Loading...
Tas ir interesanti

Vai Krievija ir gatava karam?

Krievijas armijas “zaļie vīriņi” Krimā 2014. gada martā. Foto: https://www.flickr.com/photos/world_armies
Aizsardzības jeb kara budžets ir finansējuma apjoms, kas ir paredzēts valsts bruņoto spēku uzturēšanai. Katras pasaules valsts aizsardzības budžeta lielums ir atkarīgs no valsts ekonomikas spēka un tā, kā valsts valdība vērtē savas valsts apdraudējuma pakāpi. Stokholmas Starptautiskais Miera jautājumu izpētes institūts (Stockholm International Peace Research Institute) ik gadu regulāri veic izpēti visā pasaulē par katras valsts finansējuma apjomiem valsts aizsardzībai. Lūk, 10 pasaules valstis, kuru valstu aizsardzības budžeti 2013. gadā bija vislielākie.

Valstu aizsardzības budžeti 2013. gadā (miljardi ASV dolāru)

Vieta pasaulē valsts Miljardi ASV dolāru
1. ASV 640,2
2. Ķīna 188,5
3. Krievija 87,8
4. Saūda Arābija 67,0
5. Francija 61,2
6. Lielbritānija 57,9
7. Vācija 48,8
8. Japāna 48,6
9. Indija 47,4
10. Dienvidkoreja 33,9
ASV armijas karavīri. Foto: https://www.flickr.com/photos/soldiersmediacenter/

Daži secinājumi:


• 2013. gadā visā pasaulē aizsardzības vajadzībām jeb karam ir tērēti 1702 miljardi ASV dolāru. • Vidēji pasaulē aizsardzības vajadzībām ik gadu tiek tērēti aptuveni 2,5% no pasaules iekšzemes kopprodukta. • Vislielākie izdevumi aizsardzības jeb karam vajadzībām 2013. gadā bija ASV – 640,2 miljardi ASV dolāru jeb 37,6% no visas pasaules aizsardzības tēriņiem. • ASV finansējums (640,2 miljardi ASV dolāru) aizsardzības vajadzībām 2013. gadā ir vairāk nekā 7 reizes lielāks nekā Krievijai (87,8 miljardi ASV dolāru). • Eiropas Savienības valstu finansējums (278,8 miljardi ASV dolāru) aizsardzības vajadzībām 2013. gadā ir vairāk nekā 3 reizes lielāks nekā Krievijai (87,8 miljardi ASV dolāru). • NATO valstu finansējums (949,3 miljardi ASV dolāru) aizsardzības vajadzībām 2013. gadā ir gandrīz 11 reizes lielāks nekā Krievijai (87,8 miljardi ASV dolāru). • Krievijas aizsardzības jeb kara budžeta ikgadējie izdevumi ir samērojami ar tādu valstu kā Francijas vai Lielbritānijas izdevumiem.

Aplūkosim Latvijas un tās kaimiņvalstu aizsardzības budžetu apjomus 2013. gadā.

Polijas armijas karavīri. Foto: https://www.flickr.com/photos/world_armies/

Latvijas un tās kaimiņvalstu aizsardzības budžeti 2013. gadā
(miljardi ASV dolāru)

Vieta pasaulē valsts Miljardi ASV dolāru
3. Krievija 87,8
24. Polija 9,3
30. Norvēģija 7,2
31. Zviedrija 6,5
37. Ukraina 5,3
51. Somija 3,3
56. Rumānija 2,5
59. Čehija 2,2
71. Slovākija 1,0
72. Baltkrievija 1,0
79. Igaunija 0,5
95. Lietuva 0,4
98. Latvija 0,3

Daži secinājumi:


• 2013. gadā Latvija aizsardzības vajadzībām tērēja apmēram 300 miljonu ASV dolāru un atradās 98. vietā pasaulē pēc finansējuma apjoma aizsardzībai. • Izņemot Krieviju, no Latvijas kaimiņvalstīm vislielākais aizsardzības budžets ir Polijai (9,3 miljardi ASV dolāru), un tas ir tikai 9 reizes mazāks nekā Krievijai.

Katras valsts iespēja tērēt naudu aizsardzības jeb kara vajadzībām ir atkarīga no katras valsts ekonomikas. Jo bagātāka valsts, jo lielākas iespējas piešķirt naudu bruņošanās vajadzībām, taču jo nabadzīgāka valsts, jo mazākas iespējas. Nabadzīgas valsts vēlme tērēt bruņošanās vajadzībām lielus līdzekļus nozīmē, ka no valsts iekšzemes kopprodukta tiks patērēts lielāks procentu īpatsvars aizsardzības jeb kara vajadzībām.

Saūda Arābijas armijas karavīri. Foto: https://www.flickr.com/photos/world_armies/5031672674/sizes/

Aizsardzības budžetu īpatsvars valsts iekšzemes
kopproduktā 2013. gadā (%)

Valsts % no IKP
Saūda Arābija 9,3
Krievija 4,1
ASV 3,8
Dienvidkoreja 2,8
Indija 2,5
Lielbritānija 2,3
Francija 2,2
Ķīna 2,0
Vācija 1,4
Japāna 1,0

Daži secinājumi:


• Lai arī ASV finansējums aizsardzības vajadzībām 2013. gadā ir vairāk nekā 7 reizes lielāks nekā Krievijai, taču Krievijai aizsardzības jeb kara vajadzībām jātērē lielāks procents no valsts iekšzemes kopprodukta. • Krievijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no naftas un gāzes eksporta ienākumiem. 2014. gada beigās naftas cenas pasaules biržās piedzīvoja smagāko kritumu kopš 2011. gada. Naftas cenas pasaules biržās jau ir zem 70 dolāriem par barelu. Krievijas ekonomikai būtiski svarīgi, lai naftas cenas būtu vismaz 100 dolāri par barelu.

Aplūkosim Latvijas un tās kaimiņvalstu aizsardzības budžetu īpatsvaru valsts iekšzemes kopproduktā 2013. gadā.

Latvijas un tās kaimiņvalstu aizsardzības budžetu īpatsvars
valsts iekšzemes kopproduktā 2013. gadā (%)

Valsts % no IKP
Krievija 4,1
Ukraina 3,0
Igaunija 2,0
Polija 1,8
Norvēģija 1,4
Rumānija 1,3
Baltkrievija 1,3
Zviedrija 1,2
Somija 1,2
Čehija 1,1
Slovākija 1,0
Latvija 1,0
Lietuva 0,8

Daži secinājumi:


• 2013. gadā Latvijas aizsardzības budžeta īpatsvars no valsts iekšzemes kopprodukta bija trešais zemākais starp visām NATO dalībvalstīm. • Latvijas Saeima paredz finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2020. gadam pakāpeniski palielināt līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta. • Latvijas Valsts aizsardzības finansēšanas likums paredz valsts aizsardzībai 2015. atvēlēt finansējumu ne mazāku par 1 procentu no prognozētā IKP apjoma, 2016.gadā ne mazāku par 1,1 procentu no IKP, 2017.gadā – ne mazāku par 1,3 procentiem no IKP, 2018.gadā – ne mazāku par 1,5 procentiem no IKP, 2019.gadā – ne mazāku par 1,75 procentiem no IKP, bet 2020.gadā un turpmāk – ne mazāku par 2 procentiem no IKP.

Kopējais secinājums:

Krievijas finansējuma apjomi bruņošanās vajadzībām, tās ekonomika un esošā bruņojuma kvalitāte nenodrošina Krievijas spēju ilgstošai un plašai karadarbībai. Tikai pasaules bailes un satraukums par Krievijas kodolieročiem rada Krievijai tēlu par militāri spēcīgu pasaules lielvalsti.
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.4/10 (37 balsotāji)
Vai Krievija ir gatava karam?, 9.4 out of 10 based on 37 ratings
11 comments
  1. Balu

    Neuzvar jau tas, kas stiprāks bet, tas kura pusē taisnība!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 7)
  2. bombongs

    Tas budžets ir tāds pastiepts jēdziens. Piemēram USA kara tehnika ir arī trīsreiz dārgāka. Par Krievijas.
    Krievam nav jāuztur tik liels ārvalstu kontingents kā USA. Tas kontingents rij lielus resursus. Un salīdzināt Franciju ar Krieviju arī ir nekorekti.
    Kara gadījumā pat Eiropai varētu būt liela tūte, ja nenogrieztu Krievijai resursus. Kāpēc Vācija zaudēja WW2? Tāpēc ka viņiem nebija pieejami tādi resursi ka Krievam.
    Kara gadījumā, ļoti daudz kas mainītos. Tiktu ražoti daudz tanku, un lidmašīnu. Tikai kam ir vairāk metāla un citu resursu ?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -7 (no 19)
  3. bombongs

    p.s. Karā ar dolāriem vai eiro, tanku neuztaisīsi. Bet no resursiem gan.
    tas par jūsu secinājumu attiecība uz ienākumiem. Nogriežot eiro plūsmu, Krievam vienalga paliek reusri, bet tai pašai Francijai eiro. Tad jautājums kas varēs uztaisīt tanku, Francija ar eiro, vai Krievija ar saviem dabas resursiem?

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -7 (no 17)
  4. Māris

    Ja Putins nospiedīs savu atompogu, tad būs pilnīgi vienalga, cik kura valsts tērē un kādi ir tās resursi.
    Ja pirmajā pusstundā pagūs noreaģēt arī NATO, tad līdz ar to WW3 būs beidzies.Visiem.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +5 (no 11)
  5. renrins

    1) Precīzāk būtu jājautā, “Vai Krievija ir gatava uzsākt karu?”. Ļoti labi parādījāt, ka Krievijas kaimiņvalstis (mūsu reģions)par bruņošanos īpaši nedomā (varbūt izņemot Poļus).

    2) Uz “papīra” Krievijas militārais budžets izskatās iespaidīgs, bet cik no tās naudas tiek izlietota efektīvi?

    3) Daļēji šīs manas šaubas apstiprina Krievijas “mocīšanās” Ukrainā. Neskatoties uz Krievijas lielajiem tēriņiem ukraiņi salīdzinoši sekmīgi turas pretī.

    4) Apskatīsimies, kas notiks ar Krieviju, tās budžetu (arī militāro) ja naftas cena turpinās kristies vai paliks tik pat zema kā līdz šim.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 8)
  6. Jānis->bonbongs

    Krievijai ir diezgan liels ārzemju kontingents – Krievijas armijai ir bāzes Piedņestrā, Armēnijā un arī Vidusāzijas republikās.

    Vācija zaudēja kaŗu tāpēc, ka ASV un UK piegādāja kaŗa tehniku. lidmašīnas pārtiku un arī izejvielas PSRS – vienas no tām bija tērauda loksnes, ko krievi paši nespēja tādos apjomos saražot… Krievijas rūpniecība Urālos tā īsti sāka darboties tikai kaŗa rezultātā – 40to sākumā kaŗa rezultātā uz Urāliem tika evakuētas lielākā daļa no tanku/traktoru rūpnīcām. Kas attiecas uz dabas resursiem – visdārgākais resurss ir cilvēku zināšanas – Francija nez kāpēc būvē savus auto Krievijā, nevis krievi būvē Francijā, jo šeit visticamāk, ka Krievijā nav īsti sajēgas kādus auto tirgum būvēt. Tas ka Krievija spēj saražot pagājušā gadsimta kaŗa tehniku tanku un bruņutransportieru veidā ir slikts rādītājs, salīdzinot ar ASV lāzeru ieroču izmēģinājumiem un ieviešanu uz kuģiem, kas tādus tankus spēj izdedzināt, nemaz nepieminot to, ka tie pret moderniem prettanku kājinieku ieročiem ir zārki.

    Francijai rūda tiek iegūta turpat – Krievijai ellē ratā kaut kur taigā, kas vēl jātransportē līdz rūpnīcai pa neesošiem ceļiem, kas pavasaros ir neizbraucami.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +10 (no 16)
  7. Jānis->renrihs

    Krievija Ukrainā mocās tāpēc, ka tās iesūtītajiem algotņiem nav gaisa atbalsta. Gruzijā jau bija līdzīgi, kad Krievijas armijas sauszemes kaŗaspēks cieta zaudējumus uz zemes, bet tikai iesaistoties aviācijai(kur Krievijai bija pārsvars) tā spēja virzīties uz priekšu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 7)
  8. Jānis

    Daudz pārskatāmāka būtu kāda karte, kur parādītas Krievijas un ES armijas bāzes – cik skaitliskas, kur atrodas utt. Nauda neko neizsaka – Krievijas armijā dienošajiem tādas algas nemaksā, kādas ir NATO kaŗavīriem – un jauniesaucamajiem vēl jāatdod ģedam pat to ko atsūta radinieki… tā ka Krievija spēj uzturēt daudz lielāku armiju, kāda ir viai ES kopā… Vēl ir jāņem vērā korupcijas indekss, jo liela daļa no budžetā norādītās naudas nemaz līdz armijai nenonāk. Šo sērgu var īpaši labi uzzināt no Ukrainas preses, kur raksta par tiem gadījumiem, kad uzrādīts, ka izgatavots vairāk tehnikas, nekā nodots.

    Papildus šīm armijas bāzes kartēm, ļoti interesētu atomieroču šahtu un armijas vadību centru atrašanās vietas((īpaši Latvijas robežu tuvumā) kā arī citi mērķi, kas noteikti tiktu pakļauti atbildes triecieniem no ASV puses un ar atomieroču palīdzību. Ir jāgatavojas uz ļaunāko, jo Krievijā pie varas nekad vēl nav bijis tāds mērkaķis, kas vicinās ar kodolčemodāniņu un vēl pieņēmis doktrīnu par kodolieroču izmantošanu uzbrukšanai pirms vēl Krievijai uzbrukts… tā it kā domā, ka amerikāņi vai Eiropa nobīsiesm ja viņiem kāds uzmetīs atombumbu. Ar to var panākt tikai pretējo, jo atturēšanās no kodolieroču izmantošanas pret Krieviju tiks pārtraukta, tiklīdz kaut viena tāda bumba tiks izmantota pret rietumniekiem.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 8)
  9. Janis

    Vaacietis pakaasa karam taapeec ka nemobilizeeja speekus visus pret Krieviju,ja vinsh to buutu darijis viena seta ienemtu Krieviju kaa jau mees zinam veesturee Vacietis karoja reizee pret Angliju,Noreegiem,poliju un ttt par pie melnajamie tuksneshos Afrikaa karoja un vel pret krieviem vinsh gribeeja ienemt visu pasauli vienaa reizee tas gan vinam nesanaaca,bet Krieviju vinsh buutu taa pat ieneemis ja USA un Anglija nepaliidzeetu Krieviem ar paartiku un tehniku.
    Taa kaa tie kas te runaa par Vaaciju,nezin laikam veesturi.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -1 (no 7)
  10. bombongs

    Jānim maz sajēgas kas bija tanī laikā Krievija, ar 17 000 tankiem, Vāciešiem bija 3000. Tik tālu tika tikai tāpēc. Ka Krievs bija sagatavojies uzbrukumam, un nebija kartes Krievijai, bija ļoti daudz Eiropas. Arī Parīzes Bija. Nebija spējīgi aizstāvēties. Palasi Grāmatu Barbarossa. Kur Zaldātiņi stāsta, kā nespēja tikt Galā Ar KV-1 Tankiem 43 tonnas, Jo pašu Panzer 3, bija tikai vieglie 17 tonnīgie. Nebija Vācietim nekas labs kara sākumā. Ja Vācietis nebūtu veicis uzbrukumu Pirmais, arī Prīzē plīvotu sirpis un āmurs. Par šo tēmu daudziem ir nepareizs priekštats

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +2 (no 4)
Leave a Reply

Your email address will not be published.