Leģenda par Krievijas cara pirkstu

25.10.2012 |  kategorija Vēsture  |  8 komentāri draugiem.lv

Ir 19. gadsimta pirmā puse… Jaunie laiki Eiropā veicina rūpniecības, tirdzniecības un jaunu satiksmes ceļu attīstību. Lai nodrošinātu pieaugošās preču un pasažieru transportēšanas vajadzības, pasaulē tiek izgudrots un ieviests dzelzceļš. 1825. gadā Anglijā tiek uzbūvēts pasaulē pirmais koplietošanas dzelzceļš. Dzelzceļu rašanās bija nozīmīgs tehniskā progresa sasniegums pasaulē, jo salīdzinājumā ar citiem satiksmes līdzekļiem ievērojami pieauga pasažieru un kravu piegādes ātrums, samazinājās transporta izmaksas, tika nodrošināts lielāks komforts pasažieriem salīdzinājumā ar citiem sauszemes transporta veidiem. Arī Krievijas impērija negrib atpalikt no Eiropas. Impērijas prestižam ir svarīgi neatpalikt jauno tehnoloģiju apguvē, kā arī Krievija vēlas būt ekonomiski stipra un politiski varena. Arī Krievijā ir jābūvē savs pirmais dzelzceļš.
Francs Gerstners. Avots: http:wikipedia.org
1835. gadā Austrijas inženieris un uzņēmējs Francs Gerstners (Franz Anton Ritter von Gerstner), personīgi tiekoties ar Krievijas imperatoru Nikolaju I, ierosina uzbūvēt dzelzceļu no Sanktpēterburgas līdz Maskavai. Pirms tik nozīmīga un nebijuša projekta īstenošanas tiek nolemts veikt izmēģinājumu, uzceļot citu neliela garuma dzelzceļu. Īpaši svarīgi bija pārliecināties par to, kā dzelzceļš darbosies Krievijas bargās ziemas apstākļos. 1836. gadā tika uzsākta un 1837. gadā pabeigta Krievijā pirmā publiskā dzelzceļa līnija 27 km garumā, kura savienoja Sanktpēterburgu ar imperatora rezidenci Carskoje Selo. Nedaudz vēlāk dzelzceļu pagarināja līdz vasarnīcu ciemam Pavlovska. Pirmā dzelzceļa izmēģinājumi gan vasarā, gan ziemā liecināja, ka Krievija ir gatava nopietnāku dzelzceļu līniju izbūvei. Tā 1841. gadā Krievijas imperators Nikolajs I pavēl uzsākt dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga – Maskava projektēšanas darbus. Attālums no Sanktpēterburgas līdz Maskavai ir liels – apmēram 650 km. Pastāvēja vairāki varianti, kur noteikt būvējamā dzelzceļa trasi. Domas dalījās par to, vai dzelzceļam ir jāiet caur Novgorodu vai nē. Bija diskusijas par to, kurš maršruts ir izdevīgāks, lai piesaistītu vairāk pārvadājamo kravu. Viedokļi dalījās par to, kura trase būtu lētāka no būvniecības izmaksām. Diskusijas un strīdi ievilkās…
Un te ir vieta leģendai!

Kopš 1841. gada, kad Krievijas imperators Nikolajs I bija devis pavēli par Sanktpēterburgas – Maskavas dzelzceļa līnijas projektēšanas darbu sākšanu, ir pagājuši 2 gadi. Viss šis laiks pagājis, projektētājiem, būvniekiem, tirgoņiem un politiķiem strīdoties par būvējamā dzelzceļa trases atrašanās vietu. Laiks rit, bet darbi stāv uz vietas, vienoties neizdodas. Krievijas imperatora pacietības mērs ir izsmelts… 1843. gadā uz kādu no dzelzceļa trases projektētāju kārtējo apspriedi ierodas pats Krievijas imperators Nikolajs I. Viņš dodas pie galda, uz kura atrodas trases projektēšanas karte. Imperators paņem uz galda esošo lineālu un zīmuli. Aplūkojis karti, viņš uz tās noliek lineālu, savienojot Sanktpēterburgu ar Maskavu un pieturot ar kreiso roku lineālu, ar labo roku novelk kartē līniju, savienojot šīs pilsētas. „Kungi, te ies mūsu dzelzceļa trase!” bargi un lakoniski nosaka imperators. Krievijā cara griba ir likums. Diskusijām ir pielikts punkts. Inženieriem nav citas izvēles, un sākas darbi pie cara kartē novilktās taisnās līnijas realizācijas. Izņemot vienu dīvainu novirzi… Netālu no Verebje (Веребьe) ciema cara novilktā taisnā līnija met dīvainu loku. Izrādās, ka Nikolajs I, pieturot ar roku lineālu, ir nejaušām izbīdījis savu pirkstu pāri lineāla malai un, velkot taisno līniju gar lineāla malu, ir ar zīmuli apvilcis arī sava pirksta galu. Tā kā cars bija dusmīgs, tad savā nepacietībā viņš nepievērsa uzmanību šai pirksta gala kontūrai uz taisnās līnijas. Neviens neuzdrošinājās labot cara kļūdu. Tā dzelzceļš tika projektēts un būvēts tieši tā, kā cars bija iezīmējis kartē.

Vai leģenda ir patiesa? Vai tiešām cara pirksts ir iemesls acīmredzamam līkumam uz taisnās Sanktpēterburga – Maskava dzelzceļa trases?
Aplūkosim 1884. gada karti, kurā attēlota arī Sanktpēterburgas – Maskavas dzelzceļa līnija. Par godu Krievijas imperatoram Nikolajam I tā tika nodēvēta par Nikolajevskaja dzelzceļa līniju (Никола́евская желе́зная доро́га). Kartē izteikti var redzēt loku, ko dzelzceļš met pie Verebje (Веребьe) ciema.
Nikolajevskaja dzelzceļa līnijas shēma (1884. gads). Avots: http://pskovrail.narod.ru

Verebjes līkums ir labi redzams arī 1989. gada PSRS topogrāfiskajā kartē mērogā 1:1 000 000.
Avots: ttp://download.maps.vlasenko.net

Diemžēl vēsturnieki vēsta, ka stāsts par liktenīgo Krievijas cara pirkstu ir tikai skaista, bet tomēr izdomāta leģenda.
Kā tad radies šāds dīvains līkums taisnajā dzelzceļa trasē?
Īstenībā bija tā. 1843. gadā dzelzceļa projektēšanas komisija vienojās, ka dzelzceļa līnija jābūvē taisnā trasē bez iebraukšanas Novgorodā. Šajā pašā gadā arī tika uzsākta dzelzceļa būvniecība. Dzelzceļa būvniecība ilga 8 gadus līdz pilnīgai pabeigšanai 1851. gadā.
Sanktpēterburgas – Maskavas dzelzceļa līnija būvniecības rezultātā: • veikti 46 miljonu m³ lieli zemes darbi; • uzbūvētas 2 lielas dzelzceļa stacijas Sanktpēterburgā un Maskavā; • uzbūvētas 34 dzelzceļa stacijas; • uzbūvēti 8 lieli tilti; • uzbūvēti 182 vidēji un mazi tilti; • kopējās izbūves izmaksas 67 miljoni rubļu (salīdzinājumam: Krievijas impērijas 1842. gada kopējais budžets bija 187 miljoni rubļu); • uzbūvēti 645 km dzelzceļa.
Arī pie Verebjes ciema dzelzceļš tika uzbūvēts absolūti taisnā līnijā. Tomēr dažu gadu laikā pēc dzelzceļa nodošanas ekspluatācijā tika atklāta būtiska problēma normālas dzelzceļa satiksmes nodrošināšanā Verbjes ciema rajonā.
Vecais Mstinskas tilts pie Verebjes. Foto: www.wikimedia.org

Tā kā tajā laikā pienācīga topogrāfiskā uzmērīšana netika veikta un arī trūka pieredzes dzelzceļu ekspluatācijā, tad dzelzceļa izbūves gaitā netika ņemta vērā esošās reljefa formas un to ietekme uz dzelzceļa satiksmi.
Verebjes stacija. Avots: http://cocomera.livejournal.com

Verebjes ciema apkārtnē bija izteikti stāva krituma reljefs (17,6 km ar slīpumu 7,8 ‰), tādējādi vilcienu sastāvi, kuri nāca no Sanktpēterburgas puses, braucot lejup pa slīpo dzelzceļu, nespēja nobremzēt un traucās tādā ātrumā, ka nevarēja apstāties pie nākamās stacijas. Savukārt, vilcienu sastāviem, kas devās pretējā virzienā bija nepieciešamas 4 lokomotīves, lai uzbrauktu kalnā. Darīja arī tā, ka sadalīja sastāvu 2 daļās, lai lokomotīves varētu uzvilkt tos kalnup. 1852. gada 12. februārī pat notika katastrofa šajā dzelzceļa posmā. Patvaļīgi atkabinājās vairāki dzelzceļa vagoni un sāka ripot pa slīpo dzelzceļa posmu, tādējādi ietriecoties pretī braucošajā dzelzceļa sastāvā. Bija cilvēku upuri. 1868. gadā tika pieņemts lēmums būvēt apvedceļu esošajam reljefa kāpumam, tādējādi, pakāpeniski pārvarot augstuma starpību, problēma tiktu novērsta. 1881. gadā Verbjes apvedceļa izbūve tika pabeigta.
Verebjes apvedceļš. Avots: http://cocomera.livejournal.com/

Tā arī 26 gadus pēc Krievijas imperatora Nikolajam I nāves (mira 1855. gadā) radās dīvainais izliekums Sanktpēterburgas – Maskavas dzelzceļa līnijā. Ar cara pirksta apvilkšanu kartē šim izliekumam nav nekāda sakara! Gandrīz pēc 100 gadiem kopš tika izbūvēts Verebjes apvedceļš, tas pašreiz ir likvidēts. 20. gadsimta beigās Krievijā tika pieņemts lēmums atkal iztaisnot šo dzelzceļa posmu. Normālu dzelzceļa satiksmi pa iztaisnoto dzelzceļa posmu tika plānots panākt ar papildus izbūves darbiem. 2001. gadā pa atjaunoto un iztaisnoto dzelzceļa posmu tika uzsākta dzelzceļa satiksme. Jaunajās krievu topogrāfiskajās kartēs „cara pirksts” pie Verbjas vairs nebūs redzams.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.8/10 (52 balsotāji)
Leģenda par Krievijas cara pirkstu, 9.8 out of 10 based on 52 ratings

Atslēgvārdi: , ,

Komentāri

  1. Verdi komentē:

    25.10.2012 pulkst. 11:46(#)

    Google map vel nav taisnais ceļš attēlots
    http://goo.gl/maps/LjEnG
    Vai tas nozīmē ka tur ir vairāk kā 11 gadus veca karte?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  2. NeoGeo.lv komentē:

    25.10.2012 pulkst. 13:31(#)

    Tā ir – Google šajā vietā ir atstājusi vecu un zemas izšķirtspējas satelītattēlu.
    Apskatiet šo vietu citos resursos, piemēram, Wikimapia un redzēsiet – dzelzceļš ir iztaisnots.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 4)
  3. Dimiz komentē:

    26.10.2012 pulkst. 15:51(#)

    Ļoti interesants raksts. Viennozīmīgs 10nieks.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +10 (no 10)
  4. Ginc komentē:

    26.10.2012 pulkst. 18:51(#)

    Vai NeoGeo varētu pakomentēt vēl divas leģendas?
    1. Nogādājot Space Shuttle daļu no rūpnīcas uz starta vietu pa dzelzceļu, izrādījās, ka tā nelien cauri dzelzceļa tunelim. Entuziasti sāka pētīt kāpēc dzelzceļš ir tik plats, cik ir. Ierokoties dziļi vēsturē, noskaidroja, ka tas ir senās Romas ceļu platums. Pētot tālāk (kāpēc Romas ceļi ir tik , cik ir) noskaidroja, ka Romā ceļi tika būvēti, lai pa tiem varētu pārvietoties kaujas rati, kurus velk divi zirgi, t.i. ceļam jābūt tik platam, lai tajā ietilptu “divas zirgu pakaļas”.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 4)
  5. Ginc komentē:

    26.10.2012 pulkst. 18:53(#)

    2.
    In the early years of railways an russian czar advisor comes to the czar.
    – The western nations have developed a new means of transport – Railways. Do you think we should also use this technology?
    – Yes, of course. We are as good as any nation, and even better. – Replied the czar.
    – But since we are better maybe we should make some modification to it, for example different gauge?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  6. jānis komentē:

    01.11.2012 pulkst. 16:04(#)

    Nu te prasās vēl pēc vienas leģendas ,kāpēc atšķiras sliežu platumi ,uz jautājumu vai būvēt tādus pašus kā Eiropā vai šaurākus ,cars jautājis “nājuj šīre “ un tie muļķi inženieri arī projektējuši par p….i šaurāku ,tāpēc mēs tagad nevaram savienot savu dzelzceļu ar Eiropu ,jo uz robežas jāmaina riteņi un savukārt nacionāļi iebilst pret ātrgaitas vilcieni Rīga -Maskava ,jo tur tas cara p…..s neatbilst mūsu bāleliņu standartam.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 4)
  7. ivars komentē:

    04.11.2012 pulkst. 22:43(#)

    Okupantu murgi ir pretīgi.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 3)
  8. LDS to jānis komentē:

    05.11.2012 pulkst. 17:43(#)

    Dzelzceļa sliežu platums atšķiras ne jau tāpēc, ka caram tā vienkārši ienāca prātā, bet tieši tāpēc, lai kara pretinieks nevarētu izmantot dzelzceļu, lai iekļūtu valsts teritorijā ! ! !

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +8 (no 8)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Infografika: Aptaujas rezultāti par elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti Latvijā

Infografika: Aptaujas rezultāti par elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti Latvijā Vai varam kļūt par valsti ar labāko elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv