Dzīve vulkāna krāterī

10.01.2013 |  kategorija Tas ir interesanti  |  3 komentāri draugiem.lv

Par vulkāniem NeoGeo.lv jau rakstīja savā rakstā „Vulkāns atkal mostas …”, taču šoreiz ieskatīsimies dažos vulkānu krāteros, kuri pārtapuši par cilvēku dzīves, izklaides un darbības vietām.
Ja cilvēks grib apgūt Marsu, tad kāpēc neizmantot iespēju un neizmantot savām vajadzībām izdzisušu vulkānu krāterus?

Uzziņai.
• Vulkāna izvirduma laikā no vulkāna virsotnē esošā krātera izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes. • Vulkānu izvirduma rezultātā lavu veido magma un izkusuši kalnu ieži šķidrā stāvoklī ar temperatūru 500 – 1 200 C°. Lava ir ļoti viskoza un spēj nesacietējot tecēt pa kalnu nogāzēm lielus attālumus pat ar 100 km/h ātrumu. • Vulkānu pelnu mākoņi sastāv no ūdens tvaikiem un dažādām vulkāniskām gāzēm – slāpekļa, ogļskābās gāzes, ūdeņraža, tvana gāzes, sērūdeņraža u.c. Liela daļa vulkānisko gāzu cilvēkam ir nāvējošas un bīstamas pat mazās devās. • Spēcīgu vulkānu izvirdumu laikā no vulkāna krātera tiek iemesti ne tikai pelni un gāzes, bet arī vulkāniskās bumbas. Tās ir pilnīgi vai daļēji sacietējušas lavas daļas, kuras nokrīt vulkāna apkārtnē.

Vulkāna konuss Briljanta galva (Diamond Head) Havaju Oahu salā

Aptuveni pirms 2,6 miljoniem gadu sākās vulkāna Koolau daudzkārtēji izvirdumi, kā rezultātā notika daudzas vides izmaiņas Havaju salu apkārtnē. 200 000 gadu senā pagātnē sākās vulkāna izvirdums Briljanta galvā, un tiek lēsts, ka vulkāns pilnībā apdzisa pirms 150 000 gadu. Savu nosaukumu vulkāns ieguva 19. gadsimtā, kad angļu jūrnieki krātera dibenā atrada spīdošus akmeņus, kurus tie uzskatīja par briljantiem. Diemžēl vēlāk tika atklāts, ka tas ir tikai kalcīts (CaCO3). Mūsdienās Briljanta galva ir ASV dabas piemineklis, saimnieciskais objekts un tūrisma vieta. Daļa no bijušā vulkāna konusa malām kalpo par ASV valdības slēgto objektu, un tajā izvietotas platformas ar dažādām komunikāciju un novērošanas antenām. Briljanta galva ir plaši apmeklēts tūrisma objekts, daudzu televīzijas šovu un filmu uzņemšanas norises vieta.

Foto: www.flickr.com/photos/erictessmer
Foto: www.flickr.com/photos/zorlone/

Vulkāna konuss Hiko (Xico) Meksikā

Meksikas galvaspilsētas Mehiko pašā dienvidu nomalē atrodas unikāls sensenos laikos izdzisušais vulkāns Hiko. Uzskata, ka Hiko ir bijis zemūdens vulkāns uz atradies Kalko ezerā, kurš, laikam ritot, ir gandrīz pilnībā izžuvis. Vēl 14. gadsimtā Kalko ezera krastos atradās acteku zvejnieku ciemi. 19. gadsimtā Meksikas valdība uzsāka atlikušā ezera nosusināšanas darbus un veicināja lauksaimniecības attīstību šajā apvidū. Ap 1970. gadu, kad lauksaimniecība kļuva aizvien intensīvāka, kā arī izplešoties blakus esošajai pilsētai, daži drosmīgākie zemnieki nelegāli uzsāka apgūt un uzart Hiko vulkāna krāteri.

Foto: www.flickr.com/photos/rfay
Foto: www.flickr.com/photos/recluse26/

Vulkāniskās izcelsmes sala Aoga (Japāna) Filipīnu jūrā

Vēl pirms nepilniem 250 gadiem (1781 – 1785) Aoga salā notika viens no kārtējiem vulkāna izvirdums, kura laikā gāja bojā ap 130 saliniekiem jeb 40% no visiem salas iedzīvotājiem. Tomēr tas netraucē japāņiem apdzīvot šo salu jau vismaz 400 gadus, un arī mūsdienās Aoga salā dzīvo ap 200 iedzīvotājiem. Aoga salas garums ir ap 3,5 km un platums – 2,5 km. Salu ieskauj stāvas līdz 423 m augstas un nelīdzenas bijušā vulkāna krātera malas. Sala iekļaujas Fudži – Hakone – Idzu nacionālā parka teritorijā, un salinieki nodarbojas ar lauksaimniecību, zvejniecību un tūrisma biznesu. Japānas meteoroloģijas aģentūra Aoga salu joprojām uzskata par C klases aktivitātes vulkānu.

Foto: http://i.imgur.com/VYOVc.jpg

Vulkāna konuss Svētā Margarita (Santa Margarida) Katalonijā, Spānijā

Pirms 11 500 gadiem notikušie vulkānu izvirdumi ir atstājuši sen izdzisušu vulkānu konusu pēdas Garočas vulkāniskās zonas nacionālajā parkā Katalonijā. Viens no šiem vulkānu konusiem ir nosaukts Svētās Margaritas vārdā. Bijušā vulkāna konusa malas ir līdz 682 m augstas un tā perimetrs ir ap 2 km. Jau kopš seniem viduslaikiem Svētās Margaritas vulkāna konusa iekšpusē atradās mūka vientuļnieka miteklis un lūgšanu celle. 1428. gadā šī ēka ļoti cieta Katalonijas zemestrīces laikā, un tā tika atjaunota un pārbūvēta 1865. gadā.

Foto: http://www.flickr.com/photos/olaborda
Foto: www.flickr.com/photos/blumberg/
Pasaulē, protams, dzīvo arī cilvēki, kuriem netrūkst ne izdomas, ne humora izjūtas. Tā, piemēram, Īrijas dienvidos kādas viesu mājas parkā ir izbūvēts cilvēka radīts vulkāna konuss.
Foto:www.flickr.com/photos/86242875@N04/
Kā teikt, ja visiem nepietiek to īsto vulkānu, tad radīsim to paši!
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.9/10 (28 balsotāji)
Dzīve vulkāna krāterī, 9.9 out of 10 based on 28 ratings

Atslēgvārdi: ,

Iepriekšējais raksts:
Katrai nedēļas dienai savu vietu
Nākošais raksts:
Garākās ēkas

Komentāri

  1. cii komentē:

    10.01.2013 pulkst. 09:55(#)

    diez ko jamie dara, kad notiek stipras lietus gāzes? dzīve kā bļodā, nenoies pa burbuli?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  2. Ģirts komentē:

    12.01.2013 pulkst. 22:19(#)

    Lielākā daļa krāteru ir apauguši ar mežu, pieļauju, ka tas arī varētu uzsūkt lietus ūdeni, vismaz daļēji.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  3. Laura komentē:

    18.03.2013 pulkst. 17:57(#)

    Pasakainas bildes un apraksti, it īpaši – Aoga

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Katrai nedēļas dienai savu vietu

Katrai nedēļas dienai savu vietu Pasaulē netrūkst daudzu piemēru, kad nedēļas dienas nosaukums ir arī kāda ģeogrāfiska objekta nosaukumus.

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv