Mācību gada garums Latvijā un pasaulē

06.09.2012 |  kategorija Tas ir interesanti  |  10 komentāri draugiem.lv

Mūzikas stunda ASV skolā (Kolorādo štats). Foto: www.kidtechcamps.com/
Latvijā nerimst runas par to, vai ir nepieciešams pagarināt mācību gadu Latvijas skolās. Daļa sabiedrības uzskata, ka skolēni tiek pārslogoti ar mācību saturu, tāpēc, mācību gadu pagarinot, mācību slodzi varētu izkārtot vienmērīgāk. Citi domā, ka vasaras brīvdienas trīs mēnešu garumā ir pārāk ilgas. Vēl daļa saka, ka nevajag lauzt desmitiem gadu ilgās tradīcijas un neko nevajag mainīt.

Kāds ir Latvijas skolēnu mācību gada garums, ja to salīdzinām ar citu pasaules valstu situāciju?

LATVIJAS PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS:
• Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu Latvijā mācību gada garumu vispārējās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas, nosaka Ministru kabinets. • Izglītības likumā noteikts, ka mācību gads ilgst: 1. klasei – 34 nedēļas (170 dienas); 2. klase līdz 8. klasei – 35 nedēļas (175 dienas); 9. klasei – 37 nedēļas (185 dienas); 10. un 11. klasei – 35 nedēļas (175 dienas); 12. klasei – 38 nedēļas (190 dienas). • Katru gadu ar Ministru kabineta noteikumiem tiek noteikts, kad sākas un beidzas mācību gads, mācību semestri un kad ir brīvdienas. • Mācību gads Latvijā ierasti sākas 1.septembrī. • Mācību gada laikā ir 3 brīvlaiki: Rudens brīvdienas (1 nedēļa – oktobra beigās); Ziemassvētku brīvdienas (2 nedēļas); Pavasara brīvdienas (1 nedēļa – Lieldienu laikā). • Izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1. klases skolēniem. • 9. klasēm 3 nedēļas un 12. klasēm 4 nedēļas no maija beigām līdz jūnija vidum tiek paredzētas valsts pārbaudījumiem (ieskaitēm un eksāmeniem). Pārējām klasēm mācību gads beidzas maija beigās. • Vasaras brīvlaiks ilgst 3 mēnešus – jūnijs, jūlijs un augusts.

Tātad atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam un atkarībā no mācību klases mācību gads Latvijas skolās ilgst no 170 – 190 dienām. Protams, ka katrs gads ienes savas korekcijas mācību gada garumā, jo publiskās svētku dienas var izmainīt mācību dienu skaitu. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija ir apkopojusi datus par 2008./2009. mācību gada garumu Latvijā un daļā Eiropas valstu.

Mācību gada garums Eiropas valstīs (2008./2009. mācību gads)
Valsts
Mācību gads sākas Mācību gads beidzas Mācību dienas Brīvlaika (rudens, Ziemassvētku, pavasara u.c.) dienas mācību gada vidū Vasaras brīvdienas, dienas Publiskās svētku dienas, sestdienas, svētdienas
Latvija
01.09.
29.05.
169
32
92
72
Austrija
01.09.
03.07.
186
35
63
81
Beļģija
01.09.
30.06.
181
42
63
79
Bulgārija
15.09.
15.06.
163
32
77
93
Kipra
04.09.
17.06.
170
28
77
90
Čehija
01.09.
30.06.
192
28
63
82
Dānija
12.08.
27.06.
200
35
49
81
Igaunija
01.09.
03.06.
174
28
88
75
Somija
10.08.
30.05.
174
29
74
88
Francija
02.09.
01.07.
183
50
63
69
Vācija
01.09.
15.07.
191
49
42
83
Grieķija
11.09.
15.06.
165
28
84
88
Ungārija
01.09.
15.06.
184
17
77
87
Islande
28.08.
01.06.
172
28
77
88
Īrija
01.09.
30.06.
188
37
70
70
Itālija
11.09.
11.06.
165
37
87
86
Lihtenšteina
18.08.
03.07.
183
49
42
91
Lietuva
01.09.
29.05.
171
28
81
85
Luksemburga
15.09.
15.07.
180
42
56
87
Malta
22.09.
26.06.
174
35
84
82
Nīderlande
20.08.
13.07.
204
35
42
84
Norvēģija
18.08.
21.06.
190
42
56
77
Polija
01.09.
19.06.
185
28
70
82
Portugāle
12.09.
19.06.
170
31
77
87
Rumānija
15.09.
12.06.
166
35
91
73
Slovākija
02.09.
30.06.
181
28
63
93
Slovēnija
01.09.
24.06.
188
33
63
81
Spānija
12.09.
20.06.
181
28
77
89
Zviedrija
19.08.
11.06.
182
42
70
71
Turcija
15.09.
13.06.
174
24
91
76
Anglija un Velsa
01.09.
20.07.
197
49
42
77
Ziemeļīrija
01.09.
30.06.
194
35
63
83
Skotija
15.08.
25.06.
190
44
49
82
Vidēji:
181
35
69
82
Izmantojot Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotos datus, NeoGeo.lv sagatavoja karti, kurā uzskatāmi redzamas atšķirības mācību gada garumā starp dažādām Eiropas valstīm. Mācību gada garums Eiropas valstīs (2008./2009. mācību gads)
Lai arī 2008./2009. mācību gadā Latvijas skolās bija viens no īsākajiem mācību gadiem Eiropā, tomēr tas nav nekas ārkārtējs. Aptuveni tikpat garš mācību gads ir arī Igaunijā, Lietuvā, Kiprā, Somijā, Grieķijā, Itālijā, Maltā, Portugālē. Jāievēro, ka Somija un Igaunija starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos parāda ļoti augstus skolēnu sasniegumus. Starptautiskā salīdzinājumā Eiropas valstīs vidēji mācību gada garums ir 180 – 182 mācību dienas. Īpaši gari mācību gadi Eiropā ir Anglijā, Velsā, Dānijā un Nīderlandē. ASV no 50 štatiem: • 70% štatos mācību gada garums ir no 180 līdz 186 dienām. • 30% štatos – no 160 līdz 179 dienām.
Nīderlande, kurai ir garākais mācību gads Eiropā (204 dienas), nav līdere šajā jomā pasaulē. Izraēlā mācību gads ilgst 216 dienas, Dienvidkorejā – 220 dienas, Japānā – 243, bet pasaules līdere ir Ķīna – 251 dienas.
Klases telpa lauku skolā Ķīnā (Guidžou province). Foto: www.flickr.com/photos/togawanderings/
Viens no Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumiem ir pagarināt mācību gada garumu Latvijā par divām nedēļām jeb 10 mācību dienām. Ja mācību gadu pagarina līdz jūnija vidum, tas nozīmētu, ka visas klases turpina mācīties, bet 9. un 12.klases šajā laikā kārto valsts pārbaudes darbus, jo eksāmenu un ieskaišu termiņus vēlāk pārcelt nevar. 12.klasēm valsts pārbaudes darbus pārcelt vēlāk nevar, jo tas saistīts ar uzņemšanu augstskolās, kura dažās Eiropas valstīs jau tāpat notiek ātrāk nekā jūlija beigās. Ja mācību gads sāktos augusta vidū, tad tas būtu ļoti neierasti. Latvijas sabiedrībā ir dziļi iesakņojusies tradīcija, ka 1. septembris ir pirmā skolas diena – Zinību diena. 1.septembrī mācības sākas apmēram pusei Eiropas valstu. Augusta vidū mācību gads sākas Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Lihtenšteinā, Skotijā. Ja tiek pagarināts mācību gads, tad mainās arī skolotāju mācību gada darba organizācija. Vasarā liela daļa skolotāju ir nodarbināti eksāmenu norises nodrošināšanā, darbā ar skolēniem, kuriem ir zemi mācību sasniegumi, tāpat vasarā ir virkne pienākumu, kurus skolotājiem jāveic un kuri pārsvarā ir saistīti ar metodisko materiālu izstrādi, mācību programmu, stundu plānu izstrādi. NeoGeo.lv šķiet, ka mācību kvalitātes pilnveidojumi, sabalansēta skolotāju darba organizācija un skolotāja darba prestiža celšana ir svarīgāki jautājumi nekā mainīt mācību gada garumu.
Kā šķiet jums?
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.2/10 (43 balsotāji)
Mācību gada garums Latvijā un pasaulē, 9.2 out of 10 based on 43 ratings

Atslēgvārdi: , ,

Iepriekšējais raksts:
Ezeri un salas
Nākošais raksts:
Konkurss „Atrodi karti!”

Komentāri

  1. Artis komentē:

    07.09.2012 pulkst. 11:01(#)

    Būtu interesanti arī noskaidrot, kāda ir intensitāte dienā. Ja Latvijā piektās klases skolniekam dienā vidēji ir 7 akadēmiskās stundas, holandietim var būt tās ir tikai 4 vai 5 un tamdēļ arī tāda atšķirība kopējā dienu skaitā?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +8 (no 10)
  2. Jurģis komentē:

    07.09.2012 pulkst. 17:26(#)

    Ideja rakstam: Latvijas straujāk augošās (attīstošākās) pilsētas pēdējo +/- 10 gadu laikā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 3)
  3. Oto komentē:

    07.09.2012 pulkst. 17:27(#)

    Par Japānu, Koreju(abām) un Ķīnu nebrīnos, tur lai rakstīt iemācītos vien paiet gadu gadi.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 8)
  4. yankuu komentē:

    07.09.2012 pulkst. 19:43(#)

    Domāju, ka mācību laiku nevajadzētu palielināt, varbūt pat vēl samazināt. Patiesībā.., māca tik daudz lieka.., reizēm ir sajūta, ka vienkārši kaut kas ir jāmaļ, lai varētu malt.
    Labāk vairāk praktizētu praktiskās nodarbības, ko ir daudz vieglāk atcerēties, nekā n-tos tekstus…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +8 (no 14)
  5. Kolumbs komentē:

    07.09.2012 pulkst. 20:20(#)

    Man ir daudz ideju rakstiem: Vislielākās Latvijas un Pasaules piepilsētas, Visblīvāk apdzīvotās Latvijas vietas, Bijušie ciemi{pamestie}, Lielākās Pasaules HESu ūdenskrātuves, Latvijas muižas un to parki, Siltākās, vēsākās, mitrākās un sausākās Latvijas ielas , Rīgas mikrorajoni. Pagaidām viss.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 7)
  6. mp4 komentē:

    09.09.2012 pulkst. 09:15(#)

    Artis: bez fakultatīviem un dažādiem pulciņiem 5.kl. skolēna slodze nav lielāka par 6 mācību stundām 1 dienā.
    Te apkopojums ar linkiem uz juridisko pamatojumu: http://www.mammyguru.lv/node/4408

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 4)
  7. Jana komentē:

    09.09.2012 pulkst. 20:00(#)

    Raksts labs, bet es jau atkal par ģeogrāfiskām neprecizitātēm. Kopš kura laika Turcija un Kipra pieskaitāmas pie Eiropas valstīm.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -3 (no 5)
  8. NeoGeo.lv komentē:

    09.09.2012 pulkst. 20:14(#)

    Atbilde Janai.
    Paldies par uzslavu.
    Tomēr vēlamies Jums atgādināt, ka Kipra ir Eiropas Savienības dalībvalsts un arī Turcija ar cerībām kārto formalitātes, lai nonāktu ES.
    Protams Turcijas teritorija atrodas divās pasaules daļās (Eiropā un Āzijā), taču tās piederība Eiropai tiek ņemta vērā gan politikā, gan ekonomikā, gan sportā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 4)
  9. Aivars komentē:

    22.10.2012 pulkst. 21:51(#)

    Varbūt varētu veikt pētījumu par skolēnu sekmju novērtēšanas sistēmām, vismaz Eiropā.
    Un – kāda bija nepieciešamība māžoties līdzi kādai citai valstij un Latvijā ieviest 10 baļļu sistēmu?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +5 (no 5)
  10. NeoGeo.lv komentē:

    30.10.2012 pulkst. 19:54(#)

    Atbilde Aivaram.
    Paldies par jaunas tēmas pieteikumu!
    Par to, kādas skolēnu mācību sekmju novērtēšanas sistēmas tiek lietotas Eiropā un arī pasaulē, NeoGeo.lv savus lasītājus informēs šī gada novembra beigās vai decembra sākumā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 5)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Ezeri un salas

Ezeri un salas Ezeri un salas uz pasaules var veidot patiešām interesantas kombinācijas.

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv