijas audzētājas pasaulē
Valstis – galvenās kafijas audzētājas pasaulē Pēc Starptautiskās kafijas organizācijas (International Coffee Organization) datiem 2011. gadā pasaulē tika saražotas 7 944 tūkstoši tonnu kafijas.
2011. gada pasaules TOP 10 valstis, kuras visvairāk ražoja kafiju (Starptautiskās kafijas organizācijas dati):
Vieta
Valsts Kafijas veids Kafijas ražošana (tūkst. tonnas) Kafijas ražošanas īpatsvars pasaulē (%)
1.
Brazīlija
Arabika un Robusta
2 609
32,8
2.
Vjetnama
Robusta
1 110
14,0
3.
Etiopija
Arabika
588
7,4
4.
Indonēzija
Arabika un Robusta
525
6,6
5.
Kolumbija
Arabika
510
6,4
6.
Indija
Arabika un Robusta
322
4,1
7.
Peru
Arabika
300
3,8
8.
Meksika
Arabika
270
3,4
9.
Hondurasa
Arabika
258
3,2
10.
Gvatemala
Arabika un Robusta
207
2,6
Kafijas cenas gadu no gada ir mainīgas pasaules tirgos. Tās ietekmē gan kafijas ražošanas apjomu svārstības, gan kafijas patēriņa izmaiņas.
Starptautiskās kafijas organizācijas dati liecina, ka 2012. gada janvārī vidējās tirgus cenas dažādām kafijas šķirnēm bija sekojošas:Colombian Mild Arabicas (Vācija) – 5,59 ASV dolāri/kg; • Citas Mild Arabicas, (Vācija) – 5,20 ASV dolāri/kg; • Brazilian Natural Arabicas (Vācija) – 5,07 ASV dolāri/kg; • Robustas (Francija) – 2,08 ASV dolāri/kg.
Kāds ir kafijas patēriņš Latvijā un mūsu kaimiņu valstīs?
Uz šo jautājumu atbildes sniedz Starptautiskās kafijas organizācijas datubāze par 2010. gadu.
Valsts
Kafijas imports (tūkst. tonnas) Kafijas reeksports (tūkst. tonnas) Kafijas gada patēriņš uz 1 iedzīvotāju (kg) Kafijas gada vidējā mazumtirdzniecības cena (ASV dolāri/kg)
Latvija
8,3
2,3
2,64
13,45
Igaunija
15,8
9,5
4,69
nav datu
Lietuva
22,5
9,2
4,09
11,84
Somija
76,4
11,6
12,12
8,13
Zviedrija
103,6
30,3
7,89
8,80
Krievija
239,5
19,8
1,57
nav datu
Ukraina
95,3
6,2
1,96
nav datu
Polija
196,7
67,4
3,40
8,02
Vācija
1236,1
692,5
6,79
10,50
Norvēģija
45,6
0,8
9,21
9,87
Secinājumi: 1. Latvijā ir visdārgākā kafija salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm. 2. Somi ir vislielākie kafijas dzērāji. Somijā to izdzer 4,6 reizes vairāk kā Latvijā. 3. Gan lietuvieši, gan igauņi dzer vairāk kafiju nekā latvieši. 4. Vēl mazāk kā Latvijā kafiju dzer tikai Krievijā un Ukrainā. Par Baltkrieviju datu nav. 5. Vācija gadā izdzer tik daudz kafijas, cik to gadā saražo visa Etiopija. 6. Brazīlijas gada kafijas kopraža nodrošinātu Latvijas kafijas patēriņu 520 gadu garumā.
Daži interesanti fakti par kafiju:
• Pirmā kafejnīca durvis vēra 1654. gadā Venēcijā. • Dažās valstīs ir speciāli svētki, kuri veltīti kafijai. Tā 12. septembris Kostarikā, 19. septembris Īrijā un 1. oktobris Japānā tiek atzīmēta kā „Kafijas diena”. • Melna kafija bez cukura nesatur kalorijas. • Kafijas koka augļi – kafijas pupiņas ir ogas. Katra oga sastāv no divām pupiņām. • Kafijas koka mūža ilgums ir gandrīz cilvēka mūža garumā – 60 līdz 70 gadi. • Voltērs vidēji dienā izdzēra ap 50 tasītes kafijas un nomira 83 gadu vecumā.
Sumatras meža kaķis jeb palmciveta. Avots:http://hk.lifestyleasia.com
• Visdārgākā un neparastākā kafija pasaulē ir “Kopi Luwak”, kura nāk no Indonēzijas, kur kafijas lauki atrodas Javas, Sumatras un Sulavesi salās. To iegūst no kafijas pupiņām, kuras pirms tam apēduši un pēc tam izkārnījuši Sumatras meža kaķi jeb palmcivetas. Palmcivetas pārtiek no kafijas krūma ogām, bet to sēklas – kafijas pupiņas – barības traktā netiek sagremotas. Vietējie iedzīvotāji salasa palmcivetu izkārnījumus un atlasa kafijas pupiņas. Kvalitātes pamatā ir palmcivetu dabiskā spēja pārtikai izvēlēties pašus gatavākos kafijas krūma augļus. Palmcivetas kuņģa sula noņem pupiņām daļu kofeīna un proteīnus, padarot kafiju maigāku. Pēc ievākšanas šīs pupiņas tiek mazgātas un pēc tam grauzdētas. Lai nesabojātu to sarežģīto smaržu, kafija tiek grauzdēta neilgu laiku. Gada laikā tiek ievākti tikai ap 500 kg „Kopi Luwak” kafijas. Šādu kafiju pārdod par aptuveni 50 ASV dolāriem tasītē.

Nobeigumā kafijas cermonija Etiopijā…

VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 10.0/10 (28 balsotāji)
Kafija – pasaules melnā mafija, 10.0 out of 10 based on 28 ratings

Atslēgvārdi: , , , ,

Komentāri

  1. lala komentē:

    27.02.2012 pulkst. 09:33(#)

    Vietējie nevis salasa, bet civetkaķi tiek turēti būros un non-stop režīmā baroti ar kafijas pupiņām.
    Ta ir pati nežēlīgāka kafija.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +6 (no 8)
  2. N.R. komentē:

    27.02.2012 pulkst. 10:39(#)

    Cik zinu no pieredzes, Igaunijā kafija ir stipri lētāka kā pie mums, tā ka mēs arī ar igauņiem tabulā turpinam izcelties s ar dārgo kafiju 🙁

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  3. N.R. komentē:

    27.02.2012 pulkst. 10:40(#)

    500Kg Kopi Luwak izklausās neticami maz, ņemot vērā cik dauz kur šo kafiju var dabūt, un tās relatīvi niecīgo cenu (50$ pie tasītes nozīmētu, ka tur neviens neko nepelna).

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  4. Nelabojams komentē:

    02.03.2012 pulkst. 20:22(#)

    Man auto bez jumta. Vīns vecs. Siers sapelējis. Kafija kaķu izd#r$ta. Suņa dzīve, vārdu sakot…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  5. Emīls komentē:

    05.03.2012 pulkst. 17:02(#)

    Dažas piezīmes no botāniķu puses. Lielāko daļu tas gan jau ka baigi neraustīs, tomēr, ja par kaut ko nebūt tiek informēta plašāka masa, nevajadzētu spraust batonus ausīs.
    Coffea arabica, Coffea robusta (jeb Coffea canephora), Coffea liberica nav vis kafijas kociņu “veidi”, bet sugas – katra ar dažādām pazīmēm. Un sugu ietveros tad arī tiek veikta selekcija, kuras rezultātā tiek radītas šķirnes.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  6. Kofeīns komentē:

    25.03.2012 pulkst. 18:15(#)

    Šķiet, ka Igaunijā kafija nav akcīzes prece un tur par katru ievesto kg. 1Ls neieripo valsts kasē.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Aptaujas rezultāti par eiro ieviešanu Latvijā

Aptaujas rezultāti par eiro ieviešanu Latvijā Noslēgusies aptauja par to, vai tiek atbalstīta eiro ieviešana Latvijā tuvākajos gados. Savu viedokli...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv