Pirmie krievi Latvijas teritorijā
27.05.2013 |
kategorija
Latvija, Vēsture | 11 komentāri
Latvijas teritorijas apdzīvotībai ir vairāk nekā 10 000 gadu sena vēsture.
Baltu ciltis un līvi Baltijā 13. gadsimtā. Avots: http://lv.wikipedia.org/
Kā jau kaimiņiem baltiem, līviem un krieviem bija bieži savstarpēji kontakti gan miermīlīgos, gan vardarbīgos nolūkos, taču šajā rakstā NeoGeo.lv stāstīs par to, kā ievērojams krievu skaits pirmajās reizēs ieradās Latvijas teritorijā uz palikšanu.
Baltu ciltis (latgaļi un sēļi) austrumos robežojās ar slāvu ciltīm (kriviči). Starp baltiem un slāviem pastāvēja gan tirdzniecība, gan militāri konflikti. Jau 11. – 12. gadsimtos senkrievu kņazistes iesaistījās cīņā par ietekmi Austrumbaltijā. 13. gadsimta sākumā krustneši gandrīz 100 gadu garumā pakāpeniski pakļāva Latvijas teritorijā dzīvojošās baltu un līvu ciltis. Tika dibināta Rīga, kas uz gadu simtiem kļuva par visa Baltijas reģiona tirdzniecības metropoli. Tirdznieciskie sakari ar austrumos esošajām krievu zemēm nepārtrūka un tika veicināti. 1229. gadā tika noslēgts līgums starp Rīgu un Smoļenskas kņazisti, kas noteica, ka krievu tirgoņiem ir tiesības Rīgā ierīkot savas sētas un baznīcu. Tā Rīgā izveidojās „Krievu sēta”, kas pastāvēja līdz Livonijas kara sākumam (16. gadsimta vidum). Krievu tirgotāju sēta atradusies mūsdienu Aldaru ielā (agrāk Krievu iela), kur no tās saglabājies nams nr.11. Šo krievu tirgotāju apmetni un kopienu Rīgā var uzskatīt par pirmo lielo (vairāki simti cilvēku) un ilgo (vairāk nekā 300 gadus) ienākšanas gadījumu Latvijas teritorijā.
Krievu sēta arhitekta V.Neimaņa 14. gs. Rīgas rekonstrukcijā.
Vairāku simtu gadu garumā „Krievu sēta” nostiprinājās un izpletās. Tika ierīkoti krievu kapi, uzbūvēta Svētā Nikolaja baznīca un hospitālis. Vācieši krievu tirgotāju apmetni sauca par „das Russische Dorf”, t.i., krievu sādža. 15. gadsimta beigās tā izpletās rajonā starp tagadējām Trokšņu, Smilšu un Aldaru ielām. Livonijas kara (1558. – 1575.) postošās sekas izjauca mierīgo tirgošanās ritmu „Krievu sētā”. Tomēr krievi Rīgā palika.
Kad Krievijā no 1650. līdz 1660. gadam tika veikta baznīcas reforma jeb tā sauktā patriarha Nikona reforma, tas daļā pareizticīgo radīja neapmierinātību. Baznīcas reformas pretinieki turpināja pieturēties pie iepriekšējiem baznīcas kanoniem un rituāliem (krieviski: старообрядчество, староверие) un viņi sevi nosauca par vecticībniekiem (krieviski: старообрядцы). Vecticībnieki dalās vairākos novirzienos – bezpopieši, netieši, aronieši u.c. (krieviski: безпоповцы, нетовцы, ароновцы). 17. gadsimta otrajā pusē no Krievijas uz Latvijas teritoriju (Latgali) sāka mukt ar baznīcas reformu neapmierinātie vecticībnieki. Latgali tajā laikā pārvaldīja Polija. Poļu varas iestādes nepretojās vecticībnieku ienākšanai Latgales teritorijā un pat veicināja to. Tā piemēram, vecticībniekiem, no kuriem lielākā daļa bija zemnieki, pēc to ierašanās tika doti 3 gadi bez klaušām un nodevām. Galvenās vecticībnieku apmešanās teritorijas Latgalē bija Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Ilūkstes apriņķos. Vecticībnieku bēgļiem piedāvātie ekonomiskie atvieglojumi ieguva plašu atbalstu arī netālajās Polijas pārvaldībā esošajās krievu un baltkrievu zemēs. Arī daļa turienes krievu un baltkrievu zemnieku devās uz pastāvīgu dzīvi Latgalē. Poļu muižniecība tam neiebilda, jo tā bija ieinteresēta ar jaunu darbaspēku piepildīt karu un epidēmiju rezultātā izmirušo zemi. Arī Kurzemes hercogs Jēkabs ļāva krievu vecticībniekiem un arī citiem krievu ienācējiem apmesties hercogistē. Viņiem bija noteikts, ka tie var apmesties uz dzīvi Jēkabpils apkārtnē.
Rīgas krievu tirgotāju un to ģimenes locekļu apģērbi 18. gadsimtā (Broces zīmējums).
18. gadsimta beigās (1721. gads – Vidzeme un Rīga, 1772. gads – Latgale, 1795. gads – Kurzeme) visa Latvijas teritorija nonāca Krievijas impērijas kontrolē un no Krievijas sāka ierasties valsts pārvaldes ierēdņi, tirgotāji, militārpersonas, garīdznieki, amatnieki, strādnieki…
Krievi kļūst par Latvijas sabiedrības ievērojamu sastāvdaļu.
Pirmie krievi Latvijas teritorijā,
8500. – 7600. gados pirms mūsu ēras jeb vēlā paleolīta aizvēstures posma beigās Latvijas teritorijā ienāca pirmie cilvēki. 4500. – 1500. gados pirms mūsu ēras jeb neolīta aizvēstures posmā pēc arheoloģiskajiem pētījumiem Latvijas teritorijā jau tiek atpazītas etniskām kopām piederīgus iedzīvotājus – somugrus un baltus. 1500. – 1000 . gados pirms mūsu ēras jeb agro metālu periodā cilvēki apdzīvo jau gandrīz visu Latvijas teritoriju. Mūsu ēras sākumā (1. – 400. gados) jeb agrajā dzelzs laikmetā somugru un baltu saskares zona praktiski nemainās. Sāk iezīmēties kuršu, zemgaļu, sēļu un latgaļu zemes. Somugru ciltis Kurzemē saskaras ar kuršiem un zemgaļiem, bet Vidzemē – ar zemgaļiem, kas dzīvo Vidzemes DR daļā, un latgaļiem austrumos. 400. – 800. gados jeb vidējā dzelzs laikmetā pārmaiņas notiek kā somugru, tā baltu apdzīvotajās zemēs. Austrumlatvijā, sākot ar 7. – 8. gadsimtu, pastiprinās latgaļu aktivitāte un viņu apmešanās Ziemeļlatvijas somugru apdzīvotajās zemēs. Kurzemē no 9. gadsimta pastiprinās kuršu virzīšanās uz ziemeļiem – somugru etniskās grupas piederīgos izspiež no agrākajām dzīvesvietām, norisinās somugru asimilācija.
Baltu ciltis un līvi Baltijā 13. gadsimtā. Avots: http://lv.wikipedia.org/Kā jau kaimiņiem baltiem, līviem un krieviem bija bieži savstarpēji kontakti gan miermīlīgos, gan vardarbīgos nolūkos, taču šajā rakstā NeoGeo.lv stāstīs par to, kā ievērojams krievu skaits pirmajās reizēs ieradās Latvijas teritorijā uz palikšanu.
Kad Latvijas teritorijā uz palikšanu apmetās pirmie krievi?
„Krievu sēta” Rīgā
Baltu ciltis (latgaļi un sēļi) austrumos robežojās ar slāvu ciltīm (kriviči). Starp baltiem un slāviem pastāvēja gan tirdzniecība, gan militāri konflikti. Jau 11. – 12. gadsimtos senkrievu kņazistes iesaistījās cīņā par ietekmi Austrumbaltijā. 13. gadsimta sākumā krustneši gandrīz 100 gadu garumā pakāpeniski pakļāva Latvijas teritorijā dzīvojošās baltu un līvu ciltis. Tika dibināta Rīga, kas uz gadu simtiem kļuva par visa Baltijas reģiona tirdzniecības metropoli. Tirdznieciskie sakari ar austrumos esošajām krievu zemēm nepārtrūka un tika veicināti. 1229. gadā tika noslēgts līgums starp Rīgu un Smoļenskas kņazisti, kas noteica, ka krievu tirgoņiem ir tiesības Rīgā ierīkot savas sētas un baznīcu. Tā Rīgā izveidojās „Krievu sēta”, kas pastāvēja līdz Livonijas kara sākumam (16. gadsimta vidum). Krievu tirgotāju sēta atradusies mūsdienu Aldaru ielā (agrāk Krievu iela), kur no tās saglabājies nams nr.11. Šo krievu tirgotāju apmetni un kopienu Rīgā var uzskatīt par pirmo lielo (vairāki simti cilvēku) un ilgo (vairāk nekā 300 gadus) ienākšanas gadījumu Latvijas teritorijā.
Krievu sēta arhitekta V.Neimaņa 14. gs. Rīgas rekonstrukcijā. Vairāku simtu gadu garumā „Krievu sēta” nostiprinājās un izpletās. Tika ierīkoti krievu kapi, uzbūvēta Svētā Nikolaja baznīca un hospitālis. Vācieši krievu tirgotāju apmetni sauca par „das Russische Dorf”, t.i., krievu sādža. 15. gadsimta beigās tā izpletās rajonā starp tagadējām Trokšņu, Smilšu un Aldaru ielām. Livonijas kara (1558. – 1575.) postošās sekas izjauca mierīgo tirgošanās ritmu „Krievu sētā”. Tomēr krievi Rīgā palika.
Vecticībnieki Latgalē un Kurzemes hercogistē
Kad Krievijā no 1650. līdz 1660. gadam tika veikta baznīcas reforma jeb tā sauktā patriarha Nikona reforma, tas daļā pareizticīgo radīja neapmierinātību. Baznīcas reformas pretinieki turpināja pieturēties pie iepriekšējiem baznīcas kanoniem un rituāliem (krieviski: старообрядчество, староверие) un viņi sevi nosauca par vecticībniekiem (krieviski: старообрядцы). Vecticībnieki dalās vairākos novirzienos – bezpopieši, netieši, aronieši u.c. (krieviski: безпоповцы, нетовцы, ароновцы). 17. gadsimta otrajā pusē no Krievijas uz Latvijas teritoriju (Latgali) sāka mukt ar baznīcas reformu neapmierinātie vecticībnieki. Latgali tajā laikā pārvaldīja Polija. Poļu varas iestādes nepretojās vecticībnieku ienākšanai Latgales teritorijā un pat veicināja to. Tā piemēram, vecticībniekiem, no kuriem lielākā daļa bija zemnieki, pēc to ierašanās tika doti 3 gadi bez klaušām un nodevām. Galvenās vecticībnieku apmešanās teritorijas Latgalē bija Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Ilūkstes apriņķos. Vecticībnieku bēgļiem piedāvātie ekonomiskie atvieglojumi ieguva plašu atbalstu arī netālajās Polijas pārvaldībā esošajās krievu un baltkrievu zemēs. Arī daļa turienes krievu un baltkrievu zemnieku devās uz pastāvīgu dzīvi Latgalē. Poļu muižniecība tam neiebilda, jo tā bija ieinteresēta ar jaunu darbaspēku piepildīt karu un epidēmiju rezultātā izmirušo zemi. Arī Kurzemes hercogs Jēkabs ļāva krievu vecticībniekiem un arī citiem krievu ienācējiem apmesties hercogistē. Viņiem bija noteikts, ka tie var apmesties uz dzīvi Jēkabpils apkārtnē.
Rīgas krievu tirgotāju un to ģimenes locekļu apģērbi 18. gadsimtā (Broces zīmējums). 
Komentāri
Pievienot komentāru
29.05.2013 pulkst. 22:05(#)
Paldies par rakstu! ļoti interesanti, bet piezīmēs:
– par krieviem, kā etnosu, pareizāk runāt no 17.gs., līdz tam bija смоляне, московиты, псковяне, новгородцы…
– lūgums arī labot kļūdu – беЗпоповцы uz беСпоповцы
– Ilūkstes apr. nav Latgale, bet tieši tur, pie Salienas bija vija no pirmajam staroveru sādžām Latvijas teritorijā.
– daži vecticībnieki lūdz viņu saukt par “stavoveriem”, bet šis jautājums ir diskutējams.
30.05.2013 pulkst. 01:49(#)
Raksts iznācis tāds nepilnīgs. Laikam jau tā autoriem liela bijāšana pret krievisko. Tas pat daļēji lej ūdeni uz okupantu dzirnavām. Tie savas pretenzijas citastarp pamato, ka krievi Latvijā dzīvojot “jau 1000 gadus”. Pirmkārt, 13. gs. līdz pat jaunākiem laikiem vēl nebija izveidojusies nekāda “krievu” nācija. Turklāt lielākā skaitā krievi saradās Latvijā tikai 19. gs. otrajā pusē ar industrializāciju un rusifikāciju. Vēl 19. gs. sākumā – pirmajā pusē latvieši bija ap 90 proc. iedzīvotāju tagadējā Latvijas teritorijā. Krievveidīgo grupiņas Latvijā, iesk. vecticībniekus, līdz pat 19. gs. otrajai pusei bija samērā mazskaitlīgas.
01.06.2013 pulkst. 00:29(#)
Īsti neiebraucu, kurā mirklī ir pazudusi Jelgava kā vietējais ekonomiskais centrs padsmitajos gadsimtos no Latvijas teritorijas vēstures annālēm?
02.06.2013 pulkst. 15:34(#)
laikam jau pareizāk būtu saukt nevis par krieviem bet vecticībniekiem zem kuriem bija tās ciltis kas bēga no pareizticības. krievi kā nosuakums parādījās pirmo reizi joanna bargā laikos. līdz tam bija viss kas cits – piemēram russi (no zviedrijas) moskoviti un viss kas cits – tik ne krievi. pie kam 14.gs. ir pilsētu laiks – tajā laikā nebija valstu mūsdienu izpratnē – pilsētas pārvaldīja tām pieguļošās zemes, nosaukms tām bija ņēmts no pilsētu vārda – novgorodas zemes, un tā bilde kur iezīmetā it kā krievu iela ir vispār ņemta no pirksta – ja ievērojāt tur ir redzama arī iela kas saucās peso4naja:D kopš kura laika ielu nosaukumi tulkojās?
03.06.2013 pulkst. 23:27(#)
Grāmatā “Ļaujiet jel atvases dzīt” atradīsiet precīzāku informāciju ar visiem pierādījumiem ne tikai par krievu tautas varmācīgu, mākslīgu izveidošanu, bet arī par katras Eiropas tautas izcelsmi un veidošanos. Iesaku katram izlasīt.
http://www.iveta.lv/gramata/HTML/AAA_tit.htm
14.07.2013 pulkst. 23:42(#)
Первыми на этой территории были русские, не дурите голову.
01.08.2013 pulkst. 01:27(#)
Kopumā krievi LV ieradušies ļoti viļnveidīgi, pamatā sekojot okupācijām. Dīvaini, ka nav minēts Padomju periods, kad krievu kopiena no 200 000 (1935. gadā) indivīdu pieauga līdz 900 000 indivīdiem (1989. gadā). Šis apstāklis visvairāk vieš neuzticamību, kad mūsdienu Latvijas krievi, gandrīz bez izņēmuma, apgalvo, ka viņiem “šeit esot senas saknes”.
01.08.2013 pulkst. 09:33(#)
Atbilde ab.
Raksta ideja ir informēt par pirmajiem krieviem Latvijas teritorijā. Kad tie ieradās, cik daudz to bija, kur apmetās.
Kas notika tālāk, tas ir citu rakstu temats.
14.05.2014 pulkst. 18:51(#)
беЗпоповцы uz беСпоповцы(c)
patiesībā “pristavku”- bes ar “s” izgudroja Ļeņins. Paši saprotiet – kapēc… No varda BES (nelabais). Daudzi vārdi ieguva pavisam citu nozīmi – no bez tā un tā….kļuva velns(nelabais) dara to un to… Piemeram, beZsoznanija vai beSsoznanija – iznak bez apziņas vai velna apziņa utt…Agrāk bija tikai “pristavkas” “beZ”.
07.09.2015 pulkst. 23:16(#)
Katram saprotams,ka krievi ir slāvu-nogoļu pēcteči.Tik pat jābūt saprotamam,ka slāvi eiropas ziemeļos uzradās ap 700. gadu,vikingu atvesti,kā darbaspēks.Slāvi bija bizantijas vergi,nezināmas izcelsmes ļaudis.
08.09.2015 pulkst. 01:43(#)
Ivar, interesanti. Slāvus Eiropas ziemeļos ievazājuši vikingi?