Kriminālā Rīga 2. Zādzības

01.03.2012 | kategorija Statistika | 13 komentāri

NeoGeo.lv turpina informēt par 2011. gadā notikušajiem noziegumiem Rīgā.

Vai Rīgā ir teritorijas, kuras ir īpaši kriminogēnas? Vai ir kādas vietas Rīgā, kur vairāk zog automašīnas un apzog dzīvokļus? Vai mūsu stereotipi par bīstamajām un mierīgajām vietām Rīgā ir patiesi?

Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes sniegs NeoGeo.lv, izmantojot jaunāko Latvijas Valsts policijas statistiku no Vienotā notikumu reģistra (notikumi reģistrēti sākot no 2010. gada 1. janvāra). Kā galvenais kritērijs, kas raksturo noziedzības līmeni Rīgā un tās apkaimēs, tiek izmantots noziedzības intensitātes rādītājs – noziegumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem.

Transporta līdzekļu zādzības.

2011. gadā Rīgā reģistrētas 500 transporta līdzekļu zādzības. Transporta līdzekļu zādzības Rīgā

Transporta līdzekļu zādzību sadalījums pa Rīgas apkaimēm:

Apkaimes	Iedzīvotāju skaits	Transporta līdzekļu zādzības	Transporta līdzekļu zādzības uz 10000 iedzīvotājiem
Rīga	706 413	500	7,08
Atgāzene	1097	5	45,58
Ziepniekkalns	35205	34	9,66
Bieriņi	8538	5	5,86
Pleskodāle	3697	11	29,75
Torņkalns	7406	8	10,80
Šampēteris	7179	2	2,79
Zolitūde	20145	17	8,44
Āgenskalns	28741	17	5,91
Rumbula	368	4	108,70
Ķengarags	53352	20	3,75
Šķirotava	2256	10	44,33
Maskavas forštate	32714	22	6,72
Pļavnieki	48176	27	5,60
Dārzciems	20830	13	6,24
Grīziņkalns	13691	9	6,57
Avotu ielas apkaime	22095	14	6,34
Vecpilsēta	3059	2	6,54
Centrs	34284	41	11,96
Dreiliņi	4317	2	4,63
Purvciems	62053	46	7,41
Brekši	1803	1	5,55
Brasa	14102	4	2,84
Mežciems	15884	18	11,33
Teika	30968	20	6,46
Jugla	26817	15	5,59
Bolderāja	14523	3	2,07
Daugavgrīva	9767	5	5,12
Zasulauks	9139	7	7,66
Dzirciems	13134	10	7,61
Ķīpsala	823	2	24,30
Imanta	49698	45	9,05
Iļģuciems	24893	14	5,62
Kleisti	215	2	93,02
Mežaparks	4529	9	19,87
Mīlgrāvis	4251	2	4,70
Vecmīlgrāvis	24949	9	3,61
Jaunciems	2688	1	3,72
Mangaļsala	1490	2	13,42
Vecāķi	1462	2	13,68
Pētersala – Andrejsala	5407	4	7,40
Čiekurkalns	8111	2	2,47
Sarkandaugava	19189	14	7,30

Pārējās 16 Rīgas apkaimēs Latvijas Valsts policijas Vienotā notikumu reģistrā 2011. gadā nav fiksēta neviena transporta līdzekļa zādzība.

Secinājumi par transporta līdzekļu zādzībām Rīgā 2011. gadā: 1. Rīgā vislielākā transportu līdzekļu zādzību intensitāte ir Rumbulā, kur tā 15 reizes pārsniedz Rīgas vidējo rādītāju. 2. Ļoti liela transportu līdzekļu zādzību intensitāte ir arī Šķirotavā, Atgāzenē un Kleistos. 3. No Rīgas rajoniem un priekšpilsētām vislielākā transportu līdzekļu zādzību intensitāte Zemgales priekšpilsētā (īpaši Atgāzene un Pleskodāle). 4. Vismazākā transportu līdzekļu zādzību intensitāte ir Centra rajonā. 5. No iedzīvotāju skaita ziņā lielajām Rīgas apkaimēm vislielākā transportu līdzekļu zādzību intensitāte ir Ziepniekkalnā un Imantā. Vismazākā – Ķengaragā un Pļavniekos.

Zādzības no mājokļa.

2011. gadā Rīgā reģistrētas 1 366 zādzības no mājokļiem. Zādzības no mājokļiem Rīgā

Zādzību no mājokļiem sadalījums pa Rīgas apkaimēm:

Apkaimes	Iedzīvotāju skaits	Zādzības no mājokļiem	Zādzības no mājokļiem uz 10000 iedzīvotājiem
Rīga	706 413	1366	19,34
Bišumuiža	2440	5	20,49
Atgāzene	1097	1	9,12
Ziepniekkalns	35205	40	11,36
Bieriņi	8538	15	17,57
Pleskodāle	3697	10	27,05
Torņkalns	7406	15	20,25
Šampēteris	7179	6	8,36
Zolitūde	20145	12	5,96
Āgenskalns	28741	73	25,40
Beberbeķi	432	1	23,15
Dārziņi	2380	5	21,01
Rumbula	368	3	81,52
Ķengarags	53352	112	20,99
Šķirotava	2256	2	8,87
Maskavas forštate	32714	61	18,65
Pļavnieki	48176	45	9,34
Dārzciems	20830	22	10,56
Grīziņkalns	13691	70	51,13
Avotu ielas apkaime	22095	109	49,33
Vecpilsēta	3059	13	42,50
Centrs	34284	161	46,96
Dreiliņi	4317	6	13,90
Purvciems	62053	102	16,44
Brekši	1803	3	16,64
Brasa	14102	35	24,82
Mežciems	15884	20	12,59
Teika	30968	58	18,73
Berģi	3099	4	12,91
Jugla	26817	50	18,64
Bolderāja	14523	30	20,66
Daugavgrīva	9767	20	20,48
Zasulauks	9139	19	20,79
Dzirciems	13134	28	21,32
Ķīpsala	823	5	60,75
Imanta	49698	59	11,87
Iļģuciems	24893	45	18,08
Mežaparks	4529	6	13,25
Mīlgrāvis	4251	4	9,41
Vecmīlgrāvis	24949	35	14,03
Jaunciems	2688	5	18,60
Vecdaugava	1366	7	51,24
Vecāķi	1462	1	6,84
Pētersala – Andrejsala	5407	16	29,59
Čiekurkalns	8111	6	7,40
Sarkandaugava	19189	21	10,94

Pārējās 13 Rīgas apkaimēs Latvijas Valsts policijas Vienotā notikumu reģistrā 2011. gadā nav fiksēta neviena zādzība no mājokļa.

Secinājumi par zādzībām no mājokļiem intensitāti Rīgā 2011. gadā: 1. Uzmanieties, dzīvojot Rumbulā, – vislielākais risks, ka apzags jūsu dzīvokli! Otra bīstamākā apkaime – Ķīpsala. 2. Īpaši aktīvi zagļi pa dzīvokļiem siro arī Grīziņkalnā, Avotu ielas apkaimē, Centrā, Vecpilsētā un Vecdaugavā. 3. No Rīgas rajoniem un priekšpilsētām vislielākā zādzību no mājokļiem intensitāte ir Centra rajonā. 4. Vismazākā zādzību no mājokļiem intensitāte ir Zemgales priekšpilsētā (izņemot Pleskodāli un Āgenskalnu). Otrs drošākais ir Ziemeļu rajons (izņemot Vecdaugavu un Pētersalu – Andrejsalu). 5. No iedzīvotāju skaita ziņā lielajām Rīgas apkaimēm vislielākā mājokļu zādzību intensitāte ir Ķengaragā un Teikā. Vismazākā – Zolitūdē un Pļavniekos.

Velosipēdu zādzības.

2011. gadā Rīgā reģistrētas 54 velosipēdu zādzības. Velosipēdu zādzības Rīgā

Velosipēdu zādzību sadalījums pa Rīgas apkaimēm:

Apkaimes	Iedzīvotāju skaits	Velosipēdu zādzības	Velosipēdu zādzības uz 10000 iedzīvotājiem
Rīga	706 413	54	0,76
Ziepniekkalns	35205	2	0,57
Zolitūde	20145	1	0,50
Āgenskalns	28741	4	1,39
Ķengarags	53352	3	0,56
Maskavas forštate	32714	2	0,61
Pļavnieki	48176	1	0,21
Dārzciems	20830	1	0,48
Grīziņkalns	13691	4	2,92
Avotu ielas apkaime	22095	6	2,72
Vecpilsēta	3059	5	16,35
Centrs	34284	17	4,96
Purvciems	62053	1	0,16
Teika	30968	1	0,32
Berģi	3099	1	3,23
Zasulauks	9139	1	1,09
Dzirciems	13134	3	2,28
Vecmīlgrāvis	24949	1	0,40

Pārējās 41 Rīgas apkaimēs Latvijas Valsts policijas Vienotā notikumu reģistrā 2011. gadā nav fiksēta neviena velosipēda zādzība.

Secinājumi par velosipēdu zādzību intensitāti Rīgā 2011. gadā: 1. Rīgas Vecpilsēta – visbīstamākā vieta, kur velosipēds tiks nozagts. 2. Velosipēda nozagšanas liela riska apkaimes – Centrs un Berģi. 3. Kopumā Centra rajons ir visbīstamākais rajons no velosipēda nozagšanas aspekta. Drošākais rajons – Ziemeļu rajons. 4. Visticamāk, ka liela daļa velosipēdu zādzību faktu nav nonākuši līdz Latvijas Valsts policijas Vienotā notikumu reģistra datu bāzei.

Nākamajos rakstos NeoGeo.lv turpinās informēt savus lasītājus par situāciju Rīgā huligānisma, narkomānijas un citu likumpārkāpumu jomā.

Raksta vērtējums: 8.8/10 (18 balsotāji)

Kriminālā Rīga 2. Zādzības, 8.8 out of 10 based on 18 ratings

Atslēgvārdi: cilvēki, Latvija, noziedzība, Rīga

Iesaki:

Komentāri

zais komentē:

01.03.2012 pulkst. 13:38(#)

Neskatoties uz sākotnējiem komentāriem, autori no kļūdām nevēlas mācīties. Nu nav šis datu attēlojums objektīvs. ņemam par piemēru zādzības no mājokļiem – Rumbula ar 3 notikumiem ir kriminogēnākā vieta? Tāpat ar velosipēdu zādzībām (zādzību) Berģos… Tiešām, tiešām?
Karte arī nav mainījusies. Zilās tērcītes piezīmēšana situāciju nelabo… Šeit ir nepieciešams atsevišķi grafiski kartē attēlot arī iedzīvotāju skaitu, ko ļoti noderētu kombinēt ar dzīvojamās un rūpnieciskās/nedzīvojamās zonas attēlojumu. Savādāk, neiedziļinoties skaitļos, nezinātājs var padomāt, ka tā pati Rumbula ir kāds guļamrajons…
Tad arī varētu skatīt korelācijas starp likumpārkāpumu absolūto skaitu un iedzīvotāju skaitu. Pašlaik intensitāte rada nepilnīgu priekšstatu par to, kur notiek vairāk notikumu. Ja es dzīvoju Centrā, kur iedzīvotāju skaits ir 11x lielāks kā Vecrīgā, tikai teorētiski (procentuāli) pastāv mazāka iespēja, ka man tiks nozagts velosipēds, lai gan šeit reģistrēto zādzību skaits ir vislielākais. Līdz ar to mani šī procentuālā intensitāte uztrauks mazāk, nekā absolūtais zādzību skaits.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +3 (no 5)
NeoGeo.lv komentē:

01.03.2012 pulkst. 14:57(#)

Atbilde zais.

1. NeoGeo.lv neko neparastu neizdomā, bet pielieto tieši to pašu aprēķinu metodi, kuru bieži izmanto statistikas vajadzībām. Tikai nesakiet, ka Jūs pirmo reizi redziet notikumu intensitātes rādītāju – notikumu skaits uz N iedzīvotāju skaitu.
2. Dati par iedzīvotājiem Rīgas apkaimēs ir redzami tabulā un tika izmantoti kartes sastādīšanā.
3. Netiek rēķināta nekāda procentuālā intensitāte, kuru Jūs pieminiet. Ja nav izprotams jēdziens “notikumu skaits uz n-to iedzīvotāju skaitu”, tad varam uzrakstīt arī formulu.
4. Par datu apjomu ir atbildīgi Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Vienotais notikumu reģistrs” realizētāji, kura izveidē ir izmantota Latvijas un Eiropas nauda. Ja šajā reģistrā ir tikai kāda ļoti samazināta izlase no kopējo noziegumu skaita, tad rodas jautājums, kam šie dati vispār ir vajadzīgi?

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: 0 (no 4)
RedStar7 komentē:

01.03.2012 pulkst. 15:38(#)

Varbūt būtu vērts uzrakstīt arī šo datu analīzi. Citādi es kā lasītājs no bildītes noprotu ka, piemēram, Kleistos šausmīgi zog automašīnas, kas reāli ir tikai divi gadījumi gada laikā.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: -1 (no 3)
juris1c komentē:

01.03.2012 pulkst. 21:25(#)

Tās, piemēram, 54 velosipēdu zādzības noderīgāk izskatītos kā konkrēti punkti kartē, nevis sagrupēti pa padsmit rajoniem.

Vispār gadījumu skaits tik neliels, ka nekādus prātīgus secinājumus veikt nesanāk.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: -1 (no 3)
zais komentē:

02.03.2012 pulkst. 11:23(#)

Paldies, neogeo, taču dažas lietas ir pārprastas.

Gluži labi zinu šādu intensitātes rādītāju, taču to, manuprāt, ir lietderīgāk pielietot lielākām teritorijām. Bet, lai nu paliek.
Par iedzīvotāju skaitu – piekritīsiet taču, ka grafisks attēlojums kartē būtu vieglāk uztverams. Kādēļ gan tad vispār vajag karti, ja visus datus var redzēt tabulā? (tas tā, retoriski)
Par %. Es runāju par notikumu skaitu abs.skaitļos noteiktā teritorijas vienībā, nevis jūsu aprēķināto attiecību pret 10K iedzīvotājiem, kuru varbūt šajā teritorijā nemaz nav. Tur tā atšķirība. Jūsu izmantotai metodikai nav nekādas vainas, taču, ja blakus noliktu karti ar iedzīvotāju skaitu un karti ar notikumu skaitu abs.skaitļos, būtu vieglāk analizēt situāciju. Vismaz no mana skatu punkta (:
Par datiem. VNR pašlaik izmanto tikai Valsts policija un skaidrības labad jāsaka, ka tas ir viņu elektroniskais darba žurnāls. Tas nozīmē, ka tā datus nedrīkst uzskatīt par 100% korektiem, ja vēlamies +/- precīzi analizēt kriminogēno situāciju. Juridiski atzīta informācija par reģistrētajiem noziedzīgiem nodarījumiem ir Kriminālprocesa informācijas sistēmā (Ministru kabineta 2010.gada noteikumi nr.850), kuram ziņas sniedz visas izmeklēšanas iestādes. Savukārt šajā reģistrā tiek iekļauta sākotnējā informācija par notikumiem, kas var atšķirties no vēlākās notikuma juridiskās kvalifikācijas. Līdz ar to sākotnējā informācija var arī nebūt aktualizēta. Ceru, ka izskaidroju saprotami.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: 0 (no 0)
zais komentē:

02.03.2012 pulkst. 11:25(#)

Juris1c – punktus kartē vari apskatīties elektroniskā pakalpojuma ietvaros latvija.lv. Jāsaka, ka arī tas risinājums nav pilnīgi perfekts, bet labāks par neko

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: 0 (no 0)
zais komentē:

02.03.2012 pulkst. 11:28(#)

Neogeo, aizmirsu vienu lietu – no kurienes dati par iedzīvotāju skaitu? Nevis kopējie, kurus var dabūt CSP DB, bet pa apkaimēm? Profesionāla interese, lai zinātu, cik ticami

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: 0 (no 0)
NeoGeo.lv komentē:

02.03.2012 pulkst. 13:36(#)

Paldies par Jūsu komentāriem un skaidrojumiem!

1. NeoGeo.lv svarīga tradīcija ir daudzas lietas vizualizēt kartēs. Tāpēc mūsu raksti un pētījumi bez kartēm mums šķiet “skumīgi”. Karte noteikti sniedz labāku kopskatu un atklāj dažkārt neuztveramas lietas.

2. Piekrītam Jums, ka daudzas lietas un parādības var analizēt dažādi, t.sk. padziļināti un izmantojot citus un dažādus kritērijus. Viens piemērs, Šķirotavā un Rumbulā ir maz iedzīvotāju, bet ir liela intensitāte auto zādzībām uz 10 000 iedzīvotājiem. Tātad viens no skaidrojumiem varētu arī būt lielā auto koncentrācija šajās apkaimēs. Tātad arī zagļiem lielāka izvēle.

3. NeoGeo.lv strādā ar publiski brīvi pieejamiem datiem, tādējādi nodrošinot mūsu daudzajiem lasītājiem papildus info par mūsu dzīvi.

4. Vienmēr esam pateicīgi visiem mūsu lasītājiem, kuri ar komentāru palīdzību precizē un dažkārt pat labo mūsu informāciju.

5. Informācija par Rīgas apkaimju robežām un iedzīvotāju skaitu ir iegūta no Rīgas pašvaldības un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (apkaimes.lv) mājas lapām. Par to jau minējām 1. rakstā.

VN:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: 0 (no 0)
ups komentē:

05.03.2012 pulkst. 12:41(#)

…Jo maskavas hūdā vienkārši nav ko zagt…

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: 0 (no 0)
līmenis komentē:

10.03.2012 pulkst. 13:51(#)

Mājas lapa ir interesanta un vajadzīga, bet līmenis vēl stipri jāuzlabo. Daži raksti bezjēdzības ziņā līdzinās viduslaiku teologu spriedelējumiem par to, cik eņģeļi var sasēsties uz adatas gala. Arī raksts par kriminālo Rīgu – stipri primitīvs. Nu nevar noziedzības intensitāti vērtēt pēc noziegumu skaita uz apkaimes iedzīvotāju daudzumu! Svarīgi ir arī tas, cik cilvēki regulāri uzturas apkaimē darba darīšanās vai caurbraucot un desmitiem citu statistiski nozīmīgu faktoru.

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: 0 (no 0)
NeoGeo.lv komentē:

11.03.2012 pulkst. 20:27(#)

Atbilde – līmenim.
Paldies par labiem vārdiem komentāra sākuma daļā.
Nevaram piekrist Jūsu komentāra secinājumam par “viduslaiku teologu spriedelējumiem “.
Lielākā daļa Rīgas apkaimju iedzīvotāju skaita ziņā pārspēj lielāko daļu Latvijas pilsētu un novadu. Kriminālā situācija tur tiek rēķināta arī pēc šīs metodes.
Cilvēki brīvi pārvietojas visā Latvijā, t.sk. katru dienu Rīgā iebrauc, strādā, caurbrauc ap 0,5 miljoni citu Latvijas iedzīvotāju, ārzemnieku u.c. Tad mēs Rīgā kopumā arī neko nevaram analizēt?
Ja kādā Rīgas ne tik apdzīvotā apkaimē noziedzības intensitāte ir būtiski palielināta, tad tieši šis faktors uzrāda to, ka šajā teritorijā ir vai nu noziedzībai labvēlīga vide vai nu apkaimē ir būtiski palielināts iedzīvotāju pieplūdums, kas “nes sev līdzi” arī kriminālos gadījumus.
Protams, ka apjomīgas kriminālās statistikas analīze ir veicamas ilgstošā laika periodā un ietverot dažādu faktoru ietekmi.
NeoGeo.lv vienmēr pēta un raksta, orientējoties uz to, lai mūsu rakstus lasītājs varētu viegli uztvert un izprast pašu galveno.
Ja kādam ar to ir par maz, tad protams var doties uz zinātniskām bibliotēkām vai kaut ko interesantu izdomāt pašam.

VN:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: 0 (no 0)
Uldis komentē:

15.03.2012 pulkst. 19:35(#)

Nav slikta statistika. Tikai Vecdaugavā zinu ka vietējie bijušie bandīti pensijā zagļus narkomānus pārmāca divreiz mēnesī. Tātad šai statistikai vēl graujošāki cipari…

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: 0 (no 0)
ļoša komentē:

19.03.2012 pulkst. 02:06(#)

Jo vairāk krievu jo zābdzību intensitāte lielāka..vai ta nav vieglāk viņus deportēt?

VA:F [1.9.22_1171]
Vērtējums: +1 (no 1)

Kriminālā Rīga 2. Zādzības

Vai Rīgā ir teritorijas, kuras ir īpaši kriminogēnas? Vai ir kādas vietas Rīgā, kur vairāk zog automašīnas un apzog dzīvokļus? Vai mūsu stereotipi par bīstamajām un mierīgajām vietām Rīgā ir patiesi?

Transporta līdzekļu zādzības.

Zādzības no mājokļa.

Velosipēdu zādzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Nosūtīt ziņojumu

Read previous post:

Kafija – pasaules melnā mafija