
Lielākā daļa šajā laikā Latvijā doto uzvārdu piederēja šādām pamatgrupām:
• vārdi, kas apzīmēja amatus, piemēram, Kalējs, Mucenieks, Melderis, Dzirkalis, Arājs, Sējējs, Podnieks, Ratnieks, Deģis, Bondars, Sondors, Namiķis, Jumiķis. • vārdi, kas apzīmēja titulus, piemēram, Muižnieks, Stārasts, Vagars, Bajārs, Ķēniņš, Ķeizars, Barons, Vaivads. • vārdi, kas apzīmēja tautību, piemēram, Polis, Zviedrs, Vācietis, Krievs, Leitis. • vārdi, kas apzīmēja dzīvniekus, piemēram, Vilks, Lācis, Briedis, Balodis, Vanags, Rubenis, Mednis. • vārdi, kas apzīmēja dabas objektus, piemēram, Celms, Bērzs, Ozols, Vītols, Liepa, Kalns. • vārdi, kuriem pievienoja to pamazināmās formas izskaņu -iņš, -iņa, -ītis, -īte, piemēram, Kalniņš, Lejiņš, Celmiņš, Bērziņš, Ozoliņš. • vārdi, kuriem pievienoja piederības izskaņu -nieks, -ietis, piemēram, Lejnieks, Bisenieks, Kalnenieks, Ozolnieks, Priednieks, Kurzemnieks, Ezernieks, Galenieks, Saulietis, Pakalnietis. • vārdi, kuriem dažādos novados pievienoja dažādas piederības izskaņas -āns, -ēns, -ārs,- ums, -uks, -ājs, -ējs, -užs, -avs, -ens, -ants, -ars, -arts, -āts, -ents, -onts, -uts, -ūns, -ons, -eiks, piemēram, Pridāns, Gulēns, Kalnārs, Grodums, Kirpļuks, Kalnājs, Salnājs, Linužs, Birkavs, Galējs, Rībens, Porgants, Zuments, Zigmonts, Sukuts, Meškūns, Bļodons, Rupeiks. • latviskie saliktie vārdi, kuros salikteņa otrā daļa saturēja vārdus -gals, -kalns, -mals, -miķelis, -jānis, -arājs, piemēram, Laukgals, Zeltkalns, Rožkalns, Purmals, Silamiķelis, Mazjānis, Milzarājs. • vāciskie vārdi, kas apzīmēja amatus, dzīvniekus, kokus vai citus objektus, piemēram, Šmits (kalējs), Meijers (pārvaldnieks), Millers (dzirnavnieks), Beķeris (maiznieks), Vēbers vai Vēvers (audējs), Bauers (zemnieks), Šulcs (ciema vecākais), Švēde (zviedrs), Sakss (saksis), Voits (fogts, soģis), Brūveris (aldaris), Šlesers (atslēdznieks), Fišers (zvejnieks), Krīgers (karotājs), Pastors (mācītājs), Zanders (zandarts), Volfs vai Vulfs (vilks), Hiršs (briedis), Linde (liepa), Eihe (ozols), Veide (vītols), Bušs (krūms), Cāns (zobs), Plāte (lēzena bļoda), Švāns (gulbis), Šperliņš (zvirbulis), Birks (bērzs), Zonne (saule), Šterns (zvaigzne), Taube (balodis), Veiss (balts), Švarcs (melns), Brauns (brūns), Grīns (zaļš). • vāciskie saliktie vārdi, kuros salikteņa otrā daļa saturēja vārdus -manis (vīrs), -sons (dēls), -šteins (akmens), -bahs (strauts), -dorfs (ciems), -bergs (kalns), -tāls (leja), -lands (zeme), -felds (lauks), -baums (koks), -valds (mežs), -šmits (kalējs), -meisters (meistars), piemēram, Blaumanis, Silmanis, Staltmanis, Andersons, Kirhenšteins, Švarcbahs, Bendorfs, Veinbergs, Rozentāls, Neilands, Freidenfelds, Veidenbaums, Kronvalds, Rēvalds, Olbergs, Dambergs, Kronbergs, Siliņšmits, Būmeisters. • poliskie un baltkrieviskie vārdi, kuriem pievienoja piederības izskaņu -skis, -ičs, -ics, -čiks, -ko, piemēram, Latkovskis, Lazovskis, Kovaļevskis, Dombrovskis, Jankovskis, Ratkēvičs, Kokorevičs, Jurēvics, Jankevics, Baldunčiks, Šileiko, Budreiko, Andreiko. • krieviskie vārdi, kuriem pievienoja piederības izskaņu -ovs, -evs, -ins, piemēram, Tretjakovs, Morozovs, Ivanovs, Joņevs, Kokins, Latiševs, Logins, Martuževs. • lietuviskie vārdi ar izskaņām -ūns, -elis, -ulis, -užis, -uks, piemēram, Gasjūns, Krimūns, Meškūns, Cirvelis, Kalvelis, Madžulis, Graudužis, Pauļuks. • igauniskie vārdi, kuros salikteņa otrā daļa saturēja vārdus -seps (kalējs), -sārs (sala), piemēram, Raudseps, Kumsārs, Sosārs.
Pēc Latvijas Republikas nodibināšanās 1918. gadā mainījās arī valsts un tās iedzīvotāju attieksme pret latviešu personvārdiem. Tika izstrādāti noteikumi par uzvārdu pareizrakstību Latvijas dokumentos. 1927. gada Saeima pieņēma “Likumu par vārdu un uzvārdu rakstīšanu Latvijas pasēs. Uzvārdus sāka lietot atbilstoši vienotām latviešu valodas pareizrakstības prasībām. Tika veicināta to uzvārdu maiņa, kas bija ar nievājamu, neglītu vai piedauzīgu nozīmi vai arī ja uzvārdi nebija daiļskanīgi, neatbilda attiecīgas personas tautībai, sastāvēja no vairākiem vārdiem vai bija pārāk plaši izplatīti. 1939. gada 21. decembrī Ministru kabinets pieņēma “Likumu par uzvārdu maiņu”, kura 2. pantā bija minēts, ka pie uzvārdu maiņas latviešu tautības pilsoņiem jāizvēlas vienīgi latviski uzvārdi. Nelatvieši nevar izvēlēties latviskus uzvārdus. Tā nu katrs no mums līdz mūsdienām ir nonācis ar savu uzvārdu.
Kādi ir Latvijas un citu valstu izplatītākie uzvārdi?
Pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem visizplatītākie uzvārdi mūsdienu Latvijā ir – Bērziņš, Kalniņš, Ozoliņš, Jansons, Ozols, Liepiņš, Krūmiņš, Balodis, Eglītis un Zariņš.


Ir izveidota kartes ar Eiropas valstu, Lielbritānijas reģionu un ASV štatu izplatītākajiem uzvārdiem.
Eiropas izplatītāko uzvārdu karte

Lielbritānijas reģionu (bez Ziemeļīrijas) izplatītāko uzvārdu karte

ASV štatu izplatītāko uzvārdu karte

varžapetovs
Cik varēju saburtot-ASV, tāda valsts, bet izcila vienveidība.
schramm lolita ingrida
blekis. netur udeni
inese
cik daudz uzvardu vasilevski
Otīlija
Latgalē dzimtbūšanas atcelšana notika 1861., nevis 1866. gadā, bet uzvārdi pastāvēja jau daudz agrāk. Skat. 16.-18.gs. inventārus un 18.-19. gs. metriku grāmatas.
maturx
Kur dard ir svekties et esmu ir saprotisiem ur tevi gramatus uzvardi jua desdragus . bostie.lo@outllok.co.lv
Imants zilums
Itāļi ir itāļi jūs trakie