Foto:www.supercentenarian.comVai regulāras fiziskas aktivitātes, mērenība alkohola lietošanā un pareizs uzturs būtiski palielina izredzes nodzīvot līdz 100 gadiem? Vai ar to ir par maz un, lai sasniegtu šādu cienījumu vecumu, cilvēkiem nepieciešami arī labi gēni? Vai dzīves ilgums ir atkarīgs no tautības?
Lūk, dažu tautu, kurām ir liels ilgdzīvotāju skaits, ilgdzīvošanas noslēpuma „receptes”:
• Japāna – vidējais paredzamais mūža ilgums ir 82,6 gadi (1. vieta pasaulē). Lai gan japāņi līdz 1941. gadam vidēji dzīvoja tikai nedaudz ilgāk par 40 gadiem, pēc 2. Pasaules kara situācija strauji mainījās. Par ilgdzīvošanas noslēpumu tiek uzskatīts jūras klimats, kas absorbē kaitīgās vielas, ēdienkarte, kurā dominē soja, kas novērš sirds asinsvadu slimības un uzlabo kaulu stāvokli, zaļā tēja, kura aktivizē vielmaiņu, un jūras veltes, kas bagātina organismu ar jodu un fluoru. Kā liecina statistikas dati, šajā valstī tikai 3% cilvēku ir liekais svars. • Zviedrija – vidējais paredzamais mūža ilgums ir 80,9 gadi (8. vieta pasaulē). Zviedru ilgdzīvošanu var nosaukt par ilgdzīvošanu par spīti visam, jo tradicionāli tiek uzskatīts, ka skarbs klimats un īsa vasara neveicina garu mūžu. Par ilgdzīvošanas noslēpumu var uzskatīt trekno zivju sugu lietošana uzturā. Zivju eļļai ir labvēlīga ietekme uz organismu. Lietojot zivju eļļu, tiek palēnināts Alcheimera slimības attīstības process. Liela nozīme Zviedrijā ir fiziskās kultūras propagandai. Tātad ēdiet zivis un nodarbojieties ar sportu brīvā dabā, nevis sporta zālē. • Francija – vidējais paredzamais mūža ilgums ir 80,7 gadi (10. vieta pasaulē). Interesants fakts, ka franču ēdienkartē ir daudz tādu produktu, kuru lietošana lielos apjomos nav veselīga – siers, krējums, gaļa, visdažādākās pastētes un vīns. Franči ēd ļoti maz – porcijas vietējos restorānos ir ievērojami mazākas, nekā pārējās valstīs. Francijā ir pieņemts ēst ļoti lēni. Tātad neliedziet savam organismam garšīgus ēdienus un nekad neēdiet steigā! Ēdot nesteidzīgi, viena mēneša laikā iespējams zaudēt 4 – 5 kilogramus liekā svara, jo organisms paspēj gūt sāta sajūtu ar mazāku ēdiena daudzumu. • Itālija – vidējais paredzamais mūža ilgums ir 80,5 gadi (13. vieta pasaulē). Apenīnu pussalas iedzīvotājiem ir ļoti neliels sirds asinsvadu un vēža saslimšanu skaits. Par ilgdzīvošanas noslēpumu var uzskatīt maigo jūras klimatu, ugunīgos sarkanos piparus un stiprās radnieciskās saites. Tātad nenoslēdzieties sevī un neiegrimstiet pārāk dziļi darbos! • Kuba – vidējais paredzamais mūža ilgums ir 78,3 gadi (36. vieta pasaulē). Interesants ir tas fakts, ka valstī, kur galvenie pārtikas produkti tiek izsniegti par taloniem, bet iedzīvotāji smēķē ļoti stiprus cigārus un kafiju dzer litriem, ilgdzīvotāju vispār nedrīkstētu būt. Taču Kubā ir viena no visefektīvākajām veselības sistēmām pasaulē. Bez tam kubieši ir nelabojami optimisti. Tātad jāņem vērā, ka depresija ir kaitīga veselībai!
• Japāna – vidējais paredzamais mūža ilgums ir 82,6 gadi (1. vieta pasaulē). Lai gan japāņi līdz 1941. gadam vidēji dzīvoja tikai nedaudz ilgāk par 40 gadiem, pēc 2. Pasaules kara situācija strauji mainījās. Par ilgdzīvošanas noslēpumu tiek uzskatīts jūras klimats, kas absorbē kaitīgās vielas, ēdienkarte, kurā dominē soja, kas novērš sirds asinsvadu slimības un uzlabo kaulu stāvokli, zaļā tēja, kura aktivizē vielmaiņu, un jūras veltes, kas bagātina organismu ar jodu un fluoru. Kā liecina statistikas dati, šajā valstī tikai 3% cilvēku ir liekais svars. • Zviedrija – vidējais paredzamais mūža ilgums ir 80,9 gadi (8. vieta pasaulē). Zviedru ilgdzīvošanu var nosaukt par ilgdzīvošanu par spīti visam, jo tradicionāli tiek uzskatīts, ka skarbs klimats un īsa vasara neveicina garu mūžu. Par ilgdzīvošanas noslēpumu var uzskatīt trekno zivju sugu lietošana uzturā. Zivju eļļai ir labvēlīga ietekme uz organismu. Lietojot zivju eļļu, tiek palēnināts Alcheimera slimības attīstības process. Liela nozīme Zviedrijā ir fiziskās kultūras propagandai. Tātad ēdiet zivis un nodarbojieties ar sportu brīvā dabā, nevis sporta zālē. • Francija – vidējais paredzamais mūža ilgums ir 80,7 gadi (10. vieta pasaulē). Interesants fakts, ka franču ēdienkartē ir daudz tādu produktu, kuru lietošana lielos apjomos nav veselīga – siers, krējums, gaļa, visdažādākās pastētes un vīns. Franči ēd ļoti maz – porcijas vietējos restorānos ir ievērojami mazākas, nekā pārējās valstīs. Francijā ir pieņemts ēst ļoti lēni. Tātad neliedziet savam organismam garšīgus ēdienus un nekad neēdiet steigā! Ēdot nesteidzīgi, viena mēneša laikā iespējams zaudēt 4 – 5 kilogramus liekā svara, jo organisms paspēj gūt sāta sajūtu ar mazāku ēdiena daudzumu. • Itālija – vidējais paredzamais mūža ilgums ir 80,5 gadi (13. vieta pasaulē). Apenīnu pussalas iedzīvotājiem ir ļoti neliels sirds asinsvadu un vēža saslimšanu skaits. Par ilgdzīvošanas noslēpumu var uzskatīt maigo jūras klimatu, ugunīgos sarkanos piparus un stiprās radnieciskās saites. Tātad nenoslēdzieties sevī un neiegrimstiet pārāk dziļi darbos! • Kuba – vidējais paredzamais mūža ilgums ir 78,3 gadi (36. vieta pasaulē). Interesants ir tas fakts, ka valstī, kur galvenie pārtikas produkti tiek izsniegti par taloniem, bet iedzīvotāji smēķē ļoti stiprus cigārus un kafiju dzer litriem, ilgdzīvotāju vispār nedrīkstētu būt. Taču Kubā ir viena no visefektīvākajām veselības sistēmām pasaulē. Bez tam kubieši ir nelabojami optimisti. Tātad jāņem vērā, ka depresija ir kaitīga veselībai!
Atbilstoši Eurostat datiem 2010. gadā vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā bija 73,7 gadi (vīriešiem – 68,6 gadi, sievietēm – 78,4 gadi). Šie dati ierindo Latviju aptuveni 80. vietā pasaulē. Pasaulē ir apzināti vairāk kā 400 cilvēku, kuru oficiāli apstiprinātais mūža ilgums ir vairāk kā 110 gadi.
Šāds ir TOP 5 pasaules ilgdzīvotājiem, kuri vēl ir dzīvi 2012. gada 8. augustā: 1. B.Kūpera (Besse Cooper) – 115 gadi (dzimusi 26.08.1896.) – sieviete – dzīvo ASV 2. D.Manfredini (Dina Manfredini) – 115 gadi (dzimusi 04.04.1897.) – sieviete – dzīvo ASV 3. Dz.Kimura (Jiroemon Kimura) – 115 gadi (dzimis 19.04.1897.) – vīrietis – dzīvo Japānā 4. M.Okava (Misawo Okawa) – 114 gadi (dzimusi 05.03.1898.) – sieviete – dzīvo Japānā 5. K.Nakamura (Kame Nakamura) – 114 gadi (dzimusi 08.03.1898.) – sieviete – dzīvo JapānāEiropas vecākā iedzīvotāja (08.08.2012. dati) ir 113 gadus vecā itāliete M. Redaelli-Granoli, kura dzimusi 1899. gada 3. aprīlī.
Ž.Kalmana 120 gadu vecumā. Foto: www.grg.orgVai ir kādi reģioni Latvijā, kuros dzīvo visvairāk mūsu ilgdzīvotāju?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, NeoGeo.lv izmantoja Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes 2011. gada tautas skaitīšanas datus un veica izpēti par visām Latvijas lielākajām pilsētām un novadiem. Tika aprēķināts Latvijas ilgdzīvotāju (90 gadi un vecāki) īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita, kuru vecums pārsniedz 64 gadus. Kopā Latvijā 2011. gada 1. martā bija 380 456 iedzīvotāju, kuru vecums pārsniedz 64 gadus. No tiem 7 508 iedzīvotāji jeb 1,97% bija Latvijas ilgdzīvotāji, kuru vecums ir 90 un vairāk gadu.
Lūk, TOP 10 Latvijas novadi, kuros ir vislielākais ilgdzīvotāju īpatsvars: 1. Ciblas novads (Latgale) – 3,36% jeb 20 ilgdzīvotāju; 2. Ērgļu novads (Vidzeme) – 3,30% jeb 26 ilgdzīvotāji; 3. Naukšēnu novads (Vidzeme) – 3.01% jeb 11 ilgdzīvotāji; 4. Engures novads (Zemgale) – 2,94% jeb 50 ilgdzīvotāju; 5. Krimuldas novads (Vidzeme) – 2,93% jeb 28 ilgdzīvotāji; 6. Rugāju novads (Latgale) – 2,89% jeb 13 ilgdzīvotāju; 7. Krustpils novads (Latgale) – 2,77% jeb 36 ilgdzīvotāji; 8. Viļānu novads (Latgale) – 2,73% jeb 37 ilgdzīvotāji; 9. Kokneses novads (Vidzeme) – 2,73% jeb 26 ilgdzīvotāji; 10. Madonas novads (Vidzeme) – 2,68% jeb 130 ilgdzīvotāju.
Savukārt šis ir TOP 10 Latvijas novadiem, kuros ir vismazākais ilgdzīvotāju īpatsvars: 1. Jaunpils novads (Zemgale) – 0,48% jeb 2 ilgdzīvotāji; 2. Rundāles novads (Zemgale) – 0,97% jeb 7 ilgdzīvotāji; 3. Rojas novads (Kurzeme) – 0,97% jeb 8 ilgdzīvotāji; 4. Salaspils novads (Vidzeme) – 1,10% jeb 36 ilgdzīvotāji; 5. Zilupes novads (Latgale) – 1,12% jeb 7 ilgdzīvotāji; 6. Mālpils novads (Vidzeme) – 1,12% jeb 7 ilgdzīvotāji; 7. Nīcas novads (Kurzeme) – 1,18% jeb 9 ilgdzīvotāji; 8. Olaines novads (Vidzeme/Zemgale) – 1,18% jeb 36 ilgdzīvotāji; 9. Jaunpiebalgas novads (Vidzeme) – 1,20% jeb 6 ilgdzīvotāji; 10. Strenču novads (Vidzeme) – 1,20% jeb 11 ilgdzīvotāju.
Secinājumi:
1. Lai arī nedzīvojam tik ilgi kā vidēji Japānā (82,6 gadi), taču mūsu Latvijas iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums (73,7 gadi) pārsniedz vairāk nekā 110 pasaules valstu rādītājus. Visīsākais vidējais paredzamais mūža ilgums ir Āfrikas valstī Mozambikā – 39,2 gadi. 2. Vīriešu paredzamais mūža ilgums ir īsāks nekā sievietēm. Eiropas Savienības valstīs sieviešu un vīriešu paredzamā mūža ilguma starpība ap 6 gadi (mūža ilgums attiecīgi 83 un 77 gadi), turpretī Latvijā tā ir 10 gadi (mūža ilgums attiecīgi 79 un 69 gadi). 3. Latvijas vīrietis nomirst vidēji par 10 gadiem ātrāk nekā Spānijas, Zviedrijas, Šveices un Islandes vīrieši. 4. Starp Latvija reģioniem nav būtiski izteiktu atšķirību Latvijas ilgdzīvotāju (90 gadi un vecāki) īpatsvarā, taču neliels paaugstināts ilgdzīvotāju īpatsvars ir Vidzemē (2,11%), Rīgā (2,04%) un Latgalē (2,00%), salīdzinājumā ar Kurzemi (1,78%), kurā ir vismazāk ilgdzīvotāju. 5. Starp dažiem Latvijas novadiem pastāv pat 7 reizes liela atšķirība ilgdzīvotāju īpatsvarā. Latvijas līderis ilgdzīvotāju īpatsvara jomā ir Ciblas novads Latgalē (3,36%), bet pēdējā vietā ir Jaunpils novads Zemgalē (0,48%). 6. No Latvijas lielajām pilsētām vislielākais ilgdzīvotāju īpatsvars ir Jūrmalā (2,20%), bet vismazākais – Daugavpilī (1,60%). 7. Neapstiprinās pieņēmums, ka lielajās pilsētās ir lielāks ilgdzīvotāju īpatsvars nekā lauku apvidū. 8. Nabadzība ir būtisks veselību noteicošs faktors, kas negatīvi ietekmē ne tikai veselību, bet arī dzīves kvalitāti un ilgumu, īpaši gados veciem cilvēkiem. 9. Latvijas iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums ik gadu nedaudz, bet turpinās pieaugt.
Ilgdzīvošana un Latvijas vecākie iedzīvotāji, 1. Lai arī nedzīvojam tik ilgi kā vidēji Japānā (82,6 gadi), taču mūsu Latvijas iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums (73,7 gadi) pārsniedz vairāk nekā 110 pasaules valstu rādītājus. Visīsākais vidējais paredzamais mūža ilgums ir Āfrikas valstī Mozambikā – 39,2 gadi. 2. Vīriešu paredzamais mūža ilgums ir īsāks nekā sievietēm. Eiropas Savienības valstīs sieviešu un vīriešu paredzamā mūža ilguma starpība ap 6 gadi (mūža ilgums attiecīgi 83 un 77 gadi), turpretī Latvijā tā ir 10 gadi (mūža ilgums attiecīgi 79 un 69 gadi). 3. Latvijas vīrietis nomirst vidēji par 10 gadiem ātrāk nekā Spānijas, Zviedrijas, Šveices un Islandes vīrieši. 4. Starp Latvija reģioniem nav būtiski izteiktu atšķirību Latvijas ilgdzīvotāju (90 gadi un vecāki) īpatsvarā, taču neliels paaugstināts ilgdzīvotāju īpatsvars ir Vidzemē (2,11%), Rīgā (2,04%) un Latgalē (2,00%), salīdzinājumā ar Kurzemi (1,78%), kurā ir vismazāk ilgdzīvotāju. 5. Starp dažiem Latvijas novadiem pastāv pat 7 reizes liela atšķirība ilgdzīvotāju īpatsvarā. Latvijas līderis ilgdzīvotāju īpatsvara jomā ir Ciblas novads Latgalē (3,36%), bet pēdējā vietā ir Jaunpils novads Zemgalē (0,48%). 6. No Latvijas lielajām pilsētām vislielākais ilgdzīvotāju īpatsvars ir Jūrmalā (2,20%), bet vismazākais – Daugavpilī (1,60%). 7. Neapstiprinās pieņēmums, ka lielajās pilsētās ir lielāks ilgdzīvotāju īpatsvars nekā lauku apvidū. 8. Nabadzība ir būtisks veselību noteicošs faktors, kas negatīvi ietekmē ne tikai veselību, bet arī dzīves kvalitāti un ilgumu, īpaši gados veciem cilvēkiem. 9. Latvijas iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums ik gadu nedaudz, bet turpinās pieaugt.
Roberts
Apstiprina to, ko vienmēresmu teicis. Lai veselīgi dzīvotu, nav jāliedz sev kaut kas dzīvē, bet jādzīvo kopumā veselīgs dzīvesveids, kas sastāv no:
– mērenām sporta nodarbībām (ne profesionālais sports)
– svaigs gaiss
– mērena jebkuru dabīgu un nejauktu produktu ēšana (ar nejauktiem domāju to, ka vajag pirkt pašam sastāvdaļas un gatavot ēdienu, nevis pirkt piemēram jau sajauktas omletes sastāvdaļas veikalā, jo tur, lai tas piens ar olām glabātos ilgi un lai saglabātu kosistenci, klāt tiek liktas visādas ķimijas (E), un tā tas ir ar vsiiem jauktajiem ēdienem. Arī mērces, piemēram, labāk pašam sajaukt tīru vīna etiķi ar tīru sojas mērci vai eļļu u.tml, jo gatavjās mērcēs klāt ir daudz ķimijas (E), lai sastāvdaļas ilgi turētos kopā un ilgi glabātos. Arī de3sas un žāvētu gaļu labāk, ja ir iespējas, gatavot pašam, cik nu ir iespējams, vai pirkt no zināmiem mazražotājiem)
– optimisms – tas mazina stresu un ļauj organizmam darboties bez saspringuma.
Arī minētās ģimeniskās atiecības rada drošības sajūtu un optimismu, kas arī mazina stresu. Tāpat arī minētā nesteidzīgā ēšana ne tikai ātrāk rada sāta sajūtu, bet mazina arī stresu. Tāpat stresu mazina arī jau minētais sports.
Tādēļ var un vajag baudīt visu, bet ar mēru.
Un tad dzīvosim ilgi.
Vēl NeoGeo varēja papētīt ilgdzīvošanu latvijā pēc tautībām. man, pavirši uzmetot aci 2000. un 2011. gada tautas skaitīšanas statistikai izskatās, ka latvieši dzīvo vidēji ilgāk. Tāpat, uzmetot vēl aci naturalizācijas datiem pa pēdējiem 11 gadiem, izskatās, ka latvieši arī dzimst vairāk, un ka Latviju proporcionāli vairāk ir pametuši cittautieši (vismaz puse no aibraucējiem).
Bērziņš
Robert, daļa no tavām tēzēm, balstīta tautā valdošos mītos, nevis zinātniskos pētījumos. Piemēram, tik bieži peltās E (“edible”) vielas ne vienmēr ir “ķīmija” (sintētiski iegūtas), un atļautajos daudzumos nav kaitīgas (dažas pat organismam nepieciešamas). No otras puses neviens neregulē daudz bīstamāku, kaut arī “dabisku” vielu pārmērīgu daudzumu uzturā (paša cūkas speķītis, zemnieka sviestiņš, cukurs, sāls).
Arī biežāko nāves izraisītāju (sirds un asinsvadu slimības, plaušu un krūts vēzis utt.) pamatā ir klasiskie cēloņi, kas nav saistīti ar “ķīmiju”.
Tāpat arī lielražotāja pārtika ne vienmēr ir kaitīga, un mazražotāju un paša gatavotā pārtika vienmēr nav veselīga. Kā vieni, tā otri vairumā gadījumu tēmē uz garšu, nevis veselīgumu.
Vienkāršoti cilvēkam veselīgais un kaitīgais skatāms šādi: Homo Sapiens kā suga izveidojās vācēju dzīvesveida laikā (daudz kustību, pārtikā pārsvarā saknes un augļi, retumis arī kaut kas no dzīvnieku valsts, nevis kā mūsdienās – katru dienu pa pusvistiņai). Bet, protams, nav jāignorē arī mūsdienu atklājumi un tehnoloģijas dzīvesveida uzlabošanai un atvieglošanai, ņemot talkā saprātu (pieejamāki eksotisko zemju produkti, ilgāki derīguma termiņi, plašāka izvēle un lētākas cenas, valsts iestāžu laboratorijas kontrole).
Bērziņš
Rakstā ietvertais Latvijas ilgdzīvotāju TOP 10 drīzāk atspoguļo nevis, kur dzīvo sīkstākie tautieši, bet gan novadus ar negatīvu un pozitīvu imigrācijas ilgtermiņa bilanci. Daudzi 64-gadnieki no Ciblas savulaik aizbraukuši, piemēram, uz Salaspili, tāpēc viņi vairs nebojā Ciblas novada statistiku, bet tagad jau Salaspils novada statistiku. Turklāt Salaspils radusies tikai 70.gados, kad mūsdienu 90-gadnieki jau bija pensionējušies vai grasījās to tūlīt darīt (ko tādiem meklēt strādnieku pilsētā Salaspilī?).
Labāka metode Latvijas ilgdzīvotāju TOP sastādīšanā būtu aprēķināt, cik gadu vecumā vidēji miruši (vai joprojām nav miruši) 1900.-1910.gadā dzimušie Ciblā un Salaspilī. Protams, diez vai šāda statistika kaut kur pieejama.