Par vulkāniem NeoGeo.lv jau rakstīja savā rakstā „Vulkāns atkal mostas …”, taču šoreiz ieskatīsimies dažos vulkānu krāteros, kuri pārtapuši par cilvēku dzīves, izklaides un darbības vietām.

Ja cilvēks grib apgūt Marsu, tad kāpēc neizmantot iespēju un neizmantot savām vajadzībām izdzisušu vulkānu krāterus?

Vulkāna konuss Briljanta galva (Diamond Head) Havaju Oahu salā

Aptuveni pirms 2,6 miljoniem gadu sākās vulkāna Koolau daudzkārtēji izvirdumi, kā rezultātā notika daudzas vides izmaiņas Havaju salu apkārtnē. 200 000 gadu senā pagātnē sākās vulkāna izvirdums Briljanta galvā, un tiek lēsts, ka vulkāns pilnībā apdzisa pirms 150 000 gadu. Savu nosaukumu vulkāns ieguva 19. gadsimtā, kad angļu jūrnieki krātera dibenā atrada spīdošus akmeņus, kurus tie uzskatīja par briljantiem. Diemžēl vēlāk tika atklāts, ka tas ir tikai kalcīts (CaCO3). Mūsdienās Briljanta galva ir ASV dabas piemineklis, saimnieciskais objekts un tūrisma vieta. Daļa no bijušā vulkāna konusa malām kalpo par ASV valdības slēgto objektu, un tajā izvietotas platformas ar dažādām komunikāciju un novērošanas antenām. Briljanta galva ir plaši apmeklēts tūrisma objekts, daudzu televīzijas šovu un filmu uzņemšanas norises vieta.

Vulkāna konuss Hiko (Xico) Meksikā

Meksikas galvaspilsētas Mehiko pašā dienvidu nomalē atrodas unikāls sensenos laikos izdzisušais vulkāns Hiko. Uzskata, ka Hiko ir bijis zemūdens vulkāns uz atradies Kalko ezerā, kurš, laikam ritot, ir gandrīz pilnībā izžuvis. Vēl 14. gadsimtā Kalko ezera krastos atradās acteku zvejnieku ciemi. 19. gadsimtā Meksikas valdība uzsāka atlikušā ezera nosusināšanas darbus un veicināja lauksaimniecības attīstību šajā apvidū. Ap 1970. gadu, kad lauksaimniecība kļuva aizvien intensīvāka, kā arī izplešoties blakus esošajai pilsētai, daži drosmīgākie zemnieki nelegāli uzsāka apgūt un uzart Hiko vulkāna krāteri.

Vulkāniskās izcelsmes sala Aoga (Japāna) Filipīnu jūrā

Vēl pirms nepilniem 250 gadiem (1781 – 1785) Aoga salā notika viens no kārtējiem vulkāna izvirdums, kura laikā gāja bojā ap 130 saliniekiem jeb 40% no visiem salas iedzīvotājiem. Tomēr tas netraucē japāņiem apdzīvot šo salu jau vismaz 400 gadus, un arī mūsdienās Aoga salā dzīvo ap 200 iedzīvotājiem. Aoga salas garums ir ap 3,5 km un platums – 2,5 km. Salu ieskauj stāvas līdz 423 m augstas un nelīdzenas bijušā vulkāna krātera malas. Sala iekļaujas Fudži – Hakone – Idzu nacionālā parka teritorijā, un salinieki nodarbojas ar lauksaimniecību, zvejniecību un tūrisma biznesu. Japānas meteoroloģijas aģentūra Aoga salu joprojām uzskata par C klases aktivitātes vulkānu.

Vulkāna konuss Svētā Margarita (Santa Margarida) Katalonijā, Spānijā

Pirms 11 500 gadiem notikušie vulkānu izvirdumi ir atstājuši sen izdzisušu vulkānu konusu pēdas Garočas vulkāniskās zonas nacionālajā parkā Katalonijā. Viens no šiem vulkānu konusiem ir nosaukts Svētās Margaritas vārdā. Bijušā vulkāna konusa malas ir līdz 682 m augstas un tā perimetrs ir ap 2 km. Jau kopš seniem viduslaikiem Svētās Margaritas vulkāna konusa iekšpusē atradās mūka vientuļnieka miteklis un lūgšanu celle. 1428. gadā šī ēka ļoti cieta Katalonijas zemestrīces laikā, un tā tika atjaunota un pārbūvēta 1865. gadā.

Pasaulē, protams, dzīvo arī cilvēki, kuriem netrūkst ne izdomas, ne humora izjūtas. Tā, piemēram, Īrijas dienvidos kādas viesu mājas parkā ir izbūvēts cilvēka radīts vulkāna konuss. Kā teikt, ja visiem nepietiek to īsto vulkānu, tad radīsim to paši! Dzīve vulkāna krāterī, 9.9 out of 10 based on 29 ratings