Kā nu kuram, bet lielai daļai cilvēku patīk
vējš.
Pārņem tāda brīvības sajūta, kad vējš planda tavus matus un plaušas ieelpo svaigo vēja nesto gaisu …
Tomēr cilvēks negrib, ka vējš joņo par velti. Vējš ir jāliek pie darba!
Šoreiz
NeoGeo.lv stāstīs par to, kā vējš tiek izmantots elektroenerģijas ražošanā gan Latvijā, gan visā pasaulē.
Vēja enerģija līdzīgi kā Saules un ūdens enerģija pieder pie enerģijas veidiem, kuri ir neizsmeļami un paši atjaunojas. Saules darbības rezultātā Zemes atmosfēras gāzes dažādu apstākļu ietekmē tiek nevienmērīgi uzsildītas, tāpēc notiek lielu atmosfēras slāņu pārvietošanās jeb rodas vējš.
ASV reālā laika vēja karte
Avots:
Online Wind Map
Vējš ir sastopams jebkurā vietā uz Zemes. Vēja enerģijas resursi ir neizsmeļami un enerģijas avots nav jāiegūst un jātransportē – vējš pats nokļūst līdz tā ceļā uzstādītajai vēja turbīnai. Būtiskākais ierobežojums vēja kā enerģijas avota izmantošanā ir vēja ātruma pietiekamības un pastāvības jautājums.
Vēja spēja ražot elektroenerģiju ir tieši atkarīga no vēja stipruma un vēja atkārtojamības, tāpēc svarīgi ir zināt, vai vēja spēks ir pietiekošs. To var noskaidrot ar ilgstošiem speciāliem mērījumiem dažādās vietās un augstumos.
Iepazīsimies ar
Windenergy.lv sagatavotajām vēja kartēm Latvijai.
Vidējais gada vēja ātrums Latvijas teritorijā 10 m mērīšanas augstumā
Vidējais gada vēja ātrums Latvijas teritorijā 50 m mērīšanas augstumā
Vidējais gada vēja ātrums Latvijas teritorijā 100 m mērīšanas augstumā
Ainažu vēja ģeneratori
Foto: www.flickr.com/photos/jolantaz/7400923140/
Latvijā teritorijas ar vislielāko vēja ātrumu un biežumu atrodas Baltijas jūras piekrastē un Rīgas jūras līča piekrastes ziemeļu daļā. Latvijas teritorijas iekšienē labvēlīgi reģioni vēja enerģijas iegūšanai ir tur, kur vējš veidojas reljefa paaugstinājumu rezultātā.
Jāatceras arī tas, ka gada vidējais vēja ātrums var ievērojami atšķirties. Tā piemēram, Rīgā, kur pēc daudzu gadu novērojumiem, gada vidējais vēja ātrums ir 4,4 m/s, 1960. gadā vidējais vēja ātrums bija tikai 3,0 m/s, bet 1976. gadā – 4.8 m/s.
Mūsdienās cilvēce no visas iespējamās vēja enerģijas, ko varētu iegūt uz Zemes, neizmanto pat procenta tūkstošo daļu. Tomēr pasaulē vēja spēka izmantošana elektroenerģijas ieguvei kopš 1890. gada, kad Dānijā izgudroja pirmo vēja turbīnu elektrības ražošanai, nemitīgi pieaug.
Latvijā pirmie divi vēja ģeneratori, kuri bija paredzēti elektroenerģijas ieguvei rūpnieciskos apjomos, 1995. gadā tika uzstādīti Ainažos, un to īpašnieks ir AS „Latvenergo”. Šie ģeneratori ir 50 m augsti, un to kopējā jauda ir 1 MW.
Visā pasaulē 2012. gada beigās darbojās vairāk nekā 200 000 vēja turbīnu ģeneratoru ar kopējo jaudu 282 482 MW.
Saskaņā ar
Pasaules vēja enerģijas asociācijas datiem 2010. gadā ar vēja palīdzību tika saražoti aptuveni 2,5% no visas uz Zemes saražotās elektroenerģijas. 2013. gadā vēja saražotās elektroenerģijas īpatsvaru prognozē apmēram 3,3%, 2018. gadā – 8%.
Dažas pasaules valstis jau pašreiz ir sasniegušas salīdzinoši augstu vēja enerģijas izmantošanas īpatsvaru kopējā elektroenerģijas ražošanā.
Pasaules lielākā uz sauszemes izvietotā vēja ģeneratoru elektrostacija Alta Wind Energy Center ASV Kalifornijas štatā. 2012. gadā darbojās ap 500 vēja ģeneratoru ar kopējo jaudu 1 320 MW. Foto: www.flickr.com/photos/pbo31/7953738392/
Pasaules lielākā uz ūdens izvietotā vēja ģeneratoru elektrostacija Greater Gabbard Wind Farm Lielbritānijas piekrastē. 2012. gadā darbojās ap 140 vēja ģeneratoru ar kopējo jaudu 504 MW.. Foto: www.flickr.com/photos/thulobaba/5047012214/
Latvijas elektroenerģijas ieguves jauda, izmantojot vēja spēku, ir salīdzinoši neliela. Pie tam tā ir vismazākā Baltijā („The Wind Power” dati 2011. gada beigās):
• Igaunija – 184 MW (36. vieta pasaulē)
• Lietuva – 179 MW (37. vieta pasaulē)
• Latvija – 36 MW (56. vieta pasaulē)
Te gan noteikti jāpiemin, ka Latvija ir viena no pasaules līderēm elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem (ūdens, vējš, biomasa, biodegviela, biogāze un Saule). Un mūsu Latvijas galvenais atjaunojamais energoresurss ir nevis vējš, bet gan ūdens.
2011. gadā Latvijā no atjaunojamiem energoresursiem saražoja aptuveni 42% no kopējā elektroenerģijas daudzuma. 2009. Gadā, pateicoties hidroelektrostaciju lielākai izstrādei, šis rādītājs bija pat vēl lielāks – 49%.
Vēja enerģijas izmantošana Latvijā turpinās attīstīties, taču kā jebkuram procesam tam ir gan pozitīvās, gan negatīvās puses:
POZITĪVĀS:
+ nav nekādu izmešu („zaļā enerģija”)
+ neizsmeļami resursi
+ salīdzinoši zemas ekspluatācijas izmaksas
+ augsta elektroenerģijas ražošanas efektivitāte
NEGATĪVĀS:
– traucējumi migrējošiem putniem
– elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas ir salīdzinoši dārgas
– iegūtās elektroenerģijas cena nav lētākā
– nestabilitāte un nepastāvība, kas nosaka, ka vēja enerģija var būt tikai palīgfunkcija
Tā nu arī vējam liekam strādāt.
Bet tas jau nebēdnis nepārstrādāsies…
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.6/10 (24 balsotāji)
Vilnis
Jauks raksts.
Par seules izmantošanu elektrības ražošanai arī būtu interesanti lasīt.
Māris
Jā, pilnīgi manas domas, ka par saules baterijām arī būtu interesanti palasīt.
Mulkari
Kamēr neizgudros kā masveidā lēti uzglabāt elektroenerģiju tikmēr vēja un saules enerģija savas nestabilitātes dēļ varēs pildīt tikai atbalsta funkciju termoelektrostacijām – respektīvi vējainā laikā varam samazināt termoelektrostaciju jaudu un mazliet ietaupīt kurināmo
sušļiks
pie vēja ģeneratoru mīnusiem nav pieskaitīta ļoti stiprā zemes vibrācija! šī vibrācija negatīvi ietekmē zemes dzīvniekus – sliekas, kurmjus u.c. – viņi jūk prātā, mūk prom un tas savukārt negatīvi ietekmē zemes mikrofloru (zeme mirst). bet ja tādus propellerus ieliek jūrā – tad iznīcina zivju veģetāciju! piemēram, visi zina vēja ģeneratoru parku pie Grobiņas (Liepājas). vietējie to sauc par “Karlsonu kapsētu”! un paziņas saka, ja tur brauc garām ar mašīnu, kurā sēž suns, tad viņš sāk smilkstēt!
sušļiks
tādā ziņā, visizdevīgāk vēja ģeneratorus uzstādīt valstīs piejūras rajonos uz lielām klintīm (kā Skotijā), kur nedzīvo ne dzīvnieciņi, ne cilvēki. protams, paliek cietēji nabaga putni!
Lāsma
Par to dārdzību…varētu pastrīdēties. Austrālijā, piemēram, vēja saražotās enerģijas cena jau šobrīd ir mazāka nekā no fosilajiem kurināmajiem saražotās enerģijas.
Vēja dārdzības faktorā noteikti jāņem vērā tas, ka fosilie kurināmie tiek subsidēti no valstu valdībām, uz kā fona vēja enerģija izskatās padārga. Varbūt kādam par pārsteigumu, bet fosilie kurināmie saņem 6 reizes vairāk subsīdīju nekā atjaunojamie resursi (info no IEA ‘World Energy Outlook 2012’)
Mirco
Varējāt izstāstīt, kas tur sanāca ar 200 MW vēja parka plānu pie Pāvilostas, kādēļ valsts atņēma privātajiem tādas iespējas, bet pati būvē gāzes blokus? Varbūt ir vēl citi plāni Latvijas piekrastē?
aaa
Nekas jau neražo elektrību nepārtraukti. Tie paši HESi lielāko daļu saražo pavasarī palu laikā, bet jūlijā/augustā ļoti maz.
Latvijai pat ir lielas priekšrocības – HESi var ražot elektrību, kad vējš nepūš.
Compeuro
Žēl ka LV tikai 1%, bet ganjau mēs sasparosimies!
Andris
Iespaidīgs skats bildēs. Iebraucot Polijā vai Vācījā, ko tādu nav izdevies redzēt…