Kādā no iepriekšējiem rakstiem NeoGeo.lv stāstīja par cilvēka klimata komforta izjūtu siltam laikam – vasarai. Tagad jāpastāsta par to, kā mēs izjūtam aukstumu. Auksts, vējains un mitrs laiks Latvijā ir daudzus mēnešus gadā, tāpēc ir svarīgi zināt to, kādi klimata apstākļi ietekmē mūsu labsajūtu, atrodoties ārpus telpām. Atgādinām, ka katram cilvēkam ir sava individuāla uztvere un novērtējums par to, kāds ir silts vai auksts laiks un kādam jābūt komfortablam klimatam. To nosaka gan ģenētiskie faktori, gan ieradumi un dzīvesveids. Tomēr visiem cilvēkiem ir vienojoši faktori, kuri nosaka cilvēka kā dzīvas būtnes bioloģisko eksistenci. Mūsu ķermeņa vidējā temperatūra ir 36,6°C. Mūsu ķermenis rada siltumu un tajā pašā laikā zaudē to. Mēs varam pārkarst un arī pārlieku atdzist. Klimats var mums sagādāt labsajūtu, bet var arī nogalināt.

Galvenie apstākļi, kuri nosaka cilvēka klimata komforta novērtējumu, ir: • gaisa temperatūra; • gaisa mitrums; • vēja stiprums; • atrašanās pie karsējoša (piem., karstas smiltis) vai dzesējoša (ūdens, sniegs, ledus) objekta.

Daudzi ir ievērojuši, ka vēsā vai aukstā laikā pie stipra vēja mēs izjūtam ievērojami lielāku termālo diskomfortu nekā pie zemākām gaisa temperatūrām, kad valda bezvējš. Arī paaugstināts gaisa mitrums pastiprinās gan karstuma, gan aukstuma sajūtas. Tas liecina, ka gaisa temperatūra ir galvenais, bet ne vienīgais meteoroloģiskais elements, kas ietekmē cilvēka ķermeņa termālās izjūtas un termālo komfortu. Cilvēkam un lielākajai daļai bioloģisko organismu ir nodrošināta fizioloģiska reakcija izturēt noteiktu vides temperatūru pieņemamā diapazonā, lai izvairītos no tās nelabvēlīgas ietekmes. Ja cilvēks atrodas vidē, kurā viņa ķermenis vai kāda tā daļa atdzisīs ātrāk nekā tas spēj atjaunot siltuma zudumus, tad palielinās nevēlamo blakusparādību riski, piemēram, apsaldēšanās, ķermeņa atdzišana un nāve. Pasaules praksē lieto speciālus termālos indeksus, lai aprakstītu un sniegtu cilvēkiem informāciju par to, kā dažādi laika apstākļu komponenti vai meteoroloģisko elementu kopums varētu viņus ietekmēt. Aukstuma izjūtu noteikšanai Kanādā tiek lietots Vēja dzesēšanas indekss (Wind Chill), bet Krievijā ir ļoti līdzīgs Vēja-aukstuma indekss (Ветро-холодовой индекс). Abi šie indeksi ir kombinācijas, kuras veido temperatūras un vēja mijiedarbība. Vēja dzesēšanas indekss uzrāda to, kā cilvēks fiziski izjūt aukstumu un raksturo iespējamos ķermeņa atdzišanas un apsaldēšanās riskus. Kanāda pasaulē ir uzņēmusies vadošo lomu Vēja dzesējošā indeksa (Wind Chill) izstrādē un pilnveidošanā. 2000. gadā 35 pasaules valstis vienojās par nepieciešamību radīt starptautisku standartu Vēja dzesēšanas indeksa novērtēšanai un izziņošanai. Vēja dzesēšanas indeksa pamatā ir aprēķini par siltuma zudumiem no cilvēka sejas. Tā ir ķermeņa daļa, kas ir visvairāk pakļauta smagiem ziemas laika apstākļiem. Kanādas brīvprātīgie tika pakļauti dažādiem temperatūras un vēja ātrumu izmēģinājumiem speciālā vēja tunelī. Viņi bija tērpušies ziemas apģērbā un tikai uz viņu sejām iedarbojās aukstums. Vēja dzesēšanas indeksu tabulā ir apkopoti dati par to, kādas ir cilvēka sajūtas pie zemu temperatūru un dažāda vēja stipruma mijiedarbības. Vēja dzesēšanas indeksu tabula

Vēja ātrums		Gaisa temperatūra ēnā °C
km/h	m/s	+10	+5	0	-5	-10	-15	-20	-25	-30	-35	-40
0	0	+10	+5	-0	-5	-10	-15	-20	-25	-30	-35	-40
5	1,4	+10	+4	-2	-7	-13	-19	-24	-30	-36	-41	-47
10	2,8	+9	+3	-3	-9	-15	-21	-27	-33	-39	-45	-51
15	4,2	+8	+2	-4	-11	-17	-23	-29	-35	-41	-48	-54
20	5,6	+7	+1	-5	-12	-18	-24	-31	-37	-43	-49	-56
30	8,3	+7	0	-6	-13	-20	-26	-33	-39	-46	-52	-59
40	11,1	+6	-1	-7	-14	-21	-27	-34	-41	-48	-54	-61
50	13,9	+5	-1	-8	-15	-22	-29	-35	-42	-49	-56	-63
60	16,7	+5	-2	-9	-16	-23	-30	-37	-43	-50	-57	-64
70	19,4	+5	-2	-9	-16	-23	-30	-37	-44	-51	-59	-66
80	22,2	+4	-3	-10	-17	-24	-31	-38	-45	-52	-60	-67
90	25,0	+4	-3	-10	-17	-25	-32	-39	-46	-53	-61	-68
100	27,8	+4	-3	-11	-18	-25	-32	-40	-47	-54	-62	-69

Tātad, iestājoties vēsam un aukstam laikam, ja jums ilgstoši ir jāuzturas ārpus telpām, noderīgi ir lietot Vēja dzesēšanas indeksu tabulu.

Daži piemēri:

---

• Ir novembra diena, un ēnā ir +5°C temperatūra. Pūš ļoti stiprs vējš (60 km/h). Tas ir vējš, kad lokās koku stumbri un liecas lieli koku zari. Cilvēks, ejot pret vēju, izjūt pretestību. Dzirdama vēja svilpšana gar ēkām un nekustīgiem priekšmetiem. Atbilstoši Vēja dzesēšanas indeksu tabulai šāda temperatūras un vēja stipruma kombinācija atbilst -2°C temperatūrai. Ilgstoša uzturēšanās šādā temperatūrā rada nelielu apsaldēšanās risku. Ja gaisa mitrums ir liels, tad risks vēl vairāk pieaug. • Ir janvāra diena, un ēnā ir -25°C temperatūra. Pūš stiprs vējš (40 km/h). Atbilstoši Vēja dzesēšanas indeksu tabulai šāda temperatūras un vēja stipruma kombinācija atbilst -41°C temperatūrai. Pastāv liels ķermeņa atdzišanas risks, iespējama atklātā ķermeņa daļas ādas apsaldēšanās 5 – 10 minūšu laikā. Ja gaisa mitrums ir liels, tad risks pieaug vēl vairāk. • Ir februāra diena, un ēnā ir -35°C temperatūra. Pūš mērens vējš (20 km/h). Atbilstoši Vēja dzesēšanas indeksu tabulai šāda temperatūras un vēja stipruma kombinācija atbilst -49°C temperatūrai. Pastāv ļoti liels ķermeņa atdzišanas risks, iespējama atklātā ķermeņa daļas ādas apsaldēšanās 2 – 5 minūšu laikā. Ja gaisa mitrums ir liels, tad risks pieaug vēl vairāk. Atgādinām, ka Vēja dzesēšanas indeksi un noteiktie riska brīdinājumi attiecas uz cilvēka ķermeņa atklātajām daļām (seju, rokām). Straujāka atdzišana, apsaldēšanās un pieaugoši draudi veselībai un dzīvībai var rasties, ja cilvēks: • nav atbilstoši sezonai apģērbies. • ir slims vai izvārdzis. • ir bērns vai vecs cilvēks. • ir izmircis. Izbaudiet auksto, sniegaino un arī vējaino laiku, bet dariet to saprātīgi! Klimata komforta zona. Ziema, 9.3 out of 10 based on 25 ratings

Atslēgvārdi: cilvēki, Dabas parādības, klimats