Čečenu ģimene Groznijā. Foto: https://picasaweb.google.com/stepan.cernousekUzziņai. Čečenu skaits Čečenijā dažādos laika posmos: 1926. gads – 291 000 1939. gads – 407 968 1959. gads – 244 000 1970. gads – 508 900 1979. gads – 611 400 1989. gads – 734 500 2002. gads – 1 032 000 2010. gads – 1 207 000
Kā čečenu tauta, kura pēdējos nepilnos 100 gados bijusi pakļauta iznīcināšanai, deportācijai un daudziem nežēlīgiem kariem, ir spējusi skaitliski pieaugt vairāk nekā 4 reizes?
• Gan neapmierinātībā ar padomju varas režīmu, gan pretojoties kolektivizācijai laikā no 1920. gada līdz 1941. gadam Čečenijā un Ingušijā notika 12 lielas bruņotas sacelšanās, kurās piedalījās līdz 5 000 kaujinieku. Čečenu zaudējumi: 2000 – 4000 bojā gājušo. • 1940. – 1944. gados Čečenijā notika tautas sacelšanās Hasana Israilova vadībā. Čečenu zaudējumi: 3000 – 4500 bojā gājušo. • Čečenu deportācija 1944. gada janvārī – martā Par to, ka čečeni nebija lojāli padomju varai, par to dezertēšanu no Sarkanās armijas un izvairīšanos tajā dienēt padomju vara no Čečenijas deportēja 388 000 čečenus (vairāk nekā 80% no tautas !!!). Tos pārsvarā deportēja uz Kazahstānu, kā arī uz Kirgizstānu. Aptuveni 25% no deportētajiem nomira deportācijas laikā un pirmajos 4 izsūtījuma gados. Tikai pēc 1957. gada čečeniem bija tiesības atgriezties Čečenijā. • Čečeni karoja arī Sarkanās armijas pusē un 2. pasaules karā (1941 – 1945) karojot bojā gāja 4 000 – 5 000 čečenu. • Pirmajā Čečenijas karā (1994 – 1996) bojā gāja 24 000 – 100 000 čečenu. • Otrajā Čečenijas karā (1999 – 2000) aktīvajā karadarbības fāzē un līdz 2009. gadam bojā gāja 35 000 – 70 000 čečenu.
2010. gada Krievijas Federācijas tautas skaitīšanas dati uzrādīja, ka čečeniem ir viena no augstākajām bērnu dzimstībām Krievijā. Vidēji 1 čečenu sievietei ir 3,40 bērni. Varētu teikt, ka čečeni ir musulmaņi, ka viņiem aizvien ir spēcīgas patriarhālās tradīcijas, tāpēc tas, ka dzimst daudz bērnu, ir ierasta lieta. Taču arī čečenu kaimiņi ir musulmaņi un arī ar senām tradīcijām apveltītas tautas, taču bērni viņiem dzimst krietni mazāk. Tā, piemēram, Dagestānas Republikā 1 sievietei ir tikai 1,95 bērni, Ingušijas Republikā – 1,96 bērni.
Arī citviet pasaulē musulmaņu valstīs vidēji 1 sievietei dzimst mazāk bērnu nekā Čečenijā (ANO dati par 2010. gadu): • Turkmenistānā – 2,50 bērni; • Uzbekistāna – 2,49 bērni; • Kirgizstāna – 2,48 bērni; • Maroka – 2,38 bērni; • Indonēzija – 2,18 bērni; • Tunisija – 1,93 bērni; • Azerbaidžāna – 1,82 bērni.Lai noskaidrotu iemeslus tik lielai čečenu dzimstībai, 2011. gadā ir veikts pētījums, kuru veica Čečenijas Valsts Universitāte kopā ar Krievijas Federālo sabiedrības veselības institūtu. Tika aptaujāti 1240 Čečenijas iedzīvotāju, tostarp 460 sievietes, 450 vīrieši un 330 pusaudžu.
• No aptaujātajiem čečeniem nebija neviena (!!!), kurš pateica, ka savā ģimenē nevēlas nevienu bērnu. Analoģiska aptauja 2011. gadā Latvijā uzrādīja, ka pie mums 3% sieviešu un 4% vīriešu vispār nevēlas sev nevienu bērnu. Par to NeoGeo.lv jau rakstīja savā rakstā „Vai mēs ļoti gribam bērnus”. • Tabulā norādīts bērnu skaits, kādu vēlās čečeni savās ģimenēs, un tā salīdzinājums ar 2011. gadā veikto pārskatu „Latvijas iedzīvotāju reproduktīvā veselība”, kurā tika aptaujāti Latvijas iedzīvotāji, lai uzzinātu, cik bērnu tie vēlas.
| Čečenu sievietes (%) | Latvijas sievietes (%) | Čečenu vīrieši (%) | Latvijas vīrieši (%) | |
|---|---|---|---|---|
Tātad skaitliski nelielai, bet drosmīgai čečenu tautai ir liela griba dzīvot un nepazust. Ar vidēji 3 – 5 bērnu skaitu ģimenēs šī tauta ir skaitliski ievērojami pieaugusi, neskatoties uz kariem, deportāciju, genocīdu un daudziem grūtiem laikiem. Un mēs skaidri zinām, ka čečeniem nav ne dāsnās bērnu pabalstu sistēmas, ne lielisku dzīves apstākļu un moderni aprīkotu bērnudārzu. Viņu dzīve nebūt nav viegla. Taču katrā čečenā ir liesmiņa, kura deg par savu dzimtu, par to, lai tā izdzīvotu un nepazustu. Un viņi nepazudīs…
Griba izdzīvot un nepazust,
Jānis
Vēl ir pārsteidzoši tas, ka viņi, lai arī karu it kā ir zaudejuši, bet tomēr faktiski pastāv kā pilnīgi autonoma republika, kas daudz maz respektē Krieviju tikai pateicoties milzu dotācijām no federālā budžeta.
Ivo
NAv tik slikti arī Latvijā
62 % Latviešu ir 68% bērnu (Latvieši),
Latviēšu skaists ar katru gadu pieaug par 0,4 % no kopējā tautas skaita.
Bet krievu un citu tautu pārstāji izbrauc , vai nomirst par vairāk 0,4 %
2012 dzimušo skaists Latvieši 68, krievi tikai 23 %
13546 Latvieši
4584 Krievi
420 Baltkrievi
406 Poļi
344 Ukraiņi
226 Lietuvieši
34 Ebreji
121 čigāni
216 Citas tautības
Analīze
Ļoti interesanti uzrakstīts par čečenien, taču neatbildēts paliek jautājums, kādēļ jaunās čečenu sievietes tik ļoti grib 3 un vairāk bērnus ? vai tā ir bijis vienmēr ? Kas vajadzīgs, lai to ieaudzinātu latviešu meitenēs.
Pirmais, kas nāk prātā ir tieši tautas iznīcināšanas tendences pēdējā gadsimta laikā. Iespējams, ka sievietēm tas ir kā protests, kā apziņa, ka tauta ir jāturpina, bet tās, protams, ir tikai spekulācijas.
Es
Tieši nesen ar kādu runāju par šo pašu tēmu.
Latviešiem jau izsenis ir vieni no zemākajiem dzimstības rādītājiem Eiropā. Arī 19. gs. latviešiem bija vidēji mazāk bērnu uz 1 sievieti nekā pārējā Krievijas impērijā. Manuprāt, latviešu mentalitātē ir iesakņojies uzskats, ka tas ir negods, kad ir vairāk par 2 bērniem. Es pats esmu dzīvojis tikai neatkarīgās Latvijas laikā, bet mēs spriedām, ka jau tad, kad Latvijā PSRS sastāvā, daudzi uzskatīja, ka ir neprāts audzināt vairāk kā 2 bērnus. Par 3 bērnu ģimenēm it kā neko neesmu dzirdējis, bet par 4 bērnu ģimenēm jau gadās dzirdēt, ka tas redz neesot prāta darbs. Domāju, latviešu apziņā šāds uzskats ir iesakņojies, tādēļ, ka savulaik (13. gs.) Latvija ir bijusi bagāta un pārtikusi zeme, kas nozīmē, ka nebija jācīnās par izdzīvošanu. Kādēļ tad vācieši, krievi, zviedri un pārējās tautas tik ļoti tīkoja pēc Latvijas?
Es
Vēl aizmirsu piebilst, ka Latvijas iedzīvotāju pieaugums PSRS laikā lielākoties sastāvēja no imigrācijas dzimstībai saglabājoties zemai. Par to liecina fakti:
* Krievu skaits (1935.) 168 300
(1989.) 905 515
* Baltkrievu skaits (1935.) 26 800
(1989.) 119 702
* Ukraiņu skaits (1935.) 1800
(1989.) 92 101
Una
Jāpiebilst, ka tos, kurus neizsūtīja, nošāva vai citādi iznīcināja turpat Čečenijā. Lasot komentāru par to, ka šobrīd (kopš 2007. gada) KF subsidē lielā apmērā Čečenijas Republiku, jāņem vērā, ka Čečenija pati ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, naftu (augstas kvalitātes – atšķirībā no Sibīrijas reģiona), kā arī Kadirovs ir izveidojis fondu, kurā visiem čečeniem ir jāveic obligātas iemaksas (no algas) – valsts atjaunošanai. Bet lielu līdzekļu daļu Kadirovs izmanto savai luksus dzīvei un izklaidēm.
Una
Un iedzīvotāju pieaugums nav nemaz tik straujš -, pēc citiem datiem, čečeni savā republikā nav vairāk par miljonu. Kā arī KF koncentrācijas nometnēs (šobrīd) atrodas ap 30 000 čečenu – ‘bezvēsts pazuduš’ utt. (arī meitenes/sievietes). Būtībā Čečenijas Republika ir totalitāra. Kaut gan, nenoliedzami, ir notikusi Groznijas atjaunošana un ir iespējams to apciemot.