Kāpēc radās anekdotes par čukčiem?

31.05.2012 |  kategorija Tas ir interesanti  |  7 komentāri draugiem.lv

Avots: http://haritonoff.livejournal.com
Ikviens, kurš dzīvojis padomju laikā zina, ka viena no populārajām anekdošu sērijām bija anekdotes par čukčiem. Arī mūsdienās anekdotes par čukčiem tiek stāstītas, tomēr to popularitāte ir mazinājusies. Šajās anekdotēs čukči tiek attēloti kā primitīvi, necivilizēti un vientiesīgi ļaudis, tomēr tie dažkārt savā dabiskumā ir arī ļoti gudri un asprātīgi.

Čukča veikalā pērk lielu ledusskapi. Pārdevējs jautā: „Kāpēc Tev vajadzīgs ledusskapis? Tundrā jau tāpat visu gadu ir ļoti auksts.” Čukča atbild: „Tundrā tiešām ir auksts! Tur ir -40°C, bet ledusskapī ir +4°C. Ledusskapī es sildos!” —————————— Čukča norunā satikšanos ar citu čukču. Čukča atnāk norunātajā vietā un stāv labu laiciņu. Gaida pusstundu, stundu un tad paskatās līdzpaņemtajā termometrā un saka: „Ja līdz -38°C neatnāks, es eju mājās! —————————– Čukča brauc ar taksometru. Pēc brauciena taksometra vadītājs čukčam prasa četrus latus, bet čukča iedod tikai divus latus un piebilst: „Neaizmirsti, ka tu arī brauci!”
Kāpēc skaitliski mazā tautiņa, kura mīt Krievijas visattālākajā ziemeļaustrumu galā kļuva par milzīgās Padomju Sociālistiskās Republiku Savienības (PSRS) anekdošu varoni? Kāpēc par padomju anekdošu upuriem nekļuva citas ļoti līdzīgās galējo ziemeļu nelielās tautas, piemēram, evenki, hanti, korjaki, nanaji, mansi u.c.?

Uzziņai:
• Čukči ir neliela iezemiešu tauta, kura dzīvo Āzijas galējos ziemeļaustrumos. • 2010. gada Krievijas tautas skaitīšanas dati liecina, ka čukču skaits ir aptuveni 16 000. • 20. gadsimta laikā čukču skaits īpaši nav mainījies, bet to skaits pat nedaudz pieaug: 1926. gadā – aptuveni 12,3 tūkstoši, 1970. gadā – 13,5 tūkstoši, 1989. gadā – 15,1 tūkstoši. • Čukči apdzīvo milzīgu teritoriju, kura ir vairāk kā 720 000 km² liela (11 reizes lielāka par Latviju). • 2010. gadā čukču ir 27% no visiem Krievijas Čukotkas autonomā apgabala iedzīvotājiem, kuru kopējais skaits ir aptuveni 50,5 tūkstoši. Pārējo iedzīvotāju tautības: 53% – krievi, 6% – ukraiņi, 3% – eskimosi, 3% – eveni. • Lielākā daļa Čukotkas autonomā apgabala atrodas aiz Ziemeļu polārā loka, un klimats tur ir ļoti skarbs – subarktisks. Visa teritorija atrodas mūžīgā sasaluma zonā. Ziemas ilgums ir 10 mēneši. Vidējā temperatūra janvārī no – 15°C līdz – 39°C, bet jūlijā no + 5°C līdz +10°C.

Čukotkas autonomais apgabals Krievijā
Avots: wikimedia.org

Čukču pārim piedzimst piektais bērns. Čukča ierodas jaundzimušo reģistrā. Uzraksta vārdu, uzvārdu. Tad ierēdnis jautā, kāda bērnam ir tautība. Čukča atbild, ka ķīnietis. Ierēdnis neizpratnē: „Kāds ķīnietis? Tu – čukča, Tev sieva – čukča, un arī četri bērni – čukči! Kā piektais bērns var būt ķīnietis?’’ Čukča lepni atbild: „Čukča izglītots vīrs, avīzes lasīt – katrs piektais bērns pasaulē ir ķīnietis!” —————————— Čukča ieiet veikalā, nopērk paniņas un tūdaļ tās pārdevējas klātbūtnē atver un izdzer. Tā trīs dienas pēc kārtas. Trešajā dienā pārdevēja ziņkārīgi jautā: „Kāpēc jūs paniņas vienmēr atverat veikalā?” Čukča atbild: „Muļķa sieviete, vai tad nebiji, šos gadus te veikalā strādādama, pamanījusi, ka uz paciņas rakstīts “Atvērt šeit!”?”
Nedaudz ieskatīsimies čukču vēsturē!
Čukči apdzīvo Čukču pussalu jau vismaz 4 – 5 tūkstošus gadu. Čukči pieder pie mongoloīdā tipa ar dažādām variācijām. Čukči pēc nodarbošanās un dzīves veida iedalās divās grupās. Pirmā grupa ir čukči – briežkopji, kuri pēc būtības ir nomadu ļaudis, kas klejo tundras plašumos, audzēdami ziemeļbriežus un medījot tundras dzīvniekus. Otra grupa – piejūras čukči, kuriem ir diezgan mazkustīgs dzīvesveids. Tie nodarbojas ar zvejniecību un roņu medībām. Čukči pirmo reizi ar krieviem sastapās mūsu ēras 17. gadsimtā pie Alazejas upes, kura atrodas Kolimas zemienē. Čukči, kuri klejoja pa Kolimas zemieni, nodrošinot savu iztiku, izrādīja bruņotu pretestību krievu ienācējiem. Vairāk kā 100 gadus norisinājās asiņainas sadursmes starp čukčiem un krieviem, līdz čukči tika atspiesti uz austrumiem no Kolimas upes. Čukču ģimene pie savas mājas (1816. gads). Mākslinieks: Louis Choris Arī nākošos 100 gadus bruņotas sadursmes starp čukčiem un krievu kolonistiem, kuri veidoja savas apmetnes čukču zemēs, nebija retums. Sākot ar 18. gadsimta beigām starp čukčiem un krievu apmetnēm pakāpeniski sāka veidoties miermīlīgākas un uz tirgošanos vērstas attiecības. Čukči pārdeva briežādas, dažādu zvēru kažokādas, taukus, dzīvus briežus un citu savu iegūto produkciju, pretī saņemot tēju, cukuru, tabaku, sāli un dzelzs priekšmetus.
Čukču apdzīvotības areāls (zaļā krāsā) 18. gadsimtā.
Avots: http://haritonoff.livejournal.com


Īpatnēji ir tas, ka čukči vienmēr ir uzskatījuši sevi par pārāku tautu, salīdzinot sevi ar citām kaimiņtautām. Savā folklorā čukči par ļaudīm uzskata tikai sevi un krievus. Čukči bija ievērojami kareivīgāki par savām kaimiņu tautām, piemēram, korjakiem, eveniem un eskimosiem.
Čukčs 19. beigās. Avots:http://haritonoff.livejournal.com
19. gadsimta beigās Čukotkas krastus sāka apmeklēt arī amerikāņu vaļu mednieku laivas, līdz ar to čukči bez krieviem ieguva vēl citus tirdzniecības partnerus – amerikāņus. Krievijas impērija pret čukčiem izturējās ar nicinošu pārākuma sajūtu, pilnībā ignorēja acīmredzamo faktu, ka čukči ar savu brīnumaino adaptāciju ir spējuši tūkstošu gadu garumā izveidot dzīvesveidu, kas ļauj tiem pastāvēt ļoti agresīvā vidē – bezgalīgā un sasalušā tundrā, kura pārklāta ar sniegu un salu no septembra līdz jūnijam, ka čukči ir ļoti atkarīgi no retajām dzīvnieku sugām, kas izdzīvo šādā vidē – briežiem, roņiem, suņiem, polāriem lāčiem un zivīm. Ko varēja piedāvāt krievi, kas nāk no pilnīgi citas ekosistēmas?

Līdz ar padomju varas nodibināšanos Krievijā, arī čukči sastapās ar padomju ideoloģijas un dzīvesveida spiedienu. Padomju centralizētā sistēma un kolektivizācijas centieni pakāpeniski skāra arī čukčus. Pirmkārt, piejūras čukčiem lika pārcelties uz ciematiem un dibināt zvejniecības un medību kolhozus. Ar čukčiem briežkopjiem bija sarežģītāk, jo viņu klejojošais dzīvesveids ļoti ilgi bija traucēklis padomju kolhozu sistēmai. Tādējādi, čukči ar savu dabisko dzīvesveidu, nepakļāvību un brīvdomību kļuva par padomju sistēmas anekdošu upuri. Kāpēc nepasmieties par īpatni, kurš ir atšķirīgs no padomju sistēmā noteiktā standartizētā padomju pilsoņa?

Veidojot anekdotes par čukčiem, paši krievi nereti saskārās ar klaju ģeogrāfisko un bioloģisko analfabētismu. Tipisks piemērs ir anekdote par čukču un pingvīniem. —————————– Piekrāvis pilnu pikapu ar pingvīniem, čukča dodas uz pilsētu. Pilsētas ielu krustojumā čukča jautā milicim: „Kur es varētu aizvest šos pingvīnus?„ „Kur aizvest pingvīnus? Nu ved tos uz zooloģisko dārzu!” saka milicis. „Laba doma!” saka čukča un prom uz zooloģisko dārzu. Pēc kāda brīža milicis redz čukču atkal. Un arī mašīna joprojām pilna ar pingvīniem. „Hei! Vai tad zooloģiskajā dārzā nebijāt?” jautā milicis. „Bijām. Bet tagad visi brauksim uz kino!” atbild čukča.
To, ka pingvīni dzīvo tikai Dienvidu puslodē un čukči nekad brīvā dabā savā zemē pingvīnus nav redzējuši, padomju anekdošu sacerētāji, protams, neiedomājās.
Pingvīnu izplatība
Avots: lv.wikipedia.org

Nespēja saprast ne tikai čukču dabisko dzīvesveidu, bet arī to etniskās atšķirības bija par cēloni ilgstošām padomju neveiksmēm, „civilizējot” čukčus un veicot padomju kolektivizāciju. 1933. gadā bija kolektivizēti tikai 3% čukču – briežkopju un 60% piekrastes čukču. 1939. gadā kolektivizācija skāra vēl tikai 11% čukču briežkopju un jau 95% piekrastes čukču. Vēl 1941. gadā gandrīz 90% no visiem ziemeļbriežiem bija čukču privātīpašums un lielākā daļa čukču – briežkopju palika pilnībā ārpus kolektivizācijas sistēmas, pagriežot muguru mūsdienu civilizācijai, ko piedāvāja padomju iekārta. Tie stingri pieturējās pie tradicionālā nomadu dzīvesveida priekšrocībām. Čukotku kā „pasaules gala” vietu padarīja arī padomju ieslodzījuma nometņu sistēma. Tās būtību raksturo šāds padomju ēras joks:

Divi čukčas sēž tundrā pie upes un makšķerē. Viens čukča saka otram: „Pastāsti man kādu politisku anekdoti!” Otrs čukstus atbild: „Ko tu! Mūs vēl trimdā izsūtīs!”
Dažkārt anekdotēs čukči ir arī attapīgi un gudri. It īpaši, ja salīdzina ar padomju militārpersonām.
Militāro izmēģinājumu laikā nezināmā virzienā tundrā aizlido padomju slepenā ballistiskā raķete SS-20. To meklēt dodas karavīri džipā. Tundrā sastop čukču un tam jautā: „Vai debesīs redzēji lielu liesmojošu nūju?” Čukča padomā un saka: ”Putnus redzēju, helikopteru redzēju, lidmašīnu redzēju, SS-20 redzēju, bet lielu liesmojošu nūju….neredzēju.”
Labdabīgi pasmaidīsim arī mēs par čukču dabisko dvēseli anekdotēs un atcerēsimies, ka tā ir īpatnēja, drosmīga un savdabīga Tālo ziemeļu tauta, kura ir pelnījusi pienācīgu cieņu.
Taigā pie ugunskura sēž ģeologs un čukča. Iedzer, uzkož, uzpīpē. Raisās saruna. Ģeologs čukčam vaicā: „Klau, čukča, vai tu zini, kas ir deltaplāns?” Čukča dziļdomīgi paraugās debesīs un saka: „Jā, kā nu ne. Tas ir briesmīgs putns. Vakar visu dienu šāvu, līdz tas cilvēku palaida vaļā…”
Lai mēs visi nedomātu, ka čukči dzīvo tikai Čukotkā, tad NeoGeo.lv informē savus lasītājus, ka atbilstoši Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2012. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 2 čukči. Abi gan – Latvijas nepilsoņi.
Uzziņai.
Pareizs čukču tautas pārstāvja nosaukums latviešu valodā vienskaitlī ir čukčs. Tā kā padomju anekdotēs kropļoti tiek lietots vārds „čukča”, tad šajā rakstā minētajās anekdotēs ir saglabāta šāda vārda forma.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 10.0/10 (62 balsotāji)
Kāpēc radās anekdotes par čukčiem?, 10.0 out of 10 based on 62 ratings

Atslēgvārdi: , ,

Iepriekšējais raksts:
Latvijas ielas. 1. daļa
Nākošais raksts:
Krustvārdu mīkla – 5

Komentāri

  1. Gatis komentē:

    01.06.2012 pulkst. 00:36(#)

    Interesants raksts. Mani skolas laikā saukāja par čukču tikai tāpēc, ka mans uzvārds beidzās ar “čuks”.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +8 (no 8)
  2. lvanglis komentē:

    02.06.2012 pulkst. 00:20(#)

    Super raksts izsmeljoshi un saprotami ,paldies

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +7 (no 9)
  3. Milda komentē:

    09.06.2012 pulkst. 23:22(#)

    Savulaik strādāju Stradiņu slimnīcā, nodaļā bija ievests čukča, nu goda vārds dzīva anekdote, viss personāls katru dienu paklusām uzjautrinājās. Tāds naivums, atvērtība, labestība un arī muļķība un nesapratne ir reti sastopams. Viņš tiešām runāja un domāja tā kā anekdotēs stāsta.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +5 (no 9)
  4. Jānis komentē:

    21.08.2012 pulkst. 03:41(#)

    Anekdote par pingvīniem gan ir ļoti jauna – man liekas,ka tā vispār radās tikai 90tajos un oriģinālā tā bija par jauno krievu(bagātnieku), jo šeit neogeo ir palaiduši garām faktu, ka čukčam tomēr naudas nav lai aizvestu pingvīnus uz zoodārzu, nopirktu viņiem saldējumu utt…

    Pēdējās ziņas no lingvistiem par čukčiem(un viņu radiniekiem itelmeņiem un korjakiem) ir tādas, ka viņi ir atkalatgriezušies Čukču pussalā no Amerikas un sanāk ka ir paceļojuši šurpu turpu starp kontinentiem, jo viņu senči pirms tam dzīvoja Sibīrijā. Arī eskimosi, kas dzīvo Krievijā ir atkalemigrējuši atpakaļ un apdzīvo čukču pussalu relatīvi nesen – pāris gadsimtus atpakaļ viņu tur nebija.

    PS Tak varēja ielikt kādu bildi ar modernu čukču meiteni(vai jauniešiem), lai ir ko tautai novērtēt nevis kaut kādas senas etnogrāfiskas bildes – arī viņi tak sen jau ikdienā nenodarbojas ar tradicionālajām nodarbēm, savādāk rakstam jau nav ne vainas no vieglas izklaides viedokļa, bet sniedz maldīgu priekštatu par patreiz esošo situāciju(un šeit ir nesvarīgi vai tas ir labi vai slikti, jo latvieši tak ar sen tautastērpus ikdienā nenēsā, linus paši neaudzē un neauž).

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  5. Niksis komentē:

    27.10.2012 pulkst. 01:52(#)

    Ļoti gari un plaši par čukčām, bet izsmeļoša atbilde uz virsrakstā uzdoto jautājumu, manuprāt, tomēr nav dota. Arguments, ka anekdotes radušās atšķirīgo sadzīves apstākļu dēļ, domājams, ir viens no iemesliem, bet ne galvenais. Pirms kāda laika TV bija interesants sižets par anekdotēm. Interesanti, ka gandrīz visām tautām ir raksturīgi anekdotēs “pasmaidīt” par citām tautām. Un kā likums, tie visbiežāk ir kaimiņi uz ziemeļiem. Šo faktu spilgti apliecina anekdošu folklora Baltijas valstīs – poļiem populāras anekdotes par lietuviešiem, lietuviešiem patīk anekdotes par “zirga galvām” – latviešiem, latvieši uzjautrinās par “bremzēm” igauņiem, igauņi “atriebjas” nesteidzīgajiem somiem. Šim fenomenam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums – gandrīz visur ziemeļu kaimiņi tiek uzskatīti par mierīgākiem, lēnīgākiem, neattapīgākiem un līdz ar to, tie ir vislabākais mērķis anekdotēm. Čukču gadījumā šo teoriju apstiprina kartē redzamā čukču apdzīvotā teritorija – viņi dzīvo(ja) PSRS pašā, pašā nomalē.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 3)
  6. Peksis komentē:

    27.10.2012 pulkst. 12:52(#)

    Pēc Nikša teorijas, meksikāņi smeej par amerikāņiem,šveicieši par vāciešiem, marokāņi par spāņiem, itāļi par austriešiem….
    Tas gan nav dzirdēts.
    Man liekas, ka Nikša pieņēmums ir ļoti vienpusējs un bieži kļūdains.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  7. ne1 komentē:

    10.04.2016 pulkst. 20:32(#)

    kārtējais muļķu cienīgs savārstījums no cilvēka, kam bans googlē…
    tie, kam nav bana googlē, var meklētājā iertakstīt krievu-čukču karš un uzzināt par mazu ziemeļu tautu, ar kuru lielā impērija bija kara stāvoklī 300 gadus patstāvīgi cīnoties ar aktīvo impērijas armiju…
    pat padumjā vara ar viņiem nespēja tikt galā un čukčus pilnībā iznīcināja staļinpaps, trenējot savu armiju karam ar Somiju… izdzīvoja vien sirmgalvji, ievainotie un bērni, kopskaitā ap astoņiem tūkstošiem… šobrīd krievijā ir ap 20000 čukču…
    čukči gūstā nepadevās, pēc karavīru iznīcināšanas sievietes vispirms nogalināja savus bērnus, pēc tam sevi…
    un anekdotes krievi par čukčām atļāvās stāstīt tikai pēc tam, kad pēc 300 gadu kara šī tauta bija pilnībā iznīcināta…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Latvijas ielas. 1. daļa

Latvijas ielas. 1. daļa NeoGeo.lv veica Valsts zemes dienesta (VZD) Valsts adrešu reģistra izpēti, lai noskaidrotu, ko interesantu vēsta visu...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv