Teikas izmeklēšana. Karietes ezers
24.02.2014 |
kategorija
Tas ir interesanti | 5 komentāri
Teikas aizvien ir bijušas tautas zināšanu, vērojumu un atziņu glabātājas un paudējas. Tās centušās sniegt atbildi, kad, kur un kāpēc ir radušās apkārtējās dabas norises un parādības.
Daudzas teikas ir par to, kādā veidā ezeri, upes, kalni, meži, purvi un citi dabas objekti ir ieguvuši savus nosaukumus.
NeoGeo.lv nolēma veikt savu izmeklēšanu par dažām latviešu tautas teikām, lai noskaidrotu, vai ir iespējami šajās teikās aprakstītie notikumi par to, kā kāds dabas objekts ir ieguvis savu nosaukumu.
Šajā rakstā piedāvājam savu izmeklēšanu par grāmatā „Latviešu tautas teikas. Izcelšanās teikas. Izlase” minēto teiku par Karietes ezera nosaukuma izcelšanos.
Tāda ir teika par Karietes ezera nosaukuma izcelsmi:
1. Vai kučieris ar karieti varēja piebraukt pie šāda nomaļa un grūti pieejama ezera? Pieņemsim, ka varēja. Iedomāsimies, ka uz ezeru senos laikos veda kāds neliels meža celiņš. 2. Vai kučierim pa nelielu, šauru un mitru meža celiņu bija iespējams zirgus tā iedzīt, ka tie lielā ātrumā varētu iebraukt tālu ezerā, lai noslīcinātu freilenes? Tas ir neiespējami. Pat, ja meža celiņš ietu tieši ezerā, tad pa piekrastes meldriem un dūņām, zirgi karieti varētu ievilkt ezerā ne tālāk kā 10 – 15 m. 3. Vai ūdens dziļums ezerā ir pietiekošs, lai nogremdētu karieti un noslīcinātu freilenes? Tā kā mūsdienās maksimālais ūdens dziļums ezerā ir tikai 1,8 m, tad teorētiski šajā dziļākajā vietā kariete varētu pazust zem ūdens. It īpaši, ja tā apgāztos. Taču 10 – 15 m no krasta ūdens dziļums ir nepietiekošs karietes nogremdēšanai.
Kariete Vecrīgā. Foto: http://www.flickr.com/photos/72653708@N08/9635663365
Kariete Londonā. Foto: http://www.flickr.com/photos/9206801@N03/3762128151/
Teika par Karietes ezera nosaukuma rašanos ir detektīva žanra cienīga un interesanta, taču izdomāta!
Gaidiet nākamo teikas izmeklēšanas aprakstu!
Teikas izmeklēšana. Karietes ezers,
„Ērgļu rajona Jumurdas pagastā atrodas Karietes ezeriņš. Par to, kā šis ezeriņš dabūjis savu nosaukumu, teika stāsta: Piebalgas agrākā bruņinieku pilī dzīvojušas divas freilenes – vecmeitas; īstā pils bijusi Ērgļos. Šīs pastāvīgi braukušas uz Ērgļiem papriecāties ar bruņiniekiem. Labs vai slikts laiks, nakts vai diena, kučierim jābrauc. Reiz tas nodomājis sprukt no grūtās dzīves vaļā. Bijis briesmīgs pērkona negaiss. Jābrauc no Ērgļiem uz Piebalgu. Kučieris nodomājis nolikvidēt dāmas. Netālu no ezeriņa kučieris izkāpis, uzmaucis zirgiem tarbas. Aizbraucis līdz ezeriņam, kārtīgi salaidis zirgiem, un zirgi iebraukuši ezerā iekšā. Kučieris vēl laikus izlēcis no karietes laukā. Vēlāk pats atklājis noslēpumu. Vēl šodien varot redzēt ezerā karietes kaltos riteņus”. 1910, 1856. Arturs Breikšs, 61 gadus vecs, dzirdējis no sava tēvatēva bērnībā Cēsu Vecpiebalgā: pierakstījis J.Rudzītis 1954.Karietes ezers atrodas Ērgļu novada Jumurdas pagastā apmēram 1,5 km uz ziemeļiem no Jumurdas Šis ezeriņš ir pavisam neliels – aptuveni 4,5 ha (garums ~ 350 m un platums ~ 120 m). Pēc Ezeri.lv datiem ezera maksimālais dziļums ir 1,8 m. Karietes ezers atrodas mežā apmēram 0,5 km no ceļa Jumurda – Ineši. No šī ceļa uz ezeru mūsdienās neved neviens ceļš. Ezera krasti ir zemi un mitri, tie ir apauguši ar sīkmežu.
Tagad NeoGeo.lv izmeklēšanā uzdotie jautājumi un secinājumi:
1. Vai kučieris ar karieti varēja piebraukt pie šāda nomaļa un grūti pieejama ezera? Pieņemsim, ka varēja. Iedomāsimies, ka uz ezeru senos laikos veda kāds neliels meža celiņš. 2. Vai kučierim pa nelielu, šauru un mitru meža celiņu bija iespējams zirgus tā iedzīt, ka tie lielā ātrumā varētu iebraukt tālu ezerā, lai noslīcinātu freilenes? Tas ir neiespējami. Pat, ja meža celiņš ietu tieši ezerā, tad pa piekrastes meldriem un dūņām, zirgi karieti varētu ievilkt ezerā ne tālāk kā 10 – 15 m. 3. Vai ūdens dziļums ezerā ir pietiekošs, lai nogremdētu karieti un noslīcinātu freilenes? Tā kā mūsdienās maksimālais ūdens dziļums ezerā ir tikai 1,8 m, tad teorētiski šajā dziļākajā vietā kariete varētu pazust zem ūdens. It īpaši, ja tā apgāztos. Taču 10 – 15 m no krasta ūdens dziļums ir nepietiekošs karietes nogremdēšanai.
Kariete Vecrīgā. Foto: http://www.flickr.com/photos/72653708@N08/9635663365Kariete Londonā. Foto: http://www.flickr.com/photos/9206801@N03/3762128151/
Komentāri
Pievienot komentāru
09.03.2014 pulkst. 12:52(#)
Interesanti, tikai viens bet! Vai ir kaut kāda nojausma ap kuru gs šī teika varētu būt radusies? Un vai ir ņemts vērā, ka teritorija kādu 3 – 4 gs laikā varētu būt mainījusies? 🙂
22.03.2014 pulkst. 01:10(#)
Ir ļoti lielas iebildes: lai tas būtu kaut kāds pētījums būtu pat vēlams apmeklēt to ezeru un apskatīties pašam – tad vismaz būtu kaut kāds materiāls ko likt blogā. Tādus pētījumus mēs visi varam no pirksta izzīst.
Ar ezeru mēs saprotam dažādas ūdenstilpnes – gan tādas, kur viļņi vēja ietekmē nepārtraukti veļas kā jūŗā un kur meldru nav un arī dūņas nav, gan arī dīķa lieluma un pat purvainus akačus – un pie ezeriem ir dažādi krasti – gan līdzenumi, gan kraujas, bet tā kā autors pat nav papētījies radīt stāstu un ielikt bildes no šī ezera apkārtnes, tad mēs esam tikpat gudri kā bijuši.
Vai 10-15m no krasta ir obligāts attālums? Bet lai jau paliek šāda Šerloka Holmsa “cienīgs” pētījums – domājams, ka šī raksta autoram ir pa spēkam izsecināt ka ļoti daudzas no teikām ir izdomātas… (tas ir domāts kā sarkasms)
PS. Bildes no Vecrīgas un Londonas “ļoti” noder pie šī raksta.
PPS Sorry, bet man laikam tikai liekas, vai varbūt tomēr šis raksts ir pasīvi agresīvs pret lasītājiem. Ja tas ir joks, kur ir jāsmejas?
30.05.2014 pulkst. 13:10(#)
No neo-geo var pamācīties kā izskatīgi pasniegt tekstu. Nopietni!
Bet saturs,… pelna lielus BET. Neanalizējot ko jau iepriekšējie komentējuši, GEO vietnei vairāk piederētos izmeklēt Teikas par Velna nestiem akmeņiem un lidojošiem ezeriem, piemēram. Sižetu ir nebeidzami un tie visi it tuvāki realitātei nekā alegoriskas “karietes”.
01.10.2015 pulkst. 13:26(#)
Bet cepums par ko šādu, nebijušu! Uztrenēs pirkstus, būs arī foto no vietas, kas zin varbūt arī Latvijas pirmā laika topogrāfiskā karte ar bijušajiem ceļiem 😉
01.10.2015 pulkst. 16:18(#)
Viens liels BET. Laikā, kad bruņinieki vēl dzīvoja savās pilīs, Latvijā ezeros līmenis bija vismaz par 1 m augstāks. Un pavisam pieļauju, ka tad ezers nebija tik ļoti aizaudzis ar meldriem. Ne velti ir tik daudz teiku par ezeros nogrimušajām pilīm. Jo tās tik tiešām ir nogrimušas. Tak līdz mazajam ledus laikmetam 14. gs. uz zemes bija daudz aukstāka gaisa teperatūra (Grenlande tak bija zaļa!) un līdz ar to arī ūdens līmenis ezeros krietni palielinājās, appludinot ezeru krastos esošās pilis.
Un, pilnīgi iespējams, ka kādā, piemēram, 15. gs karietes bija pavisam citādākas. Ne tik šikas un lielas.