Pirmie ebreji Latvijas teritorijā

25.06.2013 |  kategorija Cilvēki, Latvija  |  9 komentāri draugiem.lv

Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka ebreju tautas veidošanās notika laika posmā no 2000. – 1000. gadam pirms mūsu ēras Kanānā (Canaan), senā reģionā rietumos no Jordānas upes. Mūsdienās šī teritorija ir sadalīta starp Sīriju, Libānu, Izraēlu un Jordāniju.
Senās Kanānas karte. Foto: http://upload.wikimedia.org

Ebreju tautas rašanās tālā pagātnē un tās pašapziņas veidošanās daudzu tūkstošu gadu garumā ir sarežģīts un unikāls piemērs cilvēces vēsturē. Caur daudzām milzu grūtībām, ciešanām un sāpēm ebreju tauta turpina savu attīstību mūsdienās. Ebreju pašapziņas veidošanās ir unikāls reliģiskā, etniskā un ētiskā elementa kopsalikums, kurā nevienu no šiem elementiem nevar ignorēt. Vēstures krustcelēs ebreji ir izklīduši pa pasaules malu maliņām. Ebreji ir arī pie mums Latvijā, tāpēc NeoGeo.lv sniedz hronoloģisku ieskatu par pirmo ebreju ieceļošanu Latvijas teritorijā. • Nav pierādījumu, ka baltu ciltīm un līviem līdz 14. gadsimtam Latvijas teritorijā būtu bijusi saskare ar ebrejiem. • Lietuvas teritorijā pirmie ebreji parādījās jau 14. gadsimtā, taču vācu krustneši, kuri bija pakļāvuši kuršus, zemgaļus, latgaļus, sēļus un līvus, nevēlējās, lai viņu pārvaldītajās zemēs parādītos jūdaisma ticības pārstāvji. • Vācu ordeņa mestrs Zigfrīds fon Feihtvangens 14. gadsimta sākumā ar īpašu dekrētu aizliedza ebreju ieceļošanu un uzturēšanos Livonijā. Pieķertajiem ebrejiem un aizlieguma pārkāpējiem draudēja bargs sods. • Ebreju klātbūtni Baltijas zemēs nevēlējās arī viduslaiku vācu tirgotāju izveidotā Hanzas savienība, jo ebrejos saskatīja konkurentus. Taču vēstures avoti liecina, ka atsevišķi ebreju tirgotāji tomēr varētu būt ieradušies Livonijā jeb Māras zemē (latīņu: Terra Mariana vai terra matris), kuras garīgie valdnieki bīskapi pret ebrejiem nebija tik naidīgi noskaņoti. Kā viens no pierādījumiem par atsevišķu ebreju darbību Livonijā ir ieraksti parādu grāmatās par darījumiem ar ebreju tirgotāju Jakobu Rīgā 1536. gadā. • Pēc Livonijas sabrukuma un sadalīšanas 16. gadsimta otrajā pusē spēku zaudēja arī vāciešu noteiktais ebreju ieceļošanas aizlieguma likums. Tomēr 1561. gadā Livonijas ordenis, noslēdzot padošanās līgumu ar Poliju un Lietuvu, vēl panāca, ka Polijas karalis un Lietuvas dižkungs Sigismunds II Augusts deva Baltijas vācu aristokrātijai solījumu, ka bijušās Livonijas teritorijā nebūs spēkā Polijas un Lietuvas ebrejiem labvēlīgās likumu normas. Sigismunds II Augusts noteica, ka uz ziemeļiem no Daugavas jeb Vidzemē un Latgalē (Pārdaugavas hercogiste), kā arī Kurzemē un Zemgalē (Kurzemes un Zemgales hercogiste) ebrejiem neatļaus tirgoties, vākt nodokļus un muitu, ko viņi darīja Polijā un Lietuvā.
Polijas ebrejs Rīgā. Johana Kristofa Broces 18. gadsimta zīmējums. Foto: http://lv.wikipedia.org
• Rīgas brīvpilsētas rāte 1582. gadā, padodoties Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam Stefanam Batorijam, panāca, ka pilsētai tika dotas tiesības izlemt par ebreju ierašanos pilsētā un noteikt, cik ilgi viņi drīkstēs Rīgā atrasties. Šie noteikumi palika spēkā arī pēc tam, kad 1621. gadā Rīga padevās Zviedrijas karalim Gustavam Ādolfam. • Tomēr jau 16. gadsimta beigās Rīgā ilgstoši uzturējās daži ebreji, kuri bija Lietuvas un Polijas tirgotāju starpnieki un kurus lobēja Pārdaugavas hercogistes vietvaldis Georgs Radzivills. • Ir zināms, ka vairākus gadus Rīgas augstmaņus ārstēja slavenais ebreju ārsts K. Fīdlers. Vēlāk, aizbraucot uz Maskavu ārstēt Krievijas caru Borisu Godunovu, K.Fīdlers saņēma Rīgas rātes rekomendāciju. • Livoniju sadalot, Piltenes novads uz laiku nonāca Dānijas prinča un hercoga Magnusa valdījumā. Dānija pret ebrejiem bija visai iecietīga, tāpēc arī 1570. gadā ebreji ieguva tiesības brīvi ieceļot Piltenes novadā un tur nodarboties ar tirdzniecību un amatniecību, iegādāties nekustamos īpašumus, piekopt savu reliģiju un tradīcijas. • Tā Piltenē izveidojās Latvijas teritorijā pirmā lielā ebreju kopiena. Kad 1585. gadā Dānija par 30 000 dālderiem Piltenes novadu pārdeva Polijai, tad novada ebrejiem Polijas karalis Stefans Batorijs deva plašas tiesības un paziņoja, ka ņem viņus savā aizsardzībā. Piltenes novadā laika gaitā izveidojās spēcīga jūdaiskā reliģiskā draudze.

• Citviet Kurzemes hercogistē, kur arī tika atbalstīta ebreju ieceļošana, sāka ieceļot ebreji no Prūsijas. Tā piemēram, izveidojās Aizputes ebreju kopiena. Tāpat 16. gadsimta beigās ebreju tirgotāji no Prūsijas bija bieži viesi Liepājas apkaimē, kur viņi no zemniekiem iepirka dzintaru, ko augsti vērtēja Mēmeles un Kēnigsbergas tirgos. • Kurzemes hercogi atbalstīja ebreju pārcelšanos, jo viņiem bija nepieciešami kredīti un cilvēki, kuri labi pārvalda finanšu lietas. Tas bija īpaši pamanāms Kurzemes hercoga Jēkaba laikos. Viņš uzticēja ebrejiem ievākt muitas nodevas un nodokļus. Tā piemēram, ebrejs Zaharijs Daniels pat tika iecelts par Liepājas jūrmalas zonas fogtu jeb pārvaldnieku un viņam tika uzdots tur kārtot visas hercoga īpašumu tirdzniecības lietas. • Hercoga Jēkaba pēcnācējs hercogs Frīdrihs Kazimirs atļāva ebrejiem veikt liela mēroga finanšu operācijas, organizēt spirta ražošanu un naudas maiņu Jelgavā, kur pulcējās tirgotāji no dažādām valstīm. Arī muitas dienestu viņš gandrīz pilnīgi nodeva ebreju muitniekiem. Tas palielināja hercoga ienākumus.

Valdemārpils sinagoga (Ezera iela 1) mūsdienās. Foto: www.panoramio.com/photo/76522733
• Taču Kurzemes hercogistes vācu muižniecība nebija apmierināta ar šādu ebreju aktivitāti, un muižnieki izteica asus protestus. 17. gadsimtā vairākkārt vācu muižniecība prasīja pārtraukt hercogistes labvēlīgo attieksmi pret ebrejiem un pat izraidīt tos, taču Kurzemes hercogi tikai daļēji ierobežoja ebreju tiesības un ebreju izraidīšanu nepieļāva. Tā piemēram, Jelgavā ebrejiem tika atļauts dzīvot tikai vienā ielā (Judengasse, vēlāk Dobeles iela). Tomēr sinagogu celšanu un ebreju kapsētu ierīkošanu Kurzemē aizliedza. Ja ebrejs nomira, viņu nācās vest apbedīt uz Lietuvu. Tikai 18. gadsimta sākumā Jelgavas ebreji ieguva tiesības uzcelt sinagogu un ierīkot savu kapsētu. • Neskatoties uz daļējiem ierobežojumiem Kurzemē, 18. gadsimtā daudzi ebreju amatnieki, zinātnieki, juvelieri, tirgotāji pārcēlās no Vācijas uz Kurzemi, un 19. gadsimta vidū Kurzemē dzīvoja jau apmēram 23 000 ebreju. No Vācijas nākošie ebreji runāja vācu un vācu jidiša valodā, un liela daļa no tiem bija savam laikam labi izglītoti ļaudis. • Latgalē pirmie ebreji ieradās 16. gadsimtā, kad tie bēga no Krievijas cara Ivana Bargā karaspēka represijām. Šie ebreji apmetās tagadējā Krāslavas rajonā. • Prāvs skaits ebreju Latgalē ieceļoja 17. gadsimta vidū. Tie bija bēgļi no Ukrainas un Baltkrievijas, kur Zaporožjes kazaku hetmaņa Bogdana Hmeļņicka vadītās sacelšanās laikā notika asiņaini ebreju grautiņi. Polijas varas iestādes atļāva vajātajiem ebrejiem apmesties Latgalē uz pastāvīgu dzīvi un tur nodarboties ar amatniecību, tirdzniecību un augļošanu. Uzskata, ka 17. gadsimta beigās Latgalē dzīvoja apmēram 2 000 ebreju. Ebreju kopiena izveidojās arī Daugavpilī.
Daugavpils sinagoga (Cietokšņa iela 38) mūsdienās. Foto: www.panoramio.com/photo/20216219
• Salīdzinājumā ar Kurzemes ebrejiem Latgalē ienākušie ebreji bija nabadzīgāki, mazāk izglītoti, reliģiozāki un runāja Polijas jidiša valodā. Šo ebreju kultūras centrs atradās Viļņā, un turienes virsrabīni vadīja ebreju reliģisko dzīvi Latgalē. • Kurzemes hercogi neļāva ebreju bēgļiem no Latgales apmesties Kurzemes un Zemgales hercogistē. Bija pat gadījums, kad Jaunsubatē ienākušos ebrejus izraidīja. Tāda bija pirmo ebreju nonākšanas vēsture Latvijas teritorijā. Arī nākošie gadsimti bija patiesi raibi Latvijas ebreju likteņos.
Noslēgumā daži skaitļi par ebrejiem Latvijā un pasaulē.

1. Aptuvenais ebreju kopskaits pasaulē 2012. gada sākumā – 13,8 miljoni. 2. Piecas pasaules valstis, kur mīt vislielākais ebreju skaits (01.01.2012): • Izraēla – 5,90 miljoni • ASV – 5,43 miljoni • Francija – 0,48 miljoni • Kanāda – 0,38 miljoni • Lielbritānija – 0,29 miljoni 3. Piecas pasaules valstis ar vislielāko ebreju īpatsvaru (01.01.2012.): • Izraēla – 74,3% • ASV – 1,7% • Kanāda – 1,1% • Francija – 0,8% • Austrālija – 0,5% 4. Piecas pilsētas ar metropolēm ārpus Izraēlas, kur mīt vislielākais ebreju skaits (01.01.12.): • Ņujorka (ASV) – 2,12 miljoni • Losandželosa (ASV) – 0,69 miljoni • Maiami (ASV) – 0,49 miljoni • Sanfrancisko (ASV) – 0,35 miljoni • Vašingtona / Baltimora (ASV) – 0,33 miljoni 5. Latvijas apdzīvotās vietas, kurās pagātnē ir bijis vislielākais ebreju īpatsvars: • Valdemārpils (19. gadsimta vidus) – 84% no iedzīvotājiem • Varakļāni (1935. gads) – 58 % no iedzīvotājiem • Dagda (1935. gads) – 53 % no iedzīvotājiem • Daugavpils (1935. gads) – 25 % no iedzīvotājiem • Aizpute (1935. gads) – 16% no iedzīvotājiem • Jēkabpils (1935. gads) – 14 % no iedzīvotājiem • Ventspils (1935. gads) – 8 % no iedzīvotājiem 6. Ebreju skaits Latvijā un to īpatsvars no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita: • 1920. gads – 79,6 tūkstoši (5,0%) • 1935. gads – 93,5 tūkstoši (4,8%) • 1959. gads – 36,6 tūkstoši (1,8%) • 1989. gads – 22,9 tūkstoši (0,9%) • 2011. gads – 6,4 tūkstoši (0,3%) Raksta sagatavošanai izmantota informācija no Leo Dribina apkopotā īsā hronoloģiskā atskata par Latvijas ebreju kopienas vēsturi, dati no izdevuma “World Jewish Population, 2012” un Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 8.2/10 (18 balsotāji)
Pirmie ebreji Latvijas teritorijā, 8.2 out of 10 based on 18 ratings

Atslēgvārdi: , , ,

Iepriekšējais raksts:
Latviešu gambīts

Komentāri

  1. Andris komentē:

    25.06.2013 pulkst. 10:01(#)

    Par tiem % Latvijas pilsētās ir lielas neprecizitātes, precīzāk sakot ar tām apdzīvotajām vietām, kurās bija liels ebreju īpatsvars Latvijā. Manā jaunjelgavā līdz pirmajam pasaules karam ebreju bija virs 75%. Tapat līdzīgi vai pat lielāki cīpari bija citos Sēlijas miestos – Aknīstē, Neretā, Viesītē.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 6)
  2. dace komentē:

    25.06.2013 pulkst. 15:57(#)

    Dati par pilseetaam ljoti nepilniigi, piemeeram, manaa Kandavaa 1881.g bija 51% ziidi, bet 1910.g. 45%

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 4)
  3. Simons komentē:

    25.06.2013 pulkst. 22:27(#)

    Kāpēc Rīga nav minēta, kur 1935.g. ebreju iedzīvotāju skaits bija 11,6% no iedzīvotāju skaita, turpretim ir minēta Ventspils ar 8% ebreju iedzīvotāju.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  4. NeoGeo.lv komentē:

    25.06.2013 pulkst. 22:39(#)

    Atbilde Simonam.
    Jums taisnība.
    1935. gadā tiešām vairāk kā katrs desmitais rīdzinieks bija ebrejs.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 2)
  5. Ilze komentē:

    30.06.2013 pulkst. 01:27(#)

    Aizputes ebreju kopiena varēja izveidoties tā pat kā Piltenē, jo Aizpute bija viens no diviem Piltenes apgabala (bijušās Kurzemes bīskapijas) administratīvajiem centriem (kopš 1617.g. viengais).
    Pēc 1881.gada tautas skaitīšanas datiem Aizputē dzīvo 39,4% ebreji. Vai tam var ticēt – nezinu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  6. Jānis komentē:

    21.08.2013 pulkst. 21:50(#)

    Izskatās mazliet norauts raksts. Varēja tomēr arī pieminēt Latvijā gandrīz nekur nepieminēto faktu par nometināšanas joslu(atvainojos par wikipedias saiti, bet tā ir pirmā vieta, kur ko tādu vispār uzzināju: http://lv.wikipedia.org/wiki/Nometin%C4%81juma_josla) kas ietvēra visas nekrievu apdzīvotās teritorijas Krievijas impērijas rietumos, kurā tika atļauts apmesties sveštautieši, kamēr dziļāk Krievijā – nē. Acīmredzami tā tika izveidota lai asimilētu jaunās iekarotās teritorijas.

    Saprotu, ka pilsētu saraksts ir domāts kā piemērs, ka ebreji šur tur sastādīja ievērojamu daļu, bet tādu ebreju vairākuma apdzīvotu pilsētu bija ļoti daudz – un daudzām arī nosaukumi bija citādāki un pirmskaŗa Latvijā latvieši nemaz nebija tādi pilsētnieki, kādi viņi ir kļuvuši mūsdienās un bija laucinieki un ciematu iedzīvotāji, kur bija iespējams uzaudzināt ne tikai 3 bet arī 10 bērnu ģimenes un ebreji un latvieši pilnīgi mierīgi varēja pastāvēt līdzās, nemaz nezinot par citu tradīcijām vai uzskatiem. Ja tā padomā – 1905. gads ar strādnieku nemieriem(daudziem nemaz ebreji nemaz neasociējas ar strādniekiem) un vēlāk revolūcijām bez ebrejiem nebūtu iespējamas – tāpat kā neatkarīga Latvija – var pat savā ziņā uzskatīt, ka mēs bijām(neapzināti) izmēģinājuma trusīši, pirms ebrejiem izdevās atjaunot Izraēlu.

    Un, manuprāt, tiek braukts citā grāvī, iekļaujot šajā rakstā sinagogu fotogrāfijas bez komentāriem par ebreju sadalījumu pēc reliģiskās pārliecības – jā, pārsteidzoši daudzām ēkām bija pavisam cita nozīme tajos laikos, bet tajos laikos ebreju vidū jūdaistiem bija daudz mazāks īpatsvars kā mūsdienās un eksistēja arī liels skaits ar ebrejiem-katoļiem un arī arī ateistiem, kuri neobligāti bija arī komunisti un tāpat starp viņiem bija antikomunisti – viss tas kas padara raibu jebkuru sabiedrību un ebreji klejojot pa pasauli ir kļuvusi viena no raibākajām nācijām.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 4)
  7. Jānis komentē:

    21.08.2013 pulkst. 21:57(#)

    PS Šis tas no rakstā pieminētā bija jaunums un nezināju – Jelgavā pieminētā Dobeles iela mūsdienās visticamāk, ka ir uzcelta par jaunu, jo pilsēta bija gandrīz pilnībā nopostīta.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  8. NeoGeo.lv komentē:

    21.08.2013 pulkst. 22:23(#)

    Paldies Jāni par komentāriem.
    Katram NeoGeo.lv rakstam ir savs mērķis un ideja.
    Visu vienā nelielā rakstā aptvert nevar nekad.
    Tāpēc arī ceram uz dažādiem mūsu lasītāju komentāriem – tēmas papildinājumiem.
    Paldies!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  9. AiGars komentē:

    12.06.2014 pulkst. 17:49(#)

    Interesanti ka jau pirmsākumos vāciem bija pretenzijas pret žīdiem… Paši zināja kā vairot mantu?
    Bet aizmirst par Jaunjelgavu…, un kur tad Trenterberg – 95%?!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Latviešu gambīts

Latviešu gambīts Viena no pasaulē pazīstamām šaha atklātnēm ir Latviešu gambīts.

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv