Krimas okupācija

2014. gada 21. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumus, kas padara Ukrainai piederošo Krimas pussalu par Krievijas Federācijas sastāvdaļu, tādā veidā formāli noslēdzot Ukrainai piederošās teritorijas aneksiju.

Krimas pussala Krievijas spēku kontrolē atrodas jau no 2014. gada februāra beigām. Krimas svarīgākos objektus un Ukrainas armijas bāzes ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras pasaules sabiedrība uzskata par Krievijas karaspēku, lai gan Krievija savu spēku klātbūtni ārpus bāzēm Krimā noliedz.

16. martā Krimā notika starptautiski neatzītais referendums, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai.

Līdz 2015. gada 1. janvārim Krievija Krimā ir noteikusi pārejas periodu, kurā pussalā tiks integrēta Krievijas ekonomiskajā, finanšu, kredītu un tiesiskajā sistēmā. Krievijas likumi un citi normatīvie akti Krimā un Sevastopolē darbojoties jau no 18.marta.

Ukraina, ASV un Eiropas Savienība (ES) nedz referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, nedz Krimas pievienošanu Krievijai, neatzīst.

NeoGeo.lv sniegs lasītājiem nelielu ieskatu Krimas vēsturē un ģeogrāfijā.


• Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu daļā. Krimas pussalā atrodas vienīgā Ukrainas autonomā administratīvi teritoriāla vienība – Krimas Autonomā Republika. Krimā atrodas arī valsts nozīmes pilsēta Sevastopole un daļa Ukrainas Hersonas apgabala (Arabata strēles ziemeļdaļa).

Krimas karte. Foto: http://blog.education.nationalgeographic.com



• Krimas pussalā esošās Krimas Autonomās Republikas platība ir 26 081km2 jeb vairāk nekā 2 reizes mazāka par Latvijas platību, Sevastopoles platība ir 183 km2.

• 2013. gada sākumā Krimas Autonomajā Republikā dzīvoja gandrīz 2 miljoni iedzīvotāju un Sevastopolē – 385 000 iedzīvotāju.

Ļeņins Jaltā. Foto: https://www.flickr.com/photos/8276741@N08/

• No 12. gadsimta pirms mūsu ēras Krimas pussalu apdzīvoja kimeriešu ciltis.

• 8. gadsimta pirms mūsu ēras Krimā ieradās grieķu kolonisti, kuri tur dibināja savas pirmās apmetnes. Pussalas stepju daļā apmetās skifi.

Krima. Foto: https://www.flickr.com/photos/23318421@N02/2817463910/

• 63. gadā pirms mūsu ēras skifu valsti Krimas pussalā iekaroja Romas impērija.

• Mūsu ēras 4. – 5. gadsimtos Krima nonāca Bizantijas impērijas sastāvā.

• 12. – 15. gadsimtos Krimā ieradās armēņu kolonisti un apmetās atsevišķās tās vietās.

Krima. Foto: https://www.flickr.com/photos/43297294@N05/3990392803/

• 1239. gadā Krimu iekaro mongoļu Zelta Ordas karaspēks.

• 1441. gadā Krimā nodibinājās neatkarīga Krimas haniste.

• 1475. gadā Krimu iekaroja Osmaņu impērija.

• 1783. gadā Krimu iekaro un pievieno Krievijas impērijai.

Krima. Foto: https://www.flickr.com/photos/8276741@N08/513218346/

• 1917. – 1920. gados notika pilsoņu karš Krievijas impērijā un Krima vairākas reizes nonāca gan boļševiku, gan cara valdību atbalstošo spēku rokās.

• 1921. gadā nodibināja Autonomo Krimas Padomju Sociālistisko Republiku Krievijas Federācijas sastāvā.

• 1921. – 1923. gados Krimā notiek milzīgs bads, kura rezultātā nomirst vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju.

• 1941. – 1944. gados Otrā pasaules kara laikā Krimu okupē Vācijas un Rumānijas karaspēks.

• 1944. gadā padomju vara no Krimas deportē vairāk nekā 200 000 Krimas tatāru jeb faktiski gandrīz visu tautu (!!!). Deportācijas laikā un izsūtījumā mirst gandrīz puse deportēto Krimas tatāru. No Krimas izsūta arī armēņus, bulgārus un grieķus.

Krimas tatāriete. https://www.flickr.com/photos/8276741@N08/4992994276/<

• 1954. gadā Krimu no Krievijas Federācijas sastāva atdod Ukrainas Padomju Sociālistiskajai Republikai.

• 1987. gadā Krimā masveidā atgriežas deportētie Krimas tatāri.

• 1991. gadā Krima kļūst par Krimas Autonomo Republiku neatkarīgās Ukrainas sastāvā.

• Krimas pussalu no rietumiem un dienvidiem apskalo Melnā jūra, bet austrumos – Azovas jūra. Ar kontinentu pussalu savieno Perekopa zemesšaurums (mazākais platums 8 km).

Melnās jūras piekraste Alupkā Krimā. Foto: https://www.flickr.com/photos/21013862@N08/3356904115

• Krimas pussalas ziemeļu daļa ir līdzena, t.sk. Krimas stepe, bet dienvidu gaļa ir kalnaina. Augstākā virsotne – Romankošs (1545 m).

• Lielākajā Krimas daļā klimats ir mēreni silts, bet dienvidu daļā – subtropu. Vidējā janvāra temperatūra ir no + 1o līdz + 4o, bet vidējā jūlija temperatūra + 24o.

• Krimā ir vairāk nekā 250 upes un 50 sālsezeri.

• Krima ir bagāta ar derīgiem izrakteņiem – dzelzs rūdu, dabasgāzi, kaļķakmeni, merģeli, mālu.

Starppilsētu trolejbuss (Simferopoles lidosta – Jalta) trases garums 96 km.
Foto: https://www.flickr.com/photos/8276741@N08/509440965/<

• Krimas dabas bagātības ir ļoti patīkamais klimats, silta jūra, ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņi, skaistā piejūras daba. Šie dabas resursi nodrošina lielisku tūrisma biznesa iespēju.

• 21. gadsimta sākumā (2001) Krimas iedzīvotāju nacionālais sastāvs bija šāds:
– krievi – 1,45 miljoni (60%);
– ukraiņi – 0,58 miljoni (24%);
– Krimas tatāri – 0,25 miljons (10%);
– pārējie – 0,13 miljoni (6%).

• 2013. gadā pilsētās dzīvo 62% iedzīvotāju, bet laukos – 38%. Krimas lielākās pilsētas ir Sevastopole (385 000 iedzīvotāju), Simferopole (362 000), Kerča (145 000), Eipatorija (107 000) un Feodosija (70 000).

• Liela daļa Krimas ekonomikas balstās uz tūrismu, tomēr ir arī rūpniecība (izrakteņu ieguve, metālapstrāde, kuģubūve, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas ražošana) un lauksaimniecība (dārzkopība, graudkopība, lopkopība, tabaka, vīnogulāji).

• Pēdējo gadu statistika liecina, ka Krimā gada laikā atpūšas 5 – 6 miljoni tūristu. Krimā ir gandrīz 300 veselības uzlabošanas dziedinātavu un sanatoriju.

V. Putins Maskavas Kremlī paraksta līgumu ar Krimas Autonomās Republikas valdības un Sevastopoles pašvaldības vadītājiem par Krimas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā (2014. gada 18. marts). Foto: http://lv.wikipedia.org/

2014. gada sākumā Krimas okupācija ir notikusi. Krievija atņēma Ukrainai tās likumīgo teritoriju. Vai ar to Krievijai pietiks?
Piedāvājam iepazīties ar portāla http://euobserver.com sagatavoto karti par potenciālām teritoriālām Krievijas interesēm Ukrainā.

Krievijas teritoriālās intereses Ukrainā. Foto: http://euobserver.com

Vai šī karte ir tikai žurnālistu fantāzijas auglis?

Ziņas izveidotas 434

15 komentāri par “Krimas okupācija

  1. Krima ir nozagta, tās iedzīvotāji ir nolaupīti un pats galvenais, ka visi zina, kurš ir zaglis. Pats šis zaglis reiz teica: “Вор должен сидеть в тюрме!”. Es ceru, ka kādreiz tā notiks.

  2. Kā šo saprast? … vidējā janvāra temperatūra ir no + 1o līdz + 4o, bet vidējā jūlija temperatūra + 24o.

  3. Laikam nebija iespējas pielikt grāda apzīmējumu 1°, 4°, 24°
    Raksts patika. snob.ru var atrast rakstu, kāpēc Krimu pievienoja Ukrainai, nevis- še tev, uzdāvinam,bet kāds tam bija ekonomiskais pamatojums.
    Iesaku pārbaudīt, varbūt latviski rakstām ‘skiti’, ne ‘skifi’.
    Varbūt labāk- ‘vairāk, kā,’ ne ‘vairāk nekā’.
    Par rakstu un tēmu liels paldies, patika!

  4. Manuprāt, ir skiti, nevis skifi. Paldies par rakstu. Starpcitu, šajā kontekstā varējāt uzcept kāru rakstiņu, kā Hitlers Sudetu apgabalu pievienoja Vācijai. Būs gandrīz 1:1 salīdzinot Putlera rīcību Krimā.

  5. Jā, snob.ru= tur vispār tāds cilvēks nkā Makarevičs (man likās, ka tā vispār ir viņa lapa), tad viņš tur Putinu nedaudz aplamāja pat ne pārāk cenzējamiem vārdiem

  6. Kas varētu labi izstāstīt tēmu, ka Krima tika iemainīta pret Taganrogas apgabalu,līdzīgu pēc lieluma, ar auglīgu melnzemi. Tātad, Krima no Krievijas – Ukrainai, Taganrogas apgabals no Ukrainas – Krievijai,. Reti, reti to kāds piemin pa komentāriem, bet plašāka materiāla nav.

  7. Lai krievija apsaimnieko savas neskartās zemes ,ko kādreiz bija spiesti braukt un sakopt citi,jo paši krievi ir slinki,viņi grib iekarot to ,ko citi jau uzposuši.

  8. Man liekas, ka 1954. gadā Ukrainai nekādas citas robežu izmaiņas nebija – tika pievienota tikai Krima.
    Taganroga tika atņemta neilgi pēc Ukrainas pievienošanas USSR:
    http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/0/07/Ukraine-growth.png
    Šajā kartē vēl nav iekļauta Belgoroda, kas bija ukraiņu pilsēta, bet tas viss ir sīkums salīdzinot ar to, ka Ukraina tikai balstoties uz ukraiņu apdzīvoto teritoriju varēja pretendēt uz visu Krievijas dienvidu daļu uz austrumiem no tagadējās Ukrainas, ieskaitot Kubaņu uz dienvidiem.

  9. Nav pieminēti tauri – paši pirmie krimas iedzīvotāji. Vai viņi bija kimmērieši, vai sajaucās ar kimmēriešiem, tas ir jautājums, bet no viņiem nāk pats pirmais Krimas nosaukums – Taurija. Ir kaut kur lasīts ka tad kad Krievija iekaroja Tauriju, tā izsūtīja visus taurgrieķus no pussalas un lika šiem pārvākties uz ziemeļiem no pussalas tagadējās Ukrainas teritorijā.

    Krima ir vēlāks nosaukums un radies no turku – tatāru ienācējiem. Krimas tatāru radniecīgākā tauta ir karaīmi kas tagad dzīvo Lietuvā, bet viņi ieradās no Krimas apkaimes kad Lietuva pletās līdz Melnajai jūŗai.

    Krievijas pilsoņu kaŗa laikā Krima uz īsu brīdi bija neatkarīga, tāpat kā Ukraina un risināja apvienošanās sarunas ar Ukrainu. Kad Krima tika pievienota PSRS tā uz laiku bija atsevišķa republika.

  10. Nav arī pieminēta Dženovas republikas esamība Krimas pussalā – tieši apdzīvotākajā daļā Krimas kahanātu laikos – no tiem laikiem saglabājušās pilsdrupas.

  11. Pēdējā bilde ar minējumu, kas būs tālāk. Izskatās ka prognozes piepildijušās, vienīgi Ukraina ir bijusi pietiekami apņēmīga un ir spējusi Krievijas velmes ,vismaz līdz šodienai, ierobežot.

  12. pareizi kā krimas iedzivotai pievienojas krievijai.
    Tapec ka ukrainijas valsti ir nacistiska diktatura. Nē saprotu ka ukraiņiem deva atļauiju bez visam ceļot uz eiropu,ja tur ir karš .
    Eiropas savienibas politiki ir multi.Bet amerikaņi kuri gribeija krima ierikot savas kara bazes ir maitas un stulbeni.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ierakstiet savu meklējamo atslēgvārdu vai frāzi un nospiediet taustiņu Enter, lai meklētu. Nospiediet taustiņu Esc, lai meklēšanu atceltu.

Atpakaļ uz augšu