Bēgļu ceļš uz Eiropu

14.09.2015 |  kategorija Cilvēki  |  3 komentāri draugiem.lv

Tas sākās ne šogad, bet jau pirms daudziem gadiem, taču šogad bēgļu un patvēruma meklētāju skaits Eiropā ir sasniedzis vēl nepieredzētu līmeni. Arvien lielāks cilvēku skaits no Āfrikas, Āzijas un Tuvajiem Austrumiem meklē veidus, kā iekļūt Eiropas Savienībā.

Kāpēc tā notiek?

Noteikti jāsāk ar to, ka bēgļu promlēma nav tikai vienas pašas Eiropas problēma. Jaunākie ANO bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka pašlaik visā pasaulē piespiedu kārtā pārvietoti un bēgļu gaitās devušies aptuveni 60 miljoni cilvēku.
Uzziņai: Atbilstoši ANO 1951. gada 28. jūlijā pieņemtajai “Konvencija par bēgļa statusu” ir noteiks skaidrojums terminam “bēglis”. Konvencijas nosaka, ka bēglis ir persona, kurai ir pamatotas bailes no vajāšanas pēc rases, reliģijas, tautības, piederības īpašai sociālai grupai vai politiskās pārliecības dēļ. Persona atrodas ārpus savas pilsonības valsts un nespēj vai sakarā ar pamatotām bailēm nevēlas izmantot šīs valsts aizsardzību vai personu, kam nav pilsonības un kas, atrodoties ārpus savas iepriekšējās mītnes zemes, kādu notikumu rezultātā nespēj vai pamatotu baiļu dēļ nevēlas tajā atgriezties. Par patvēruma meklētāju uzskatāma persona, kura iesniegusi iesniegumu par bēgļa statusa piešķiršanu.
Kopš 2011. gada pasaulē ir izcēlušies vairāk nekā desmit kari un nozīmīgi bruņoti konflikti, kā rezultātā lielākais bēgļu skaits rodas tieši no šo karu un konfliktu skartajiem reģioniem.
Uzziņai: Kari un nozīmīgi bruņoti konflikti pasaulē kopš 2011. gada: • Pilsoņu karš un bruņoti konflikti Lībijā (2011 – turpinās); • Konflikts Sinajas pussalā (2011 – turpinās); • Pilsoņu karš Sīrijā (2011 – turpinās); • Pilsoņu karš un bruņoti konflikti Sudānā un Dienvidsudānā (2011 – turpinās); • Karš Somālijā (2009 – turpinās); • Pilsoņu karš Irakā (2011 – 2013); • Konflikts Mali ziemeļos (2012 – turpinās); • Konflikts Kongo Demokrātiskajā Republikā (2012 – 2013); • Konflikts Centrālāfrikas Republikā (2012 – turpinās); • Konflikts Mozambikā (2013 – 2014); • Karš Ukrainas austrumos (2014 – turpinās); • Konflikts Gazas sektorā (2014); • Karš pret “Islama valsti” Irakā, Sīrijā, Lībijā (2014 – turpinās); • Pilsoņu karš un bruņoti konflikti Afganistānā (1978 – turpinās); • Pilsoņu karš Jemenā (2015 – turpinās).
Karte par kariem un konfliktiem pasaules valstīs, kuri arvien vēl nav beigušies un kritušo skaits kopš 2014. gada sākuma. Foto: en.wikipedia.org
Brūnā krāsa – kritušo skaits pārsniedz 10 000 cilvēkus; Sarkana krāsa – kritušo skaits no 1 000 – 9 999 cilvēkiem; Oranža krāsa – kritušo skaits no 100 – 999 cilvēkiem; Dzeltenā krāsa – kritušo skaits mazāks par 100 cilvēkiem. Bēgļu skaita ziņā pārliecinoši pirmajā vietā ir Sīrija, kur pilsoņu kara dēļ savas dzīvesvietas četru gadu laikā bijuši spiesti pamest vairāk nekā 11 miljoni cilvēku. Protams, ļoti lielas problēmas kopš 2014. gada rada arī radikālā grupējuma “Islāma valsts” aktivitātes.
Pilsoņu kara pēdas Sīrijā. Foto: https://www.flickr.com/photos/124475066@N06/14308830951
ANO apkopotie dati liecina, ka aptuveni 60 – 70 % no visiem imigrantiem patiešām bēg no karadarbības, represīviem režīmiem un reliģiskā ekstrēmisma un tieši šādiem cilvēkiem ir iespējas saņemt bēgļa statusu Eiropā. Taču pilnīgi noteikti vismaz 1/3 imigrantu cenšas nokļūt Eiropas Savienības valstīs labākas dzīves meklējumos. Lielākā daļa no bēgļiem, kuri mūk no kariem savās valstīs, sākotnēji glābiņu meklē kaimiņvalstīs. Tā, piemēram, Subsahāras reģionā vien bēgļu skaits pārsniedz 15 miljonus. Piemēram, Etiopija ievēro atvērto durvju politiku un pašlaik nabadzīgajā valstī patvērumu ir raduši aptuveni 650 tūkstoši bēgļu no kaimiņvalstīm. Libānā patvērumu ir atraduši aptuveni 1,2 miljoni bēgļu no Sīrijas, taču pašā valstī dzīvo vien 4,5 miljoni iedzīvotāju.
Bēgļi Somālijā gaida rindā, lai kāptu laivās. Foto:https://www.flickr.com/photos/101268966@N04/10423684293/
Bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšana Eiropas Savienības valstīs un Eiropā ir notikusi vienmēr. Taču pēdējo gadu tendences ir ļoti pieaugošas.

Pozitīvo lēmumu skaits par aizsargātas personas statusa t.sk. bēgļu statusa piešķiršanu Eiropas Savienības un citās Eiropas valstīs 2014. gadā (Eurostat dati)

Valsts Personu skaits, kam piešķirts aizsargātas personas statuss t.sk. bēgļu statuss Valstis no kurām ir vislielākais pieņemto personu skaits – % no visiem
Vācija
47 555
Sīrija – 54%, Afganistāna -10%
Zviedrija
33 025
Sīrija – 51%, Eritreja – 16%
Francija
20 640
Krievija – 10%, Sīrija – 10%
Itālija
20 630
Pakistāna – 12%, Afganistāna – 12%
Šveice
15 575
Eritreja – 24%, Sīrija – 23%
Lielbritānija
14 065
Eritreja – 16%, Irāna – 12%
Nīderlande
13 250
Sīrija – 41%, Eritreja – 27%
Beļģija
8 515
Sīrija – 20%, Afganistāna – 15%
Bulgārija
7 020
Sīrija – 91%
Norvēģija
5 865
Eritreja – 33%, Sīrija – 22%
Dānija
5 765
Sīrija – 69%
…….
Lietuva
75
Afganistāna – 40%, Ukraina – 31%
…….
Latvija
25
Sīrija – 79%
Igaunija
20
Sudāna – 35%
Kopā 2014. gadā Eiropas Savienības valstīs aizsargātas personas statusu t.sk. bēgļu statusu, ieguva vairāk nekā 185 000 personas, kas ir par 50% vairāk nekā 2013. gadā. Pozitīvie lēmumi par aizsargātas personas statusu t.sk. bēgļu statusa piešķiršanu bija 45% no visu pieprasījumu kopskaita 2014. gadā. Taču 2015. gadā patvēruma meklētāju pieprasījuma skaits Eiropas Savienības valstīs daudzkārt pārsniedz 2014. gada rekordlielos skaitļus.

Kā bēgļi nokļūst Eiropā?

Katru dienu tūkstošiem cilvēku no Āfrikas, Āzijas un Tuvajiem Austrumiem mēģina iekļūt Eiropā. To viņi dara gan ar laivām pa jūru, gan nelegāli šķērsojot valstu sauszemes robežas. Kartē var redzēt galvenos bēgļu kustības virzienus līdz Eiropas dienvidu robežai. Eiropas dienvidu robeža un tās šķērsošana pašreiz ir galvenais virziens grandiozajam bēgļu pieplūdumam Eiropā. Foto: http://www.limitstogrowth.org Šķērsojot Eiropas Savienības robežu, kā galveno galamērķi bēgļi izvēlas kādu bagātu Eiropas Savienības valsti, piemēram, Vāciju, Franciju, Lielbritāniju. Kartē var aplūkot galvenos ceļus, kā bēgļi no Turcijas iekļūst Grieķijā un tālāk virzās uz Vāciju. Viņi šķērso Maķedoniju, Serbiju, Bosniju un Hercogovinu, Ungāriju un Austriju.
ANO bēgļu lietu komisija uzskata, ka šajā maršrutā (Turcija – Grieķija – Centrālā Eiropa – Ziemeļeiropa) bēgļu pieplūdums šogad un nākošajos gados turpināsies un būs aptuveni 3 000 cilvēku dienā. Balkānu valstis, kas 2015. gadā piedzīvo negaidīto bēgļu pieplūdumu, lielākoties ir tikai tranzītvalstis bēgļu ceļā uz Rietumeiropu. Taču arī šajā situācijā grūtības ir milzīgas. Gan Grieķijā, gan Maķedonijā pašlaik galvenais uzsvars tiek likts uz to, lai palīdzētu bēgļiem nokļūt līdz nākamajai valsts robežai. Balkānu valstu varas iestādes galvenokārt vēlas tikt vaļā no šiem bēgļiem, cik vien ātri iespējams, un dabūt viņus ārā no savas valsts. Tomēr šīs valstis savu iespēju robežās cenšas nodrošināt arī bēgļu minimālās prasības. Bēgļi tiek reģistrēti, daļa uzturas nometnēs, bet nevarētu teikt, ka no varas iestādēm tiek saņemta liela palīdzība. Nav noslēpums, ka Āfrikas, Āzijas un Tuvo Austrumu bēgļiem Eiropā pievienojas arī ekonomiskie imigranti no Albānijas un Kosovas, kuri vēlas nokļūt Rietumeiropā. Šķērsojot Maķedoniju un Serbiju, bēgļu plūsma nonāk pie Ungārijas robežas. Ungārija jau nopietnāk cenšas atturēt bēgļus no iekļūšanas valstī un uz robežas ir uzbūvējusi Eiropā kritizēto 4 metrus augsto un ar dzeloņdrātīm apvīto sētu. Tas gan netraucē bēgļiem pārvarēt sētu un aizbēgt no ungāru policistiem. Arī Ungārija nav tā valsts, kurā lielākā daļa bēgļu vēlētos palikt, taču kā nosaka Eiropas Savienības noteikumi, migranti var pieprasīt patvērumu tikai pirmajā Eiropas Savienības valstī, kurā tie ir ieradušies, bet, darot to kādā citā valstī, viņiem draud deportēšana. Jebkurā gadījumā Ungārija pašlaik ir nokļuvusi ļoti grūtā situācijā. Tās valdības pārstāvji ir aicinājuši Eiropas Savienību sniegt papildus finansiālu palīdzību. Ungārija tāpat kā Grieķija, Itālija un Malta pašlaik ir priekšējās līnijas valstis milzīgajai bēgļu plūsmai uz Eiropu.
Bēgļi Vīnes dzelzceļa stacijā. Foto: https://www.flickr.com/photos/joshzakary/21195790461/

Kāpēc Vācija ir tik liberāla bēgļu uzņemšanā?

Viens no iekārojamākajiem bēgļu galamērķiem ir Vācija, kas 2015. gadā plāno uzņemt valstī simtiem tūkstošu bēgļu. Vācija pat ir atteikusies no Sīrijas bēgļu iespējamās deportēšanas, ko pamato gan ar humāniem apsvērumiem, gan ar birokrātisko procedūru sarežģītību un dārdzību. Vācijas medijos aktīvi tiek pārraidīti pozitīvie stāsti par vācu ģimenēm, kas uzņem pie sevis bēgļus, tādējādi veicinot sapratni sabiedrībā un palīdzot ieceļotājiem integrēties Vācijā.
Bēgļu atbalsta demonstrācija Hamburgā Vācijā. Foto:https:https://www.flickr.com/photos/rasande/14600488403/
Taču Vācijā iedzīvotāju attieksme pret bēgļiem nav viennozīmīga. Tā kardināli izmainās, ja patvēruma meklētāju skaits nav samērīgs ar pamatiedzīvotāju skaitu. Kad ierodas pārlieku liels skaits patvēruma meklētāju, viņi kļūst tikai par skaitļiem, nevis cilvēkiem. Ir grūti just kādam līdzi, ja tu redzi tik daudz ieceļotāju. Vācija kā bagātākā un politiski ietekmīgākā Eiropas Savienības valsts kopīgi ar savu sabiedroto Franciju norāda, ka Eiropas Savienība nevar atļauties nogaidīt, kad kari un militārie konflikti Āfrikā, Āzijā un Tuvajos Austrumos beigsies. Vācija un Francija sagaida, ka visas dalībvalstis, cik vien ātri iespējams, izveidos sistēmu, kas nodrošinātu bēgļiem tiesības uz patvērumu. Tas nozīmētu ātru bēgļu pieteikumu apstrādi un nodrošinātu tiem minimālos veselības un mājokļu standartus. Visticamāk, iemesls Vācijas lielajai labvēlībai liela skaita bēgļu uzņemšanā ir divējāds. Pirmkārt, tas ir saistīts ar humānisma vērtību ievērošanu un, otrkārt, ar centieniem uzlabot valsts demogrāfisko situāciju un piesaistīt lētu darbaspēku, kā arī ar biznesa ieguvumiem gan no bēgļu izmitināšanas, gan nodarbināšanas. Nākotne parādīs, cik pareizs ir šāds Vācijas lēmums.

Kā rīkoties Latvijai bēgļu jautājumā?

Līdz šim bēgļi Eiropā tika uztverti kā pagaidu ārkārtas stāvoklis. Taču izskatās, ka ir pienācis laiks saprast, ka bēgļu krīze vairs nav īstermiņa reģionālā krīze, bet gan ilgtermiņa starptautiskā problēma. Eiropas Savienība centīsies risināt bēgļu jautājumu, taču visticamāk, ka rezultāts būs nevis Eiropas Savienības robežu stiprināšana, bet cenšanās vienmērīgi sadalīt bēgļus pa visām dalībvalstīm. Cilvēktiesību aizsardzības organizācija “Human Rights Watch” norāda, ka iedzīvotāju skaitam uzņemošajās valstīs ir jābūt tikai vienam no rādītājiem, cenšoties izveidot godīgāku bēgļu sadales sistēmu Eiropā. Vienlaikus ir jāņem vērā katras valsts ekonomikas iespējas, nodarbinātības līmenis, valstu spēja nodrošināt adekvātus uzņemšanas apstākļus un integrāciju sabiedrībā. Ir skaidrs, ka Latvijai būs jāuzņem kāds skaits bēgļu, taču tas nedrīkst būt pretrunā ar mūsu valsts interesēm, kaitēt valsts demogrāfiskajai situācijai un finanšu iespējām.
Sīrijas bēgļu bērni. Foto:https://www.flickr.com/photos/stephanrebernik/10697843483/
Katrā ziņā ir jāstiprina Eiropas Savienības ārējā robeža un nedrīkst pieļaut nekontrolētu imigrantu ieplūdumu. Mēs, protams, varam kritizēt Eiropas Savienību par vēlmi izveidot godīgu bēgļu sadales sistēmu Eiropā, glābjot Grieķiju, Ungāriju, Itāliju un Maltu no pašreizējā milzīgā bēgļu skaita pieplūduma. Bet, ko mēs teiktu, ja nākotnē Latvijas austrumu robežu nekontrolēti šķērsotu kāds miljons Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas bēgļu, kas bēgtu no savām valstīm? Vai mēs nelūgtu Eiropas Savienības valstu palīdzību bēgļu jautājuma risināšanā?

Varbūt būvēsim nepārvaramu žogu gar Latvijas robežu?

Žogi uz Eiropas valstu robežām
VN:F [1.9.22_1171]
Raksta vērtējums: 9.7/10 (13 balsotāji)
Bēgļu ceļš uz Eiropu, 9.7 out of 10 based on 13 ratings

Atslēgvārdi: , ,

Iepriekšējais raksts:
Negribu krāsot zāli!

Komentāri

  1. marcus komentē:

    14.09.2015 pulkst. 09:48(#)

    atliek cerēt, ka bēgļiem pie mums nepatiks un viņi turpinās savu ceļu tālāk uz citām ES valstīm!

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: +1 (no 11)
  2. oss komentē:

    14.09.2015 pulkst. 19:41(#)

    Bēgļu Eiropā nebūtu tik daudz, ja viņiem ES nebūtu sociālo garantiju. Bēgļi nav ieinteresēti palikt valstīs, kas nespēj viņiem nodrošināt soc. pabalstus, mājokļus u.c. “labumus”.
    Ja LV arī pieņemtu vairāk nekā 250 bēgļus, piedāvājot viņiem to paketi, kas ir pašreiz, jau pēc pusgada te neviena nebūtu (tikai nevajag viņiem likt šķēršļus)

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 4)
  3. es komentē:

    21.09.2015 pulkst. 20:57(#)

    Bēgļu pieplūdums nebūtu tik liels, ja ES sākumā uzņemtu bēgļus, kuri pēc likuma pareizi iesnieguši prasību par uzņēmšanu attiecīgā valstī.
    Tagadējā situācija rāda, ka ātrāk uzturēšanās atļaujas dabū begļi, kas nelegāli pārkāpj robežas.
    Kamēr šī sistēma nemainīsies, uz ES ārējām robežām turpināsies palielināties spiediens.

    + visam ir Grieķija, kas vispār nekontrolē ES ārējo robežu.

    VA:F [1.9.22_1171]
    Vērtējums: 0 (no 4)

Pievienot komentāru


Visas tiesības aizsargātas © 2013 NeoGeo.lv

kontakti: info@neogeo.lv

RSS plūsma – Raksti un Komentāri

Read previous post:
Negribu krāsot zāli!

Negribu krāsot zāli! Daudzās pasaules valstīs klimatisku apstākļu dēļ zaļu zāli izaudzēt un ilgstoši uzturēt ir ļoti grūti un pat...

Close

Atbalstām: octa,
cukursaldi.lv