Dzīve bez jūras un okeāna

18.03.2013 |  kategorija Tas ir interesanti  |  3 komentāri draugiem.lv

Aptuveni 7% pasaules iedzīvotāju dzīvo 45 pasaules valstīs, kurām nav robežas ar kādu no pasaules jūrām vai okeāniem. Tādas valstis sauc par iekšzemes valstīm. Jau 18. gadsimtā skotu ekonomists un filozofs, ekonomiskā liberālisma pamatlicējs Ādams Smits (1723 – 1790) savā grāmatā „Tautu bagātība” („An Inquiry into the Nature and Causes of the Wealth of Nations”) atzīmēja, ka ļoti svarīga nozīme valsts ekonomiskā attīstībā ir tās atrašanās pie jūras un nodrošinājumam ar jūras tirdzniecības ceļiem. Lai arī mūsdienu pasaulē, attīstoties sauszemes, gaisa un cauruļvadu transportam, ir mazinājušās pie jūrām un okeāniem izvietoto valstu priekšrocības, tomēr joprojām valsts atrašanās pie jūras vai okeāna ir svarīgs ekonomisks, stratēģisks un arī militārs faktors. Ne vienmēr valsts atrašanās pie jūras un okeāna nodrošina labvēlīgus apstākļus tirdzniecībai. Piemēram, senatnē Krievijai bija plaša krasta līnija ar Ziemeļu Ledus okeānu, kurš lielāko gada daļu aizsala un nebija izmantojams kuģošanai, tāpēc Krievija aktīvi risināja militāras un politiskas aktivitātes, lai nodrošinātu valsts izeju pie Baltijas jūras, Melnās jūras un uz Kluso okeānu. Citām valstīm nav tiešas izejas uz jūru vai okeānu, bet tās tur var nokļūt pa platām kuģojamām upēm. Piemēram, Paragvajai ir pieeja Atlantijas okeānam pa Paragvajas un Paranas upēm. Atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas X daļai iekšzemes valstīm ir tiesības piekļuvei pie jūras. Šīs tiesības tiek realizētas ar speciāliem tranzīta līgumiem un vienošanos starp valstīm. Iekšzemes valstīm var piederēt jūru kuģi, kuri kuģotu zem šo valstu karogiem. Šie kuģi var bāzēties kādas piejūras valsts ostās, ar kuru ir noslēgti atbilstoši līgumi. Tā, piemēram, Čehijas jūras kuģi atbilstoši noslēgtam līgumam, izmantoja Polijas ostu Ščecinā. Atklātā jūrā iekšzemes valstis var izmantot visas tās pašas tiesības, kuras ir piejūras valstīm, piemēram, veikt kuģošanu un zvejniecību, likt zemūdens kabeļus un cauruļvadus.
Zaļā krāsā attēlotas pasaules iekšzemes valstis. Foto: http://en.wikipedia.org

Visvairāk valstu bez piekļuves jūrai vai okeānam atrodas Āfrikā. Kopā ir 16 šādas valstis: 1. Botsvāna 2. Burkinafaso 3. Burundi 4. Centrālāfrikas Republika 5. Čada 6. Dienvidsudāna 7. Etiopija 8. Lesoto 9. Malāvija 10. Mali 11. Nigēra 12. Ruanda 13. Svazilenda 14. Uganda 15. Zambija 16. Zimbabve
Āfrikā atrodas iekšzemes valsts ar pasaulē vislielāko iedzīvotāju skaitu. Tā ir Etiopija ar vairāk nekā 91 miljoniem iedzīvotāju.
Eiropā ir 15 iekšzemes valstis: 1. Andora 2. Austrija 3. Baltkrievija 4. Čehija 5. Kosova 6. Lihtenšteina 7. Luksemburga 8. Maķedonija 9. Moldova 10. Sanmarīno 11. Serbija 12. Slovākija 13. Šveice 14. Ungārija 15. Vatikāns
Interesanti ir tas, ka iekšzemes pundurvalstiņa Lihtenšteina robežojas tikai ar Austriju un Šveici, kuras arī ir iekšzemes valstis. Tātad Lihtenšteina ir dubultā iekšzemes valsts.
Āzijā ir 12 iekšzemes valstis: 1. Afganistāna 2. Armēnija 3. Azerbaidžāna 4. Butāna 5. Kazahstāna 6. Kirgizstāna 7. Laosa 8. Mongolija 9. Nepāla 10. Tadžikistāna 11. Turkmenistāna 12. Uzbekistāna
Lai arī Azerbaidžānai, Kazahstānai un Turkmenistānai ir pieeja pie Kaspijas jūras, tomēr Kaspijas jūra tiek uzskatīta par pasaules lielāko beznoteces ezeru. Āzijā atrodas iekšzemes valsts ar pasaulē vislielāko platību. Tā ir Kazahstāna, kuras platība ir vairāk nekā 2,7 miljoni km2 jeb gandrīz 42 reizes lielāka nekā Latvija.
Dienvidamerikā atrodas tikai 2 iekšzemes valstis: 1. Bolīvija 2. Paragvaja
Ziemeļamerikā, Austrālijā un Okeānijā nav nevienas iekšzemes valsts. Latvijai ir paveicies. Mēs dzīvojam pie mūsu Baltijas jūras, un Latvija ir spēcīga jūras lielvalsts.
Pēc A/s „Latvijas kuģniecība” datiem 2013. gada sākumā mums pieder viena no pasaulē lielākajām flotēm vidēja izmēra un “handy” tankkuģu segmentā – tajā ietilpst 20 tankkuģi ar kravnesību no 37 211 līdz 68 467 tonnām. Kuģi ir paredzēti drošai naftas produktu un ķīmisko kravu pārvadāšanai visās pasaules jūrās un okeānos. Ikviens „Latvijas kuģniecības” flotes kuģis ir saņēmis ISM (International Safety Management) sertifikātu, un gandrīz visi atbilst ledus klasei.
Latvijas tankkuģis „Usma”, būvēts 2006. gadā, kravnesība 52 684 tonnas .


Latvijai ir trīs lielas ostas: 1. Rīga 2. Liepāja 3. Ventspils
Lielās ostas nodarbojas galvenokārt ar tranzīta kravu apstrādi un tajās tiek pārkrauti aptuveni 80% caur Latviju transportēto tranzīta kravu.
Ventspils Brīvosta. Foto: http://www.flickr.com/photos/76834647@N04/7046187275/
Latvijas ostu karte. Foto: http://www.transport.lv/?sadala=123
Mums ir arī septiņas mazas ostas, kuras ir izvietotas gar visu Latvijas jūras robežu: 1. Skulte 2. Mērsrags 3. Salacgrīva 4. Pāvilosta 5. Roja 6. Lielupe 7. Engure
Mazās ostas ir ar vietēju nozīmi. Tās galvenokārt nodarbojas ar kokmateriālu nosūtīšanu un zvejas produktu pieņemšanu, vasaras sezonā arī kā jahtu ostas.
Skultes osta. Foto: http://www.panoramio.com/photo_explorer#view=photo&position=23&with_photo_id=38511478&order=date_desc&user=1574503
Ziedi balti, ābelīte, Jūras kāpas maliņā, Lai birst tavi balti ziedi Zēģelnieka laiviņā. Latviešu tautas dziesma
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.6/10 (24 balsotāji)
Dzīve bez jūras un okeāna, 9.6 out of 10 based on 24 ratings

Atslēgvārdi: , , ,

Iepriekšējais raksts:
Ledājs grib aiziet

Komentāri

  1. Laura komentē:

    20.03.2013 pulkst. 12:21(#)

    esmu bijusi LV lielākajās ostās, tur forši, bet Salacgrīvā, tā drīzāk izskatās pēc piestātnes 🙂

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  2. Verdi komentē:

    27.03.2013 pulkst. 13:49(#)

    Rakstu var papildināt ar to ka ir tikai 2 valstis, kurām jāšķērso citas 2 valstis, lai tiktu līdz jūrai/okeānam. Kuras tās ir?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  3. Nezinis komentē:

    30.04.2013 pulkst. 13:33(#)

    Kāda ir atšķirība starp ostu un piestātni ?

    Kuivižu osta nav pēc rekonstrukcijas neatbilst ostas statusam ?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Ledājs grib aiziet

Ledājs grib aiziet Mūsdienu pasaulē 11% no Zemes virsmas jeb 16 miljonus km2 aizņem ledāji.

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv