Tautu pašnoteikšanās tiesības vai separātisms. Katalonija

08.07.2013 |  kategorija Vēsture  |  13 komentāri draugiem.lv

1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas Republiku kā neatkarīgu un patstāvīgu valsti, īstenojot tautas pašnoteikšanās principu. Latvijas Tautas padomes loceklis Atis Ķēniņš Latvijas proklamēšanas svinīgajā sēdē uzsvēra: „Tautas ieņem savas sensenās mītnes un nodibina valstis savās etnogrāfiskās robežās uz apvienošanās un pašnoteikšanās pamatiem. Tas dod latviešiem no Kurzemes, Vidzemes un sengaidītās Latgales sasniegties rokās apvienotās Latvijas vidū. Latvijas brīvības karogu tātad saņemam ne no varas – bet no taisnības dievietes rokas.”
Tautu pašnoteikšanās principa saturā ietilpst 3 elementi: 1. Pašnolemšanās tiesības Tas nozīmē tautas tiesības brīvi un patstāvīgi lemt par savu politisko statusu, pievienojoties kādai citai valstij uz autonomijas pamatiem vai arī atdaloties no citas valsts un dibinot savu patstāvīgu valsti saskaņā ar nacionālo tiesību normām. 2. Pašorganizēšanās tiesības Tās ir tiesības brīvi un patstāvīgi noteikt savas valsts iekārtu konstitūcijā, kas pieņemta tautas nobalsošanā vai satversmes sapulcē. 3. Pašvaldīšanas tiesības
Tās ir tiesības īstenot valsts varu saskaņā ar konstitūcijas noteikumiem. Tautu pašnoteikšanās tiesību ideja būtiski attīstījās Pirmā pasaules kara gados 20. gadsimta sākumā. Līdz tam valstis veidojās uz iekarojuma tiesību, nevis tautu pašnoteikšanās principa pamata. 1945. gadā tautu un nāciju pašnoteikšanās tiesības tiek nostiprinātas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) statūtos. 20. gadsimta laikā desmitiem tautu visā pasaulē ir pasludinājušas un izcīnījušas savas pašnoteikšanās tiesības. Somi, latvieši, igauņi, lietuvieši, islandieši, gruzīni, maltieši, somālieši, kuveitieši un daudzas citas tautas ieguva neatkarību un savas valstis. 21. gadsimtā tautu pašnoteikšanās process turpinās. Piemēram, 2006. gadā Melnkalne pasludināja savu neatkarību un atdalījās no Serbijas, savukārt Dienvidsudāna, kurā notika neatkarības referendums par atdalīšanos no Sudānas, 2011. gadā kļuva par neatkarīgu valsti.

Kura pasaules tauta nākošā iegūs savu valsti?

Daudzas pasaules tautas vēlas savas neatkarīgas valsts izveidi. Piemēram, franciski runājošās Kvebekas provinces iedzīvotāji Kanādā, skoti Lielbritānijā, flandrieši un valoņi Beļģijā, kurdi Turcijā, Irānā, Irākā un Sīrijā, Padanijas reģiona iedzīvotāji Ziemeļitālijā. Šoreiz NeoGeo.lv iepazīstinās ar Spānijas reģionu Kataloniju, kuras centieni uz pašnoteikšanos ir vieni no visreālākajiem mūsdienu pasaulē. • Katalonija (kataloniešu valodā: Catalunya, spāniski: Cataluña) ir Spānijas Karalistes autonomais apgabals, kurš izvietojas Pireneju pussalas ziemeļaustrumos.
Katalonijas izvietojums Spānijā. Foto: http://en.wikipedia.org
• Bez Katalonijas autonomā apgabala Spānijā katalonieši par savām vēsturiskām teritorijām uzskata pierobežā esošo Francijas rajonus jeb Ziemeļu Kataloniju, Itālijas Sardīnijas salu, Andoru, kā arī teritoriju gar Vidusjūru Valensijā.
Katalonijas vēsturiskās teritorijas. Foto: http://en.wikipedia.org
• Iedzīvotāju skaits Katalonijā – 7,56 miljoni (2012. gads) jeb gandrīz 4 reizes vairāk nekā Latvijā. • Katalonijas platība – 32 114 km2 jeb apmēram 2 reizes mazāka par Latviju. • Katalonijas autonomā apgabala galvaspilsēta ir Barselona. • Katalonijā jau vēsturiski bija attīstīta spēcīga nacionālās neatkarības ideja un vairākkārt ir bijuši mēģinājumi izveidot neatkarīgu nacionālu valsti. • 1871. gadā Katalonija cenšas atdalīties no Spānijas, taču ilgstošu pārrunu rezultātā paliek Spānijas Karalistē. • 20. gadsimta trīsdesmitajos gados atkal ir mēģinājums iegūt neatkarību, taču Spānijas pilsoņu kara laikā Katalonija atbalsta Spānijas centrālās varas cīņu pret diktatoru Fransisko Franko. Diktatūrai uzvarot, notiek vērienīgas represijas pret kataloniešiem, kas vēl vairāk nostiprina neatkarības ideju. • Kopš 1979. gada Katalonijai ir sava valdība. • 2006. gadā Katalonija panāk lielākas tiesības autonomā apgabala finanšu jautājumu risināšanā. • Mūsdienās katalonieši ir panākuši savas autonomijas izveidi, kataloniešu valodai piešķirts oficiālās valodas statuss un atzīts tas, ka katalonieši un spāņi ir dažādas nācijas.
Katalonijas neatkarības atbalstītāju gājiens 2010. gadā. Foto: http://www.flickr.com/photos/rcsj/
• Katalonija ir Spānijas ekonomiski visattīstītākais reģions, tāpēc tās iedzīvotājus neapmierina tas, ka liela daļa no Katalonijas ieņēmumiem tiek pārdalīti citiem Spānijas reģioniem. • Katalonijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz 1 iedzīvotāju ir pielīdzināms Somijas, Dānijas, Vācijas, Lielbritānijas vai Austrijas rādītājiem. • Galvenais Katalonijas ekonomikas dzinējspēks ir tekstilrūpniecība, autobūve, ķīmiskā un farmaceitiskā ražošana. • Katalonijai praktiski nav nekādu derīgo izrakteņu. Lauksaimniecībā strādā apmēram 3% darbaspējīgo iedzīvotāju, rūpniecībā – 37%, pakalpojumu sfērā – 60%.
Katalonijas neatkarības atbalstītāju plakāti. Foto: http://www.flickr.com/photos/deaneckles/
• 2009. – 2010. gados notika neoficiāla tautas aptauja par Katalonijas iespējamo neatkarību, kuru atbalstīja apmēram 90% aptaujāto. • 2012. gada septembrī visā Katalonijā notika plašas tautas manifestācijas, kurās piedalījās vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju. Manifestāciju galvenais lozungs bija: „Katalonija – jauna Eiropas valsts”.
Katalonijas neatkarības atbalstītāju manefistācija 2012. gadā. Foto: www.flickr.com/photos/apoyopublicacion/
• 2012. gada 25. septembrī Katalonijā notika autonomā apgabala parlamenta vēlēšanas, kurās vairākumu ieguva neatkarības idejas piekritēji. • 2013. gada 23. janvārī Katalonijas parlaments pieņēma Deklarāciju par suverenitāti. Katalonija tika noteikta par suverēnu politisku un tiesisku subjektu Spānijas sastāvā. • Tautas referendums par Katalonijas atdalīšanos no Spānijas ir ieplānots 2014. gadā.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.6/10 (19 balsotāji)
Tautu pašnoteikšanās tiesības vai separātisms. Katalonija, 9.6 out of 10 based on 19 ratings

Atslēgvārdi: , , ,

Komentāri

  1. Tjigra komentē:

    08.07.2013 pulkst. 13:45(#)

    Jums ar laikamašīna izgudrojusies – kad pēdējoreiz skatījos, 2013. gada 25. novembris vēl nebija pienācis.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 5)
  2. NeoGeo.lv komentē:

    08.07.2013 pulkst. 16:50(#)

    Atbilde Tjigra!
    Paldies par redakcionālas kļūdas atklāšanu.
    Izlabots.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 3)
  3. aigrrs komentē:

    11.07.2013 pulkst. 15:07(#)

    sākumā var padomāt ka tā Melnkalne tepat kaut kur Latvijā atrodas.
    Montenegro – Melnkalne,
    Iceland – Īslande.
    Jauks raksts, taču joprojām brīnos par valodniekiem

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -6 (no 8)
  4. Bērziņš komentē:

    12.07.2013 pulkst. 16:26(#)

    Ja oriģinālvalodā ir “Црна Гора”, tad jau labāk tulkot latviski, nevis itāliski. Un arī daudzās citās valodās šo valsti pārtulko par “Melnkalni” vai “Melno kalnu”, nevis izmanto itālisko variantu.

    Ísland oriģinālvalodā izrunā ar garo “ī”. Paklausies pats: http://www.youtube.com/watch?v=QgTNGWcANCc

    Nav jau pārspīlēti jāseko valodniekiem un tūdaļ jāpārdrukā visas grāmatas, jo tāpat jau ikdienā pieļaujam simtiem kļūdu. Tas ir tikai ieteikums.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +3 (no 7)
  5. cits Bērziņš komentē:

    15.07.2013 pulkst. 08:24(#)

    Ja jau Jūs uz vienu valsti piedāvājat vienu argumentu (klausīties kā islandieši izrunā vārdu Islande ar garo Ī), tad to pašu argumentu pielietojiet arī uz Melnkalni un sauksim to Črnagora.
    Un iesim tālāk – Doičlande, Espanja, Rosija.
    🙂
    Bet ko mēs darīsim ar valstīm kurās runā vairākās valodās – Beļģija, Šveice uc???

    Valodnieku ieteikumi ir balstīti uz nekā.Nu neder tas arguments par garo I. Ja mēs latvieši vienmēr esam teikuši Islande, tad pie tā arī paliksim.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +9 (no 9)
  6. Trollis komentē:

    21.07.2013 pulkst. 19:25(#)

    Šveicieši paši izmanto latīnisko nosaukumu Helvetica, vismaz uz pastmarkām un Frankiem

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  7. Progresīvais Liberālis komentē:

    16.08.2013 pulkst. 12:57(#)

    Fui, cik politiski nekorekti!

    “Tautu pašnoteikšanās tiesības” viņu “etnogrāfiskajās robbežās!”

    Kāds pretīgs nacionālisma slavinājums!

    Nacionālisms ir pirmais solis uz fašismu!

    Fašizms nepāries!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -6 (no 12)
  8. b komentē:

    19.08.2013 pulkst. 11:52(#)

    Progresīvais liberāli, tavs komentārs taču bija domāts kā joks, vai ne? Vai ne?..

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 4)
  9. Progresīvais Liberālis komentē:

    20.08.2013 pulkst. 11:53(#)

    -> b

    Es zināju, ka cilvēki šaubīsies… 😉

    Tas liek aizdomāties par to, vai viss ir kārtībā ar sabiedrību, kurā nu mēs visi dzīvojam, vai ne? 🙁

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -2 (no 4)
  10. Progresīvais Liberālis komentē:

    22.08.2013 pulkst. 20:07(#)

    Ja nu kāds arvien nesaprot, tad atklātā tekstā paskaidrošu – jā, tas bija joks… Tas saucas “sarkasms”…

    Starp citu, kuriozs – mūsdienu nacionālismu, kreiso tik ļoti nīsto, radīja Lielā Franču revolūcija, kreiso tik ļoti mīlētā…

    “Life is stranger than fiction”.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  11. nuss komentē:

    14.10.2013 pulkst. 19:45(#)

    šis komentārs ir domāts Bērziņam, kura komentārs ir ar Nr. 4
    Ar Islandi tomēr nav tik vienkārši. Vispirms – viņu patskaņu izruna – tajā skaitā i nesakrīt ar latvisko i – ir nobīdes. Arī ī ko jūs saklausiet video man šur tur izklausās pēc i un šur tur pēc īsa ī, kas nav raksturīgs nekur nevienā Latvijas malā un garuma ziņā latviešiem tomēr ir pieņemts, ka patskaņa izrunas garums ar īso i ir īss, bet garums ar garo zīmi(ī) atbilst noteiktiem nerakstītiem likumiem. Šeit nekas tāds netiek novērots, tāpēc latviešiem ja jāpārveido Īslande no tā kā izrunā islandieši, tad vispareizāk būtu teikt Islande – jo latviešu versijā izrunātais i bez garā atbilst tieši tam garumam(mēs nelietojam ī īsi izrunātu un tāpēc nevajag pārveidot mūsu valodu, atbilstoši kaut kādām svešām iegribām, kas ar mūsu īpatnībām nerēķinās), kā lieto islandieši savā runā. Eiropā ir daudz skaņu kuras neizrunā kā mēs tās izrunājam un ir jāklasificē kā katru no šīm skaņām mums vajadzētu izrunāt, bet valodnieki gan šeit izskatās, ka nodarbojas bez sistēmas – vienu vārdu mēs izrunāsim tā, bet citu atkal – šādi…

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  12. nuss komentē:

    14.10.2013 pulkst. 19:55(#)

    Par pašu rakstu:

    Tautu pašnoteikšanās tiesību ideja būtiski attīstījās Pirmā pasaules kara gados 20. gadsimta sākumā. Līdz tam valstis veidojās uz iekarojuma tiesību, nevis tautu pašnoteikšanās principa pamata.
    —————
    Mēs tomēr nevaram projicēt savu skatu uz visu pārējo pasauli tikai atbilstoši mūsu pieredzei: Katalonijas gadījums ļoti radikāli atšķiras no Latvijas ar to, ka tur netiek veidota jauna valsts ar pašnoteikšanos – Katalonija jau bija neatkarīga valsts. Ja jau tiktu veidota jauna kataloņu valsts, tad no Spānijas atdalītos arī Valensija, kurā arī runā kataloņu valodā… varbūt nākotnē Valensija pievienotos, bet pagaidām par neatkarību cīnās tikai Katalonija bez Valensijas.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)
  13. Kaspars komentē:

    23.01.2014 pulkst. 17:44(#)

    Cieniitie!
    Vai tad patieshaam ”nacionalitaates” jedziens jaajauc ar ”naaciju”? Pirms rakstiet shaadus terminus, defineejiet tos!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 0)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Infografika: Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas process Latvijā

Infografika: Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas process Latvijā Infografika sniedz skaidras atbildes uz jautājumiem: „Kas ir trešo valstu valstspiederīgais Latvijā? Kādi...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv