Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka ebreju tautas veidošanās notika laika posmā no 2000. – 1000. gadam pirms mūsu ēras Kanānā (Canaan), senā reģionā rietumos no Jordānas upes. Mūsdienās šī teritorija ir sadalīta starp Sīriju, Libānu, Izraēlu un Jordāniju.
Ebreju tautas rašanās tālā pagātnē un tās pašapziņas veidošanās daudzu tūkstošu gadu garumā ir sarežģīts un unikāls piemērs cilvēces vēsturē. Caur daudzām milzu grūtībām, ciešanām un sāpēm ebreju tauta turpina savu attīstību mūsdienās. Ebreju pašapziņas veidošanās ir unikāls reliģiskā, etniskā un ētiskā elementa kopsalikums, kurā nevienu no šiem elementiem nevar ignorēt. Vēstures krustcelēs ebreji ir izklīduši pa pasaules malu maliņām. Ebreji ir arī pie mums Latvijā, tāpēc NeoGeo.lv sniedz hronoloģisku ieskatu par pirmo ebreju ieceļošanu Latvijas teritorijā. • Nav pierādījumu, ka baltu ciltīm un līviem līdz 14. gadsimtam Latvijas teritorijā būtu bijusi saskare ar ebrejiem. • Lietuvas teritorijā pirmie ebreji parādījās jau 14. gadsimtā, taču vācu krustneši, kuri bija pakļāvuši kuršus, zemgaļus, latgaļus, sēļus un līvus, nevēlējās, lai viņu pārvaldītajās zemēs parādītos jūdaisma ticības pārstāvji. • Vācu ordeņa mestrs Zigfrīds fon Feihtvangens 14. gadsimta sākumā ar īpašu dekrētu aizliedza ebreju ieceļošanu un uzturēšanos Livonijā. Pieķertajiem ebrejiem un aizlieguma pārkāpējiem draudēja bargs sods. • Ebreju klātbūtni Baltijas zemēs nevēlējās arī viduslaiku vācu tirgotāju izveidotā Hanzas savienība, jo ebrejos saskatīja konkurentus. Taču vēstures avoti liecina, ka atsevišķi ebreju tirgotāji tomēr varētu būt ieradušies Livonijā jeb Māras zemē (latīņu: Terra Mariana vai terra matris), kuras garīgie valdnieki bīskapi pret ebrejiem nebija tik naidīgi noskaņoti. Kā viens no pierādījumiem par atsevišķu ebreju darbību Livonijā ir ieraksti parādu grāmatās par darījumiem ar ebreju tirgotāju Jakobu Rīgā 1536. gadā. • Pēc Livonijas sabrukuma un sadalīšanas 16. gadsimta otrajā pusē spēku zaudēja arī vāciešu noteiktais ebreju ieceļošanas aizlieguma likums. Tomēr 1561. gadā Livonijas ordenis, noslēdzot padošanās līgumu ar Poliju un Lietuvu, vēl panāca, ka Polijas karalis un Lietuvas dižkungs Sigismunds II Augusts deva Baltijas vācu aristokrātijai solījumu, ka bijušās Livonijas teritorijā nebūs spēkā Polijas un Lietuvas ebrejiem labvēlīgās likumu normas. Sigismunds II Augusts noteica, ka uz ziemeļiem no Daugavas jeb Vidzemē un Latgalē (Pārdaugavas hercogiste), kā arī Kurzemē un Zemgalē (Kurzemes un Zemgales hercogiste) ebrejiem neatļaus tirgoties, vākt nodokļus un muitu, ko viņi darīja Polijā un Lietuvā. • Rīgas brīvpilsētas rāte 1582. gadā, padodoties Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam Stefanam Batorijam, panāca, ka pilsētai tika dotas tiesības izlemt par ebreju ierašanos pilsētā un noteikt, cik ilgi viņi drīkstēs Rīgā atrasties. Šie noteikumi palika spēkā arī pēc tam, kad 1621. gadā Rīga padevās Zviedrijas karalim Gustavam Ādolfam. • Tomēr jau 16. gadsimta beigās Rīgā ilgstoši uzturējās daži ebreji, kuri bija Lietuvas un Polijas tirgotāju starpnieki un kurus lobēja Pārdaugavas hercogistes vietvaldis Georgs Radzivills. • Ir zināms, ka vairākus gadus Rīgas augstmaņus ārstēja slavenais ebreju ārsts K. Fīdlers. Vēlāk, aizbraucot uz Maskavu ārstēt Krievijas caru Borisu Godunovu, K.Fīdlers saņēma Rīgas rātes rekomendāciju. • Livoniju sadalot, Piltenes novads uz laiku nonāca Dānijas prinča un hercoga Magnusa valdījumā. Dānija pret ebrejiem bija visai iecietīga, tāpēc arī 1570. gadā ebreji ieguva tiesības brīvi ieceļot Piltenes novadā un tur nodarboties ar tirdzniecību un amatniecību, iegādāties nekustamos īpašumus, piekopt savu reliģiju un tradīcijas. • Tā Piltenē izveidojās Latvijas teritorijā pirmā lielā ebreju kopiena. Kad 1585. gadā Dānija par 30 000 dālderiem Piltenes novadu pārdeva Polijai, tad novada ebrejiem Polijas karalis Stefans Batorijs deva plašas tiesības un paziņoja, ka ņem viņus savā aizsardzībā. Piltenes novadā laika gaitā izveidojās spēcīga jūdaiskā reliģiskā draudze.

• Citviet Kurzemes hercogistē, kur arī tika atbalstīta ebreju ieceļošana, sāka ieceļot ebreji no Prūsijas. Tā piemēram, izveidojās Aizputes ebreju kopiena. Tāpat 16. gadsimta beigās ebreju tirgotāji no Prūsijas bija bieži viesi Liepājas apkaimē, kur viņi no zemniekiem iepirka dzintaru, ko augsti vērtēja Mēmeles un Kēnigsbergas tirgos. • Kurzemes hercogi atbalstīja ebreju pārcelšanos, jo viņiem bija nepieciešami kredīti un cilvēki, kuri labi pārvalda finanšu lietas. Tas bija īpaši pamanāms Kurzemes hercoga Jēkaba laikos. Viņš uzticēja ebrejiem ievākt muitas nodevas un nodokļus. Tā piemēram, ebrejs Zaharijs Daniels pat tika iecelts par Liepājas jūrmalas zonas fogtu jeb pārvaldnieku un viņam tika uzdots tur kārtot visas hercoga īpašumu tirdzniecības lietas. • Hercoga Jēkaba pēcnācējs hercogs Frīdrihs Kazimirs atļāva ebrejiem veikt liela mēroga finanšu operācijas, organizēt spirta ražošanu un naudas maiņu Jelgavā, kur pulcējās tirgotāji no dažādām valstīm. Arī muitas dienestu viņš gandrīz pilnīgi nodeva ebreju muitniekiem. Tas palielināja hercoga ienākumus.

• Taču Kurzemes hercogistes vācu muižniecība nebija apmierināta ar šādu ebreju aktivitāti, un muižnieki izteica asus protestus. 17. gadsimtā vairākkārt vācu muižniecība prasīja pārtraukt hercogistes labvēlīgo attieksmi pret ebrejiem un pat izraidīt tos, taču Kurzemes hercogi tikai daļēji ierobežoja ebreju tiesības un ebreju izraidīšanu nepieļāva. Tā piemēram, Jelgavā ebrejiem tika atļauts dzīvot tikai vienā ielā (Judengasse, vēlāk Dobeles iela). Tomēr sinagogu celšanu un ebreju kapsētu ierīkošanu Kurzemē aizliedza. Ja ebrejs nomira, viņu nācās vest apbedīt uz Lietuvu. Tikai 18. gadsimta sākumā Jelgavas ebreji ieguva tiesības uzcelt sinagogu un ierīkot savu kapsētu. • Neskatoties uz daļējiem ierobežojumiem Kurzemē, 18. gadsimtā daudzi ebreju amatnieki, zinātnieki, juvelieri, tirgotāji pārcēlās no Vācijas uz Kurzemi, un 19. gadsimta vidū Kurzemē dzīvoja jau apmēram 23 000 ebreju. No Vācijas nākošie ebreji runāja vācu un vācu jidiša valodā, un liela daļa no tiem bija savam laikam labi izglītoti ļaudis. • Latgalē pirmie ebreji ieradās 16. gadsimtā, kad tie bēga no Krievijas cara Ivana Bargā karaspēka represijām. Šie ebreji apmetās tagadējā Krāslavas rajonā. • Prāvs skaits ebreju Latgalē ieceļoja 17. gadsimta vidū. Tie bija bēgļi no Ukrainas un Baltkrievijas, kur Zaporožjes kazaku hetmaņa Bogdana Hmeļņicka vadītās sacelšanās laikā notika asiņaini ebreju grautiņi. Polijas varas iestādes atļāva vajātajiem ebrejiem apmesties Latgalē uz pastāvīgu dzīvi un tur nodarboties ar amatniecību, tirdzniecību un augļošanu. Uzskata, ka 17. gadsimta beigās Latgalē dzīvoja apmēram 2 000 ebreju. Ebreju kopiena izveidojās arī Daugavpilī. • Salīdzinājumā ar Kurzemes ebrejiem Latgalē ienākušie ebreji bija nabadzīgāki, mazāk izglītoti, reliģiozāki un runāja Polijas jidiša valodā. Šo ebreju kultūras centrs atradās Viļņā, un turienes virsrabīni vadīja ebreju reliģisko dzīvi Latgalē. • Kurzemes hercogi neļāva ebreju bēgļiem no Latgales apmesties Kurzemes un Zemgales hercogistē. Bija pat gadījums, kad Jaunsubatē ienākušos ebrejus izraidīja. Tāda bija pirmo ebreju nonākšanas vēsture Latvijas teritorijā. Arī nākošie gadsimti bija patiesi raibi Latvijas ebreju likteņos.

Noslēgumā daži skaitļi par ebrejiem Latvijā un pasaulē.

---

1. Aptuvenais ebreju kopskaits pasaulē 2012. gada sākumā – 13,8 miljoni. 2. Piecas pasaules valstis, kur mīt vislielākais ebreju skaits (01.01.2012): • Izraēla – 5,90 miljoni • ASV – 5,43 miljoni • Francija – 0,48 miljoni • Kanāda – 0,38 miljoni • Lielbritānija – 0,29 miljoni 3. Piecas pasaules valstis ar vislielāko ebreju īpatsvaru (01.01.2012.): • Izraēla – 74,3% • ASV – 1,7% • Kanāda – 1,1% • Francija – 0,8% • Austrālija – 0,5% 4. Piecas pilsētas ar metropolēm ārpus Izraēlas, kur mīt vislielākais ebreju skaits (01.01.12.): • Ņujorka (ASV) – 2,12 miljoni • Losandželosa (ASV) – 0,69 miljoni • Maiami (ASV) – 0,49 miljoni • Sanfrancisko (ASV) – 0,35 miljoni • Vašingtona / Baltimora (ASV) – 0,33 miljoni 5. Latvijas apdzīvotās vietas, kurās pagātnē ir bijis vislielākais ebreju īpatsvars: • Valdemārpils (19. gadsimta vidus) – 84% no iedzīvotājiem • Varakļāni (1935. gads) – 58 % no iedzīvotājiem • Dagda (1935. gads) – 53 % no iedzīvotājiem • Daugavpils (1935. gads) – 25 % no iedzīvotājiem • Aizpute (1935. gads) – 16% no iedzīvotājiem • Jēkabpils (1935. gads) – 14 % no iedzīvotājiem • Ventspils (1935. gads) – 8 % no iedzīvotājiem 6. Ebreju skaits Latvijā un to īpatsvars no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita: • 1920. gads – 79,6 tūkstoši (5,0%) • 1935. gads – 93,5 tūkstoši (4,8%) • 1959. gads – 36,6 tūkstoši (1,8%) • 1989. gads – 22,9 tūkstoši (0,9%) • 2011. gads – 6,4 tūkstoši (0,3%) Raksta sagatavošanai izmantota informācija no Leo Dribina apkopotā īsā hronoloģiskā atskata par Latvijas ebreju kopienas vēsturi, dati no izdevuma “World Jewish Population, 2012” un Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pirmie ebreji Latvijas teritorijā, 8.3 out of 10 based on 19 ratings