Mūsdienās pasaulē ir 44 valstis, kurās lielākā vai mazākā mērā valsts vara ir monarhu rokās. Visu šo valstu kopplatība apmēram 26,6 miljoni km² (18% no Zemes sauszemes kopplatības), un tajās kopā dzīvo aptuveni 544 miljoni iedzīvotāju (8% no Zemes iedzīvotājiem). Monarha tituli mūsdienu pasaulē mēdz būt dažādi – karaļi un karalienes, sultāni, emīri un prinči, kā arī lielhercogs, imperators un pāvests. Monarha troni ieņem pēc radniecības principa, un parasti tas ir uz visu mūžu.

Atkarībā no monarha varas apjoma un monarhijas tradicionālās uzbūves monarhiju veidi dažādās pasaules valstīs ir atšķirīgi: • Absolūtā monarhija – monarhija ar neierobežotu monarha varu (Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, Omāna, Katara un Bruneja). • Konstitucionālā monarhija – monarhija, kurā monarha vara ir ierobežota ar konstitūciju, nerakstītiem likumiem vai tradīcijām. • Teokrātiskā monarhija – monarhija, kurā politiskā vara pieder baznīcas galvai vai teoloģiskam līderim (Vatikāns).

Lielākā daļa pašreizējo monarhiju ir konstitucionālās monarhijas, kuras savukārt var iedalīt vēl divos paveidos: • Parlamentārā monarhija – monarham nav nozīmīgu valsts varas pilnvaru salīdzinājumā ar parlamentu un valdību. Monarham vairāk ir valsts reprezentācijas vai ceremoniāla loma. Monarha statuss gan juridiski, gan fiziski ir ierobežots gandrīz visās valsts varas sfērās.

Parlamentārās monarhijas valstis ir:
Lielbritānija
Nīderlande
Beļģija
Dānija
Norvēģija
Zviedrija
Spānija
Andora
Grenāda
Japāna
Kanāda
Austrālija
Jaunzēlande
Sentvinsenta un Grenadīnas
Sentkitsa un Nevisa
Antigva un Barbuda
Bahamas
Barbadosa
Beliza
Jamaika
Lesoto
Malaizija
Papua – Jaungvineja
Sentlusija
Tuvalu
Zālamana salas

• Duālā monarhija – monarha varu ierobežo konstitūcija, taču monarham ir saglabātas diezgan plašas varas pilnvaras. Kā, piemēram, monarha vara ir ierobežota likumdošanas jomā, tomēr monarham ir neierobežotas tiesības atlaist parlamentu un veto tiesības uz pieņemamajiem likumiem. Arī valdību var formēt monarhs, tāpēc arī monarham ir reālā vara valsts pārvaldē.

Duālās monarhijas valstis ir:
Jordānija
Kuveita
Luksemburga
Monako
Lihtenšteina
Bahreina
Butāna
Kambodža
Maroka
Svazilenda
Taizeme
Tonga

Pasaules valstu monarhijas (sarkanā krāsā – konstitucionālās monarhijas, rozā – absolūtās monarhijas). Salīdzinoši bieži atsevišķās monarhijas valstīs atskan runas par to, vai monarhija šajās valstīs ir nepieciešama. Par to gan atklāti atļaujas diskutēt tikai konstitucionālās monarhijas valstīs.

Ko labu vai sliktu valstij dod monarhija?

Lielbritānijā ir kustība Republic, kuras mērķis ir demokrātiskā veidā panākt to, lai Lielbritānija atteiktos no monarhijas. Viens no šīs kustības argumentiem ir tas, ka monarhijas uzturēšanai tiek tērēti milzīgi valsts finanšu līdzekļi.

Šādi ir Republic dati par to, cik gadā valstij izmaksā dažu Eiropas monarhiju uzturēšana.

Valsts	2010. gada valsts izdevumi monarhijas uzturēšanai (miljoni sterliņu mārciņu)	Monarhijas uzturēšanas izdevumi uz 1 valsts iedzīvotāju (sterliņu mārciņu)
Lielbritānija	202,4	3,23
Nīderlande	88,3	5,42
Norvēģija	23,9	4,78
Dānija	10,5	1,90
Zviedrija	10,2	1,10
Beļģija	9,7	0,93
Luksemburga	7,8	15,60
Spānija	7,4	0,16

Monarhu uzturēšanai valsts nauda tiek tērēta: • valstu reprezentāciju nodrošināšanai; • monarhu īpašumu uzturēšanai; • ceļojumu, komunikāciju un sabiedrisko attiecību izdevumiem; • drošības nodrošināšanai; • apkalpojošā personāla un administratīvā aparāta uzturēšana.

Republic aprēķinājusi, ka Lielbritānijai monarhijas uzturēšana gadā izmaksā tik pat daudz, cik kāds no zemāk minētajiem izdevumiem: • 9 560 medmāsu uzturēšana; • 8 200 policistu uzturēšana; • Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas tēriņi armijas ēdināšanai; • Oksfordas pašvaldības gada sociālais budžets; • Veselības aizsardzības departamenta gada izdevumi vēža ārstēšanas zāļu iegādei;

Taču dažādu Eiropas monarhiju valstu iedzīvotāju aptaujas liecina, ka to tautas nealkst atteikties no saviem monarhiem. Viņi ir gatavi ik gadu maksāt katrs no saviem maciņiem dažus eiro, lai uzturētu savus karaļus, karalienes, prinčus un hercogus.

2011. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas norāda, ka apmierināti ar saviem monarhiem ir: • 80% dāņu; • 75% nīderlandiešu; • 80% norvēģu; • 67% britu.

Cik izmaksā karalis?, 9.3 out of 10 based on 24 ratings