Ieskats HIV/AIDS rašanās vēsturē.

---

• Viena no versijām, ka HIV ir radies Āfrikas rietumos un tās vidienē, kur tas ir bijis izplatīts pērtiķiem. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā HIV no pērtiķiem nonāca pie cilvēkiem. • Pirmais dokumentētais HIV gadījums ir konstatēts 1959. gadā Lielbritānijā. Vēl atsevišķi gadījumi konstatēti 1960. gadā (Kongo Demokrātiskā Republika) un 1969. gadā (ASV). 20. gadsimta beigās veiktās ģenētiskās analīzes uzrādīja, ka mirušie ir bijuši HIV inficēti. • Pirmie plašākie HIV gadījumi tika aprakstīti 1978. gadā Ņujorkā. • 1981. gada sākumā gados jaunam slimniekam konstatēja ādas audzēju, kas parasti veidojas cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma. Sākumā ASV lielajās pilsētās, galvenokārt Ņujorkā, Sanfrancisko un Losandželosā, lēnām pieauga šādu slimnieku skaits. 1981. gada beigās ASV jau bija fiksēti apmēram 30 šādi visai neparasti saslimšanas gadījumi. Visi slimnieki, smagi nomocījušies, mira. • Drīzumā Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pārpludināja ziņojumi par desmitiem, simtiem šādu gadījumu – sākumā no ASV, bet vēlāk arī no citām valstīm. Jau pašu pirmo slimnieku izmeklēšanas rezultāti norādīja uz to, ka viņiem bojāta imūnsistēma. Tieši šai sistēmai ir būtiska nozīme organisma aizsardzībā pret infekcijām un audzēju veidošanos. • Jaunajai slimībai vajadzēja dot nosaukumu. Tika dots nosaukums – AIDS. • Pirmie AIDS gadījumi tika reģistrēti tikai vīriešu homoseksuālistu vidū, tāpēc slimību mēģināja sasaistīt ar šo cilvēku dzimumdzīvi. Taču jau 1982. gadā AIDS konstatēja arī tādiem slimniekiem, kuriem izdarīta asins pārliešana, pēc tam arī narkomāniem, kas ievada narkotiskās vielas vēnā. Sākotnēji uzskatīja, ka inficēšanās ar HIV vīrusu heteroseksuālos dzimumkontaktos notiek reti, tomēr drīz konstatēja, ka šis uzskats ir maldīgs. • Epidemioloģiskie pētījumi norādīja, ka slimībai varētu būt infekciozs raksturs, ka tā tiek pārnesta no slimnieka uz veselu cilvēku ar asinīm vai citiem organisma šķidrumiem. ASV sabiedrībā izcēlās panika, jo nezināmai slimībai bija vīrusu infekcijas raksturs, tās izraisītājs bija nezināms, nebija skaidra tās ārstēšana. Slimnieki, kuru organisms kļuva nespējīgs pretoties infekcijām, mira aptuveni 1 gada laikā. ASV statistikas dati uzrādīja, ka saslimušo skaits katru pusgadu dubultojās. • 1983. gadā franču pētnieki L.Montanjē vadībā, kā arī 1984. gadā R.K. Gallo un Dž.Levi ASV izolēja vīrusu no slimnieku limfocītiem. Pašlaik ir pierādīta saslimšanas etioloģija un no slimnieku limfocītiem, asinīm, siekalām, maksts izdalījumiem un spermas var izolēt vīrusu, pret kuru slimnieku asinīs konstatē antivielas. Starptautiskā taksonomijas komisija ierosinājusi vīrusu saīsināti apzīmēt – HIV, kura latviskais nosaukums ir- cilvēka imūndeficīta vīruss.

Lūk, kādu informāciju sniedz Latvijas Infektoloģijas centrs.

---

HIV/AIDS gadījumi Latvijā tiek reģistrēti kopš 1987. gada. Pirmie HIV gadījumi Latvijā tāpat kā citur pasaulē tika atklāti starp vīriešiem, kas to bija ieguvuši homoseksuālu dzimumkontaktu rezultātā. 1990.gadā atklāja pirmo gadījumu, kad heteroseksuālu dzimumkontaktu ceļā bija inficējusies sieviete. Līdz deviņdesmito gadu vidum infekcija praktiski izplatījās tikai dzimumkontaktos, un katru gadu tika atklāti samērā maz jauni HIV gadījumi. 1997.gads iezīmēja jaunu pavērsienu – HIV infekcija iekļuva injicējamo narkotiku lietotāju vidē un kopīgu narkotiku injicēšanas piederumu lietošanas rezultātā ļoti strauji izplatījās šajā populācijā. Visaugstākais gada laikā reģistrētais rādītājs – 807 HIV gadījumi – bija 2001.gadā, un kopš tā laika jauno (attiecīgā gada laikā reģistrēto) gadījumu skaits ievērojami samazinājies.