Izplatītākie uzvārdi

26.11.2013 |  kategorija Cilvēki, Latvija  |  5 komentāri draugiem.lv

Mūsdienās cilvēka uzvārds kopā ar vārdu individualizē personu. Tas gan nenozīmē, ka nesastapsiet cilvēkus ar pilnīgi vienādiem vārdiem un uzvārdiem. 1992. gadā Latvijā ieviesa personas kodu sistēmu, kura mazināja vārda un uzvārda nozīmi personas identificēšanā. Netieši personu ir iespējams identificēt arī pēc citiem kritērijiem, piemēram, dzimšanas datiem, adreses un citiem datiem. Lai identificētu personu, pamatā ņem vērā Latvijas Republikā piešķirto personas kodu, taču atsevišķos gadījumos iestādes identificē personu arī pēc pases vai identifikācijas kartes numura.
Jersikas ķēniņš Visvaldis (L.Liberta glezna)
Senlatvijas tautas līdz 14. gadsimtam nav lietojušas uzvārdus. Tā vietā lietoti pievārdi, kas norādīja tā īpašnieka statusu un izcelsmes vietu. Tā, piemēram, Indriķa hronikā latīņu valodā rakstītajā tekstā pieminēti šādi personvārdi: ķēniņš Viesceķis no Kokneses (rex Vetseke de Kukonoyse), kā arī ķēniņš Visvaldis no Jersikas (Vissewalde rex de Gerzika). Pēc senlatviešu kristīšanas lielākā daļa zemnieku saglabāja senos vārdus, bieži vien vienlaikus kopā ar kristībās piešķirtajiem baznīcas vārdiem jeb “krustavārdiem”. Vienlaikus pastāvēja arī pavārdi jeb iesaukas, kas varēja mainīties dzīves laikā un nepārgāja uz citiem ģimenes locekļiem. Palaikam tika lietoti arī tēva vai mātes vārdi, piemēram, Teņa tēvs, Marijas Juris. Pirmie lībiešu un senlatviešu cilmes uzvārdi vēstures avotos sastopami Livonijas pilsētās pastāvīgi dzīvojošajiem līvu un latviešu ģilžu amatniekiem. Rakstītajos avotos atrodami vairāku Rīgas pārcēlāju dzimtu uzvārdi – Raņķi, Muižeļi, Dumpji, Ozoliņi, Kalniņi, Sēļi, Kreši, Dāles, Rungaiņi. Darbojoties vāciskajā saimnieciskajā vidē, Rīgas latvieši vāciskoja kristīšanas dokumentos fiksētos vienkāršos latviskos vārdus, piemēram, Jānis (Janne). Sākās arī uzvārdu vāciskošana, piemēram, Jānis Reņģītis parakstījās kā Johann Rengiet, Sīmanis Raņķis kā Simon Ranck. Lielākā daļa šajā periodā radušos latviešu uzvārdu bija vāciskas, zviedriskas vai poliskas cilmes, piemēram, Jānis Šteinhauers (vācu: Steinhauer – akmeņkalis). Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemes guberņās (1818) un Vidzemes guberņās (1819) zemnieki drīkstēja brīvi pārcelties no vienas muižas uz citu, tāpēc radās nepieciešamība veikt precīzāku personas identifikāciju baznīcu grāmatās. Latviešu uzvārdu došanas process Vidzemes guberņā sākās 1822. gadā. Lai sakārtotu iedzīvotāju reģistrēšanu, 1826. gadā Vidzemes guberņā veica tā saukto “dvēseļu revīziju”. Līdzīgu revīziju veica 1834. gadā arī Kurzemes guberņā, un uzvārdu došana bijušajiem Kurzemes, Zemgales un Sēlijas dzimtcilvēkiem noslēdzās 1835. gadā. Dzimtcilvēku brīvlaišana un uzvārdu došana notika pakāpeniski – pirmie uzvārdus izvēlējās saimnieki, pēc tam muižu kalpi un visbeidzot – zemnieku saimniecību kalpi. Uzvārdu drīkstēja pieņemt dzimtas vecākais, un tas pats uzvārds bija jāpieņem arī viņa dēliem un mazdēliem. Ja kāds no dēliem bija uzsācis patstāvīgu dzīvi, tad viņš varēja pieņemt arī atšķirīgu uzvārdu. Ja dzimtas vecākais bija miris, tad viņa dēli drīkstēja pieņemt katrs savu uzvārdu. Pārraudzību pār uzvārdu izvēles gaitu veica zemnieku pagasttiesas un muižnieki. Zemnieki tika pēc kārtas izsaukti uz pagasta tiesu un paziņoja savu izvēlēto uzvārdu. Latgalē kā Vitebskas guberņas daļā dzimtbūšanas atcelšana notika tikai 1866.gadā, bieži vien visi viena ciema iedzīvotāji ieguva vienu uzvārdu.
Lielākā daļa šajā laikā Latvijā doto uzvārdu piederēja šādām pamatgrupām:

• vārdi, kas apzīmēja amatus, piemēram, Kalējs, Mucenieks, Melderis, Dzirkalis, Arājs, Sējējs, Podnieks, Ratnieks, Deģis, Bondars, Sondors, Namiķis, Jumiķis. • vārdi, kas apzīmēja titulus, piemēram, Muižnieks, Stārasts, Vagars, Bajārs, Ķēniņš, Ķeizars, Barons, Vaivads. • vārdi, kas apzīmēja tautību, piemēram, Polis, Zviedrs, Vācietis, Krievs, Leitis. • vārdi, kas apzīmēja dzīvniekus, piemēram, Vilks, Lācis, Briedis, Balodis, Vanags, Rubenis, Mednis. • vārdi, kas apzīmēja dabas objektus, piemēram, Celms, Bērzs, Ozols, Vītols, Liepa, Kalns. • vārdi, kuriem pievienoja to pamazināmās formas izskaņu -iņš, -iņa, -ītis, -īte, piemēram, Kalniņš, Lejiņš, Celmiņš, Bērziņš, Ozoliņš. • vārdi, kuriem pievienoja piederības izskaņu -nieks, -ietis, piemēram, Lejnieks, Bisenieks, Kalnenieks, Ozolnieks, Priednieks, Kurzemnieks, Ezernieks, Galenieks, Saulietis, Pakalnietis. • vārdi, kuriem dažādos novados pievienoja dažādas piederības izskaņas -āns, -ēns, -ārs,- ums, -uks, -ājs, -ējs, -užs, -avs, -ens, -ants, -ars, -arts, -āts, -ents, -onts, -uts, -ūns, -ons, -eiks, piemēram, Pridāns, Gulēns, Kalnārs, Grodums, Kirpļuks, Kalnājs, Salnājs, Linužs, Birkavs, Galējs, Rībens, Porgants, Zuments, Zigmonts, Sukuts, Meškūns, Bļodons, Rupeiks. • latviskie saliktie vārdi, kuros salikteņa otrā daļa saturēja vārdus -gals, -kalns, -mals, -miķelis, -jānis, -arājs, piemēram, Laukgals, Zeltkalns, Rožkalns, Purmals, Silamiķelis, Mazjānis, Milzarājs. • vāciskie vārdi, kas apzīmēja amatus, dzīvniekus, kokus vai citus objektus, piemēram, Šmits (kalējs), Meijers (pārvaldnieks), Millers (dzirnavnieks), Beķeris (maiznieks), Vēbers vai Vēvers (audējs), Bauers (zemnieks), Šulcs (ciema vecākais), Švēde (zviedrs), Sakss (saksis), Voits (fogts, soģis), Brūveris (aldaris), Šlesers (atslēdznieks), Fišers (zvejnieks), Krīgers (karotājs), Pastors (mācītājs), Zanders (zandarts), Volfs vai Vulfs (vilks), Hiršs (briedis), Linde (liepa), Eihe (ozols), Veide (vītols), Bušs (krūms), Cāns (zobs), Plāte (lēzena bļoda), Švāns (gulbis), Šperliņš (zvirbulis), Birks (bērzs), Zonne (saule), Šterns (zvaigzne), Taube (balodis), Veiss (balts), Švarcs (melns), Brauns (brūns), Grīns (zaļš). • vāciskie saliktie vārdi, kuros salikteņa otrā daļa saturēja vārdus -manis (vīrs), -sons (dēls), -šteins (akmens), -bahs (strauts), -dorfs (ciems), -bergs (kalns), -tāls (leja), -lands (zeme), -felds (lauks), -baums (koks), -valds (mežs), -šmits (kalējs), -meisters (meistars), piemēram, Blaumanis, Silmanis, Staltmanis, Andersons, Kirhenšteins, Švarcbahs, Bendorfs, Veinbergs, Rozentāls, Neilands, Freidenfelds, Veidenbaums, Kronvalds, Rēvalds, Olbergs, Dambergs, Kronbergs, Siliņšmits, Būmeisters. • poliskie un baltkrieviskie vārdi, kuriem pievienoja piederības izskaņu -skis, -ičs, -ics, -čiks, -ko, piemēram, Latkovskis, Lazovskis, Kovaļevskis, Dombrovskis, Jankovskis, Ratkēvičs, Kokorevičs, Jurēvics, Jankevics, Baldunčiks, Šileiko, Budreiko, Andreiko. • krieviskie vārdi, kuriem pievienoja piederības izskaņu -ovs, -evs, -ins, piemēram, Tretjakovs, Morozovs, Ivanovs, Joņevs, Kokins, Latiševs, Logins, Martuževs. • lietuviskie vārdi ar izskaņām -ūns, -elis, -ulis, -užis, -uks, piemēram, Gasjūns, Krimūns, Meškūns, Cirvelis, Kalvelis, Madžulis, Graudužis, Pauļuks. • igauniskie vārdi, kuros salikteņa otrā daļa saturēja vārdus -seps (kalējs), -sārs (sala), piemēram, Raudseps, Kumsārs, Sosārs.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanās 1918. gadā mainījās arī valsts un tās iedzīvotāju attieksme pret latviešu personvārdiem. Tika izstrādāti noteikumi par uzvārdu pareizrakstību Latvijas dokumentos. 1927. gada Saeima pieņēma “Likumu par vārdu un uzvārdu rakstīšanu Latvijas pasēs. Uzvārdus sāka lietot atbilstoši vienotām latviešu valodas pareizrakstības prasībām. Tika veicināta to uzvārdu maiņa, kas bija ar nievājamu, neglītu vai piedauzīgu nozīmi vai arī ja uzvārdi nebija daiļskanīgi, neatbilda attiecīgas personas tautībai, sastāvēja no vairākiem vārdiem vai bija pārāk plaši izplatīti. 1939. gada 21. decembrī Ministru kabinets pieņēma “Likumu par uzvārdu maiņu”, kura 2. pantā bija minēts, ka pie uzvārdu maiņas latviešu tautības pilsoņiem jāizvēlas vienīgi latviski uzvārdi. Nelatvieši nevar izvēlēties latviskus uzvārdus. Tā nu katrs no mums līdz mūsdienām ir nonācis ar savu uzvārdu.

Kādi ir Latvijas un citu valstu izplatītākie uzvārdi?

Pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem visizplatītākie uzvārdi mūsdienu Latvijā ir – Bērziņš, Kalniņš, Ozoliņš, Jansons, Ozols, Liepiņš, Krūmiņš, Balodis, Eglītis un Zariņš.

Viens no Latvijas visizplatītākā uzvārda īpašniekiem Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš 2011. gada 8. Jūlijā, sakot uzrunu Saeimas Sarkanajā zālē. Foto: www.flickr.com/photos/saeima
Viena no Latvijā visizplatītākā uzvārda īpašniekiem komponists Imants Kalniņš. Foto:http://www.flickr.com/photos/29722694@N02/
Ir izveidota kartes ar Eiropas valstu, Lielbritānijas reģionu un ASV štatu izplatītākajiem uzvārdiem.

Eiropas izplatītāko uzvārdu karte
Avots: www.geocurrents.info

Lielbritānijas reģionu (bez Ziemeļīrijas) izplatītāko uzvārdu karte
Avots: www.geocurrents.info

ASV štatu izplatītāko uzvārdu karte
Avots: www.geocurrents.info
Saite uz karti pilnā apmērā. Mūsu uzvārdi kaut ko vēsta par mums. Par mūsu senčiem, izcelsmi un likteņiem. Vai mēs spējam to saprast?
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.7/10 (40 balsotāji)
Izplatītākie uzvārdi, 9.7 out of 10 based on 40 ratings

Atslēgvārdi: , ,

Nākošais raksts:
Krustvārdu mīkla – 11

Komentāri

  1. varžapetovs komentē:

    06.12.2013 pulkst. 19:52(#)

    Cik varēju saburtot-ASV, tāda valsts, bet izcila vienveidība.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  2. schramm lolita ingrida komentē:

    02.09.2014 pulkst. 11:43(#)

    blekis. netur udeni

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
  3. inese komentē:

    20.10.2014 pulkst. 14:39(#)

    cik daudz uzvardu vasilevski

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)
  4. Otīlija komentē:

    04.02.2015 pulkst. 16:35(#)

    Latgalē dzimtbūšanas atcelšana notika 1861., nevis 1866. gadā, bet uzvārdi pastāvēja jau daudz agrāk. Skat. 16.-18.gs. inventārus un 18.-19. gs. metriku grāmatas.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 4)
  5. maturx komentē:

    27.06.2015 pulkst. 17:03(#)

    Kur dard ir svekties et esmu ir saprotisiem ur tevi gramatus uzvardi jua desdragus . bostie.lo@outllok.co.lv

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 1)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Infografika: Ar atstarotājiem dzīvo ilgāk!

Infografika: Ar atstarotājiem dzīvo ilgāk! Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir sagatavojusi informāciju par atstarotājiem un drošu ceļu satiksmi tumšajā...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv