Iespējams, ka lielākā daļa cilvēku domā par sāli kā tikai par baltu graudainu pārtikas garšvielu. Patiesībā, tikai apmēram 6% no visa pasaulē iegūtais sāls tiek izmantots pārtikā. Sāls izmantošana ir ļoti plaša. Tā, piemēram, sāli izmanto tūkstošiem dažādu produktu ražošanā – plastmasas, papīra, stikla, poliestera, gumijas, mēslojuma, balinātāju, ziepju, mazgāšanas līdzekļu un krāsvielu ražošanā. Ikviens no mums izmanto sāli gan tiešā, gan netiešā veidā.

Kas ir sāls?

Sāls ir kristālisks minerāls, kura ķīmiskā formula ir nātrija hlorīds (NaCl) un kuru sadzīvē mēs saucam par vārāmo sāli. NaCl ir visu jūru un okeānu ūdeņu sastāvā un piedod ūdenim sāļu garšu. Ir aprēķināts, ka visu Zemes jūru un okeānu ūdeņos atrodas apmēram 40000000000000000 tonnas NaCl jeb no katrām 1000 tonnām jūras ūdens varētu iegūt apmēram 1,3 tonnas NaCl. Tāpat dabā NaCl lielā daudzumā ir sastopams arī minerālā halītā jeb akmenssālī. Halīts parasti ir caurspīdīgs vai baltā krāsā, bet piemaisījumu klātbūtnē var ietonēties pelēkā, dzeltenā, sarkanā, brūnā un pat melnā krāsā. Tālā senatnē cilvēki sāli ieguva no ugunskura pelniem, kurus, ja bija iespējams, vēl aplaistīja ar sāļo jūras ūdeni. Viena no vecākajām sāls vārītavām Eiropā arheoloģisko izrakumu rezultātā ir atklāta Bulgārijā Provādijas pilsētas tuvumā, Melnās jūras krastā. Tur jau 6.gadsimtā pirms mūsu ēras atradās liels sāls ražošanas centrs, kur no jūras ūdens vārīšanas procesā tika iegūts sāls. Sāls ieguve no jūras ūdens daudzviet pasaulē kļuva par vienu no izplatītākajiem sāls ieguves veidiem. Iesākumā šāda sāls ieguves metode radās vietās ar karstu klimatu, kur straujas ūdens iztvaikošanas rezultātā sāls ieguve bija iespējama bez ūdens vārīšanas. Senatnes matemātiķim, filozofam, zinātniekam, ārstam, politiķim un izgudrotājam Pitagoram bija poētisks teiciens, ka sāls bija piedzimusi, pateicoties tās vecākiem – saulei un jūrai. Aukstāka klimata apstākļos, piemēram, Ziemeļeiropā, cilvēki izdomāja nedaudz savādāku sāls ieguves metodi. Cilvēki novēroja, ka, jūras ūdenim sasalstot, sākumā sasalst saldūdens, tāpēc sasalušais jūras ūdens tika izmests, bet atlikušā ūdens daļa, kura bija ar paaugstinātu sāls koncentrāciju, tika vārīta. Tādā veidā tika iegūts sāls. Jūras ūdens tvaicēšanas rezultātā iegūtajā sālī NaCl ir tikai ap 80%, bet pārējie ir citi sāļi (magnija hlorīds ~ 10%, magnija sulfāts ~5%, kālija hlorīds ~2% u.c.). Klejotāju un mednieku ciltis cilvēka organismam nepieciešamo sāls daudzumu ieguva, ēdot gaļu, dzerot dzīvnieku pienu un asinis.

Kā notiek sāls ieguve mūsdienās?

Lai arī mūsdienās sāls ieguve šur un tur pasaulē vēl notiek ar sentēvu metodēm, tomēr liela apjoma rūpnieciskā sāls ieguve notiek mehanizēti un automatizēti. No jūras ūdens sāls tiek iegūts milzu tvaicēšanas rezervuāros, tiek izstrādāti sāls ezeri un sāls avoti, kā arī sāli iegūst šahtās un akmeņsāls raktuvēs. Britu Ģeoloģijas Pārskata (British Geological Survey) dati liecina, ka kopējā sāls ieguve pasaulē 2011. gadā ir bijusi 281,8 miljoni tonnu.

Pasaules TOP 10 valstis sāls ieguvē 2011. gadā

Vieta	Valsts	miljoni tonnu	% no pasaules sāls kopieguves
1.	Ķīna	64,3	22,8
2.	ASV	44,0	15,6
3.	Indija	22,2	7,9
4.	Vācija	17,4	6,2
5.	Kanāda	12,6	4,5
6.	Austrālija	11,4	4,0
7.	Čīle	10,0	3,5
8.	Meksika	9,4	3,3
9.	Brazīlija	7,0	2,5
10.	Nīderlande	6,9	2,4