Kā nu kuram, bet lielai daļai cilvēku patīk vējš. Pārņem tāda brīvības sajūta, kad vējš planda tavus matus un plaušas ieelpo svaigo vēja nesto gaisu … Tomēr cilvēks negrib, ka vējš joņo par velti. Vējš ir jāliek pie darba! Šoreiz NeoGeo.lv stāstīs par to, kā vējš tiek izmantots elektroenerģijas ražošanā gan Latvijā, gan visā pasaulē. Vēja enerģija līdzīgi kā Saules un ūdens enerģija pieder pie enerģijas veidiem, kuri ir neizsmeļami un paši atjaunojas. Saules darbības rezultātā Zemes atmosfēras gāzes dažādu apstākļu ietekmē tiek nevienmērīgi uzsildītas, tāpēc notiek lielu atmosfēras slāņu pārvietošanās jeb rodas vējš.

ASV reālā laika vēja karte

Avots: Online Wind Map Vējš ir sastopams jebkurā vietā uz Zemes. Vēja enerģijas resursi ir neizsmeļami un enerģijas avots nav jāiegūst un jātransportē – vējš pats nokļūst līdz tā ceļā uzstādītajai vēja turbīnai. Būtiskākais ierobežojums vēja kā enerģijas avota izmantošanā ir vēja ātruma pietiekamības un pastāvības jautājums. Vēja spēja ražot elektroenerģiju ir tieši atkarīga no vēja stipruma un vēja atkārtojamības, tāpēc svarīgi ir zināt, vai vēja spēks ir pietiekošs. To var noskaidrot ar ilgstošiem speciāliem mērījumiem dažādās vietās un augstumos. Iepazīsimies ar Windenergy.lv sagatavotajām vēja kartēm Latvijai.

Vidējais gada vēja ātrums Latvijas teritorijā 10 m mērīšanas augstumā

Vidējais gada vēja ātrums Latvijas teritorijā 50 m mērīšanas augstumā

Vidējais gada vēja ātrums Latvijas teritorijā 100 m mērīšanas augstumā

Latvijā teritorijas ar vislielāko vēja ātrumu un biežumu atrodas Baltijas jūras piekrastē un Rīgas jūras līča piekrastes ziemeļu daļā. Latvijas teritorijas iekšienē labvēlīgi reģioni vēja enerģijas iegūšanai ir tur, kur vējš veidojas reljefa paaugstinājumu rezultātā. Jāatceras arī tas, ka gada vidējais vēja ātrums var ievērojami atšķirties. Tā piemēram, Rīgā, kur pēc daudzu gadu novērojumiem, gada vidējais vēja ātrums ir 4,4 m/s, 1960. gadā vidējais vēja ātrums bija tikai 3,0 m/s, bet 1976. gadā – 4.8 m/s. Mūsdienās cilvēce no visas iespējamās vēja enerģijas, ko varētu iegūt uz Zemes, neizmanto pat procenta tūkstošo daļu. Tomēr pasaulē vēja spēka izmantošana elektroenerģijas ieguvei kopš 1890. gada, kad Dānijā izgudroja pirmo vēja turbīnu elektrības ražošanai, nemitīgi pieaug. Latvijā pirmie divi vēja ģeneratori, kuri bija paredzēti elektroenerģijas ieguvei rūpnieciskos apjomos, 1995. gadā tika uzstādīti Ainažos, un to īpašnieks ir AS „Latvenergo”. Šie ģeneratori ir 50 m augsti, un to kopējā jauda ir 1 MW. Visā pasaulē 2012. gada beigās darbojās vairāk nekā 200 000 vēja turbīnu ģeneratoru ar kopējo jaudu 282 482 MW. Saskaņā ar Pasaules vēja enerģijas asociācijas datiem 2010. gadā ar vēja palīdzību tika saražoti aptuveni 2,5% no visas uz Zemes saražotās elektroenerģijas. 2013. gadā vēja saražotās elektroenerģijas īpatsvaru prognozē apmēram 3,3%, 2018. gadā – 8%. Dažas pasaules valstis jau pašreiz ir sasniegušas salīdzinoši augstu vēja enerģijas izmantošanas īpatsvaru kopējā elektroenerģijas ražošanā.

Latvijas elektroenerģijas ieguves jauda, izmantojot vēja spēku, ir salīdzinoši neliela. Pie tam tā ir vismazākā Baltijā („The Wind Power” dati 2011. gada beigās): • Igaunija – 184 MW (36. vieta pasaulē) • Lietuva – 179 MW (37. vieta pasaulē) • Latvija – 36 MW (56. vieta pasaulē)

Te gan noteikti jāpiemin, ka Latvija ir viena no pasaules līderēm elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem (ūdens, vējš, biomasa, biodegviela, biogāze un Saule). Un mūsu Latvijas galvenais atjaunojamais energoresurss ir nevis vējš, bet gan ūdens. 2011. gadā Latvijā no atjaunojamiem energoresursiem saražoja aptuveni 42% no kopējā elektroenerģijas daudzuma. 2009. Gadā, pateicoties hidroelektrostaciju lielākai izstrādei, šis rādītājs bija pat vēl lielāks – 49%.

Vēja enerģijas izmantošana Latvijā turpinās attīstīties, taču kā jebkuram procesam tam ir gan pozitīvās, gan negatīvās puses: POZITĪVĀS: + nav nekādu izmešu („zaļā enerģija”) + neizsmeļami resursi + salīdzinoši zemas ekspluatācijas izmaksas + augsta elektroenerģijas ražošanas efektivitāte NEGATĪVĀS: – traucējumi migrējošiem putniem – elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas ir salīdzinoši dārgas – iegūtās elektroenerģijas cena nav lētākā – nestabilitāte un nepastāvība, kas nosaka, ka vēja enerģija var būt tikai palīgfunkcija

Tā nu arī vējam liekam strādāt. Bet tas jau nebēdnis nepārstrādāsies… Vēja spēks, 9.6 out of 10 based on 24 ratings

Atslēgvārdi: ASV, Dabas parādības, Latvija, Pasaule