Kāli meteorīta krāteris avots: www.flickr.com Tiina Gill’s photostreamPiemērs pagātnē par šādu reāli nokritušu meteorītu nav tālu jāmeklē. Tas atrodas tepat netālu no mums kaimiņos – Igaunijā Sāmsalā (Sāremā salā). Tas ir latviešiem labi pazīstamais Kāli meteorīts ar tā izveidoto krāteri (ģeogrāfiskās koordināta N 58°22’22’’ un E 22°40’10’’). Pēc pēdējiem zinātnieku pētījumiem Kāli meteorīts nokrita pirms 2400 – 2800 gadiem. Nokrītot Kāli meteorītam, tas radīja krāteri ~110 m diametrā un ~22 m dziļumā. Tas bija dzelzs meteorīts, kura kopējo svaru, kad tas atsitās pret Zemi, vērtē kā 40 – 50 tonnas. Ņemot vērā šāda meteorīta blīvumu (~7,5 tonnas/m³), kopējais meteorīta izmērs bija ap 6 – 7 m³. Atsitoties pret Zemi, gandrīz viss meteorīts siltumenerģijas un trieciena ietekmē pulverizējās vai sadalījās ļoti daudzos sīkos gabaliņos. Ir atrasti daži tikai pavisam neliela izmēra (0,5 – 28 gramu smagi) meteorīta gabaliņi, kas tika izsvaidīti plašā apkaimē ap krāteri.
Kas notiek tuvākajā apkārtnē šāda izmēra meteorīta krišanas brīdī?
Ņemot vērā Kāli meteorīta izmērus un ķīmisko sastāvu, tā krišanas ātrums bija līdz 12 – 14 km/sekundē un šāda kritiena radītās enerģijas daudzums tiek vērtēts kā aptuveni 20 kilotonnas trotila ekvivalenta (TNT) radīta eksplozijas efekts. Salīdzinājumam jāmin, ka uz Hirosimu 1945. gadā nomestās atombumbas sprādziena ekvivalents bija 15 kilotonnas TNT.Šāda Kāli izmēra meteorīta kritiena rezultāta radītā enerģija veidotu šādus postījumus: • izveidotos meteorīta krāteris ~110 m diametrā un ~22 m dziļumā; • ~280 m rādiusā no centra būtu nopostīts absolūti viss (līdz pamatiem sagrautas betona mājas, nolauzti un ar triecienvilni izsvaidīti koki, koka mājas ar triecienvilni salauztas šķēpelēs un izsvaidītas tālu prom). Visi degošie materiāli varētu aizdegties. 100% iedzīvotāju būtu miruši. • ~280 – 750 m rādiusā no centra būtu saglabājušās tikai pašu stiprāko dzelzsbetona būvju sienas. 95% iedzīvotāju būtu miruši. 5% iedzīvotāju būtu ievainoti. • ~750 – 1200 m rādiusā no centra daļēji sagrautas dzelzsbetona būvju sienas, norauti visi jumti. Koka būves sagrautas visas. 50% iedzīvotāju būtu miruši. 40% iedzīvotāju būtu ievainoti. • ~1200 – 2100 m rādiusā no centra daļēji sagrautas vieglas konstrukcijas būves, daudzām mājām norauti jumti. Daudz lidojošu šķembu postījumu, daudz nolauztu koku. 5% iedzīvotāju miruši. 45% iedzīvotāju ievainoti. • ~2100 – 3200 m rādiusā no centra daļēji nelieli postījumi – daži bojāti jumti, izsisti logu stikli, vietumis lauzti koki, šķembu bojājumi. 25% iedzīvotāju ievainoti.Aptuvenās postījumu zonas, Kāli meteorīta nokrišanas vietā – Sāremā salā. Šāda izmēra meteorītu jau pirms tā nokrišanas debesīs pamanītu daudzi iedzīvotāji simtiem kilometru attālumā no meteorīta krišanas vietas, jo tas būtu iespaidīgs skats ar spilgtu baltu, dzeltenu vai sarkanīgu krītošu lodi, aiz kuras paliek ugunīga aste. Krišanas brīdī rastos apdullinošs troksnis, kuru dzirdētu pat vairāku desmitu kilometru attālumā. Tuvākās seismoloģiskās stacijas fiksētu nelielai zemestrīcei atbilstošu zemes satricinājumu. Kartē jūs varat apskatīt postījuma zonas, ja īsts Kāli izmēra meteorīts nokristu tur, kur jokdari izraka bedri un kas ieguva nosaukumu – „Mazsalacas meteorīts”. Šajā gadījumā būtu daudz lielāki postījumi un arī cilvēku upuri. Visā tuvākā apkārtnē ~1,2 km rādiusā no meteorīta krišanas vietas būtu pilnībā sagrautas visas tuvākās viensētas („Kundrāti”, „Dzērvītes”, „Krodziņi”, „Ūcīši”, „Jaunzenteri”, „Runči”). Triecienvilnis tās pilnībā būtu noslaucījis no zemes virsmas, kā arī izceltos ugunsgrēki. Gandrīz visi iedzīvotāji būtu gājuši bojā. Tālāk līdz aptuveni 2 km attālumā no meteorīta krišanas vietas pavērtos briesmīga postījuma aina, jo gandrīz visām mājām būtu norauti jumti, vieglas konstrukcijas būves sagrautas, visi logi izsisti. No sprādziena epicentra atlidojošie būvju fragmenti, koki un šķembas būtu radījuši lielus bojājumus. Daudzi koki nolauzti. Šāds liktenis skartu ap 20 tuvāko viensētu („Ozolkalni”, „Priežkalni”, „Ežiņas”, „Suļļēni”, „Jenkas”….). Bojā būtu gājuši ap 5% iedzīvotāju, bet aptuveni puse iedzīvotāju būtu ievainoti. Vairāk nekā 3 km attālumā no meteorīta krišanas vietas būtu ļoti daudz šķembu bojājumu. Īpaši no sasistiem logu stikliem un citiem sīkiem priekšmetiem, ko triecienvilnis būtu atnesis sev līdzi. Tas skartu visu Sēļu ciemu un Pantenes ciemu, kā arī vairāk nekā 30 viensētas. 25% iedzīvotāju gūtu ievainojumus. Zemāk kartē, jūs paši varat pamēģināt noskaidrot iespējamos postījumu apmērus, pavelkot oranžās postījumu zonās esošo sarkano marķieri uz jebkuru jums interesējošo vietu. Izmantojiet arī tuvināšanas un tālināšanas rīkus, lai mainītu kartes mērogu. Kad nokrīt meteorīts, ko varam sagaidīt reizi 5000 gados ....,
Marsietis
Atkal igauņiem vairāk paveicās!
NLO
Varbūt neogeo varētu pateikt kā var atpazīt meteorītu, es atradu līdzīgu objektu meteorīta atlūzai, un arī magnēts pievelk, bet kā lai pārliecinos ka tas ir meteorīts?
NeoGeo
Atbilde NLO.
Meteorīti iedalās: dzelzs, akmens un dzelzs-akmens.
Dzelzs meteorīti veido tikai ~6% no kopskaita.
Dzelzs meteorīta ķīmiskajā sastāvā visbiežāk ir dzelzs, niķelis un kobalts.
Parasti dzelzs meteorīta pazīmes ir augstas temperatūras iedarbības pazīmes.
Ja Jūs esat atradis meteorītu, tad Jums ir ļoti paveicies,jo tas gadās ļoti reti.
Lai pārliecinātos vai Jūsu atradums ir vērtīgs, iesākumā iesaku aiziet uz LU Kosmosa izpētes muzeju:
http://www.lu.lv/par/strukt/muzejs/kosmosa/
Tur ir apskatāma Baltijā lielākā meteorītu kolekcija. Varēsiet uzzināt arī kāda eksperta koordinātas.
NLO
Paldies par informāciju!
Jums ļoti laba un interesanta mājas lapa sanākusi, lai veicas turpmākajos darbos un pētijumos. Vismaz beidzot kautkas tāds ko ar intresi var lasīt.
NeoGeo
Paldies NLO!
Nelabojams
Dzelzs meteorīta gadījumā pārliecināties ir samērā vienkārši, bet ķīmijas laboratoriju tomēr vajadzēs. Gludi slīpētu virsmu kodina ar skābi. Ja parādās īpatnēji raksti, t.s. Vidmanštetena figūras – nu tad ir īstais. Ar to var atšķirt piem. no šāviņa šķembas, kur sastāvā tāpat var būt Fe un Ni un var “reaģēt” uz magnētu. Lielākam gabalam var būt raksturīgi t.s. “pirkstu nospiedumi”, kas radušies no berzes pret gaisu.
Akmens meteorītiem krietni sarežģītāk, tur nopietns eksperts vajadzīgs… nezinu, vai kāds no Latvijas ģeologiem/mineralogiem pietiekami labi pārzina šīs lietas.
egle
Hmmm… Tāda dīvaina te padarīšana. Kāpēc Neogeo maskējas???
Raksti – no sērijas “kā būtu, ja būtu”… It kā dažas interesantas lietas, bet, kad uzlej autoru savārīto “mērci”, tad tā sabojā garšu.
Rihards
Vajadzētu to marķieri aizvilkt līdz Pļaviņu HES un tad paskatīties, kas notiktu – meteorīts (turklāt palu laikā) uzkrīt Pļaviņu HESam.
88
Interesanti kas notiktu, ja meteorīts iekristu jūrā vai līcī.
NeoGeo
Atbilde 88.
Rakstu par to, kas notiktu, ja ievērojama izmēra meteorīts iekristu jūrā lasīsiet mūsu mājaslapā tuvāko mēnešu laikā.
Atis
Esmu redzējis, kā meteorīts beidz sadegt tikai dažus metrus virs zemes – zvaigzne krīt un zibenīgi ievilkta dūmu strūkla pēkšņi apraujas nesasniedzot zemi. Domājams, ka arī laiks, lai ieraudzītu lielos meteorītus būtu 1-2 sekundes un jau viss notiktos. Sadzirdēt droši vien nevarētu neko, jo virsskaņas ātrums krietni aizkavētu kritiena troksni, un tas noteikti nebūtu dzirdams pirms nokrišanas.
Svarīgs ir arī leņķis pret planētas virsmu, kādā meteorīts ieiet atmosfērā, ja tas ir perpendikulārs, tad visticamāk neviens tā arī neko nepaspēs pamanīt.
Iekrītot jūrā noteikti rastos arī pārkarsēta tvaika vilnis un iekrītot lielam meteorītam Rīgas jūras līcī daļu piekrastes arī Rīgas iedzīvotāju piemeklētu tāds pats liktenis, kā diviem “māksliniekiem” pirts sacensībās Somijā.
NeoGeo
Atbilde Atim.
Par to, kas notiktu, ja liels meteorīts iekristu Rīgas jūras līcī variet izlasīt NeoGeo rakstā http://neogeo.lv/?p=3464