Britu dramaturgs un publicists Džordžs Bernards Šovs (1856 – 1950) ir teicis: „Brīnums – notikums, kas rada ticību. Šeit arī slēpjas brīnumu būtība un sūtība. Tiem, kas tos novēro, tie var šķist ļoti pārsteidzoši, bet tiem, kas tos rada, – ļoti vienkārši. Bet tam nav nozīmes. Ja tie stiprina vai rada ticību – tie patiešām ir brīnumi.”
KKTK
Neiepriecinoši rezultāti. Brīnumu redzētājiem vai nu ir slikta izglītība, vai slinkums domāt un analizēt.
solaris
Kur definīcija? Ja tādas nav, tad visi putro jēdzienus (piemēram, brīnumu ar veiksmi vai nejaušību). Domāju, ka par brīnumu var uzskatīt to, kas neatbilst pasaules uzbūves likumsakarībām, tātad nav likumsakarīgi sagaidāms notikums / apstāklis. Šādā gadījumā – ja ir sniegta definīcija – cik no tiem, kuri te parādījuši savu ticību, vispār zina, kādas tad ir pasaules uzbūves likumsakarības?! Pareizi KKTK teica – vispirms jāsāk ar izglītību, pēc tam vienkārši jāsāk domāt. Protams, ne visas likumsakarības ir vispār atklātas. Piemēram, vai kvantu paradoksus uzskatīt par brīnumu vai nē? Ja es zinu par Heizenberga nenoteiktības principu, vai tas nozīmē, ka es ticu brīnumiem?
Miks
Respondentu skaits mazāks par 50, tātad rezultāts ir tikai ilustratīvs, statistiski nenozīmīgs. 🙂
ciska
Es izvēlējos variantu – Jā, es esmu piedzīvojis brīnumu. Taču man nebija iespējas izvēlēties tikai variantu “Jā”. Es ticu brīnumiem, bet pats tādus neesmu piedzīvojis. Un vispār, lai atbildētu korekti uz šo jautājumu, ir jāzina, kas tad īsti ir brīnums. To nepieciešams definēt un man šķiet, ka vienotas definīcijas brīnumam nav.
ciska
Nevermind (izlasīju rakstiņu).
Martiny
Nekas tā nesatricina kā brīnums,- ja nu vienīgi naivums ae kādu mēs tam ticam. /M. Tvens/
Rihards
Atbilde solaris:
Domāju, ka brīnuma definīcija ir vienkārša: Brīnums ir jebkāds notikums vai parādība, kura brīnuma vērotājam un/vai piedzīvotājam šķiet zinātniski neizskaidrojama, neparasta. Neatkarīgi no izglītības. Cik cilvēku – tik viedokļu – cik viedokļu – tik arī brīnumu!!! (:
Nelabojams
1. Kaut kā nepamanīju, ka būtu notikusi tāda aptauja.
2. Es noteikti esmu dzīvē pieredzējis lietas, kas nav zinātniski izskaidrojamas (šobrīd!), taču man nekad to nav ienācis prātā saukt par brīnumu. Mēs vienkārši pietiekami daudz vēl nezinām par sevi un apkārtējo pasauli. Un tad mazāk kritiskie prāti šo nezināšanu aizpilda ar “brīnumu”, kuram, loģiski, ir arī kāds pārdabisks “radītājs”.
Felicita
Ak, Nelabojamais, vai Tu domājies esam gudrāks par Aristoteli, kuram domāšana bija pamatprofesija un kurš izsecināja, ka pasaule atrodas nemitīgā kustībā un ka – tātad ir kāds sākotnējais tās “iekustinātājs”. Un vispār pārlieka norobežošanās tikai tajā, ko var sataustīt un izmērīt atņem dzīvei garšu!