Infografika: Darbaspēka produktivitāte Latvijā

19.01.2015 |  kategorija Infografika  |  4 komentāri draugiem.lv

Krīzes laikā būtiski pieauga Latvijas ražotās produkcijas un sniegto pakalpojumu produktivitāte un līdz ar to arī konkurētspēja. Jaunākie pieejamie statistikas skaitļi liecina, ka kopš 2010. gada produktivitātes pieaugums Latvijā ir būtiski samazinājies. Latvijas Banka ir sagatavojusi jaunāko informāciju par darbaspēka produktivitāti Latvijā. Neogeo.lv veica šīs informācijas vizualizāciju.
Infografika: Darbaspēka produktivitāte Latvijā

VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 8.1/10 (14 balsotāji)
Infografika: Darbaspēka produktivitāte Latvijā, 8.1 out of 10 based on 14 ratings

Atslēgvārdi: , , ,

Iepriekšējais raksts:
Jaunā augstumu sistēma Latvijā
Nākošais raksts:
Godīguma ģeogrāfija

Komentāri

  1. fgfgffg komentē:

    19.01.2015 pulkst. 23:21(#)

    ar siim mulkju algam var iepust stabulee ar savu produktivitati.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -3 (no 5)
  2. renrins komentē:

    20.01.2015 pulkst. 17:45(#)

    Nu nu, kāds patentu iesniegumu skaitam ir sakars ar inovāciju līmeni? Ja nemaldos, tad problēma ir nevis tas, ka mēs neprotam kaut ko izgudrot, bet gan tas, ka lai pieteiktu patentu bija jāizpilda lērums ar papīriem + kaut kāda summa jāsamaksā.

    Labs piemērs ar tām pretvēža zālēm, kuras mūsu zinātnieki izgudroja, bet reāli tas skaitās dāņu nevis Latvijas patents.
    Un tādi ir daudz piemēri, kad mūsējie kaut ko izgudro, bet patents skaitās citām valstīm.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +6 (no 6)
  3. Nelabojams komentē:

    25.01.2015 pulkst. 21:48(#)

    Man šie produktivitātes aprēķini vienmēr ir likušies apšaubāmi. Produktivitāti izsaka ar viena strādājošā saražotās produkcijas daudzumu laika vienībā – jā, tiktāl ir pareizi. Taču – šo produkcijas daudzumu izsaka naudas izteiksmē! Tātad ļoti liela loma šeit or produkta realizācijas… cenai (!), kas ar reālo produktivitāti nav gandrīz nekādā sakarā. Kaut gan bieži tiek apgalvots pretējais. Interesanti, kāpēc tad daudzi pakalpojumu, ko saņemam no “vairumpiegādātājiem” lētāk izmaksā tad, ja par tiem parūpējamies paši (piem, apkure, transporta pakalpojumi u.c.)? Ļoti daudzās nozarēs reālo produktivitāti nosaka tehnoloģija, kas ir maz atšķirīga Šveicē, Norvēģijā vai Latvijā. Par sliktu mums tā būtiski tā atšķiras tikai atsevišķos masveida ražošanas veidos. Arī inovāciju līmenis ne vienmēr nozīmē lētāku ražošanu un/vai augstāku pievienoto vērtību gala produktam. Tad kāpēc tomēr *alga* par saražoto produkcijas vienību strādājošam pie mums ir daudz zemāka, nekā citur Eiropā? Uz šo jautājumu man pārliecinošu atbildi nav varējuši sniegt pat ļoti kompetenti (bez ironijas) ekonomisti, vien kaut ko stostoties par to, cik dārgi vai lēti mēs esam ar mieru pārdot savi darbaspēku… kam vairs nav nekāda sakara ar zemu darba ražīgumu, kas sākotn;eji tiek piesaults kā zemu algu pamatiemesls.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 4)
  4. Nelabojams komentē:

    25.01.2015 pulkst. 21:53(#)

    P.s. Normalizējot ārprātīgo algas nodokļu slogu, algas pie darba devējiem līdzīgiem izdevumiem varētu pacelt 1,5 – 2 reizes, kas jau ļautu tuvoties Eiropas vidējiem rādītājiem.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Jaunā augstumu sistēma Latvijā

Jaunā augstumu sistēma Latvijā Ar 2014. gada 1. decembri Latvijā ir jauna augstumu sistēma. Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmu...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv