Kā rodas valstu galvaspilsētas?

30.07.2012 |  kategorija Tas ir interesanti  |  16 komentāri draugiem.lv

Tas, ka katrai pasaules valstij ir jābūt savai galvaspilsētai, mums katram šķiet pašsaprotami un ļoti ierasti. Piemēram, mēs zinām, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, ka Parīze ir Francijas galvaspilsēta un Roma ir Itālijas galvaspilsēta.
Kā pilsētas kļūst par valstu galvaspilsētām?

Pēc definīcijas valsts galvaspilsēta ir oficiāli noteikta valsts galvenā pilsēta, kurā parasti atrodas: • Valsts galvas rezidence; • Parlaments; • Galvenās ministrijas un valsts pārvaldes iestādes; • Augstākā tiesa.
Ne vienmēr pasaulē ir tā, ka visas minētās institūcijas atrodas valstu galvaspilsētās, tās daļēji var būt izvietotas arī citās valsts pilsētās. Ja valsts galvaspilsētai ir jābūt oficiāli noteiktai, tad NeoGeo.lv neatrada nevienu Latvijas Republikas normatīvo aktu (Satversme un likumi) par to, ka Rīga ir oficiāli noteikta par Latvijas Republikas galvaspilsētu. Sanāk, ka mēs visi vienkārši esam pieņēmuši šo domu, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, un tā arī dzīvojam. Un, ja nu pēkšņi mēs visi pārdomājam un pieņemam, ka Ventspils, Cēsis, Madona vai Liepāja ir Latvijas Republikas galvaspilsēta? Te gan jāpiemin, ka arī dažām citām pasaules valstu galvaspilsētām ir šāds pats oficiāli nenoteikts galvaspilsētas statuss kā Rīgai. Tādas, piemēram, ir Berne, Lisabona un Parīze. Toties daudzviet citur valsts galvaspilsētas statusu nosaka valsts konstitūcija vai likumi. Tātad mūsu Rīga tikai „de facto” ir Latvijas Republikas galvaspilsēta! Dažās pasaules valstīs jau pats galvaspilsētas nosaukums tās valsts tautas valodā nozīmē „galvaspilsēta”. Piemēram, Astana kazahu valodā nozīmē galvaspilsēta un Seula – korejiešu valodā arī ir galvaspilsēta.
Kazahstānas galvaspilsēta Astana. Foto: www.flickr.com/photos/kjfnjy/
Bieži vien valsts galvaspilsēta ir arī viens no galvenajiem valsts ekonomikas un kultūras centriem. Tomēr arī tas ne vienmēr ir par iemeslu galvaspilsētas noteikšanai. Parasti katras valsts lielākā pilsēta kļūst par tās galvaspilsētu, taču tā ir ne visur. Pašlaik pasaulē ir 37 valstis jeb 19% no valstu kopskaita, kuru galvaspilsētas nebūt nav valsts lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita.
Daži piemēri: • Indijas galvaspilsēta Ņūdeli ar 0,3 miljoniem iedzīvotāju ir 42 reizes mazāka par Indijas lielāko pilsētu Mumbaju ar 12,5 miljoniem iedzīvotāju. • Pakistānas galvaspilsēta Islāmābāda ar 1,2 miljoniem iedzīvotāju ir 15 reizes mazāka par Pakistānas lielāko pilsētu Karāči ar 18,0 miljoniem iedzīvotāju. • ASV galvaspilsēta Vašingtona ar 0,6 miljoniem iedzīvotāju ir 14 reizes mazāka par ASV lielāko pilsētu Ņujorku ar 8,3 miljoniem iedzīvotāju. • Austrālijas galvaspilsēta Kanbera ar 0,4 miljoniem iedzīvotāju ir 12 reizes mazāka par Austrālijas lielāko pilsētu Sidneju ar 4,6 miljoniem iedzīvotāju. Austrālijas galvaspilsēta Kanbera. Foto:www.flickr.com/photos/rachelc/
Dažkārt pasaules valstis vēstures griežos ir saskārušās ar dilemmu, kuru no valsts pilsētām noteikt par valsts galvaspilsētu. Šis jautājums ir risināts dažādi. Piemēram, Austroungārijai no 1867. līdz 1918. gadam bija noteiktas divas galvaspilsētas – Vīne un Budapešta. Lībijas karalistē no 1951. līdz 1969. gadam bija noteiktas trīs galvaspilsētas: Tripole, Bengāzī un Beida. Citos gadījumos, kad uz valsts galvaspilsētu pretendēja divas vai vēl vairāk pilsētu, par valsts galvaspilsētu tika noteikta cita pilsēta vai galvaspilsētu radīja „pilnīgi no nulles”.
Daži pasaules piemēri: • Par ASV galvaspilsētu 1800. gadā noteica Vašingtonu, kad par galvaspilsētas statusu cīnījās Bostona, Ričmonda, Filadelfija un Ņujorka. • Par Dienvidāfrikas Republikas galvaspilsētu noteica Pretoriju, kaut gan uz galvaspilsētas statusu pretendēja Keiptauna un Johannesburga. • Par Kanādas galvaspilsētu noteica Otavu, kaut arī par galvaspilsētu vēlējās kļūt Toronto un Monreāla. • Par Austrālijas galvaspilsētu kļuva Kanbera, kaut gan par galvaspilsētas statusu cīnījās Sidneja un Melburna. • Par Brazīlijas galvaspilsētu 1960. gadā kļuva Brazilja, neskatoties uz Sanpaulu un Riodežaneiro centieniem. Brazīlijas galvaspilsēta Brazilja. Foto: www.flickr.com/photos/ariellopez/
Ir vairāki iemesli, kāpēc dažkārt valstu galvaspilsētas izveido „pilnīgi no nulles”. Nereti tā ir esošo valsts pilsētu pārapdzīvotība, militāri stratēģiski iemesli, ekoloģiski apsvērumi vai esošo pretendentu pilsētu nepiekāpība galvaspilsētas noteikšanā. Interesants ir gadījums ar Āzijas valsts Mjanmas jaunās galvaspilsētas Nepjido dibināšanu. Jaunā valsts galvaspilsēta Nepjido tika dibināta 2005. gada 6. novembrī Čepji ciema vietā. Līdz ar to bijusī Mjanmas galvaspilsēta Jangona ar 4,5 miljoniem iedzīvietāju zaudēja galvaspilsētas statusu. 2012. gadā Nepjido dzīvo jau vairāk kā 1 miljons iedzīvotāju. Kāpēc Mjanmas valdība nolēma mainīt galvaspilsētu, līdz galam pilnībā nav skaidrs.
Mjanmas galvaspilsēta Nepjido. Foto: www.flickr.com/photos/utenriksdept/
Kā iespējamie iemesli tiek minēti: • jauno galvaspilsētu nevar militāri apdraudēt no jūras; • jaunā galvaspilsēta ir tuvāk nacionālajām nomalēm, kas uzlabo kontroli pār tām; • uzlabosies valsts iekšpolitiskā situācija; • vecā galvaspilsēta esot pārapdzīvota; • astrologi ir noteikuši, ka ir ļoti labvēlīgs datums, vieta un situācija galvaspilsētas maiņai.
Dažkārt kādu ārkārtēju apstākļu iespaidā kāda no valsts pilsētām uz laiku kļūst par valsts galvaspilsētu. Tā Lietuvas galvaspilsēta uz laiku no 1920. līdz 1939. gadam bija Kauņa, kamēr Viļņa bija Polija kontrolē.
Daži interesanti ģeogrāfiski fakti par pasaules valstu galvaspilsētām:
1. No visām pasaules valstu galvaspilsētām vistuvāk viena otrai atrodas Vatikāns un Roma. Tā kā Vatikāns atrodas Romas vidū, tad attālums no Vatikāna centrālā Svētā Pētera laukuma līdz Romas centrālajam laukumam Piazza Venezia ir tikai aptuveni 2 km. 2. Vistālāk viena no otras uz Zemes atrodas Jaunzēlandes galvaspilsēta Velingtona un Spānijas galvaspilsēta Madride. Attālums starp tām ir 19 880 km. Šāds attālums ir ļoti tuvu maksimāli iespējamam attālumam uz planētas starp diviem objektiem, jo abas galvaspilsētas atrodas gandrīz pretējās pusēs zemeslodei. Par to jūs varat pārliecināties, lietojot vienu no NeoGeo.lv karšu servisiem – „Ja izraktos cauri Zemei …” . 3. Vislielākais attālums starp divām valstīm, kurām ir kopīga sauszemes robeža, ir starp Ziemeļkorejas galvaspilsētu Phenjanu un Krievijas galvaspilsētu Maskavu – 6 423 km. 4. Ekvadoras galvaspilsēta Kito ir visaugstāk virs jūras līmeņa esošā pasaules galvaspilsēta + 2 850 m, savukārt Azerbaidžānas galvaspilsēta Baku atrodas viszemāk – 28 m zem jūras līmeņa. Ekvadoras galvaspilsēta Kito. Foto: www.flickr.com/photos/77920072@N06/
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.8/10 (40 balsotāji)
Kā rodas valstu galvaspilsētas?, 9.8 out of 10 based on 40 ratings

Atslēgvārdi: , ,

Komentāri

  1. Papuass komentē:

    30.07.2012 pulkst. 12:42(#)

    Labs raksts, tikai Neogeo pielaidis kļūdu, nav tādas Melnburnas, ir Melburna.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  2. NeoGeo.lv komentē:

    30.07.2012 pulkst. 20:20(#)

    Paldies Papuasam par redakcionālu labojumu!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  3. Ginc komentē:

    30.07.2012 pulkst. 20:33(#)

    Varbūt Neogeo ir kāda informācija par Gruzijas galvaspilsētu? Tās statusa iespējamā pārcelšana uz Kutaisi (jaunas parlamenta ēkas būvniecība) vai Lazika (gruzīni apgalvo, ka tā būšot galvaspisēta)

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 3)
  4. NeoGeo.lv komentē:

    30.07.2012 pulkst. 21:25(#)

    Atbilde Gincam.
    Jā patiesi – 2012. gada maijā Gruzijas 2. lielākajā pilsētā Kutaisi tika atklāta Gruzijas parlamenta jaunbūvētā ēka. Tas ir politisks žests, kad valsts parlaments tiek izvietots tuvāk seperātiski noskaņotajai Abhāzijai.
    Tbilisi arī turpmāk ir Gruzijas oficiālā galvaspilsēta, taču Kutaisi var nosaukt par parlamentāro galvaspilsētu.
    Gruzijai ir arī vīzija, ka tās ziemeļrietumos netālu no Melnās jūras veidot valsts jauno galvaspilsētu Laziku. Taču tas drīzāk ir sapnis, jo Gruzijas ekonomiskais stāvoklis ir ne visai spīdošs šādu grandiozu plānu veikšanai.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  5. sunsfuns komentē:

    30.07.2012 pulkst. 22:21(#)

    Rīgas kā galvaspilsētas statuss, netieši ir noteikts Satversmē, pasakot, ka Saeimas sēdes ir rīkojamas Rīgā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  6. NeoGeo.lv komentē:

    30.07.2012 pulkst. 22:57(#)

    Atbilde sunsfuns.
    Jā, LR Satversmē ir 15. pants: Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā.
    Taču parlamenta darbības vieta ir tikai viena no galvaspilsētas pazīmēm un ar šo teikumu ir par maz, lai Rīga “de jure” kļūtu par Latvijas galvaspilsētu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  7. robertsb komentē:

    02.08.2012 pulkst. 14:03(#)

    Varējāt pastāstīt par VFR galvaspilsētu – maznozīmīgu pilsētu Bonnu, kas tika izvēlēta tāpēc ka Vācija agri vai vēlu apvienosies un par galvaspilsētu kļūs Berlīne.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  8. Līva komentē:

    04.08.2012 pulkst. 15:32(#)

    likuma par pašvaldībām 17(divi prim) pants skaidri un gaiši pasaka, ka Rīga ir galvaspilsēta 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  9. NeoGeo.lv komentē:

    05.08.2012 pulkst. 21:07(#)

    Atbilde Līvai.

    Pants tikai runā par to kādas papildus funkcijas veic Rīga, jo tā esot galvaspilsēta.
    To, ka Rīga ir galvaspilsēta mēs zinām visi.
    Kurš likums ir noteicis Rīgu par valsts galvaspilsētu?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  10. Magelāns komentē:

    06.08.2012 pulkst. 13:05(#)

    Saeima 1931. gada 3. februārī pieņēma likumu par Latvijas galvaspilsētu. Likuma pirmais pants: “1. Latvijas Republikas galvaspilsēta ir Rīga.”
    Avots: Treijs, Rihards. Latvijas valsts un tās vīri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1998., 163. lpp.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  11. NeoGeo.lv komentē:

    06.08.2012 pulkst. 13:23(#)

    Atbilde Magelānam.

    Vai Jūsu pieminētais likums ir patreiz spēkā?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  12. Magelāns komentē:

    06.08.2012 pulkst. 17:04(#)

    Domāju, ka nē, bet internetā esmu atradis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Šī likuma 3. nodaļas 10. pantā ir rakstīts, ka Rīga ir LR galvaspilsēta. Avots: http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993&from=off
    P.S. Pareizi ir pašreiz, ne patreiz. 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  13. NeoGeo.lv komentē:

    06.08.2012 pulkst. 19:05(#)

    Pateicos Magelānam par labu pētniecisko darbu un cīņu par augstu gramatisko kultūru arī komentāru daļā!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  14. Magelāns komentē:

    10.08.2012 pulkst. 20:06(#)

    Paldies! 🙂 Ideja nākamajam NeoGeo rakstam – vajadzētu papētīt kinofilmu kases ieņēmumus jeb box office Latvijā. Cik tad ārzemju un mūsu pašu filmas nopelna.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  15. Jānis komentē:

    21.08.2012 pulkst. 04:25(#)

    Nu par Astanu gan varēja piebilst, ka tā ir jauna pilsēta un iepriekš galvaspilsēta bija Alma-ata, kuras nosaukums, ja pareizi atceros tulkojas kā vecais tēvs.

    Arī Brazīlijas esošā galvaspilsēta tika celta no jauna – iemesls bija centrālā atrašanās vieta Brazīlijā un Amazones saimnieciskā piesaiste, lai nerastos separātisma draudi. Tak tajā laikā šī pilsēta tika plānota lidmašīnas kontūru formā… kāda vēl konkurence ar Sanpaulu? – tā jau tajā laikā bija pārapdzīvota un absolūti nederīga administratīvā aparāta drošībai.

    Arī Astana tika veidota vairāk politisku iemeslu dēļ – krievu apdzīvotā Kazahijas daļā. Tak bija laiki, kad šie gribēja atdalīties.

    Kutaisi ir senākās gruzīņu valsts Kolhīdas(kas ietvēra arī tagadējās Abhāzijas teritoriju, pirms uz to pārcēlās zigu ciltis no ziemeļiem) galvaspilsēta, kas tāda bija ntos tūkstošus gadu. Tbilisi tika celta daudz nesenākā laikā uz dienvidiem no iepriekšējās galvaspilsētas lai nodrošinātu aizsardzību, jo atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, jo no austrumiem ienākt gruzīnu kalnainajās zemēs var tikai caur Tbilisi.

    Vai neogeo var paskaidrot ko domā ar šo frāzi un to pamatot ar statistiku savā nākamajā rakstā:
    “jo Gruzijas ekonomiskais stāvoklis ir ne visai spīdošs šādu grandiozu plānu veikšanai.”

    Jo man kaut kā negribās ticēt, ka neogeo ir piezīdušies ar Krievijas propagandu, nomelnojot Gruziju. Gruzija absolūti nav ekonomiski bagātākā valsts, bet viņas ekonomikas prioritātes ir absolūti savādākas par Latviju: Gruzija pilnīgi visur par jaunu uzcēla policijas ēkas, kurās dominē caurspīdīguma tēma, lai izskaustu korupciju. Pirms Osetijas anektēšanas, Gruzija bija modernizējusi gruzīnu kontrolē esošos ciemus sacēlusi jaunas administratīvās ēkas, uzbūvējusi jaunas slimnīcu ēkas un poliklīnikas, ka pat osetīņi devās uz turieni ārstēties no krievu okupētās zonas. Gruzīni ātri uzcēla jaunas mājas padzītajiem gruzīniem, lai viņiem nav jādzīvo uz ielas. Tā vispirms ir gandrīz vai kaŗadarbībā esoša valsts, kas nesen ir pārdzīvojusi kaŗu un teikt, ka Gruzijai nav spīdoša ekonomika ir dīvaini un mazliet neētiski. Vispār es brīnos kas notiek Krievijā ar ekonomiku, ja tās valsts kareivjiem priekš saviem virsniekiem bija jāsper tualetes podi…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  16. NeoGeo.lv komentē:

    21.08.2012 pulkst. 09:05(#)

    Atbilde Jānim.
    Paldies par garo komentāru.
    Vēlētos Jums sniegt dažus faktus par Gruzijas ekonomisko stāvokli, lai kliedētu rožaino noskaņu saistībā ar tās finsiālām iespējām.
    2011. gadā gruzijas iekšzemes kopprodukts uz 1 tās iedzīvotāju bija 3 200 ASV dolāru. Tas ir 4 reizes mazāks nekā Latvijā (12 700 ASV dolāri).
    2011. gadā Gruzijas eksporta apjoms uz 1 tās iedzīvotāju bija 490 ASV dolāri, kas ir 11 reizes mazāk nekā Latvijai (5 400 ASV dolāri).
    Gruzija ir ļoti nabadzīga valsts un tas ir godīgi teikts bez nekādas politiskas pieskaņas.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Informatīvais materiāls: Multilīmeņu shēmu riski uzkrājošās apdrošināšanas veidos

Informatīvais materiāls: Multilīmeņu shēmu riski uzkrājošās apdrošināšanas veidos Ilgtermiņa ieguldījumu produktu izvēle un pensiju uzkrājumu izdarīšana ir ļoti nopietni lēmumi...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv