Vai jūs zināt, ka vislielākā savvaļas kamieļu populācija mīt Austrālijā?
Tieši tā, nevis Ziemeļāfrikā, Arābijas pussalā vai Centrālāzijā, bet tieši Austrālijā dzīvo vislielākais skaits savvaļas kamieļu.
Uzziņai:
• Kamieļi pieder zīdītāju pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintī (Camelus) ietilpst 5 sugas, no kurām mūsdienās ir sastopamas vairs tikai divas: vienkupra kamielis jeb dromedārs un divkupru kamielis jeb baktriāns.
Vienkupra kamielis jeb dromedārs. Foto: http://www.flickr.com/photos/centralaustralia
Divkupru kamielis jeb baktriāns. Foto: http://www.flickr.com/photos/jerrold
• Abas kamieļu sugas ir domesticētas un pasaulē tiek plaši audzētas, lai iegūtu pienu, gaļu un lai tos izmantotu kā darbaspēku.
• Karstajos klimatiskajos apstākļos, kādos dzīvo kamieļi, ar pieticīgiem un nabadzīgiem barības resursiem kamieļi ražo vairāk piena nekā tradicionālie piensaimniecības mājdzīvnieki. Kamieļi vēl aizvien tiek izmantoti kā kravu un cilvēku pārvadātāji.
• Vienkupra kamieļi mūsdienās ir plaši izplatīti Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Pēc izmēriem un masas vienkupra kamieļi ir mazāki nekā divkupru kamieļi. To vidējais augstums pie skausta ir 1,8 – 2,3 m un masa – 300 – 700 kg.
Vienkupra kamieļu izplatības karte. Foto: http://en.wikipedia.org
• Divkupru kamielim ir vēl saglabājusies neliela savvaļas populācijas, apmēram 1000 kamieļu, kuru izplatības areāls ir Gobi tuksnesis Ķīnā un Mongolijā. Kā mājdzīvnieki tie izplatīti Centrālāzijas austrumos, Vidusāzijā, Mongolijā un Ķīnā. Divkupru kamieļu vidējais augstums pie skausta ir 2,0 – 2,3 m, bet kopā ar kupri tā augstums var sasniegt 2,7 m. To vidējā masa – 320 – 800 kg.
Divkupru kamieļu izplatības karte. Foto: http://www.bbc.co.uk
• Lēš, ka kopā pasaulē ir aptuveni 19 miljoni kamieļu, no kuriem 17 miljoni ir vienkupra kamieļi, bet 2 miljoni – divkupru kamieļi.
• Visvairāk kamieļu dzīvo Āfrikā – apmēram 14,5 miljoni. No valstīm ar kamieļiem visbagātākā ir Somālija – apmēram 7 miljoniem kamieļu.
19. gadsimtā pārsvarā no Indijas Austrālijā tika atvesti tūkstošiem kamieļu, kurus plaši izmantoja Austrālijas centrālajā un rietumu daļā transporta un būvniecības vajadzībām. Pārsvarā tie bija vienkupra kamieļi, taču atvests un izmantots tika arī neliels skaits divkupru kamieļu.
20. gadsimta sākumā motorizēto transporta līdzekļu ieviešana un dzelzceļu izbūve samazināja kamieļu izmantošanas nozīmi un daudzi no kamieļiem vienkārši tika palaisti savvaļā. Savvaļā kamieļi iedzīvojās, vairojās un to skaits sāka strauji augt.
Kopējā savvaļas kamieļu skaita noteikšana Austrālijā bija problemātiska, un 21. gadsimta sākumā tika pieņemts, ka to skaits jau pārsniedz 1 miljonu, taču 2013. gadā monitoringa rezultātā Austrālijas savvaļas kamieļu skaits tiek vērtēts kā aptuveni 300 000 kamieļu. Tā ir lielākā savvaļas kamieļu populācija pasaulē!
Lai gan Austrālijas savvaļas kamieļu ietekme uz vidi nav tik smaga kā dažu citu Austrālijā ievesto dzīvnieku un augu radītais posts, tomēr tie degradē vidi un apdraud vietējās sugas. Kamieļi apēd vairāk nekā 80% augu sugu, kuras tiem ir pieejamas.
Īpaši liela vides stāvokļa pasliktināšanās notiek tad, kad kamieļu blīvums pārsniedz 2 dzīvniekus uz kvadrātkilometru. Ņemot vērā, ka savvaļas kamieļi pašreiz apdzīvo aptuveni 3,3 miljonus kvadrātkilometru jeb 40% Austrālijas teritorijas, tad to radītais posts ir ievērojams.
Savvaļas kamieļu blīvums Austrālijā 2008. gadā. Foto: http://www.feralscan.org.au/camelscan/
Daži tradicionālie pārtikas augi, ko novāc Austrālijas aborigēni, savvaļas kamieļu apdzīvotajās teritorijās ir gandrīz izzuduši. Kamieļi izbradā un noēd trauslo tuksnešu un pustuksnešu veģetāciju, tiek veicināta augsnes erozija, notiek ievērojama ietekme uz sālsezeru ekosistēmu.
Tāpat notiek kamieļu ietekme uz sausuma skartajās teritorijās izbūvēto infrastruktūru. Kamieļi regulāri bojā un pat iznīcina ūdens krānus, ūdensvadus, sūkņus un pat tualetes, lai iegūtu ūdeni, it īpaši laikā, kad ir liels sausums. Viņi sabojā žogus, fermu celtnes, izēd lopbarības krājumus un salauž lopus dzirdināšanas ierīces. Šīs sekas ir jūtamas īpaši aborigēnu teritorijās un attālās fermās, kur šo būvju izbūves un remonta izmaksas ir īpaši lielas.
Savvaļas kamieļi ir traucēklis satiksmes drošībai, tie posta kapsētas, ceļazīmes un apdraud lidlaukus.
Problēma ar savvaļas kamieļiem, kuri, meklējot ūdeni un barību, ir kļuvusi tik liela, ka Austrālijas varas iestādes plāno un realizē kamieļu skaita un postīšanas ierobežošanas pasākumus: • kamieļu izšaušanu no helikopteriem; • kamieļu izšaušanu no zemes; • teritoriju nožogošanu; • kamieļu plašāku izmantošanu komerciāliem nolūkiem (gaļa, vilna vaislai u.c.); • kamieļu vairošanās samazināšanu ar ķīmiskām metodēm; • kamieļu vairošanās samazināšanu ar bioloģiskām metodēm.21. gadsimta sākumā Austrālija uzsāka dzīvo savvaļas kamieļu eksportu uz Saūda Arābiju, Apvienotiem Arābu Emirātiem, Bruneja un Malaizijā, kur slimību neskarto savvaļas kamieļu gaļa tiek uzskatīta par delikatesi. Austrālijas kamieļi tiek arī eksportēti kā vaislas dzīvnieki uz arābu kamieļu sacīkšu staļļiem un izmantošanai tūrisma vietās, piemēram, ASV. Kamieļa gaļa nelielos apjomos tiek lietota arī šur un tur Austrālijas virtuvēs.
Austrālijas savvaļas kamieļi. Foto: http://www.flickr.com/photos/cameliatwu/
Austrālijas savvaļas kamielis pie fermas žoga. Foto: http://www.flickr.com/photos/d70w7/1711728089/in/
Austrālijas savvaļas kamielis šķērso ceļu apdzīvotā vietā. Foto: http://www.flickr.com/photos/74294720@N00/
Kamieļa gaļa kopā ar ķengura un strausa gaļu Austrālijas viesnīcas ēdienkartē. Foto: http://www.flickr.com/photos/40631988@N03