Latvijas sabiedrības domas par šo jautājumu nav viennozīmīgas.
Lūk, kāds viedoklis ir Latvijas Cilvēktiesību centra vadītājai Anhelitai Kamenskai: „Ne darba devējam, ne bankas darbiniekam, ne kādam citam, ieskatoties personas pasē, nav jāzina personas tautība.”Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja uzskata, ka tautības ierakstu pasē var izmantot ļaunprātīgi un tas var būt potenciāls diskriminācijas instruments, jo sabiedrībā pret dažādām tautībām ir aizspriedumi, ne tikai pret minoritātēm. Arī Darba likumā ir nostiprināta norma, ka intervijās aizliegts uzdot jautājumus par darbinieka tautību. Tāpat neesot atbalstāmas arī politiskās iniciatīvas pat par brīvprātīgu tautības ierakstīšanu pasē. Līdzīgas domas ir arī tiesībsargam Jurim Jansonam. Viņš uzskata, ka pase primāri ir ceļošanas dokuments, kam jāapliecina personas piederība valstij, nevis noteiktai tautībai.
Jura Jansona nostāja: “Es nesaskatu pamatojumu, kāpēc būtu nozīmīgi pasē ierakstīt personas tautību. Pase apliecina personas piederību valstij, kam ir būtiska nozīme, ceļojot dažādās valstīs. Taču personas piederība noteiktai tautībai, iespējams, būtu svarīga pašai personai, taču neapliecina tās piederību valstij. Es neuzskatu, ka tautības ierakstīšana pasē būtu piemērotākais veids, lai apliecinātu personas piederību noteiktai tautībai.”Bijušās Padomju Savienības teritorijā obligātais tautības ieraksts pasē šobrīd ir saglabājies tikai Tadžikistānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā. Arī Krievijā 2001. gadā bija plašas diskusijas par tautības ierakstu pasē, un tās rezultātā tautības ierakstu pasē atcēla. Eiropas Savienības dalībvalstīs tādu ierakstu kā tautība identifikācijas dokumentos nav. Arī Igaunija un Lietuva jau pirms kāda laika atteicās no šāda ieraksta. Neskatoties uz Latvijas Cilvēktiesību centra vadītājas Anhelitas Kamenskas, tiesībsarga Jura Jansona un daļas Latvijas politiķu viedokļiem, ka tautības ieraksts pasēs ir diskriminējošs un nevajadzīgs, NeoGeo.lv portāla aptaujas rezultāti liecina pretējo. 77% no aptaujātajiem ir svarīgs tautības ieraksts pasē.
Arī pasaulslavenajam latviešu hokeja vārtsargam Artūram Irbem ir savs viedoklis: „Es gan gribu rakstīt savā pasē tautību. Ja man to liegs, es pats savā pasē ar pildspalvu ierakstīšu – LATVIETIS. Ko man par to izdarīs? Neko! Nomainīs man pasi? Es atkal ierakstīšu tautību. Un man nebūs nekādu problēmu, ja krievi arī savās pasēs ierakstīs, ka viņi ir krievi. Un man būs prieks, ka viņi būs mūsu valsts patrioti.”Paldies par dalību aptaujā! Gaidām jūsu viedokli nākamajās aptaujās! Aptauja par tautības ierakstu pasē,
renrins
Jā, man arī ir svarīgi, lai manā pasē būtu norādīta mana tautība, jo es lepojos, ka esmu latvietis.
Varēja vismaz brīvprātības principu atstāt, tie kas vēlas norāda, tie kuri nevēlas nenorāda savu tautību.
Jānis Dreimanis
Tas ir ļoti jauki – lepoties.
Kā tas identificē personu, ka ir zināma tautība?
Arī – es lepojos ar savas dzimtas ģerboni. To arī likt pasē?
Vai – Dinamo fans? Vai asinsgrupu?
Kur apstāties?
Irbe, lrotams, var rakstīt pasē ar pildspalvu. Jebkurš var. Tāpēc – par ko brēka?
jevgenija
Vecāku pasē tautība nav, jaundzimušajam ieraksta – nezināms.
Bērziņš
No savas pieredzes: kāds pazīstams vācietis, bet citā reizē igaunis, kas zināja šo faktu, ka Latvijā pasē raksta tautību (agrāk tas bija pat obligāti), raksturoja to kā 19.gadsimta izpratni par pilsonību un tautību. Igaunis pat mazliet paņirgājās. Iespējams, arī mūsu valstsvīru lēmums sākumā padarīt tautības ierakstu brīvprātīgu, bet vēlāk likvidēt pavisam ir vēlme neizskatīties atpalicīgi moderno valstu vidū.
Bet protams, tautas viedoklim ir lielāks svars – ja tauta vēlas saglabāt šo ierakstu, tad tā jāklausa. Vēlams, gan brīvprātīgi, jo tauta nedrīkst man diktēt, ko darīt un ko nedarīt.
uzvārds
Lepošanās ar tautību ir smieklīga parādiba. Tas nav nopelns, tā ir nejaušiba.
Maksis
Es 2003.gadā atjaunojot pasi jau atteicos no tautības ierakstīšanas pasē, jo esmu tapat latvietis bez jebkāda tautības ieraksta pasē. Man arī liekas, ka lepošanās ar savu tautību ir smieklīga paradība.
solaris
Ja es teikšu, lai man pasē raksta: ‘kursis’, vai tas skaitīsies pret ‘latviešu tautas’ ideoloģiskajām nostādnēm? Un ko darīt manai sievai, kuras asinīs tek aptuveni puse latviešu, bet puse lietuviešu asiņu? Vai viņai pakļauties latviešu tautas ideoloģiskajam spiedienam un nodot tos senčus, kuri nāk no leišu puses? Vai arī tā arī rakstīt: ‘apt.55% latviete, apt.45% lietuviete’?
Tas izskatās smieklīgi. Bet, ziniet, ideoloģija nekad nav smieklīga. Neviena. Nedz reliģiskā, nedz politiskā, nedz nacionālā.
Cilvēka brīvība un sabiedrības labklājība – lūk pamatvērtības.
renrins
–> Solaris. Njā, neapskaužu tevi. Dzīvot, kopā ar cilvēku, kura pat neapzinās, kas viņa ir – lietuviete vai latviete. 🙂
Zini, manuprāt, tur arī ir Latvijas, nelaime, ka mums mūsdienās vispār nav nekādas ideoloģijas.
Tava sludinātā “cilvēku brīvība un sabiedrības labklājība” stipri atgādina, komunisti lozungus. Un kas no tā visa sanāca?
solaris
renrins – Tieši jau tu esi komunistu ideoloģijas upuris. Acīmredzami, ka tavu uztveri un attieksmi pārmērīgi ietekmē ideoloģijas nostādnes, tev tās šķiet svarīgākas par cilvēciskām vērtībām, t.sk. cilvēka pašnoteikšanās brīvība, cieņa pret citām tautībām (neiecietības vietā), cieņa pret saviem senčiem, skaidra apziņa utt. Tu, renrins, esi nožēlojams savā klišejiskajā domāšanā. Žēl, ka ir tādi, kā tu, kas vēlas cilvēkus pakļaut ideoloģijas diktātam.
Mēs labi redzam, kas notiek attiecīgās sabiedrībās, kur ideoloģija dominē pār cilvēku pašnoteikšanās brīvību – Ziemeļkoreja, radikālā islāma zemes, tā pati PSRS vai nacistiskā Vācija (paradoksāli, ka tu pat neapjēdz, ka tieši to arī pārstāvi, ko it kā kritizē).
P.s. Jēdziens “latvietis” ir mākslīgi veidots, turklāt vēsturiski diezgan nesen. Un to pavadīja ne vien valsts ideoloģijas diktāts, bet arī amorāla rīcība pret lībiešiem (līviem), kuri tika piespiedu kārtā asimilēti. Gluži tāpat, kā PSRS laikā krievi centās asimilēt citas tautas, mākslīgi izveidojot jēdzienu “padomju tauta”…
mon
Aizbraucot Anglijā, diez vai būtu iemesls kādam lepoties, ka esi latvietis, tātad – melnstrādnieks, bet ieraksta izvēles iespēju vajadzēja pieļaut – tas nav liberāli, bet demokrātiski.
Karloss
Viss, galvenokārt, ir atkarīgs no katra cilvēka pasaules uztveres plašuma. Personīgi man ir vienalga, ko raksta pasē, jo tas ir tikai dokuments. Vai tad, ja manā pasē kaut kas netiktu norādīts, es pārstātu būt kaut kas? Esmu dzimis Saules sistēmā uz planētas Zeme un par to priecājos, bet nez vai tas ir iemesls lepnumam…
Atis
Vai atbilde “man vienalga” nenozīmē to pašu, ko “nav svarīgi”?
Arājs
Čigānu arī vairs nav,paši sevi grib par romiem saukt.Tomēr priekš pārējiem viņi paliek tie paši čigāni.
Atbilde 2 uzvārds, Maksis
“Lepošanās ar tautību ir smieklīga parādiba. Tas nav nopelns, tā ir nejaušiba.”
“Man arī liekas, ka lepošanās ar savu tautību ir smieklīga paradība.”
Tikpat smieklīga kā lepošanās ar savu ģimeni.
Jūs ari tajā piedzimāt nejauši.
Ne vairāk, ne mazāk.
P.S.
Es atvainojos par netaktiskumu, ja esat dzimuši ģimenē, kurai nav ar ko lepoties. Tādā gadījumā – izsaku līdzjutību.
Atbilde 2 Arājs
“Čigānu arī vairs nav,paši sevi grib par romiem saukt.Tomēr priekš pārējiem viņi paliek tie paši čigāni.”
Latviešu valodā ir “čigāni”, nevis sazin kādi “romi”.
Ja katru ir jāsauc viņa paša vārdā, tad lai ingliši un russkije mūs sauc par latvieshi, nevis, attiecīgi, Latvians vai латыши.
Atbilde 2 Solaris
“Jēdziens “latvietis” ir mākslīgi veidots, turklāt vēsturiski diezgan nesen.”
Tāpat kā arī, piemēram, jēdziens “krievs”.
Neatceros, kurš no pašu krievu dižgariem pirms kādiem 100 gadiem šajā sakarā izteicās apmēram šādi – “”Krievu tauta” no ideoloģiska mīta ir kļuvusi par šausminošu realitāti”.
“Tauta” vispār ir nosacīts jēdziens.
P.S.
Kas ir “amerikānis”?
Vai Sarkozi – ungāru emigranta dēls vai franciski runājošie nēģeri Monmartrā ir francūži?
Vai Dāvids Milibands, Polijas žīda dēls, ir brits? Un kas vispār ir brits?
Utt.
Atbilde 2 Solaris
“Vai viņai pakļauties latviešu tautas ideoloģiskajam spiedienam un nodot tos senčus, kuri nāk no leišu puses?”
Mazāk emociju un vairāk veselā saprāta, biedri!
Šis ieraksts pasē ir brīvprātīgs.