To, ka Latvija ir vistālāk uz ziemeļiem esošā pasaules valsts, kura ražo vīnu no vīnogām, kā arī no citām ogām un augļiem, ir patiess fakts. To apstiprina arī jaunākie ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (Food and Agriculture Organization of the United Nations (FAO)) dati par 2011. gadu. Pasaulē ir tikai 70 valstis, kurās ražo vīnu. Vīna ražošana pa pasaules daļām ir ļoti nevienmērīga – 2/3 pasaules vīna saražo Eiropā. 10 lielākajās vīna ražotājvalstīs kopā saražo apmēram 85% no visa pasaules vīna kopapjoma. 2011. gadā pasaulē tika saražoti 28,7 miljoni tonnu vīna. 2011. gadā Francija ir pasaules līdere vīna ražošanā – saražo 23% no visa pasaules vīna kopapjoma. 2011. gadā Latvijā tika saražotas 2 500 tonnas vīna. Pēc saražotā vīna apjoma Latvija apsteidza tādas valstis kā Maltu (2 450 tonnas), Lielbritāniju (1 400 tonnas), Panamu (184 tonnas) u.c. Lai arī Eiropa ir līdere vīna ražošanā, tomēr vīna ražošana nenotiek tādās Eiropas valstīs kā Igaunija, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Islande, Monako, Nīderlande un Polija. Mūsu dienvidu kaimiņi arī ražo vīnu. 2011. gadā Lietuva vīnu saražoja nedaudz vairāk nekā Latvija (6 123 tonnas), bet Baltkrievija – ievērojami vairāk (27 320 tonnas). Latvija droši var lietot reklāmas saukli: „Latvija – ziemeļu vīna zeme”. Mēs esam unikāli. Mums ir vistālāk ziemeļos ražotais vīns! Latvijā top ne tikai vīnogu vīns, bet vīns no ķiršiem, avenēm, rabarberiem, upenēm, kazenēm, ērkšķogām, kazenēm, āboliem, bērzu sulām, ķirbjiem, cidonijām, smiltsērkšķa u.c. 2012. gadā Latvijas augļu un ogu vīnu konkursā “Par kvalitatīvu Latvijas vīnu!”, kuru organizēja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība, tika vērtēti 90 dažādi vīni no 23 Latvijas vīna darītavām. Vīni tika vērtēti atsevišķi pa grupām (baltie, sarkanie, dzirkstošie, sidri, eksotiskie), kā arī pēc cukura daudzuma (sausie, pussausie/pussaldie, deserta).

MINĒSIM DAŽUS KONKURSA UZVARĒTĀJUS:

---

Komerciālo vīnu grupā: 1. vieta – SIA „Līgatnes vīna darītava” par aveņu deserta sarkanvīnu 2. vieta – SIA „Vīns.LV” par rabarberu sauso baltvīnu 3. vieta – Z/S „Pīlādži” par aveņu pus-sauso/pus-saldo sarkanvīnu Sidru grupā: 1. vieta – SIA „Smiltenes sidra darītava” par ābolu sidru Dzirkstošo vīnu grupā: 1. vieta – SIA “Lejasķērzēni” par paradīzes ābolu dzirkstošo vīnu Eksotisko vīnu grupā: 1. un 2. vieta – SIA „Dienliliju dārzs”, Vīna darītavai “Vējkalnietis” par rožu ziedu un plūškoka ziedu vīniem 3. vieta – SIA „Sula” par bērzu sulu vīnu Sauso sarkanvīnu grupā: 1. vieta – Andrim Dišleram par upeņu, ābolu un bumbieru jaukto vīnu 2. vieta – Martai Igaunei par dažādu ogu vīnu 3. vieta – Martin Samm par aveņu vīnu Pussauso/pussaldo sarkanvīnu grupā: 1. vieta – Mārcim Jukšam par upeņu, kazeņu, ērkšķogu jaukto vīnu 2. vieta – Z/S „Pīlādži” par aveņu vīnu 3. vieta – SIA „Vīns.LV” par ķiršu vīnu Deserta sarkanvīnu grupā: 1. vieta – Mārcim Jukšam par ķiršu vīnu 2. vieta – SIA „Līgatnes vīna darītava” par aveņu vīnu 3. vieta – Dzimtas vīns, SIA „Milli” par upeņu vīnu Sauso baltvīnu grupā: 1. vieta – SIA „Vīns.LV” par rabarberu vīnu 2. un 3. vieta – Laurim Saleniekam par rabarberu un ērkšķogu vīniem Pussauso/pussaldo baltvīnu grupā: 1. vieta – SIA „EVI & JO” par ābolu, ķirbju un cidoniju jaukto vīnu 2. un 3. vieta – Gitai Rullei par ābolu vīniem Deserta baltvīnu grupā: 1. un 2. vieta – Laurim Saleniekam par lāceņu, ābolu un rabarbera vīniem 3. vieta – SIA „Dienvidi Plus” par smiltsērkšķu vīnu Vīna ražošana Latvijā notiek salīdzinoši nelielos apjomos, un tas ir pietiekami dārgs biznesa veids. Mūsu vīni cenu ziņā nevar konkurēt ar lētajiem masveida produkcijas importa vīniem veikalu plauktos. Latvijas vīnogu vīna pudeles cena patlaban ir ap 10 latiem. Raudzētiem augļu un ogu vīniem cenas ir no 5 – 8 latiem par pudeli. Mūsu vīns nevar būt lētāks, jo tas ir ekskluzīvs produkts un roku darbs. Mūsu vīndari savus ražojumus realizē vai nu uz vietas saimniecībās, vai tuvējos veikalos un kafejnīcās, vai gadatirgos, vai restorānos, kuri jau izrāda interesi par ekskluzīvu dzērienkartes papildinājumu ar vietējiem vīniem. Nākošais solis tiem vīndariem, kas spēs panākt un noturēt atbilstošu kvalitāti, varētu veidoties sadarbībā ar specializētajiem vīnu veikaliem. Lielākais potenciāls vietējā vīna noietam saredzams tūrisma nišā. Ļoti labi ir, ja vīndara saimniecība atrodas reģionā ar populārākajiem tūrisma maršrutiem, piemēram, Rundāle, Sigulda, piejūras kūrorti, slēpošanas kalni u.c. Vīna darītavas apmeklējums ar degustāciju noteikti veicinātu vīna pirkšanu. Pašlaik vēl Latvijas vīns ir vērtība mums pašiem un arī tūristiem. Taču vīna ražošanas nozarei attīstoties, Latvijas ziemeļu vīnam ir iespēja tapt par atpazīstamu zīmolu arī plašajā pasaulē. Ziemeļu vīns, 7.2 out of 10 based on 16 ratings

Atslēgvārdi: Latvija, tradīcijas