Zirga gaļa ēdienkartē

28.02.2013 |  kategorija Tas ir interesanti  |  8 komentāri draugiem.lv

Mūsu zemē zirga gaļas izmantošana pārtikā nav raksturīga. Taču zirga gaļa Latvijā legāli tiek izmantota dažādu gaļas produktu ražošanā. Un iespējams, ka paši to pat nezinot, mēs to notiesājam savās maltītēs. Savukārt plašajā pasaulē ir ļoti daudzas valstis, kur zirga gaļa ir ļoti pieprasīta un plaši patērēta uzturā.

Cik daudz zirga gaļas mēs Latvijā apēdam? Kādos pārtikas produktos Latvijā tiek izmantota zirga gaļa?

2011. gadā mēs katrs Latvijā vidēji apēdām ap 100 gramiem zirga gaļas. Tātad visi kopā mēs apēdam kādus 800 zirgus. 62 tonnas zirgu gaļas mēs importējām no ārvalstīm, bet 146 tonnas – saražojam paši, nokaujot 519 pašmāju zirgus.
Zirga gaļu Latvijā galvenokārt izmanto desu un pelmeņu ražošanā. Piemēram, akciju sabiedrība “Rīgas Miesnieks” zirga gaļu izmanto auksti kūpinātās desas “Itāļu salami” ražošanā. Savukārt Rēzeknes gaļas kombināts zirga gaļu izmanto „Halal” pelmeņu un „Stepes desas” ražošanā, bet SIA “Servilat” ražo auksti kūpināto sudžuka desu, kuras sastāvā ir ap 80% zirga gaļas.

Ja vērtējam zirga gaļas patēriņu Latvijā no visa kopējā gaļas un tās produktu patēriņa, tad tas ir ļoti niecīgs – mazāks par 0,2%. Mēs tomēr esam cūkgaļas ēdāju tauta.

Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidēji 2011. gadā katrs Latvijas iedzīvotājs patērēja apmēram 65,0 kg gaļas un gaļas produktu, kuru sadalījums ir šāds: • Desu izstrādājumi un kūpinājumi – 22,2 kg • Cūkgaļa – 20,8 kg • Mājputnu gaļa – 11,6 kg • Gatavi gaļas izstrādājumi un pusfabrikāti – 4,7 kg • Kaušanas blakusprodukti – 2,5 kg • Liellopu gaļa – 1,7 kg • Medījumu gaļa – 0,5 kg • Gaļas konservi – 0,3 kg • Citu dzīvnieku gaļa – 0,3 kg • Teļa gaļa – 0,2 kg • Aitu un kazu gaļa – 0,2 kg

Kādas ir zirga gaļas ēšanas tradīcijas pasaulē?

Zirga gaļu mūsdienās ēd daudzās pasaules valstīs, tomēr tās lietošana pārtikā ne visur tiek uztverta viennozīmīgi. Negatīva attieksme zirga gaļas lietošanai ir daudzās angliski runājošās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā, ASV, Austrālijā un daļā Kanādas. Tas ir tabu Argentīnā, Brazīlijā un Indijā. Īpatnēji ir tas, ka Argentīna ir viena no pasaules lielākajām zirga gaļas ražotājām pasaulē, bet paši uzturā to praktiski nelieto. Arī čigāni (romi) neēd zirga gaļu. Eiropā zirga gaļu ļoti maz lieto pārtikā arī Spānijā (izņemot valsts ziemeļus). Daļā arābu valstu zirgu gaļu ēst nav aizliegts, bet tas netiek rekomendēts. Zirgu gaļu ir aizliegts lietot uzturā arī ar ebreju uztura likumiem.
Negatīvai attieksmei lietot uzturā zirga gaļu ir vairāki iemesli: • Dažādu reliģiju aizliegumi un nosodījums gan pagātnē, gan mūsdienās. • Pagātnes uzskati, ka zirga gaļu ēd tikai nabadzīgi ļaudis. • Dažās kultūrās zirga gaļas ēšanu nosodīja, jo zirgs pārvērš lopbarību gaļā mazāk efektīvi nekā atgremotāji. Lopkopībā cūka, govs vai aita ražo vairāk gaļas, nekā zirgs, barojoties ar tādu pašu daudzumu lopbarības. • Pagātnē zirgi liecināja par saimnieka statusu, to ēšana netika atbalstīta. • Baumas, ka zirga gaļa slikti garšo. • Sentimentāla elementa ietekmē zirgus ēst ir slikti, jo tie ir cilvēka palīgi darbā, izklaidē un sportā. Tie tiek apmācīti un mīlēti. Kā var apēst savu draugu?
Zirga gaļa Mongolijas tirgū. Foto: http://commons.wikimedia.org
Tomēr lielā daļā pasaules zirga gaļas lietošana uzturā ir plaši izplatīta un tiek normāli uztverta. Īpaši iecienīta un pārtikā daudz lietota zirga gaļa ir Kirgizstānā, Kazahstānā un Mongolijā. Dažām Krievijas Federācijas tautām (tatāri, baškīri un jakuti) zirga gaļas ēšana arī ir ļoti izplatīta. Lai arī ne pilnīgi viennozīmīgi atbalstoši, tomēr daudzās Eiropas valstīs (Itālija, Nīderlande, Beļģija, Ungārija, Francija, Luksemburga, Serbija u.c.) ēst zirga gaļu ir populāri un ierasti. Āzijā gan Japānā, gan Dienvidkorejā uzturā lieto zirga gaļu. Īpaši populāri ir ēst jēlu zirga gaļu ar dažādām mērcēm un garšvielām. Arī Ķīnieši nelielos apjomos lieto zirga gaļu uzturā. Ziemeļamerikā Meksikā neatsakās no zirga gaļas ēšanas, tāpat Dienvidamerikā gan Čīlē, gan Kolumbijā mielojas ar zirga gaļas ēdieniem. Parasti pārtikā izmanto jaunu (2 – 3 gadi) zirgu gaļu. Par vislabāko uzskata 9 – 12 mēnešu vecu kumeļu gaļu. Nenoliedzami, ka daļa zirga gaļas, kura nonāk pārtikas tirgū, nāk arī no darbam, sportam un izklaidei izbrāķēto zirgu nokaušanas.
Sautētas zirga gaļas konservs (Krievija). Foto: http://commons.wikimedia.org
Japāņu jēlā zirga gaļa (basasi) ar garšvielām. Foto: http://commons.wikimedia.org
Kūpināta zirga gaļa no Nīderlandes. Foto: http://en.wikipedia.org
Zirga gaļas desa no Serbijas. Foto: www.flickr.com/photos/tamaskemenczy/336580855/
Kvalitatīvas zirga gaļas ražošanā ir svarīgi, lai zirgi ilgu laiku atrastos kustībā, plašās ganībās. Gadā tikai 1 mēneša ilgumā ir pieļaujama zirgu uzturēšanās slēgtās kūtīs, tos uzbarojot. Turēšana bez kustības negatīvi ietekmē gaļas garšas īpašības.

Kuras valstīs visvairāk tiek ražota zirga gaļa?

Ikgadējie zirga gaļas ražošanas apjomi pasaulē kopš 1996. gada ir nosacīti stabili un veido aptuveni 750 000 tonnu zirga gaļas katru gadu. Katru gadu gaļas ieguvei pasaulē nokauj apmēram 5 miljonus zirgu.
2009. gadā visvairāk zirga gaļas ražojošās valstis bija: 1. Ķīna – 150 000 tonnas 2. Krievija – 80 000 tonnas 3. Meksika – 78 000 tonnas 4. Argentīna – 57 000 tonnas 5. Kazahstāna – 55 000 tonnas 6. Mongolija – 38 000 tonnas 7. Kirgizstāna – 25 000 tonnas 8. Austrālija – 24 000 tonnas 9. Brazīlija – 21 000 tonnas 10. Kanāda – 18 000 tonnas
Eiropā 2009. gadā zirga gaļu (ieskaitot ēzeļu gaļu) visvairāk ražoja šādās valstīs: 1. Polija – 18 000 tonnas 2. Itālija – 16 000 tonnas 3. Rumānija – 14 000 tonnas 4. Ukraina – 13 000 tonnas 5. Francija – 7 500 tonnas 6. Spānija – 5 000 tonnas
Izmantojot jaunākos Eurostat datus par 2012. gadu, varam noskaidrot, kuras Eiropas Savienības valstis visvairāk importēja zirga gaļu un izmantoja to pārtikā.
Eiropas Savienībā lielākās zirga gaļas importētājvalstis 2012. gadā bija: 1. Itālija – 21 700 tonnas 2. Francija – 11 900 tonnas 3. Beļģija – 6 600 tonnas 4. Nīderlande – 3 300 tonnas 5. Bulgārija – 2 200 tonnas 6. Somija – 1 500 tonnas ….. 16. Igaunija – 113 tonnas ….. 18. Latvija – 19 tonnas
Tātad Itālija un Francija ir galvenās valstis Eiropā, kuras notiesā apmēram 2/3 no visas Eiropas Savienības valstu zirga gaļas kopējā patēriņa.
Zirga sadalījums nokaujot. Foto: http://commons.wikimedia.org
Tāda ir tā pasaule. Vieni ēd gliemežus un varžu kājiņas, citi – suņus un jūrascūciņas. Kādam delikatese ir cepts ezis. Kā tad ir ar olām un kaviāru? Nu un zirgus pie reizes arī var apēst …
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 10.0/10 (30 balsotāji)
Zirga gaļa ēdienkartē, 10.0 out of 10 based on 30 ratings

Atslēgvārdi: , ,

Komentāri

  1. N.R. komentē:

    28.02.2013 pulkst. 08:23(#)

    Dažas domas:

    1) Man šķiet amorāli un slimi ēst zirgu gaļu. Man šķiet līdzīgās domās varētu būt jebkurš, kas nonācis tuvā kontaktā ar zirgiem, vai ar tiem jājis

    2) Veģetāriešiem varētu nepatikt raksta sākumā lietotais “mēs apēdam” 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -21 (no 25)
  2. Uldis komentē:

    28.02.2013 pulkst. 08:55(#)

    Pilnīgi normāla padarīšana.
    Ja nemaldos, Francijā zirga
    gaļa (lielā daļā) ir nacionālais ēdiens.

    Pirms kāds šo grib noliegt, tad lai zin ka paša paradumi iespējami ir daudz nekrietnāki par zirga gaļu.

    Galu galā, visām tautām patērējamās lietas uzturū radušās vēsturiski, pēc apkārtējās iespējas un vides.

    PS
    Starp citu, pie mums dzīvojošie gliemeži ar ir gardi, ja pareizi pagatavo. Tā ka ne visi ir pie mums ar kaitēkļi…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +8 (no 8)
  3. kumeļš komentē:

    28.02.2013 pulkst. 10:16(#)

    Es savulaik esmu ēdis suni. kamēr viņu ēdu, es nezināju, ka tas ir suns, tad man pateica maltītes nosaukumu…. un nekas slikts nenotika 🙂 Man suņi patīk, pašam ir suņi, es nevarētu audzēt suņus apēšanai, bet apēst kādu suni izrādās esmu spējīgs. Līdzīgi ar zirgiem. Man zirgi patīk, esmu savulaik diezgan daudz ar zirgu sportu nodarbojies, bet ja man kaut kur, kur tradicionāli ēd zirgus piedāvātu zirga gaļas steiku apēstu un naktī varētu gulēt.

    Principā jau jebkurš dzīvnieks ir foršs un mīļš, bet mēs tak ēdam cūkas, mīļās gotiņas un mazos teliņus, pūkainos trusīšus, vistas, olas, pīles, mazos mīļos jēriņus utt

    Labu apetīti 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +18 (no 20)
  4. Aiki komentē:

    28.02.2013 pulkst. 12:09(#)

    Tas jau tikai Latvietis Pelēkais pie sevis nomurmina – kā nu var ēst savu bērīti – smaga arkla vilcējiņu, iešu labāk paskumt nedaudz un kādu pelnu uz galvas sev uzkaisīt.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +5 (no 11)
  5. odziņa komentē:

    01.03.2013 pulkst. 12:22(#)

    Ja piedāvātu ēdienkartē cilvēka gaļu, tad arī nebūtu problēmas, vai ne? Pasaule iet uz leju, gribot negribot. Nē, neko nevienam nepārmetu, bet lai pats apzinās, ko dara. Kas zin, kas nākotnē sagaida. Būsim arī mājlopi vai kas tamlīdzīgs un mūs ēdīs citi. Man tas nav pieņemami.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -2 (no 8)
  6. Jānis Dreimanis komentē:

    02.03.2013 pulkst. 14:01(#)

    Pirmajam komentētājam. Amorāli tas var būt, ja vien to neuztver kā paštaisnumu. Tieši tāpēc arī raksta beigās ir minēts, ka dažādās pasaules vietās morāles latiņa ir cita. Un nevienam tā nav vienīgā īstā.
    Es pat nezinu vai tam ir kāda saistība ar morāli.
    Arī man būtu aizspriedumi un es ar zināmu pretīguma sajūtu skatījos uz šīm fotogrāfijām, bet man ne prātā nenāk pārmest kaut ko tiem, kas to lieto uzturā.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 3)
  7. Jānis no Cēsīm komentē:

    07.03.2013 pulkst. 07:01(#)

    Aziāti ēd zirga gaļu jau gadsimtiem un nekādas problēmas.
    Bez statistikas cik,kur lieto zirga gaļu varēja uzrakstīt tās vērtību salīdzinot ar citām kautķermeņiem.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  8. abirvalg komentē:

    12.04.2013 pulkst. 20:30(#)

    Rēzeknes gaļas kombināta “Kalnu servelāde”-vienkārši izcila desa.Cena gan mazliet kodīga.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Nacistu militārie torņi. II daļa

Nacistu militārie torņi. II daļa NeoGeo.lv iepazīstina ar vācu 2. pasaules kara pretgaisa aizsardzības torņiem.

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv