Cik izmaksā karalis?

05.03.2012 |  kategorija Tas ir interesanti  |  4 komentāri draugiem.lv

Mūsdienās pasaulē ir 44 valstis, kurās lielākā vai mazākā mērā valsts vara ir monarhu rokās. Visu šo valstu kopplatība apmēram 26,6 miljoni km² (18% no Zemes sauszemes kopplatības), un tajās kopā dzīvo aptuveni 544 miljoni iedzīvotāju (8% no Zemes iedzīvotājiem). Monarha tituli mūsdienu pasaulē mēdz būt dažādi – karaļi un karalienes, sultāni, emīri un prinči, kā arī lielhercogs, imperators un pāvests. Monarha troni ieņem pēc radniecības principa, un parasti tas ir uz visu mūžu.
Atkarībā no monarha varas apjoma un monarhijas tradicionālās uzbūves monarhiju veidi dažādās pasaules valstīs ir atšķirīgi: • Absolūtā monarhija – monarhija ar neierobežotu monarha varu (Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, Omāna, Katara un Bruneja). • Konstitucionālā monarhija – monarhija, kurā monarha vara ir ierobežota ar konstitūciju, nerakstītiem likumiem vai tradīcijām. • Teokrātiskā monarhija – monarhija, kurā politiskā vara pieder baznīcas galvai vai teoloģiskam līderim (Vatikāns).
Nīderlandes karaliene Beatrikse. Avots: www.flickr.com/photos/devos/
Lielākā daļa pašreizējo monarhiju ir konstitucionālās monarhijas, kuras savukārt var iedalīt vēl divos paveidos: • Parlamentārā monarhija – monarham nav nozīmīgu valsts varas pilnvaru salīdzinājumā ar parlamentu un valdību. Monarham vairāk ir valsts reprezentācijas vai ceremoniāla loma. Monarha statuss gan juridiski, gan fiziski ir ierobežots gandrīz visās valsts varas sfērās.
Parlamentārās monarhijas valstis ir:
Lielbritānija
Nīderlande
Beļģija
Dānija
Norvēģija
Zviedrija
Spānija
Andora
Grenāda
Japāna
Kanāda
Austrālija
Jaunzēlande
Sentvinsenta un Grenadīnas
Sentkitsa un Nevisa
Antigva un Barbuda
Bahamas
Barbadosa
Beliza
Jamaika
Lesoto
Malaizija
Papua – Jaungvineja
Sentlusija
Tuvalu
Zālamana salas
Duālā monarhija – monarha varu ierobežo konstitūcija, taču monarham ir saglabātas diezgan plašas varas pilnvaras. Kā, piemēram, monarha vara ir ierobežota likumdošanas jomā, tomēr monarham ir neierobežotas tiesības atlaist parlamentu un veto tiesības uz pieņemamajiem likumiem. Arī valdību var formēt monarhs, tāpēc arī monarham ir reālā vara valsts pārvaldē.
Duālās monarhijas valstis ir:
Jordānija
Kuveita
Luksemburga
Monako
Lihtenšteina
Bahreina
Butāna
Kambodža
Maroka
Svazilenda
Taizeme
Tonga
Pasaules valstu monarhijas (sarkanā krāsā – konstitucionālās monarhijas, rozā – absolūtās monarhijas).
Dānijas karaliene Margrēte II. Avots: www.flickr.com/photos/kvasir79/
Salīdzinoši bieži atsevišķās monarhijas valstīs atskan runas par to, vai monarhija šajās valstīs ir nepieciešama. Par to gan atklāti atļaujas diskutēt tikai konstitucionālās monarhijas valstīs.
Ko labu vai sliktu valstij dod monarhija?

Lūk, daži monarhijas aizstāvju argumenti: 1. Nākamo monarhu jau no mazotnes audzina ar nodomu, ka tas būs valsts vadītājs, tāpēc tas nodrošina, ka viņam tiks ieaudzinātas tās rakstura īpašības un citas iemaņas, kuras nepieciešamas tādam statusam. Nepilnīgas demokrātijas apstākļos pie valsts varas var nonākt nekompetenti un ļaundarīgi cilvēki. 2. Monarhs ir ieinteresēts atstāt savam pēctecim plaukstošu valsti, tāpēc darīs visu, lai pats to tādu veidotu. 3. Monarhs ļoti izteikti apzinās savu atbildību par valsti un tautu. 4. Monarhija nodrošina valsts vienotību un veicina varas sistēmas stiprumu. 5. Monarhs ir pāri visām politisko partiju interesēm, kuras dažkārt ir gan populistiskas, gan savtīgas, tāpēc tas ir neuzpērkams un neitrāla politiska figūra. 6. Monarha ilgstošais valdīšanas laiks ir stabila garantija daudzu ilgtermiņa valsts projektu un pārmaiņu realizācijai. Lūk, daži monarhijas noliedzēju argumenti: 1. Monarhi nav neviena priekšā juridiski atbildīgi, tāpēc neapdomīgi var tikt pieņemt lēmumi, kuri var kaitēt valstij. 2. Monarhija nav demokrātiska. 3. Monarhija valstij izmaksā dārgi.

Lielbritānijā ir kustība Republic, kuras mērķis ir demokrātiskā veidā panākt to, lai Lielbritānija atteiktos no monarhijas. Viens no šīs kustības argumentiem ir tas, ka monarhijas uzturēšanai tiek tērēti milzīgi valsts finanšu līdzekļi.

Šādi ir Republic dati par to, cik gadā valstij izmaksā dažu Eiropas monarhiju uzturēšana.
Valsts
2010. gada valsts izdevumi monarhijas uzturēšanai (miljoni sterliņu mārciņu) Monarhijas uzturēšanas izdevumi uz 1 valsts iedzīvotāju (sterliņu mārciņu)
Lielbritānija
202,4
3,23
Nīderlande
88,3
5,42
Norvēģija
23,9
4,78
Dānija
10,5
1,90
Zviedrija
10,2
1,10
Beļģija
9,7
0,93
Luksemburga
7,8
15,60
Spānija
7,4
0,16
Monarhu uzturēšanai valsts nauda tiek tērēta: • valstu reprezentāciju nodrošināšanai; • monarhu īpašumu uzturēšanai; • ceļojumu, komunikāciju un sabiedrisko attiecību izdevumiem; • drošības nodrošināšanai; • apkalpojošā personāla un administratīvā aparāta uzturēšana.
Beļģijas karalis Alberts II. Avots: www.flickr.com/photos/saigneurdeguerre/
Republic aprēķinājusi, ka Lielbritānijai monarhijas uzturēšana gadā izmaksā tik pat daudz, cik kāds no zemāk minētajiem izdevumiem: • 9 560 medmāsu uzturēšana; • 8 200 policistu uzturēšana; • Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas tēriņi armijas ēdināšanai; • Oksfordas pašvaldības gada sociālais budžets; • Veselības aizsardzības departamenta gada izdevumi vēža ārstēšanas zāļu iegādei;
Taču dažādu Eiropas monarhiju valstu iedzīvotāju aptaujas liecina, ka to tautas nealkst atteikties no saviem monarhiem. Viņi ir gatavi ik gadu maksāt katrs no saviem maciņiem dažus eiro, lai uzturētu savus karaļus, karalienes, prinčus un hercogus.
2011. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas norāda, ka apmierināti ar saviem monarhiem ir: • 80% dāņu; • 75% nīderlandiešu; • 80% norvēģu; • 67% britu.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.3/10 (24 balsotāji)
Cik izmaksā karalis?, 9.3 out of 10 based on 24 ratings

Atslēgvārdi: , , ,

Iepriekšējais raksts:
Kriminālā Rīga 2. Zādzības
Nākošais raksts:
Ziņu vakuuma zona

Komentāri

  1. eldberg komentē:

    05.03.2012 pulkst. 14:16(#)

    bet monarhijas tak arī nopelna 😉

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 3)
  2. -> Mārtiņš komentē:

    05.03.2012 pulkst. 20:32(#)

    http://www.youtube.com/watch?v=bhyYgnhhKFw

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 3)
  3. Osis komentē:

    06.03.2012 pulkst. 21:32(#)

    Monarhijas veicina tūrismu pieplūdumu (karaliskās kāzas, karalisko gvardu parādes utt.), kā arī no monarhijas izdevumiem būtu jāatņem prezidenta uzturēšanas izdevumi (monarhijās prezidents nav nepieciešams).

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  4. Artūrs komentē:

    07.03.2012 pulkst. 12:51(#)

    Kas ir 5 mārciņas Lielbritānijā? Vienas stundas likme pilsonim? Šaubos, ka tas liekas tik briesmīgi. Tas tomēr ir valsts tēls! Ja vien to lietu vairāk attīstītu un piedomātu, varētu panākt vēl lielāku efektu.
    Nu, labi.. es nezinu patiesībā, kāds ir efekts no pašreizējām monarhu darbībām, bet slikti jau tas nav.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Kriminālā Rīga 2. Zādzības

Kriminālā Rīga 2. Zādzības Vai ir kādas vietas Rīgā, kur vairāk zog automašīnas un apzog dzīvokļus?

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv