Brīvības piemineklis un Brīvība

16.11.2012 |  kategorija Vēsture  |  20 komentāri draugiem.lv

Lūk, ko par Brīvības pieminekļa uzdevumu raksta Brīvības Pieminekļa Komiteja 1935. gadā: „Brīvības piemineklis pauž jūtas un domas, kuru dēļ cietuši un cīnījušies ir mūsu senči, ir tagadējās paaudzes un kuras nevar rimt, kamēr vien pastāvēs latvju tauta.”
Foto: www.flickr.com/photos/tryck/
Īss ieskats Brīvības pieminekļa tapšanas vēsturē:

• 1922. gada jūlijā Latvijas Republikas Ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics ierosināja celt Rīgas centrā piemiņas stabu no granīta Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem. • 1923. gada 9. oktobrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus par Brīvības pieminekļa projekta konkursu. • Gandrīz 7 gadus norisinājās vairāki pieminekļa izveides konkursi, kuri nedeva cerētos rezultātus. Neviens no konkursa darbiem pilnībā neapmierināja žūrijas komisijas prasības. Tikai 1930. gada oktobrī noslēdzās pēdējais konkurss, kurā tiesības projektu realizēt ieguva tēlnieks Kārlis Zāle. • 1927. gada 27. decembrī nodibināja Brīvības pieminekļa celšanas komiteju, kurai bija nodaļas visos Latvijas apriņķos, pilsētās un daudzos pagastos. Ar komitejas starpniecību tika vākti ziedojumi pieminekļa celtniecībai. Ziedotāji pretim saņēma speciālas mākslinieciski veidotas ziedojumu zīmes ar nomināliem 1, 5, 10, 20 un 100 lati, bet, lai ziedot varētu arī skolnieki un studenti, bija arī 0,20 un 0,50 latu ziedojuma zīmes. Sekmīgākie ziedojumu vācēji, kā arī lielākie ziedotāji saņēma speciālu Brīvības pieminekļa cēlāju sudraba piemiņas medaļu ar Latvijas nacionālo krāsu lentīti. Tie, kuri ziedoja vairāk par 100 latiem, saņēma speciālu diplomu. • Līdz Brīvības pieminekļa atklāšanai Latvijas tauta saziedoja pieminekļa celtniecībai vairāk kā 1 miljonu latu. • 1931. gada 18. jūnijā Rīgas Dome pieņēma lēmumu par pieminekļa celšanas vietu. Tika noārdīta Pētera I pieminekļa pamatne, kuras tuvumā Brīvības piemineklis bija ceļams. • 1931. gada 18. novembrī tika ielikts Brīvības pieminekļa pamatakmens.
Brīvības pieminekļa celtniecība. Attēls: http://www.zudusilatvija.lv/

• Intensīvā darbā pagāja četri gadi, un 1935.gada 18. novembrī tika svinīgi atklāts Brīvības piemineklis. • Brīvības pieminekli atklāja toreizējais Valsts prezidents Alberts Kviesis, sakot: „Spožās, mirdzošās Latvijas zvaigznes, lai ceļ un nes uz augšu mūs, mūsu dzīvi, mūsu valsti, mūsu Latviju pretim Saulei, pretim zvaigznēm, pretim mūžībai.” • Ar Brīvības pieminekļa atklāšanas dienu 1935. gada 18. novembrī pie pieminekļa stāv goda sardze no Latvijas armijas paraugvienības Armijas štāba bataljona. Tā tas notika līdz Latvijas okupācijai, kad pēdējo reizi tā stāvēja goda sardzē 1940. gada 21. jūlijā. Goda sardzi atjaunoja 1992. gada 11. novembrī.
Brīvības pieminekļa atklāšana 1935. gada 18. novembrī
Interesanti būtu arī pieminēt Brīvības pieminekļa celtniecībā izmantoto galveno materiālu ģeogrāfiju.

Pieminekļa celšanas darbus iesākot, bija cerēts, ka viens no pieminekļa būvniecības materiāliem varētu būt Latvijas laukakmeņi, tomēr, nopietni apsverot, izrādījās, ka tie šajā gadījumā nav izmantojami. Visiem akmeņiem viena pieminekļa celšanai pēc savas iekšējās uzbūves un struktūras vajadzēja būt vienādiem. Tādiem kritērijiem varētu atbilst tikai lieli akmens bluķi, kas lauzti no vienas klints. Latvijā ir daudz laukakmeņu, taču granīta klinšu mums nav. Pieminekļa monumentalitāte prasīja arī to, lai tas tiktu celts nevis no nelieliem akmeņiem, bet lieliem akmens bluķiem, kuru svars ir apmēram 10 – 20 tonnu.
Tāpēc pieminekļa celšanai tika izmantots: • Somijas sārtais granīts; • Somijas pelēkais Nīstades granīts; • Itālijas gaišpelēkais travertīns.
Piemineklis no atvestajiem materiāliem tika kalts tepat Latvijā. Bez tēlniecības daļas, kuru kala daudzi akmeņkaļi, bija arī metāla daļa – Brīvības tēls, kuru kaldināja no vara skārda. Pašā augšā bija jāapzeltī trīs zvaigznes. Lai nodrošinātu visaugstāko darba kvalitāti, tika pieaicināts izcils Zviedrijas metālkalējs R.Mirsmedens. Viņam par palīgiem tika piesaistīti labākie Latvijas kalšanas meistari Jānis Zibens un Arnolds Naika.
Somijas Nīstades pelēkais granīts. Attēls: http://www.stonecontact.com

Somijas pilsēta Ūsikaupunki (zviedriski: Nīstade), kuras tuvumā atrodas Nīstades pelēkā granīta akmeņlauztuves

Somijas sārtais granīts. Attēls: http://www.stonecontact.com

Somijas pilsēta Turku, kuras tuvumā atrodas sārtā granīta akmeņlauztuves

Gaišpelēkais Itālijas travertīns no akmeņlauztuvēm pie Tivoli pilsētas Itālijā. Attēls: www.rogimamarmi.com

Itālijas pilsēta Tivoli, kuras tuvumā atrodas Itālijas travertīna akmeņlauztuves

Uzziņai. • Travertīns ir akmens starpforma starp kaļķakmeni un marmoru. • Vairāku gadu tūkstošu ilgā procesā no travertīna veidojas marmors. Senajā Romā un antīkajā pasaulē lielākā daļa celtņu un arhitektūras šedevru tapšana nebūtu iedomājama bez šī klasiski skaistā akmens. • Visbiežāk šis materiāls sastopams baltā, dzeltenā, brūnā, sarkanā krāsā, kā arī to starptoņos. • Vislabākās travertīna šķirnes tiek importētas no Irānas, Turcijas un Itālijas. Itālijā atrodas slavenās travertīna atradnes pie Tivoli pilsētas, kas atrodas netālu no Romas. • Travertīnu parasti mēdz apstrādāt, pulējot vai tieši pretēji – padarot virsmu matētu.
Tātad 1935. gada 18. novembrī Brīvības piemineklis tika atklāts, un nu jau gandrīz 80 gadus tas ir viens no mūsu svarīgākajiem nacionālajiem simboliem. Brīvības pieminekļa centrālā figūra ir Brīvības tēls.

Kāpēc Brīvības tēlu dažkārt sauc par Mildu?

Nevienā oficiālajā dokumentā, tai skaitā ne Brīvības pieminekļa komitejas sēžu protokolos, ne Latvijas varas iestāžu lēmumos, ne publikācijās un intervijās ar tēlnieku Kārli Zāli nav atrodamas norādes par to, ka Brīvības tēlam būtu jāsaucas par Mildu. Brīvības piemineklī ir 13 skulptūras vai skulptūru grupas, kurām visām apzīmējumus ir devis to autors K.Zāle. Gadījās arī tā, ka darba gaitā vairākām grupām tika mainīti nosaukumi un arī tematika. Tomēr Brīvības tēls kopš tā parādīšanās K.Zāles 1929. gadā prēmētajā konkursa projektā palicis nemainīgs – Brīvība.
Brīvība. Foto: http://www.flickr.com/photos/ajy/
Jāatzīmē, ka ar iesauku Milda dēvēti arī 1929. – 1932. gados Latvijā apgrozībā laistie sudraba pieclatnieki ar latviešu tautumeitas profilu. Tāpēc iespējams, ka patvaļīgi piedēvētajai iesaukai – Brīvības pieminekļa Mildai saknes meklējamas arī šajā vēl šodien tik populārajā monētā. Apsviedīgi uzņēmēji Latvijā trīsdesmitajos gados ražoja arī papirosus ar nosaukumu „Milda”, kur uz papirosu paciņas bija attēlots latviešu tautumeitas tēls.
1929. gada 5 latu monēta. Attēls: http://www.travelnews.lv

Papirosi „Milda”. Attēls: ttp://www.lndb.lv

Vārdam Milda nav arī nekādas latviešu cilmes etnogrāfiskas saknes. Vārds ir lietuviešu cilmes ar konkrētu nozīmi – mīlestības dieviete. Par to var izlasīt arī 1990. gadā izdotajā Klāva Siliņa „Latviešu personvārdu vārdnīcā”. Mildai nav nekāda – ne etniska, ne idejiska, ne ģenealoģiska sakara ar Brīvības tēlu. Attieksme pret Brīvības tēlu un pieminekli kopumā vienlaicīgi ir arī mūsu attieksme pret Latvijas valsti, mūsu tautu, tās pagātni un arī nākotni. Brīvība ir Brīvības pieminekļa nozīmīgākā skulptūra.
Atcerēsimies – Brīvības tēlam ir tikai viens vārds – BRĪVĪBA. Izturēsimies pret to ar cieņu!
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.6/10 (57 balsotāji)
Brīvības piemineklis un Brīvība, 9.6 out of 10 based on 57 ratings

Atslēgvārdi: , ,

Komentāri

  1. murmulis komentē:

    16.11.2012 pulkst. 09:37(#)

    Saziedoja miljonu, bet cik pavisam izmaksāja valstij šī pieminekļa celtniecība?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 4)
  2. N.R. komentē:

    16.11.2012 pulkst. 09:47(#)

    ja par materiāliem, varētu lūdzu papildināt rakstu, kāpēc Milda šobrīd ir zaļa 🙂 ? Es domāju tas daudzus interesētu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 11)
  3. NeoGeo.lv komentē:

    16.11.2012 pulkst. 11:25(#)

    Atbilde N.R.
    NeoGeo.lv nepazīst nevienu Mildu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 14)
  4. Krišs komentē:

    16.11.2012 pulkst. 11:33(#)

    Par to Mildas vārdu. Kāpēc tiek aizmirst, ka liela nozīme tam, ko cilvēki pieņēmuši par patiesību, tam nav nekāda sakara ar necieņu. Tautā Brīvību sauc par Mildu un tas šķiet daudz saprotamāk un intīmāk, ne atsvešinātais vārds Brīvība.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 9)
  5. Anonymous komentē:

    16.11.2012 pulkst. 12:36(#)

    Man stāstīja, ka LNO bijusi balerīna Milda, pēc kuras izskata arī “Brīvība” esot radīta.
    Tāpēc to sauc par Mildu.
    Tā vismaz stāsta operas gidi

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +5 (no 7)
  6. J komentē:

    16.11.2012 pulkst. 16:37(#)

    Papirosi MILDA. Mūsu mīļie draudziņi! Papirosi III. šķira AR VATI

    Izcila reklama! 😀 Un paldies par rakstu!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 8)
  7. Kurzemnieks komentē:

    19.11.2012 pulkst. 15:29(#)

    Labdien,

    Raksts interesants!
    Milda tur rokās 3. zvaigznes: 3. Latvijas novadus. Šodien latvijā ir 4. novadi.
    Pēc manām domām būtu interesanti papētīt Latvijas novadu rašanos, ģeogrāfiju un izmaiņas laika gaitā.
    P.S. Braucot gar Daugavas kreiso krastu no Rīgas uz Aizkraukli, pirms Aizkraukles ceļa malā ir pietura “Robežakmens” un apstrādāts akmens, kur vienā pusē iegravēts “Kurzeme”, otrā “Zemgale”. Šodien robežas iet pavisam citur.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 8)
  8. Trolltons komentē:

    02.12.2012 pulkst. 22:27(#)

    “Milda” ir zaļa, tāpēc, ka ir apdarināta ar Varu. Un varš oksidējoties (rūsējot) kļūst zaļš

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 3)
  9. Oto komentē:

    07.12.2012 pulkst. 19:29(#)

    Varš(kapars) nerūsē, bet gan tā virskārta oksidējas, nosūbē. To sauc par patīnu, apmēram 10 gados vara krāsa laikapstākļu ietekmē kļūst melna pēc tam apmēram 20-50 gados pieņem zalo toni. Ja vien process neaziet šķērsām(ļaundabīgā patina), tad tas metālu pasargā. Tā kā šis process ir lēns, tad tā tiek uzskatīta par cēlu pazīmi. Personīgi, statujas un piemenekļi man patīk zaļajā vara tonī, bet jumti gan labāk ka ir vara melni(Pēterbaznīca labāk izskatās melna, nevis zaļa).

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +6 (no 6)
  10. Ilze komentē:

    31.12.2012 pulkst. 11:45(#)

    Paldies par rakstu!
    Bija interesanti par to atkal izlasīt.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -2 (no 2)
  11. Guna komentē:

    02.01.2014 pulkst. 21:30(#)

    Izcils raksts, īpaši šobrīd, kad ne tikai tantuki tirgū, bet pat ministru prezidents var piesaukt tādas aplamības, ka uz eiro ir kaut kāda Milda. Tāpat arī žurnālisti nezina pat tik elementāras lietas un to bieži bazūnē TV un raksta periodikā. Tātad, pīpmaņi ir tie, kas izdomāja, kā saukt mūsu svētākos simbolus?:) Un mēs tikai atkārtojam…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  12. Aigars-upes.lv komentē:

    10.01.2014 pulkst. 19:51(#)

    Kurzemniek – tava Latvija ir ar mazo burtu?! Taču manā LATVIJĀ ir kā jau 1000 gadus 5 (pieci)novadi!
    GUNA – piebalsoju – žurnālisti ir skaitās ceturtā vara un pūš pirmo triju stabulē. Saņemot algu…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -3 (no 3)
  13. vorsais komentē:

    02.11.2014 pulkst. 19:38(#)

    loti interesanti

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  14. vorsais komentē:

    02.11.2014 pulkst. 19:42(#)

    Latvijaa senaak bija triis novadi.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  15. purka komentē:

    02.11.2014 pulkst. 19:47(#)

    cigani jus esat

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  16. Milda komentē:

    02.11.2014 pulkst. 19:52(#)

    labdien jums visiem

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  17. Milda komentē:

    02.11.2014 pulkst. 20:51(#)

    jums vajag iet gulet.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -2 (no 2)
  18. anonims komentē:

    21.11.2014 pulkst. 20:35(#)

    Man liekas tas ir ļoti jauks vads.
    Es gribētu parunāt par kaut ko citu.
    Manuprāt latviešiem ir pārāk daudz aceres dienas.
    var pat teikt vāji nervi.
    Mana lada paziņa Katrina Ziemele ir bērns
    viņa meklē sponsoru savai grāmatai es no viņas mācos
    kaut vai viņai ir tikai 10 gadi tikgudru un apķērīgu
    bērnu negadas redzēt viena grāmata ir par Latviju

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  19. paskaidrojums komentē:

    23.01.2015 pulkst. 10:21(#)

    Tiem ,kuri te par tā 3 zvaigznēm un novadiem un vēl saucas par patriotiem, tiem vajadzētu jau nedaudz to Latvijas vēsturi elementārlīmenī zināt.Līdz 1918.gadam nekad nebija bijis vienots valstsisks veidojums “Latvija”. Tā kā 20.gs. sākumā, kad sāka parādās pirmās idejas par latviešu vēsturisko teritoriju apvienošanu vienā teritorijā, Latvijas teritorijas atradās cariskajā Krievijā kā 3 guberņās: Vidzemes, Kurzemes un Latgale Vitebskas guberņas sastāvā, tad tajā laikā arī bija tā svarīgā ideja par šo trīs teritoriju apvienošanu vienotā veselumā- no tā gan “likteņupe- vienotāja Daugava”, gan trīs zvaigznes- kā šo 3 guberņu vienotības simbols. Tam nav nekāda sakara ar Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem, etnogrāfiskajiem novadiem u.tml.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  20. janis komentē:

    02.02.2016 pulkst. 19:17(#)

    par mildu vinu iesauca tapec ka pozejusi piemineklim bija vertspapiru spiestuves darbiniece varda milda

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 1)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Konkursa „Atrodi karti!” balsojums

Konkursa „Atrodi karti!” balsojums 2012. gada 10. novembrī beidzās darbu iesniegšanas termiņš konkursam „Atrodi karti!”. NeoGeo.lv saņēma daudzus mūsu lasītāju...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv