Aptauja par izcilo izgudrojumu – velosipēdu

11.10.2012 |  kategorija Aptaujas  |  10 komentāri draugiem.lv

Noslēgusies aptauja par to, cik bieži tiek braukts ar velosipēdu pavasara, vasaras un rudens sezonā. Savu viedokli izteica 75 NeoGeo.lv portāla apmeklētāji. Lūk, aptaujas rezultāti: Aptauja par izcilo izgudrojumu – velosipēdu
Aptaujas dati nav visai iepriecinoši, it īpaši tāpēc, ka NeoGeo.lv portāls ir iecienīta interneta vietne dabu un aktīvu atpūtu mīlošajai Latvijas sabiedrības daļai. Tikai 24% aptaujas dalībnieku var uzskatīt par aktīviem velobraucējiem, bet vēl 21% – par cilvēkiem, kuriem velobraucieni notiek salīdzinoši bieži. 40% velosipēdu nelieto nemaz vai to lieto ļoti, ļoti reti. 15% vispār nav izbaudījuši velobraukšanas prieku. Salīdzināsim šos datus ar pasaules valstīm, kuras ir līderes velosipēdu izmantošanas ziņā. 1. vieta pasaulē – Nīderlande 16,5 miljoni velosipēdu uz 16,7 miljoniem valsts iedzīvotāju (99% nodrošinājums). 27% no visām iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās vajadzībām valstī tiek veiktas ar velosipēdu. Vidējais attālums uz katru valsts iedzīvotāju, kas dienā tiek nobraukts ar velosipēdu, ir 2,5 km. Galvaspilsēta Amsterdama tiek uzskatīta par vienu no velosipēdam draudzīgākajām pasaules lielajām pilsētām. 2. vieta pasaulē – Dānija 4,5 miljoni velosipēdu uz 5,6 miljoniem valsts iedzīvotāju (80% nodrošinājums). 18% no visām iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās vajadzībām valstī tiek veiktas ar velosipēdu. Vidējais attālums uz katru valsts iedzīvotāju, kas dienā tiek nobraukts ar velosipēdu, ir 1,6 km. Galvaspilsētā Kopenhāgenā 37% no visiem iedzīvotājiem brauc ar velosipēdu katru dienu. Interesants fakts: vidējais braukšanas ātrums Kopenhāgenā ir 16 km/h velosipēdistiem un 27 km/h automašīnām. 3. vieta pasaulē – Vācija 62,0 miljoni velosipēdu uz 81,8 miljoniem valsts iedzīvotāju (76% nodrošinājums). 9% no visām iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās vajadzībām valstī tiek veiktas ar velosipēdu. Vidējais attālums uz katru valsts iedzīvotāju, kas dienā tiek nobraukts ar velosipēdu, ir 0,9 km. 4. vieta pasaulē – Zviedrija 6,0 miljoni velosipēdu uz 9,5 miljoniem valsts iedzīvotāju (63% nodrošinājums). 9% no visām iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās vajadzībām valstī tiek veiktas ar velosipēdu. Vidējais attālums uz katru valsts iedzīvotāju, kas dienā tiek nobraukts ar velosipēdu, ir 0,7 km. 5. vieta pasaulē – Norvēģija 3,0 miljoni velosipēdu uz 5,0 miljoniem valsts iedzīvotāju (60% nodrošinājums). 4% no visām iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās vajadzībām valstī tiek veiktas ar velosipēdu.
Uzziņai. Cilvēks, ejot ar kājām (ātrumu 4 km/h) vai braucot ar velosipēdu (ātrums 12 km/h), patērē vienādu enerģijas daudzumu. Vienīgā atšķirība – ar velosipēdu veiktais attālums ir 3 reizes lielāks.
Lūk, īss ieskats velosipēda rašanās vēsturē! Iespējams, ka arī kaut kad agrāk pasaulē ir radīti un lietoti velosipēdu atgādinoši pārvietošanās līdzekļi, taču par oficiāli apstiprinātu velosipēda dzimšanas gadu tiek uzskatīts 1817. gads. 1817. gadā vācu izgudrotājs Kārlis Drezs (Karl Drais) prezentēja pirmo divriteni, kuru viņš pats nosauca par „mašīnu staigāšanai”. Divriteņa koka rāmis bija aprīkots ar stūri un sēdekli. Jāatzīst gan, ka pedāļu šim divritenim nebija, tie parādījās dažas desmitgades vēlāk.
Kārļa Dreza 1817. gadā izgudrotais divritenis. Avots: en.wikipedia.org
1818. gadā Kārlis Drezs savu izgudroto divriteni patentēja un arī parādīja tā lietošanas paraugdemonstrējumu savas dzimtās pilsētas Karlsrūē iedzīvotājiem, nobraucot ar savu izgudrojumu 22 km ar vidējo ātrumu 15 km/h. Tā kā pedāļu šim divritenim nebija, tad ar to pārvietojās, vēzējot kājas un atsperoties ar tām no zemes. Kārļa Dreza izgudrotais divritenis, laikam ritot, tika pakāpeniski pilnveidots. 1839. – 1840. gados skotu kalējs Kirkpatriks Makmilans (Kirkpatrick Macmillan) divritenim pievienoja pedāļus un ērtāku sēdekli, tādējādi divritenis ieguva jau zināmu līdzību ar mūsdienu velosipēdu. Pedāļi ar īpašu mehānismu palīdzību darbināja pakaļējo riteni, un velosipēdists sēdēja starp priekšējo un pakaļējo riteni.
Kirkpatrika Maksimilana uzlabotais divritenis. Avots: en.wikipedia.org
Tā soli pa solim gandrīz 200 gadu laikā divritenis ir kļuvis par neaizstājamu ar pedāļiem darbināms vieglo transportlīdzekli hobijam, atpūtai, darbam un sportam.
Lūk, daži fakti, kuri apstiprina to, ka velosipēds ir viens no cilvēces dižākajiem izgudrojumiem un patiesa leģenda: • 2007. gadā pasaulē saražoja 52 miljonus automobiļu un 130 miljonus velosipēdu. Tātad velosipēdus ražo 2,5 reizes vairāk! • Velosipēdu ražošanas nozarei ir bijusi liela nozīme, veidojot tehnisko bāzi citiem transporta veidiem, jo īpaši automobiļu un lidmašīnu. Daudzas metālapstrādes tehnoloģijas, kas bija paredzētas velosipēdu ražošanai (rāmji, gultņi, zobrati), vēlāk tika izmantotas automašīnu un lidmašīnu ražošanā. Daudzi automobiļu ražošanas uzņēmumi, kuri tika izveidoti 20. gadsimta sākumā, piemēram, Rover, Škoda, Morris Motor Company, Opel, sāka savu darbību kā velosipēdu ražotāji. • Velosipēds ir visdemokrātiskākais, pieejamākais, lētākais un videi draudzīgākais transporta līdzeklis. • Velosipēds ir arī ļoti ātrs. Pasaules ātruma rekords braukšanā ar velosipēdu ir 268,83 km/h (!). Tas tika sasniegts braucienā vidē ar samazinātu gaisa pretestību (braucot aiz priekšā braucošas automašīnas) 1995. gadā Bonevillas sālsezerā ASV. • Velosipēdu ražošanai var izmantot visdažādākos materiālus. Tā 2010. gadā Zambijā uzsāka velosipēdu ražošanu ar bambusa rāmi. Tos eksportē arī uz citām valstīm.

Paldies par dalību aptaujā! Gaidām jūsu viedokli nākamajās aptaujās!
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 10.0/10 (17 balsotāji)
Aptauja par izcilo izgudrojumu – velosipēdu, 10.0 out of 10 based on 17 ratings

Atslēgvārdi: ,

Nākošais raksts:
Tēvs un dēls

Komentāri

  1. ritenbraucējs komentē:

    11.10.2012 pulkst. 13:43(#)

    Jopcik, būtu veids kā uzzināt par jūsu aptaujām, tās aizpildīti lielākā daļa lasītāju! Vismaz twittera pazinņotu! paldies!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  2. NeoGeo.lv komentē:

    11.10.2012 pulkst. 14:03(#)

    Atbilde riteņbraucējam.
    Visas notiekošās NeoGeo.lv aptaujas ir redzamas mūsu 1. lapā. Parasti aptauja ilgst gandrīz mēnesi.
    Lūdzu sekojiet līdzi aptaujām un piedalieties tajās!
    Lai arī NeoGeo.lv lasa daudzi lasītāji, aptaujās piedalās pamaz.
    Žēl gan…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  3. Nelabojams komentē:

    11.10.2012 pulkst. 14:33(#)

    Jocīgi, bet es arī nekad neesmu redzējis nevienu no tām aptaujām, kaut gan labprāt piedalos tādās.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  4. RedStar7 komentē:

    11.10.2012 pulkst. 14:35(#)

    Es neogeo sekoju caur rss un pirmo lapu nemaz neapmeklēju. Droši vien ne es vienīgais.
    To bildīti kaut kā nesaprotu, 1. un 3. teksts leģendā sakrīt.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  5. NeoGeo.lv komentē:

    11.10.2012 pulkst. 14:59(#)

    Paldies Redstar7! Kļūdu pamanījām…

    VN:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  6. trakais_vells komentē:

    13.10.2012 pulkst. 22:03(#)

    Es arī sekoju izmantojot RSS un pirmo lapu neapmeklēju… 🙁

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  7. NeoGeo.lv komentē:

    14.10.2012 pulkst. 10:21(#)

    Lūdzu, šad un tad ieskatieties arī 1. lapā.
    Tur bez aptaujas atrodas arī “Mediju ziņas tuvplānā”, kuras regulāri riek atjaunotas.
    No 1. lapas var labi sekot līdzi arī mūsu lasītāju komentāriem.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  8. Armandse komentē:

    15.10.2012 pulkst. 15:50(#)

    Es nāku šiet caur pirmo lapu, paskatos jaunumus. bet aptauju arī īpaši neesmu ievērojis. Varbūt vajadzētu padomāt, kā to izcelt.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  9. Armandse komentē:

    15.10.2012 pulkst. 15:53(#)

    Nuja, Tiko apskatījos. Lai aptauju redzētu ir jāskorllē lapa uz leju. Bet skrollē tie, kas šeit ir pimo reizi vai ļoti sen nav bijuši.

    Iesaku apmaimainīt vietām laukumu labajā pusē ar pieteikšanos ziņām uz aptauju. Tad to pamanīs.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  10. Haims komentē:

    28.04.2013 pulkst. 05:12(#)

    protams, ka visus fabrikkus aizklape tad bez variantiem tikai velo. kaut ka ta ir japarvietojas…..

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Cilvēka auguma garums un akcelerācija

Cilvēka auguma garums un akcelerācija Kuras pasaules tautas var lepoties ar lielākiem augumu garumiem? Kur pasaulē mīt mazāko augumu garumu...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv