Kā Norvēģija centās okupēt Grenlandi. I daļa

29.04.2013 |  kategorija Vēsture  |  1 komentārs draugiem.lv

Mūsdienu cilvēkam zināmā Grenlandes vēsture iestiepjas daudzu tūkstošu gadu senā pagātnē. Grenlande ir pasaules lielākā sala, un tās platība ir 2 166 086 km2 jeb gandrīz 34 Latvijas platības. Pie tam apmēram 82% Grenlandes platības klāj biezi ledāji. NeoGeo.lv nedaudz ieskatīsies Grenlandes vēsturē. Pie tam mūsu lasītājiem būs arī interesanti uzzināt maz zināmu faktu par to, kā Norvēģija centās okupēt Dānijai piederošo Grenlandes salu.

Neliels ieskats Grenlandes vēsturē:


• Mūsdienu arheologu viedoklis ir tāds, ka Grenlande ir bijusi periodiski apdzīvota jau kopš 2 500 gadiem pirms mūsu ēras. Apdzīvotības periodiskums ir bijis saistīts ar mainīgiem klimatiskiem apstākļiem, kuru nozīme galējos ziemeļos ir īpaši svarīga. Pat nelielas klimatiskās svārstības var padarīt dzīves vidi nepiemērotu izdzīvošanai pat izturīgām un pieticīgām ziemeļu tautām. • Kad senatnē ziemeļu klimats periodiski kļuva nedaudz siltāks, Grenlandē no Kanādas ziemeļu salu puses ieceļoja paleoekskimosu ciltis. Paleoekskimosi ir seno Arktikas iedzīvotāju kopējais nosaukums, un DNS analīzes uzrāda, ka šīm ciltīm ir liela līdzība ar mūsdienu čukču un aleutu tautām. Paleoekskimosi bija meistarīgi mednieki, kuru galvenais medījums bija roņi. Tika medīti arī putni, ziemeļbrieži un vaļi. Pārtikā tika lietotas arī zivis un moluski. • Eiropiešiem Grenlande bija nezināma līdz pat 10. gadsimtam, kad to atklāja norvēģu vikingi Ērika Rudā (norvēģu: Eirik Raude) vadībā.
Ēriks Rudais viduslaiku gravīrā.
Attēls: http://commons.wikimedia.org
Ēriks Rudais (950. – 1003.) ir mūsdienu Norvēģijas teritorijā dzimis vikings, kurš savu iesauku ieguvis visticamāk savu rudo matu un bārdas dēļ. Par to, ka savas izteiktās nesavaldības dēļ viņš bija izdarījis slepkavību, viņš uz 3 gadiem tika izraidīts no savas zemes un apmetās Islandē. Arī Islandē viņš pastrādāja divas slepkavības un tika izraidīts arī no Islandes. Tā Ēriks Rudais nolēma doties pa okeānu uz rietumiem, jo vikingu sāgās tika pieminēts, ka tur atrodoties kāda zeme. • 982. gadā Ēriks Rudais kopā ar ģimeni, kalpiem un lopiem devās ar kuģi uz rietumiem. Peldošie ledāji traucēja viņam nokļūt līdz Grenlandes austrumu piekrastei, tāpēc viņš aizceļoja līdz Grenlandes dienvidu galam. Nodzīvojis Grenlandē 3 gadus, viņš nesastapa tur nevienu vietējo iedzīvotāju. Izraidīšanas laikam beidzoties, Ēriks Rudais devās atpakaļ uz Islandi. • Atgriežoties Islandē Ēriks Rudais sāka pierunāt vietējos vikingus doties dzīvot uz jaunatklāto zemi, kuru viņš bija nosaucis par Grenlandi jeb Zaļo zemi (norvēģiski: Grønland). Vēsturnieki vēl strīdas par Grenlandes jeb Zaļās zemes nosaukuma izcelsmi. Vieni saka, ka tajā laikā Grenlandes dienvidu daļā vasarās bija plašas zaļas zāles pļavas, kas Ērikam Rudajam deva iemeslu tā nosaukt jaunatklāto salu. Citi apgalvo, ka tas ir bijis Ērika Rudā reklāmas triks, kā piesaistīt braukšanai uz jaunatklāto salu pēc iespējas vairāk vikingu. • Atbilstoši vikingu sāgās teiktajam, 985. gadā Ēriks Rudais ar 25 kuģiem no Islandes devās Grenlandes virzienā. Līdz Grenlandei nonāca tikai 14 kuģi ar 350 ceļotājiem. Pirmās apmetnes vikingi ierīkoja Grenlandes dienvidos, un šo faktu apstiprina arī arheoloģiskie atradumi. • Laikam ritot, vikingu kolonijas Grenlandē paplašinājās, un kā lielākais kolonistu skaits tiek minēti 3000 – 5000 cilvēku. Kolonistu galvenā nodarbošanās bija medības, lopkopība un zvejniecība. Uz Eiropu tika eksportēti valzirgu ilkņi, liellopu un roņu ādas, žāvētas zivis, aitas un virves. Tā kā Grenlandē nav mežu, bet kokmateriāli bija nepieciešami kuģubūvei, tad uz Grenlandi tika importēti kokmateriāli, metāls, dažādi pārtikas produkti. • Grenlandes kolonisti devās arī ekspedīcijās vēl tālāk uz rietumiem. Ap 1000. gadu Ērika Rudā dēls Leifs Eriksons (norvēģu: Leifr Eiríksson) (980. – 1020.) ar 35 vikingu komandu atklāja Ziemeļameriku. Viņa kuģi aizkuģoja līdz mūsdienu Kanādas ziemeļaustrumu piekrastei: Ņūfaundlendas salai, Labradora pussalai un Bafina salai.
Vikingu maršruts, atklājot Ziemeļameriku ap 1000. gadu. Attēls: http://no.wikipedia.org
• Vairākus simtus gadu Grenlandes kolonisti dzīvoja savu neatkarīgo dzīvi, taču 1261. gadā viņi zvērēja uzticību Norvēģijas karalim. Maksājot karalim nodokļus, kolonistiem tika nodrošināta ikgadēja tirdzniecības apgāde. • 1380. gadā Norvēģija ar Dāniju noslēdza ūniju par Dānijas – Norvēģijas karalistes izveidi. Ūnija darbojās līdz pat 1814. gadam un tajā atradās Dānija, Norvēģija, Islande, Farēru salas un Grenlande. Ūnijā dominēja Dānija, kuras karaļi arī pārvaldīja šo karalisti. Tādējādi Dānija pārņēma Grenlandes kontroli un Norvēģijas ietekme tur mazinājās. • 14. gadsimtā uz Zemes sākās Mazais ledus laikmets (14. – 19. gadsimts). Klimata vidējā temperatūra kritās, un dzīve Grenlandē kļuva ļoti grūta. Arī mēra epidēmija nonāca līdz salai. Palielinoties Dānijas ietekmei, tirdzniecības kuģu vizītes uz salu sāka apsīkt. Vikingu kolonistu skaits Grenlandē sāka samazināties. Pēdējā vēsturiskā liecība par viņu klātbūtni salā ir 1408. gada ieraksts Hvalsi (norvēģu: Hvalsey) baznīcas grāmatā par kāzām.
Hvalsi baznīcas drupas, kuras ir vislabāk saglabājusies vikingu kultūras liecība Grenlandē..
Foto: http://www.flickr.com/photos/joshua_kucera/2718768729/
• Grenlandē, izzūdot vikingu kolonistiem, aizvien vairāk ienāca ziemeļu tauta eskimosi (pašnosaukums: inuīti), kuri Grenlandē ieceļoja no mūsdienu Kanādas ziemeļaustrumu teritorijām.
Inuitu meitenes Ilulisatā (pilsēta Grenlandes R). Foto: http://www.ilulissattn.com
• 15. gadsimtā līdz Grenlandes krastiem epizodiski aizkuģo gan Dānijas, gan Portugāles un Norvēģijas kuģi. Vikingu kolonijas ir izmirušas un pamestas. • 16. gadsimta beigās par Grenlandi jau zina gandrīz visa plašā pasaule. 17. gadsimtā gan Anglijas, gan Vācijas un Holandes vaļu mednieki kuģo uz Grenlandes piekrasti. • 1814. gadā izjūk ūnijā noteiktā Dānijas – Norvēģijas karaliste. Norvēģija pasludina neatkarību, taču neilgi pēc tam nonāk Zviedrijas pakļautībā. Tikmēr Dānija saglabā savu varu pār visām ūnijas aizjūras kolonijām, ieskaitot arī Grenlandi. Dānijas ietekme Grenlandē pakāpeniski pieaug.
Ērika Rudā zeme.
Attēls: http://upload.wikimedia.org
• 1905. gadā Norvēģija iegūst pilnīgu savu valstisko neatkarību, un Norvēģija neatzīst Dānijas tiesības uz Grenlandi. 1920. gadā Norvēģija pieprasa Dānijai atzīt Norvēģijas tiesības uz daļu no Grenlandes. Starp Dāniju un Norvēģiju rodas diplomātiski saasinājumi, jo neviena puse no savām prasībām neatkāpjas. 1924. gadā Dānija piekrīt tam, ka abas valstis var Grenlandes piekrastē veikt saimniecisko darbību, medības un zinātniskos pētījumus. • 1931. gadā 27. jūnijā norvēģu vaļu mednieks un uzņēmējs Halvards Devolds (Hallvard Devold) ar komandu piestāja Grenlandes austrumu piekrastē un apmetas tur. Šo desantu atbalstīja Norvēģijas valdība un ieņemto teritoriju pasludināja par Ērika Rudā zemi. Okupētai teritorijai Grenlandē tiek noteiks Norvēģijā apstiprināts gubernators.
Turpinājumu lasiet raksta II daļā…
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.8/10 (31 balsotāji)
Kā Norvēģija centās okupēt Grenlandi. I daļa, 9.8 out of 10 based on 31 ratings

Atslēgvārdi: , , ,

Iepriekšējais raksts:
Latvijas dziļākie ūdeņi
Nākošais raksts:
Upju deltas

Komentāri

  1. 1jānis komentē:

    16.05.2013 pulkst. 19:27(#)

    Gribētos Grenlandes karti šajos gadsimtos. Kā tā mainījusies. Cik zināms, 11. gs. bija ļoti silts, un Genlande tiešām varēja būt stipri zaļa. Leifs, Ērika Rudā dēls bez īpašām grūtībām varēja nokļūt Amerikā. Ne velti 15. gs. apmetnes bija neapdzīvotas. Varbūt šobrīd velti uztraucamies par Arktikas leāju kušanu – tikai tuvojamies 11. gs līmenim?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Latvijas dziļākie ūdeņi

Latvijas dziļākie ūdeņi NeoGeo.lv apkopojis datus par Latvijas un tās tuvumā esošo ūdeņu maksimāliem dziļumiem.

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv