Lietainākās vietas pasaulē

24.05.2012 |  kategorija Dabas parādības  |  3 komentāri draugiem.lv

Avots: www.flickr.com/photos/lilkron992
Diezgan bieži mūsu cilvēki saka: „Pie mums Latvijā bieži līst lietus. Līst pavasarī, vasarā un rudenī, līst visu laiku. Visur ir peļķes, un viss ir izmircis”. Zināma taisnība jau ir, tomēr viss ir jāskata salīdzinājumā. NeoGeo.lv iepazīstinās jūs ar lietainākajām vietām uz planētas. Lai labāk spētu izprast ekstrēmo nokrišņu apjomu atšķirības pasaulē, iepazīsimies ar datiem par vidējo nokrišņu daudzumu Latvijā. Valdošās mitrās jūras gaisa masas nodrošina esošo nokrišņu daudzumu Latvijā. Vidēji gadā Latvijā nokrīt 600 – 700 mm nokrišņu. Vislielākais nokrišņu daudzums ir Rietumkursas augstienes un Vidzemes augstienes rietumu nogāzēs (750 – 850 mm gadā), vismazākais – Zemgale līdzenuma rietumu daļā, Rīgas līča piekrastē un Lubānas līdzenumā (500 – 600 mm gadā). Pasaulē nokrišņu daudzums ir ļoti nevienmērīgs. Kartē var iepazīties ar gada vidējo nokrišņu daudzumu dažādās pasaules vietās.
Pasaules nokrišņu karte
Avots: http://www.climate-charts.com
Standarta NOAA lietusmērītājs. Avots:http://en.wikipedia.org
Nokrišņu daudzums tiek mērīts milimetros (mm). 1 mm nokrišņu atbilst vienam litram ūdens uz katru kvadrātmetru mērījumu veikšanas vietā. Tādējādi, Latvijā, kur vidēji gadā nokrīt 600 – 700 mm nokrišņu, uz katru kvadrātmetru Latvijas teritorijas nonāk 600 – 700 litri ūdens. Uz Zemes vidēji gadā nokrīt 1000 milimetru nokrišņu. Tātad Latvija ir valsts, kurā nokrišņu daudzums ir mazāks nekā vidēji pasaulē. Lai precīzi reģistrētu un apstiprinātu korektus datus par nokrišņu daudzumu kādā konkrētā vietā noteiktā laika periodā, ir nepieciešami ticami meteoroloģiskie dati. Šādus ticamus un oficiālus datus vāc un analizē dažādu valstu meteoroloģiskās stacijas. Nokrišņu daudzuma mērīšanai meteoroloģiskās stacijas izmanto speciālas mērierīces – lietusmērītājus jeb pluviometrus. Lietusmērītājs sastāv no cilindriska stikla trauka, kura apakšdaļā ir iedaļas, kas atbilst savāktā lietus ūdens milimetru skaitam. Cilindram apkārt ir speciāls aizsargs, kas kavē gaisa virpuļu rašanos virs lietusmērītāja, lai pilieni netiktu aizpūsti no ierīces. Lietusmērītāju novieto tā, lai tā virsējā daļa būtu 2 m no zemes virsmas. Nokrišņu daudzums, kas izkrīt sniega un krusas veidā, tiek mērīts, tos izkausējot. Ar vidējo nokrišņu daudzumu pasaulē katrā gada mēnesī var iepazīties speciālā kartē.
Gada mēnešu nokrišņu karte
Avots: http://wikipedia.org
No abām iepriekšējām kartēm redzams, ka pasaulē vislielākais nokrišņu daudzums ir tropu joslā. Nokrišņu daudzums gadu no gada vienā un tajā pašā vietā var būtiski svārstīties, taču ir apkopoti vidējie ikgadējie nokrišņu maksimumu rekordi pasaulē. Lūk, TOP 5 dažādām pasaules vietām, kur vidēji gadā tiek novērots vislielākais nokrišņu daudzums: 1. vieta – Čerapunji (Cherrapunji) pilsēta Indijā.
Čerapunji. Avots: www.flickr.com/photos/fixingshadows/
Čerapunji – slapjākā vieta pasaulē. Avots:http://en.wikipedia.org
Vidējais gada nokrišņu daudzums – 12 063 mm nokrišņu gadā vai 19 reizes vairāk kā vidēji gadā Latvijā. Čerapunji pilsēta ir pasaules rekordiste arī 1 gada nokrišņu daudzumā, jo periodā no 1860. gada augusta līdz 1861. gada jūlijam, tur nokrišņu daudzums bija 22 987 mm (35 reizes (!) vairāk kā vidēji gadā Latvijā). Šeit ir arī uzstādīts pasaules rekords 1 mēneša nokrišņu daudzumā, jo 1861. gada jūlijā te nolija 9 300 mm nokrišņu (Latvijas 14 gadu (!) norma).

2. vieta – Mavsinrama (Mawsynram) ciems Indijā.

Mavsinrama. Avots: http://photography.nationalgeographic.com
Vidējais gada nokrišņu daudzums – 11 872 mm nokrišņu gadā vai 18 reizes vairāk kā vidēji gadā Latvijā.

3. vieta – Vaialeale (Waialeale) kalns uz Kauai salas Havaju salās.

Vaialeale. Avots: http://www.flickr.com/photos/fhalexander/
Vidējais gada nokrišņu daudzums – 11 684 mm nokrišņu gadā vai 18 reizes vairāk kā vidēji gadā Latvijā.

4.vieta – Debundža (Debundscha) ciems Kamerūnā.

Debundža . Avots: www.ratestogo.com
Vidējais gada nokrišņu daudzums – 10 299 mm nokrišņu gadā vai 16 reizes vairāk kā vidēji gadā Latvijā.

5.vieta – Kibdo (Quibdó) pilsēta Kolumbijā

Kibdo katedrāle. Avots: www.flickr.com/photos/zakokor/
Vidējais gada nokrišņu daudzums – 8 989 mm nokrišņu gadā vai 14 reizes vairāk kā vidēji gadā Latvijā.

Protams, ka uz pasaules ir arī vietas ar pretēju galējību – ekstrēmi nelieliem gada nokrišņiem.

Lūk, daži pasaules sausāko vietu piemēri: 1.Makmerdo sausās ielejas Antarktīdā, kuras uzskata par sausāko vietu pasaulē. Nokrišņi šeit nav novēroti jau daudzus desmitus gadu. Makmerdo sausās ielejas ir tik ļoti līdzīgas planētas Marss virsmai, ka NASA šeit pat veica izmēģinājumus savam kosmosa nolaižamajam aparātam „Viking”. 2. Atakamas tuksnesis Čīles ziemeļos, kur gada vidējie nokrišņi ir tikai 1 mm vai 1 litrs ūdens gadā uz 1 m² teritorijas. 3. Asuānas pilsēta Ēģiptē, kur gada vidējie nokrišņi ir 2 mm – 2 litri ūdens gadā uz 1 m² teritorijas.
Novērtēsim savu brīnišķīgo Latvijas klimatu, kurš ir samērīgs, baudāms un tik ļoti mīļš katrā gadalaikā!
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 10.0/10 (41 balsotāji)
Lietainākās vietas pasaulē, 10.0 out of 10 based on 41 ratings

Atslēgvārdi: , , ,

Iepriekšējais raksts:
Ko uz Zemes redz no kosmosa?
Nākošais raksts:
Latvijas ielas. 1. daļa

Komentāri

  1. Rūdolfs komentē:

    24.05.2012 pulkst. 17:23(#)

    Ļoti interesanti,paldies!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +6 (no 6)
  2. Reinis komentē:

    02.06.2012 pulkst. 10:05(#)

    Gribētu dzīvot slapjākajā vietā, bet diemžēl tur nav nekādas attīstības. 🙁

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +5 (no 7)
  3. Uldis komentē:

    19.02.2013 pulkst. 20:43(#)

    Super, vēl tik trūka kulturaugi kas tur aug kā paradīzē…
    Tas būtu kā labais papildinājums, ko pie mums uz laukiem varētu audzēt…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 4)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Ko uz Zemes redz no kosmosa?

Ko uz Zemes redz no kosmosa? Diemžēl vēl brīžiem izskan mīts, ka Lielais Ķīnas ir vienīgais cilvēka veidotais objekts, kuru...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv