Pasaules dziļākā ala un īsākā upe
20.09.2012 |
kategorija
Galējības | 6 komentāri
Daba rada brīnumainas lietas!
Dažkārt vairāki brīnumi notiek gandrīz vienuviet.
Šoreiz NeoGeo.lv iepazīstinās jūs ar diviem izciliem dabas objektiem: pasaules dziļāko alu un pasaules īsāko upi.
Abi šie objekti atrodas Gruzijā, Abhāzijā.
Pasaules dziļākās izpētītās alas nosaukums ir Krūbera ala jeb dažkārt to sauc arī par Voroņjas alu. Alas izpētītais dziļums ir 2 191 m, bet arī šis dziļums, turpmāk veicot izpēti, var tikt pārspēts.
Krūbera alas profils
Avots: www.speleogenesis.info
Šādi shēmā izskatās Krūbera ala, ja to aplūko kopā ar Arabikas kalnu masīvu un Melno jūru.
Arabikas kalnu masīva profils
Avots: arhiv.rgo-speleo.ru
Ukrainas speleologu asociācija (USA) uzskata, ka Krūbera alas izpēte turpināsies, taču nevajag lolot lielas cerības, ka alas dziļuma rekords būtiski palielināsies. Ja arī pašreizējais pēdējais appludinātais alas posms (sifons) nebūs pēdējais, tad arī neliela tālāka vertikālā virzība ar akvalangiem nevarētu būt dziļāka kā vairāki desmiti metru.
Kā joko USA speleologi, tad sapnis par nokļūšanu no Krūbera alas līdz Melnajai jūrai ir jāatstāj nākamajām speleologu paaudzēm, kuriem būs žaunas.
Krūbera alā vēl ir daudz mazizpētītu atzaru, kas var nest jaunus aizraujošus pārsteigumus!
Aizraujošs video par Krūbera alas izpēti
Pavisam netālu jeb aptuveni 15 km no ieejas Krūbera alā atrodas pasaules īsākā upe – Reprua.
Reprua upes garums ir tikai 18 m.
Reprua upe barojas no daudziem karstu (t.sk. Krūbera alas) avotiem, kuri pazemē apvienojas un pie Gagra pilsētas 18 m attālumā no Melnās jūras iznāk zemes virspusē.
Tas ir iespaidīgs skats, kad no pazemes kalna pakājē šļācas vesela upe!
Reprua upe ir tik ūdeņiem bagāta, ka nodrošina nelielo Abhāzijas pilsētu Gagra (15,7 tūkstoši iedzīvotāji) ar dzeramo ūdeni.
Reprua upe „piedzimst” no kalna pakājes. Foto: wikimedia.org
Pasaule ir skaista un brīnumu pilna!
Pasaules dziļākā ala un īsākā upe,
Ieskats Krūbera alas atklāšanā un izpētē:
• Krūbera ala ir karsta subvertikālā tipa ala, kuras ieeja atrodas 2 256 m augstumā Arabikas kalnu masīvā Abhāzijā. • Ala tika atklāta tikai 1960. Gadā, un to veica gruzīnu speleologi Levana Maruašvili vadībā. Atklājot alu, tika veikta tās sākotnējā izpēte 95 m dziļumā. • Jaunatklātā ala tika nosaukta par Krūbera alu, tādējādi godinot izcilo krievu un padomju karstu pētnieku Aleksandru Krūberu (1871 – 1941). • Nākošā Krūbera alas izpēte notika 1968. gadā, kuru veica Krasnojarskas speleologi. Jaunatklātais dziļums – 210 m. • Laika posmā no 1982. – 1987. gadam alas izpēti veica Kijevas speleologi, kuri nokļuva līdz 340 m dziļumam. • Sākoties karam starp gruzīniem un abhāziem (1992 – 1993), alas izpēte bija apgrūtināta un tā varēja atsākties tikai 1999. gadā, kad Kijevas speleologi nokļuva līdz 700 m dziļumam. • Jau 2000. gadā šie paši speleologi nokļuva līdz 1 410 m dziļumam. • 2001. gadā Ukrainas speleologu asociācija (USA) kopā ar Maskavas speleologiem izpētīja alu jau līdz 1 710 m dziļumam. Šajā alas atzarā tālākā virzība bija slēgta – nepārvarams aizgruvums. Bija nepieciešams meklēt jaunu alas atzaru. • 2004. gadā jūlijā CAVEX speleologi citā alas atzarā sasniedza jaunu dziļuma rekordu – 1 775 m. • Tā paša 2004. gada augustā USA speleologi vēl citā alas atzarā atkal pārspēja iepriekšējo dziļuma rekordu – 1 840 m. • 2004. gada oktobrī USA organizē jaunu ekspedīciju un tā nes izcilu rezultātu. Tiek pārvarēta 2 km dziļuma robeža, un alas dziļuma rekords nu ir 2 080 m. • 2007. gadā ir reģistrēts pašreizējais Krūbera alas dziļuma rekords, kuru veica USA speleologi – 2 191 m. • Krūbera alas izpēti veica arī Lietuvas speleologi, kuri 2009.gadā sasniedza 2 158 metru dziļumu, nostiprinot tur Lietuvas tūkstošgades piemiņas zīmi. Pirmā sieviete, kura sasniedza 2 140 m dziļumu, bija lietuviete Saule Pankiene.
Krubera ala. Foto:www.esosedi.ru
• Krūbera ala ir karsta subvertikālā tipa ala, kuras ieeja atrodas 2 256 m augstumā Arabikas kalnu masīvā Abhāzijā. • Ala tika atklāta tikai 1960. Gadā, un to veica gruzīnu speleologi Levana Maruašvili vadībā. Atklājot alu, tika veikta tās sākotnējā izpēte 95 m dziļumā. • Jaunatklātā ala tika nosaukta par Krūbera alu, tādējādi godinot izcilo krievu un padomju karstu pētnieku Aleksandru Krūberu (1871 – 1941). • Nākošā Krūbera alas izpēte notika 1968. gadā, kuru veica Krasnojarskas speleologi. Jaunatklātais dziļums – 210 m. • Laika posmā no 1982. – 1987. gadam alas izpēti veica Kijevas speleologi, kuri nokļuva līdz 340 m dziļumam. • Sākoties karam starp gruzīniem un abhāziem (1992 – 1993), alas izpēte bija apgrūtināta un tā varēja atsākties tikai 1999. gadā, kad Kijevas speleologi nokļuva līdz 700 m dziļumam. • Jau 2000. gadā šie paši speleologi nokļuva līdz 1 410 m dziļumam. • 2001. gadā Ukrainas speleologu asociācija (USA) kopā ar Maskavas speleologiem izpētīja alu jau līdz 1 710 m dziļumam. Šajā alas atzarā tālākā virzība bija slēgta – nepārvarams aizgruvums. Bija nepieciešams meklēt jaunu alas atzaru. • 2004. gadā jūlijā CAVEX speleologi citā alas atzarā sasniedza jaunu dziļuma rekordu – 1 775 m. • Tā paša 2004. gada augustā USA speleologi vēl citā alas atzarā atkal pārspēja iepriekšējo dziļuma rekordu – 1 840 m. • 2004. gada oktobrī USA organizē jaunu ekspedīciju un tā nes izcilu rezultātu. Tiek pārvarēta 2 km dziļuma robeža, un alas dziļuma rekords nu ir 2 080 m. • 2007. gadā ir reģistrēts pašreizējais Krūbera alas dziļuma rekords, kuru veica USA speleologi – 2 191 m. • Krūbera alas izpēti veica arī Lietuvas speleologi, kuri 2009.gadā sasniedza 2 158 metru dziļumu, nostiprinot tur Lietuvas tūkstošgades piemiņas zīmi. Pirmā sieviete, kura sasniedza 2 140 m dziļumu, bija lietuviete Saule Pankiene.
Krubera ala. Foto:www.esosedi.ru
Krūbera ala ir ļoti sarežģīts alu un tās atzaru labirints, kurā ir gan aizgruvumi, gan ar ūdeni applūduši alas posmi (sifoni). Krūbera alu var raksturot kā daudzu aku virkni, kuras savā starpā ir savienotas ar pārejām un galerijām. 200 m dziļumā Krūbera ala sadalās 2 galvenajos atzaros: Nekuibiševas atzars (2010. gadā noteiktais maksimālais dziļums – 1 697 m) un Galvenais atzars (pašreizējais maksimālais dziļums – 2 191 m). Sākot no 1 300 m dziļuma, Galvenais atzars sadalās daudzos citos atzaros. Vēl dziļāk ir sastopami vairāk kā 8 sifoni (applūduši alas posmi). Ala atrodas kaļķakmens masīvā. Pie tam, sākot no 1 600 m dziļuma, kaļķakmens alā ir melnā krāsā. USA speleologi ir sastādījuši Krūbera alas vertikālā šķērsgriezuma profilu, kurā ir atzīmēti visi apsekotie alas posmi ar izpētes hronoloģiskajām atzīmēm.
Avots: www.speleogenesis.info
Avots: arhiv.rgo-speleo.ru
Reprua upe „piedzimst” no kalna pakājes. Foto: wikimedia.org
Komentāri
Pievienot komentāru
20.09.2012 pulkst. 10:08(#)
Paldies! Interesants raksts. Tikai viena piezīme – latviešu valodā lieto abreviatūru ASV nevis USA.
20.09.2012 pulkst. 10:41(#)
Atbilde Mārtiņam.
Šajā rakstā USA ir abreviatūra Ukrainas speleologu asociācijai (USA).
20.09.2012 pulkst. 16:29(#)
Nja… esmu neuzmanīgi lasījis 🙁
20.09.2012 pulkst. 20:00(#)
Super raksts un filmiņa!
Bērnībā ar aizrautību lasīju Kasterē grāmatā par nokāpšanu 730 metru dziļumā Pjērsenmartēnā.
23.09.2012 pulkst. 12:53(#)
Diez kāda ir temperatūra alas dziļākajā, atklātajā punktā? Lai gan tas ir 2 km “zem zemes”, tas joprojām ir virs jūras līmeņa.
12.10.2012 pulkst. 10:07(#)
Kos peleologs izčurā, to Gagra izdzer… nejauki