Gibraltārs un Seuta. II daļa
30.09.2013 |
kategorija
Vēsture | 4 komentāri
Gibraltāra šauruma otrā pusē 20 km attālumā no Spānijas krastiem atrodas ļoti līdzīgs teritoriāls veidojums – Spānijas eksklāvs Seuta.
Seutas karte
Avots: http://commons.wikimedia.org
Seutas ekonomikas pamatakmens ir osta, kas nodrošina gan tirdzniecību un zvejniecību, gan pasažieru pārvadājumus. Seutas ostai ir noteikts brīvostas statuss, kas nodrošina ievērojamus nodokļu atvieglojumus. Seutā nav lauksaimnieciskās ražošanas, tāpat nav vērā ņemamas rūpniecības. Zemes trūkums, ūdens nepietiekamība, visas enerģijas un izejvielu eksports neveicina ne būvniecību, ne kopējo ekonomikas attīstību. Seutas iekšzemes kopprodukts uz 1 iedzīvotāju 2010. gadā bija aptuveni 26000 ASV dolāru, kas ir zemāk nekā vidēji Spānijā ( 29 000 ASV dolāru). Oficiālā valūta ir eiro. Transporta sakari ar Eiropu tiek nodrošināti ar kuģu un prāmju satiksmi. Seutā nav lidostas un lidlauka, taču ir heliports un tiek veikti helikopteru lidojumi. Tuvākā lidosta atrodas Marokā pie Taņžeras pilsētas (68 km). No Marokas Seuta ir atdalīta ar 8,4 km garu žogu, kuru uzbūvēja 1993. – 1995. gados. Žoga uzdevums ir apturēt nelegālo imigrāciju un kontrabandu no Marokas puses. Maroka iebilda pret žoga būvniecību, jo tā neatzīst Spānijas suverenitāti pār Seutu. Žogs sastāv no vairākiem paralēliem 3 m augstiem žogiem , kas papildināti ar dzeloņstieplēm. Ik pēc noteikta attāluma izvietoti novērošanas torņi un blakus visā žoga garumā izbūvēts ceļš policijas patruļu kustībai. Visur izvietoti prožektori, trokšņa un kustību sensori, kā arī video novērošana. Ik dienu desmitiem krasta apsardzes kuģu pārbauda piekrasti, savukārt vairāk nekā 1 000 civilās gvarde karavīru un policistu kontrolē robežas joslu. 2005. gada 29. septembrī notika nelegālo imigrantu uzbrukums Seutas robežai no Marokas puses, kura rezultātā vairāk nekā desmit uzbrucēju tika nošauti un vairāk nekā piecdesmit tika ievainoti.
Skats uz Seutu. Foto: http://commons.wikimedia.org/
Senās portugāļu un spāņu nocietinājumu sienas. Foto: http://commons.wikimedia.org/
Pilsētas pludmale. Foto: http://commons.wikimedia.org/
Skats uz Seutu no lidmašinas. Foto: http://www.flickr.com/photos/ltce/
Seutas promenāde. Foto: http://www.flickr.com/photos/sksachin/
Herkulesa piemineklis Seutā. Foto: http://www.flickr.com/photos/22159060@N07/
Seutas robežas žogs. Foto: http://en.wikipedia.org
Tā vēsturisku notikumu gaitā esošās lielvaras atstāj savas pēdas tautu un valstu likteņos. Ģeogrāfija un kartes tikai to uzskatāmi atspoguļo.
Gibraltārs un Seuta. II daļa,
Īss ieskats Seutas vēsturē:
• 7. gadsimtā pirms mūsu ēras Seutas vietā feniķiešu kolonisti nodibina pilsētu, kurai ir izdevīgs tirdzniecības un militārais izvietojums. Drīz vien to iekaro grieķi un pēc vairākiem gadsimtiem to savukārt zaudē kartāgiešiem. • Pēc vairāk nekā 100 gadu valdīšanas kartāgiešiem pilsētu atņem Numīdijas cariste, un vēl pēc 150 gadiem tā nonāk Mauretānijas pakļautībā. • Mūsu ēras 40. gadā Seutas teritorija nonāk Romas impērijas sastāvā. • 429. gadā pilsētu sagrābj vandaļi. • 534. gadā Bizantijas impērija atkaro pilsētu no vandaļiem un līdz 709. gadam pilsēta atrodas Bizantijas impērijas sastāvā. • Līdz 15. gadsimta sākumam pilsēta daudzkārt maina savus saimniekus, līdz 1415. gadā portugāļi iekaro to un pasludina par Portugāles īpašumu. • 1580. gada Spānija iegūst varu pār pilsētu, un 1668. gadā Portugāle atsakās no Seutas. • 1956. gadā Maroka iegūst neatkarību no Spānijas, taču Seutu Spānija Marokai neatdod. Maroka vairākkārt apstrīd Seutas palikšanu Spānijas sastāvā, taču Spānija konsekventi uzstāj, ka šī teritorija ir neatņemama Spānijas valsts sastāvdaļa. • 1978. gada Spānijas konstitūcija noteica, ka Seuta var kļūt par Spānijas autonomo teritoriju, ja to atbalstīs vietējās pašvaldības vairākums un Spānijas likumdevēju vara Kortesi. 1995. gadā Seuta ieguva autonomās pilsētas statusu. • 1986. gadā Spānija iestājas Eiropas Savienībā (ES) un arī Seuta kļūst par ES teritoriju. • Seutai ir savs karogs un ģerbonis.
Seutas karogs
Avots: http://en.wikipedia.org
Seutas ģerbonis
Avots: http://en.wikipedia.org
• 7. gadsimtā pirms mūsu ēras Seutas vietā feniķiešu kolonisti nodibina pilsētu, kurai ir izdevīgs tirdzniecības un militārais izvietojums. Drīz vien to iekaro grieķi un pēc vairākiem gadsimtiem to savukārt zaudē kartāgiešiem. • Pēc vairāk nekā 100 gadu valdīšanas kartāgiešiem pilsētu atņem Numīdijas cariste, un vēl pēc 150 gadiem tā nonāk Mauretānijas pakļautībā. • Mūsu ēras 40. gadā Seutas teritorija nonāk Romas impērijas sastāvā. • 429. gadā pilsētu sagrābj vandaļi. • 534. gadā Bizantijas impērija atkaro pilsētu no vandaļiem un līdz 709. gadam pilsēta atrodas Bizantijas impērijas sastāvā. • Līdz 15. gadsimta sākumam pilsēta daudzkārt maina savus saimniekus, līdz 1415. gadā portugāļi iekaro to un pasludina par Portugāles īpašumu. • 1580. gada Spānija iegūst varu pār pilsētu, un 1668. gadā Portugāle atsakās no Seutas. • 1956. gadā Maroka iegūst neatkarību no Spānijas, taču Seutu Spānija Marokai neatdod. Maroka vairākkārt apstrīd Seutas palikšanu Spānijas sastāvā, taču Spānija konsekventi uzstāj, ka šī teritorija ir neatņemama Spānijas valsts sastāvdaļa. • 1978. gada Spānijas konstitūcija noteica, ka Seuta var kļūt par Spānijas autonomo teritoriju, ja to atbalstīs vietējās pašvaldības vairākums un Spānijas likumdevēju vara Kortesi. 1995. gadā Seuta ieguva autonomās pilsētas statusu. • 1986. gadā Spānija iestājas Eiropas Savienībā (ES) un arī Seuta kļūst par ES teritoriju. • Seutai ir savs karogs un ģerbonis.
Seutas karogs Avots: http://en.wikipedia.org
Seutas ģerbonis Avots: http://en.wikipedia.org
Mūsdienās Seuta ir ļoti blīvi apdzīvota, un tajā dzīvo apmēram 84 000 iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 50% ir kristieši un 49% – musulmaņi. Oficiālā valoda ir spāņu, bet liela daļa iedzīvotāju lieto arī arābu valodu.
Seutas karte
Avots: http://commons.wikimedia.orgSeutas ekonomikas pamatakmens ir osta, kas nodrošina gan tirdzniecību un zvejniecību, gan pasažieru pārvadājumus. Seutas ostai ir noteikts brīvostas statuss, kas nodrošina ievērojamus nodokļu atvieglojumus. Seutā nav lauksaimnieciskās ražošanas, tāpat nav vērā ņemamas rūpniecības. Zemes trūkums, ūdens nepietiekamība, visas enerģijas un izejvielu eksports neveicina ne būvniecību, ne kopējo ekonomikas attīstību. Seutas iekšzemes kopprodukts uz 1 iedzīvotāju 2010. gadā bija aptuveni 26000 ASV dolāru, kas ir zemāk nekā vidēji Spānijā ( 29 000 ASV dolāru). Oficiālā valūta ir eiro. Transporta sakari ar Eiropu tiek nodrošināti ar kuģu un prāmju satiksmi. Seutā nav lidostas un lidlauka, taču ir heliports un tiek veikti helikopteru lidojumi. Tuvākā lidosta atrodas Marokā pie Taņžeras pilsētas (68 km). No Marokas Seuta ir atdalīta ar 8,4 km garu žogu, kuru uzbūvēja 1993. – 1995. gados. Žoga uzdevums ir apturēt nelegālo imigrāciju un kontrabandu no Marokas puses. Maroka iebilda pret žoga būvniecību, jo tā neatzīst Spānijas suverenitāti pār Seutu. Žogs sastāv no vairākiem paralēliem 3 m augstiem žogiem , kas papildināti ar dzeloņstieplēm. Ik pēc noteikta attāluma izvietoti novērošanas torņi un blakus visā žoga garumā izbūvēts ceļš policijas patruļu kustībai. Visur izvietoti prožektori, trokšņa un kustību sensori, kā arī video novērošana. Ik dienu desmitiem krasta apsardzes kuģu pārbauda piekrasti, savukārt vairāk nekā 1 000 civilās gvarde karavīru un policistu kontrolē robežas joslu. 2005. gada 29. septembrī notika nelegālo imigrantu uzbrukums Seutas robežai no Marokas puses, kura rezultātā vairāk nekā desmit uzbrucēju tika nošauti un vairāk nekā piecdesmit tika ievainoti.
Neliela Seutas foto ekskursija:
Skats uz Seutu. Foto: http://commons.wikimedia.org/Senās portugāļu un spāņu nocietinājumu sienas. Foto: http://commons.wikimedia.org/Pilsētas pludmale. Foto: http://commons.wikimedia.org/Skats uz Seutu no lidmašinas. Foto: http://www.flickr.com/photos/ltce/Seutas promenāde. Foto: http://www.flickr.com/photos/sksachin/Herkulesa piemineklis Seutā. Foto: http://www.flickr.com/photos/22159060@N07/Seutas robežas žogs. Foto: http://en.wikipedia.org
Komentāri
Pievienot komentāru
30.09.2013 pulkst. 11:21(#)
Tad jau pie rezes aprakstiet arī Melilju
https://en.wikipedia.org/wiki/Melilla
11.10.2013 pulkst. 15:05(#)
Kas tā par saliņu kartes augšējajā kreisajā stūrī?(Isla de Perejil) Izskatās arī pēc kāda neitrāla veidojuma. ?
11.10.2013 pulkst. 15:57(#)
Atbilde Moricam.
Tā ir neliela (0,15 kv.km), klinšaina un neapdzīvota Perehiljas sala, kura ir strīdus objekts starp Spāniju un Maroku. Salas piederības statuss šobrīd ir nenoteikts.
14.10.2013 pulkst. 19:24(#)
Varēja pie reizes arī par pārējām Spānijas salām Marokas krastā pastāstīt:
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/c/c0/Mapa_del_sur_de_Espa%C3%B1a_neutral.png