Latvijas eksports. Pozitīvais skatījums

13.09.2012 |  kategorija Statistika  |  11 komentāri draugiem.lv


Vai tad Latvijā vēl ir palikusi kāda ražošana? Viss ir izputināts un nozagts. Lūk, padomju laikā, tad gan mēs ražojām! Ko mēs Latvijā tādu spējam saražot, ko no mums kāds pasaulē nopirks? Mēs taču protam tikai dziedāt un plēsties. Vienīgais, ko darām – mežus izcērtam un izvedam zaļo zeltu. Pasaules nabagi mēs esam! Latvija nav konkurētspējīga. Visi čaklie un gudrie Latviju ir pametuši. Kas te labs Latvijā var notikt?
Šādas vai ļoti līdzīgas runas mēs varam sadzirdēt gandrīz katru dienu. Cilvēkiem nav viegli dzīvot, tomēr valsts palēnām atgūstas no krīzes. Mēs vēl neizjūtam straujas un pozitīvas izmaiņas Latvijas ekonomikā un katra cilvēka ikdienā. Cīņa par izdzīvošanu turpinās… Lai kliedētu pesimismu un dotu pretsparu čīkstulīgai ņaudēšanai, NeoGeo.lv vēlas sniegt savu skatījumu uz vienu no Latvijas ekonomikas uzplaukuma dzinējspēkiem – eksportu. Ir virkne pamatotu aspektu, kur par Latvijas eksportu varētu runāt kritiski. Protams, eksporta joma zināmā mērā ir valsts ekonomikas spogulis, tāpēc tas ir nesaraujami saistīts ar daudzu un vērienīgu valstisku problēmu risinājumiem. Taču NeoGeo.lv mēģinās vienkārši un saprotami pateikt to, kas jau ir sasniegts Latvijas eksportā. Sasniegumi nav mazi. Tie ir izcīnīti soli pa solim. Tas ir prasījis zināšanas, drosmi un izveicību daudziem Latvijas uzņēmējiem un darbiniekiem. Kāds varētu apkopot arī negatīvu informāciju par Latvijas eksportu, kur pamatoti uzrādītu mūsu ārējās tirdzniecības kopējo deficītu, atsevišķus sliktos piemērus un neveiksmes. Bet to lai dara kāds cits. NeoGeo.lv ir apkopojis tikai pozitīvo skatījumu par situāciju Latvijas eksportā. Izpētes rezultātu ieguvei izmantoti Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Eurostat dati. Tagad lai runā skaitļi! Iespējams, ka daudziem minētie fakti būs pārsteigums. 1. Latvijas eksporta apjoms 11 gadu laikā (2001 – 2011) ir pieaudzis 4,8 reizes.
2001. gads – 1,26 miljardi Ls 2011. gads – 6,00 miljardi Ls
2. Konsekventi samazinās Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts (importa pārsvars pār eksportu).
2001. gadā ārējās tirdzniecības deficīts – 75% 2011. gadā ārējās tirdzniecības deficīts – 28%
3. Latvija 2011. gadā uz Āzijas valstīm kopā eksportēja vairāk nekā importēja (bija pozitīva kopējā ārējās tirdzniecības bilance).
Uz visām Āzijas valstīm kopā eksportējām 464,3 miljonu Ls vērtībā. No visām Āzijas valstīm kopā importējām 429,5 miljonu Ls vērībā.
Latvijai ir pozitīva ārējās tirdzniecības bilance ar sekojošām Āzijas valstīm (uzskaitītas tikai daļa valstu): • Afganistānu, • Armēniju, • Azerbaidžānu, • Gruziju, • Izraēlu, • Indiju, • Irānu, • Jordāniju, • Japānu, • Kirgizstānu, • Kuveitu, • Kazahstānu, • Libānu, • Saūda Arābiju, • Singapūru, • Tadžikistānu, • Turkmenistānu, • Turciju, • Uzbekistānu. 4. Latvija 2011. gadā uz Āfrikas valstīm kopā eksportēja vairāk nekā importēja (bija pozitīva kopējā ārējās tirdzniecības bilance).
Uz visām Āfrikas valstīm kopā eksportējām 82,8 miljonu Ls vērtībā. No visām Āfrikas valstīm kopā importējām 11,0 miljonu Ls vērībā.
Latvijai ir pozitīva ārējās tirdzniecības bilance ar sekojošām Āfrikas valstīm (uzskaitītas tikai daļa valstu): • Alžīriju, • Ēģipti, • Nigēriju, • Tunisiju, • Dienvidāfriku. 5. Latvija 2011. gadā uz Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīm kopā eksportēja vairāk nekā importēja (bija pozitīva kopējā ārējās tirdzniecības bilance).
Uz visām Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīm kopā eksportējām 96,1 miljonu Ls vērtībā. No visām Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīm kopā importējām 76,8 miljonu Ls vērībā.
Latvijai ir pozitīva ārējās tirdzniecības bilance ar sekojošām Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīm (uzskaitītas tikai daļa valstu): • Kanādu, • ASV, • Čīli, • Panamu, • Paragvaju. 6. Latvija 2011. gadā uz Austrāliju un visām Okeānijas valstīm kopā eksportēja vairāk nekā importēja (bija pozitīva kopējā ārējās tirdzniecības bilance).
Uz Austrāliju un visām Okeānijas valstīm kopā eksportējām 4,7 miljonu Ls vērtībā. No Austrālijas un visām Okeānijas valstīm kopā importējām 2,3 miljonu Ls vērībā.
Latvijai ir pozitīva ārējās tirdzniecības bilance ar šīm valstīm (uzskaitītas tikai daļa valstu): • Austrāliju, • Jaunzēlandi. 7. Latvija 2011. gadā eksportēja vairāk nekā importēja (bija pozitīva ārējās tirdzniecības bilance) uz šīm Eiropas valstīm (uzskaitītas tikai daļa valstu): • Dāniju, • Igauniju, • Lielbritāniju, • Islandi, • Moldovu, • Maltu, • Kipru, • Norvēģiju, • Rumāniju, • Zviedriju. 8. Latvija ražo un eksportē arvien plašāku preču un pakalpojumu klāstu (eksports ir diversificēts). Latvijas eksporta spektrs sniedzas no lauksaimniecības precēm un dzīviem dzīvniekiem līdz pat ierīcēm kosmosa izpētei, piemēram, komponentes Eiropas kosmosa aģentūras būvētajai Merkura izpētes zondei. 9. Vēl 2000. gadā aptuveni 40% no Latvijas preču eksporta veidoja koksne un tās izstrādājumi.
2011. gadā situācija ir būtiski mainījusies un svarīgākās preces Latvijas eksportā bija: • Koks un koka izstrādājumi – 16,8% no kopējās eksporta vērtības, • Parastie metāli un metālu izstrādājumi – 14,5%, • Mehānismi un mehāniskās ierīces – 12,7%. • Minerālprodukti – 9,2%, • Pārtikas rūpniecības ražojumi – 7,4%, • Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi – 7,4%, • Dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti – 4,4%, • Augu valsts produkti – 4,3%, • Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi – 4,1%, • Plastmasas un to izstrādājumi – 3,1%, • Papīra masa no koksnes, papīrs un kartons – 2,1%
10. Latvijas eksporta ieņēmumi 11 gadu laikā (2001 – 2011) pa svarīgākajām eksporta preču grupām ir pieauguši šādi: • Satiksmes līdzekļi – 16,4 reizes, • Mehānismi un ierīces, elektroiekārtas – 9,8 reizes, • Lauksaimniecības un pārtikas preces – 8,9 reizes, • Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija – 5,6 reizes, • Parastie metāli un to izstrādājumi – 5,4 reizes, • Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi – 4,8 reizes, • Papīra masa no koksnes, papīrs un kartons – 3,7 reizes, • Koks un koka izstrādājumi – 2,4 reizes, • Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi – 1, 4 reizes, • Pārējās preces – 7,6 reizes. 11. Pakalpojumu eksportā ievērojama loma ir tranzītam (aptuveni puse no pakalpojumu eksporta), taču turpina pieaugt pārējo pakalpojumu eksporta īpatsvars, piemēram, informācijas un datorpakalpojumi, finanšu pakalpojumi un citi. 12. Latvijas eksporta ieņēmumi, ja tos pārrēķina uz 1 valsts iedzīvotāju, 2011.gadā bija 5 400 ASV dolāri.
Pēc eksporta ieņēmumiem uz 1 iedzīvotāju Latvija apsteidz šīs valstis (uzskaitītas tikai daļa valstu): • Portugāle – 5 300 ASV dolāri uz iedzīvotāju, • Polija – 5 100 • Čīle – 4 900 • ASV – 4 800 • Baltkrievija – 4 200 • Bulgārija – 3 600 • Krievija – 3 500 • Venecuēla – 3 400 • Rumānija 3 300 • Meksika – 3 000 • Horvātija – 2 800 • Grieķija – 2 700 • Azerbaidžāna – 2 600 • Argentīna – 2 000 • Turcija – 1 800 • Ķīna – 1 400 • Brazīlija – 1 300 • Ukraina – 1 300 • Indija – 250
Protams, mēs zinām, ka Latvijai nepieciešams: – likvidēt ārējās tirdzniecības deficītu. – kāpināt eksportu 2 – 3 reizes. – uzlabot ražošanas un eksporta struktūru. – palielināt eksportā augsto tehnoloģiju preču īpatsvaru. – uzlabot preču eksporta kvalitāti.
Darāmā vēl ir daudz. Un mēs visi kopā to izdarīsim!
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.1/10 (64 balsotāji)
Latvijas eksports. Pozitīvais skatījums, 9.1 out of 10 based on 64 ratings

Atslēgvārdi: , ,

Iepriekšējais raksts:
Konkurss „Atrodi karti!”

Komentāri

  1. Dimiz komentē:

    13.09.2012 pulkst. 09:57(#)

    Velns nav tik melns kā to mālē… 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 4)
  2. renrins komentē:

    13.09.2012 pulkst. 13:52(#)

    9. punktā pietrūkst tāda sadaļa, kā darba spēka eksports. 😀

    Bet ja nopietni, tad pozitīvs raksts un cipari, taču vēl ir kur augt un kāpināt tempus, gan ar Āfriku, gan ar abiem Amerikas kontinentiem.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 3)
  3. Kolumbs komentē:

    13.09.2012 pulkst. 19:48(#)

    Paldies par visoptimiskāko rakstu NeoGeo vēsturē!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 4)
  4. Nelabojams komentē:

    15.09.2012 pulkst. 08:51(#)

    Paldies, šitos ciparus vajag bāzt sejā visiem ņauduļiem un šādiem rakstiem būtu jābūt ikviena plaša profila portāla ievaddaļā.
    Un mēs reāli dzīvojam labi, atskaitot lumpenproletariātu, kam vajag tika maizi un spēles, bet no darba labāk turēties tālāk. Lai aizbrauc uz Spāniju un apskatās, kā ir tad, kad ir krīze. Lai aizbrauc uz Indiju un apskatās, kā ir būt nabagam (dīvaini; turienes nabagi parasti ir ar dzīvi daudz vairāk apmierināt, nekā mūsu nenabagi).

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  5. meistars komentē:

    16.09.2012 pulkst. 18:02(#)

    Vai skatoties uz ienākumiem no eksporta nevajadzētu ņemt vērā cenu izmaiņas, jo reāli var sanākt ka eksporta apjoms sarūk, bet ienākumi turas pasreižējajā līmenī. Tomēr nevar noliegt visiem raudulīgajiem mūsu valsts cilvēkiem šito vajadzētu apskatīties.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -2 (no 2)
  6. Kristiāna komentē:

    18.09.2012 pulkst. 11:04(#)

    Mēs eksportējam, lai iegūtu naudu, par kuru varētu importēt lietas, kas Latvijā nav pieejamas, un kārtot valsts sistēmu. Vai jebkāda produkcija nebūtu lētāka, ja tiek ražota un izmantota uz vietas? Tagad daudzas valstis izbauda Latvijas resursus, bet ko baudīsim mēs, ja eksports palielināsies un labāko būsim atdevuši citiem? Citu zemju labumums par augstām importa cenām, ja? Protams, jauki, ka Latvijai labi veicas, bet vai tas tik tiešām ir LABI ilgtermiņā?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  7. Roberts Kristiānai komentē:

    21.09.2012 pulkst. 10:23(#)

    ja viss paliks uz vietas, mazināsies naudas apgroizības ātrums un būsim nabagāki. izvestie labumi neko ļaunu nenodara, tos var saraōt vēl.
    Pie tam daudzi eksporta izstrādājumi tiek ražoti no izejvielām, kuras pie mums nav (metāls, plastmasa (nefta), tekstilijas u.t.t.), un kuras ir jāieved. ievedot, nauda aiziet priom no valsts, lai to atgūtu, saražotais ir jāpārdod tālāk uz ārpusi (jāeksportē), un jo lielāka būs pievienotā vērtība (no vienkāršākas izejvielas saražosim sarežģītāju preci un vēlams, ar efektīvākām ražošanas metodēm), jo vairāk nopelnīsim uz vienu izdoto naudas vienību par iepirktajām izejvvielām ražošanai.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  8. fishka komentē:

    02.10.2012 pulkst. 21:18(#)

    Vai tad Latvijā vēl ir palikusi kāda ražošana? Viss ir izputināts un nozagts. Lūk, padomju laikā, tad gan mēs ražojām!
    Ko mēs Latvijā tādu spējam saražot, ko no mums kāds pasaulē nopirks? Mēs taču protam tikai dziedāt un plēsties. Vienīgais, ko darām – mežus izcērtam un izvedam zaļo zeltu. Pasaules nabagi mēs esam!
    Latvija nav konkurētspējīga. Visi čaklie un gudrie Latviju ir pametuši. Kas te labs Latvijā var notikt?

    eee tas man patik 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 4)
  9. Kravu Pārvadājumi komentē:

    16.10.2013 pulkst. 15:15(#)

    Ļoti labs raksts, varbūt variet ko līdzīgu uztaisīt par 2012-2013 gadu. Un būtu labi redzēt cik lielu lomu pakalpojumu eksportā ieņem kravas transporta pakalpojumi.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  10. Transporta pakalpojumi komentē:

    02.12.2013 pulkst. 21:50(#)

    Jā es arī labprāt redzētu kaut ko līdzīgu par kravu pārvadājumiem.

    Labs raksts, Paldies.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  11. Kravu pārvadājumi komentē:

    18.02.2014 pulkst. 11:04(#)

    Labs raksts, par 2013 gadu dati būs satricoši, jo ostās cik zināms ir milzīgs kritums. Vismaz Ventspils ostā cik zināms ir kritums par 50%

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Konkurss „Atrodi karti!”

Konkurss „Atrodi karti!” NeoGeo.lv izsludina jaunu konkursu „ATRODI KARTI!”. Konkursa uzdevums ir ļoti vienkāršs - nepieciešams atrast vidē ap mums...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv