• 1933. gada 5. aprīlī Starptautiskā tiesa Hāgā pasludina, ka Dānijai ir pilnīgas tiesības uz Grenlandi. Norvēģija atzīst savu sakāvi un Grenlandes okupāciju izbeidz. • Sākoties 2. Pasaules karam un pēc Dānijas okupācijas, Dānijas sūtnis ASV vienojas ar amerikāņu valdību, ka ASV var izmantot Grenlandes teritoriju sauszemes un gaisa militārajām operācijām. ASV un Kanāda nodrošināja Grenlandes nepieciešamo apgādi, kā arī importēja Grenlandes ražojumus. 2. pasaules kara laikā vācieši Grenlandes austrumu piekrasē izvietoja varākas slepenās meteoroloģiskās stacijas. Kara laikā notika vairākas militāras sadursmes starp vācu meteoroloģisko staciju apsardzi un ASV krasta apsardzes patruļām. Karam beidzoties, 1945. gadā Dānija atguva kontroli pār Grenlandi. • 1953. gadā Grenlandei tiek noteiktas plašākas pašnoteikšanās tiesības un iespēja deleģēt savus pārstāvjus Dānijas parlamentā. Grenlandiešiem tika radītas plašākas iespējas izglītības ieguvē un medicīnas apkalpošanā. • 20. gadsimta otrajā pusē notiekošā dzīves urbanizācija nonāk arī līdz Grenlandei. Vietējiem iedzīvotājiem, kuru lielākā daļa ir mednieki un zvejnieki, nav pieraduma dzīvot ciemos un pilsētās, kur Dānijas valdība tiem rosina apmesties. Uz salas ir plašs bezdarbs un virkne dažādu sociālo problēmu. • 1973. gadā Dānija iestājās Eiropas Savienībā (ES), taču grenlandieši referendumā par iestāšanos ES bija pret to. Pret nobalsoja 70,3% iedzīvotāju. Kā galvenais iemesls negatīvai nostājai pret dalību ES bija tas, ka tiks ierobežota plašā Grenlandes tirgošanās ar valstīm, kuras bija ārpus ES (ASV un Kanāda), kā arī kvotu noteikšana zvejošanai. • 1978. gadā Dānijas parlaments ratificē Grenlandes autonomiju. • 1982. gadā 53% grenlandiešu nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. 1985. gadā Grenlandi izslēdza no Eiropas Savienības. • Grenlandes autonomija ir pasludinājusi sevi par inuītu tautas valsti. Daudzi dāņu un norvēģu vietvārdi tika nomainīti pret inuītu nosaukumiem. Grenlandi sāka saukt par Kalaallit Nunaat. Grenlandes galvaspilsēta Gothoba arī ieguva jaunu nosaukumu – Nūka. • 1985. gadā tika apstiprināts Grenlandes karogs un ģerbonis.
• 2009. gadā Dānijas parlaments apstiprināja vēl plašāku Grenlandes autonomiju. Tagad bez izglītības, medicīnas un sociālo jautājumu risināšanas, Grenlandes varas iestādes var patstāvīgi lemt par dabas bagātību izmantošanu, tieslietu un kārtības uzturēšanas sistēmu. Tāpat Grenlandei ir piešķirta plašāka ietekme Dānijas ārpolitikā, kas skar Grenlandes jautājumus. Par Grenlandes oficiālo valodu noteikta grenlandiešu valoda. Dānija atbild par Grenlandes aizsardzību, ārlietu risināšanu un monetāro politiku. Grenlandes formāla virsvadība ir Dānijas monarham.

Daži fakti, kuri raksturo mūsdienu Grenlandi: – etniskais sadalījums – 89% Grenlandes inuīti un 11% eiropieši; – iedzīvotāju skaits – 56 700 (2012); – iedzīvotāju skaits galvaspilsētā Nūkā – 16 200 (2012); – reliģija – luterāņi; – dabas bagātības – cinks, svins, dzelzs rūda, ogles, molibdēns, zelts, platīns, urāns, zivis, roņi, vaļi, hidroenerģija, nafta un gāze; – 76 pilsētās un ciemos ir ostas, 13 lidlauki, 6 heliporti un 41 helikopteru nosēšanās laukums; – dzelzceļu nav.

Bagāta un sūra ir Grenlandes zeme. Norvēģi to nespēja saglabāt sev. Redzēs, kā ies dāņiem … Kā Norvēģija centās okupēt Grenlandi. II daļa, 9.4 out of 10 based on 28 ratings