Loading...
Infografika

Infografika: Darbaspēka produktivitāte Latvijā

Krīzes laikā būtiski pieauga Latvijas ražotās produkcijas un sniegto pakalpojumu produktivitāte un līdz ar to arī konkurētspēja. Jaunākie pieejamie statistikas skaitļi liecina, ka kopš 2010. gada produktivitātes pieaugums Latvijā ir būtiski samazinājies. Latvijas Banka ir sagatavojusi jaunāko informāciju par darbaspēka produktivitāti Latvijā. Neogeo.lv veica šīs informācijas vizualizāciju.
Infografika: Darbaspēka produktivitāte Latvijā

VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 8.1/10 (14 balsotāji)
Infografika: Darbaspēka produktivitāte Latvijā, 8.1 out of 10 based on 14 ratings
4 comments
  1. fgfgffg

    ar siim mulkju algam var iepust stabulee ar savu produktivitati.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: -3 (no 5)
  2. renrins

    Nu nu, kāds patentu iesniegumu skaitam ir sakars ar inovāciju līmeni? Ja nemaldos, tad problēma ir nevis tas, ka mēs neprotam kaut ko izgudrot, bet gan tas, ka lai pieteiktu patentu bija jāizpilda lērums ar papīriem + kaut kāda summa jāsamaksā.

    Labs piemērs ar tām pretvēža zālēm, kuras mūsu zinātnieki izgudroja, bet reāli tas skaitās dāņu nevis Latvijas patents.
    Un tādi ir daudz piemēri, kad mūsējie kaut ko izgudro, bet patents skaitās citām valstīm.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +6 (no 6)
  3. Nelabojams

    Man šie produktivitātes aprēķini vienmēr ir likušies apšaubāmi. Produktivitāti izsaka ar viena strādājošā saražotās produkcijas daudzumu laika vienībā – jā, tiktāl ir pareizi. Taču – šo produkcijas daudzumu izsaka naudas izteiksmē! Tātad ļoti liela loma šeit or produkta realizācijas… cenai (!), kas ar reālo produktivitāti nav gandrīz nekādā sakarā. Kaut gan bieži tiek apgalvots pretējais. Interesanti, kāpēc tad daudzi pakalpojumu, ko saņemam no “vairumpiegādātājiem” lētāk izmaksā tad, ja par tiem parūpējamies paši (piem, apkure, transporta pakalpojumi u.c.)? Ļoti daudzās nozarēs reālo produktivitāti nosaka tehnoloģija, kas ir maz atšķirīga Šveicē, Norvēģijā vai Latvijā. Par sliktu mums tā būtiski tā atšķiras tikai atsevišķos masveida ražošanas veidos. Arī inovāciju līmenis ne vienmēr nozīmē lētāku ražošanu un/vai augstāku pievienoto vērtību gala produktam. Tad kāpēc tomēr *alga* par saražoto produkcijas vienību strādājošam pie mums ir daudz zemāka, nekā citur Eiropā? Uz šo jautājumu man pārliecinošu atbildi nav varējuši sniegt pat ļoti kompetenti (bez ironijas) ekonomisti, vien kaut ko stostoties par to, cik dārgi vai lēti mēs esam ar mieru pārdot savi darbaspēku… kam vairs nav nekāda sakara ar zemu darba ražīgumu, kas sākotn;eji tiek piesaults kā zemu algu pamatiemesls.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +4 (no 4)
  4. Nelabojams

    P.s. Normalizējot ārprātīgo algas nodokļu slogu, algas pie darba devējiem līdzīgiem izdevumiem varētu pacelt 1,5 – 2 reizes, kas jau ļautu tuvoties Eiropas vidējiem rādītājiem.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 2)
Leave a Reply

Your email address will not be published.